Legislator Case Law & Legislation
C33525912 / CA-2134-14 AI generated

Court dismisses appeal and orders payment of debt, interest, and court costs to the plaintiff company.

Case Number C33525912 / CA-2134-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The Court of Appeal dismissed the defendant's appeal and upheld the first-instance judgment ordering payment of the debt, interest, and court costs. The plaintiff successfully proved the debt based on a contract and shipping documents defining the place of performance as Skulte, Latvia. Consequently, the court ruled that the first-instance court correctly applied the law and awarded the full claimed amount.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 430. panta, 432. panta un 434. panta: The Court of Appeal may dismiss an appeal when the first-instance court has correctly applied the law and established the facts, thereby upholding the original judgment.

Keywords

AI generated
Civil Procedure Law place of performance interest on debt court costs allocation appeal dismissal FOB Incoterm judgment enforcement

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law of Latvia
Regulation (EC) No 44/2001
Civil Code of Latvia
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C33525912

Lietas arhīva Nr. CA-2134-14/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 3.novembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese L.Grauda,

tiesneši I.Ošiņa un Dz.Zvaigznekalna-Žagare,

ar sekretāri L.Čeveri,

piedaloties zvērinātiem advokātiem L.Brikmanim un A.Bogdanovam,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ prasībā pret OU /Nosaukums B/

par parāda piedziņu, sakarā ar OU /Nosaukums B/ apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2014.gada 10.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2012.gada 15.novembrī Rīgas rajona tiesā saņemts SIA /Nosaukums A/ (turpmāk arī – prasītāja) prasības pieteikums pret OU /Nosaukums

B/ (turpmāk arī – atbildētājs) par parāda piedziņu.

[2] Ar Rīgas rajona tiesas 2014.gada 10.februāra spriedumu SIA /Nosaukums A/ prasība pret OU /Nosaukums B/ apmierināta. No OU

/Nosaukums B/ par labu SIA /Nosaukums A/ piedzīts pamatparāds 25 000 euro, likumiskie procenti 1 999,65 euro, un tiesas izdevumi, kas saistīti ar

valsts nodevas samaksu 673,89 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro. No OU /Nosaukums B/ par labu valstij piedzīti ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 2,71 euro.

[3] Tiesas spriedums satur sekojošus motīvus un argumentus.

[3.1] Pušu starpā pastāvēja vienošanās par šķeldas 8 000 m3 piegādi atbildētājam

Igaunijas uzņēmumam OU /Nosaukums B/.

Šādos apstākļos civiltiesiskā strīda piekritība tiesai nosakāma atbilstoši Regulas (EK) Nr.44/2001 5.panta 1.punkta b apakšpunkta pirmajai

atsaucei par saistības izpildes vietu, kā vietu dalībvalstī, kur saskaņā ar līgumu preces tika piegādātas vai bija jāpiegādā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka SIA/Nosaukums A/ izsniegtajā rēķinā OU /Nosaukums B/ preces piegādes noteikumi definēti kā „FOB”, ko

apliecina arī 2011.gada 28.novembra kravas deklarācija (Cargo manifest )T-2L.

Jēdziens „FOB” nozīmē tirdzniecības terminu, kuru lieto pirkšanas pārdošanas darījumos. Savukārt Starptautiskajos tirdzniecības noteikumos

(Incoterms) izskaidrots, ka termins „FOB” (free on board, t.i., franko kuģa klājs) nozīmē to, ka pārdevējs ir veicis piegādi ar brīdi, kad prece tiek

iekrauta kuģī norādītajā iekraušanas ostā (port of shipment) (http://www.worldclassshipping.com/incoterm_fob.html).

Tiesa konstatē, ka iekraušanas vieta 2011.gada 28.novembra kravas deklarācijā (Cargo manifest) T-2L ir norādīta Skultes osta (Skulte, Latvia).

Pie šādiem apstākļiem par saistības izpildes vietu ir uzskatāma Skultes osta, juridiskā adrese: /adrese A//adrese/. Tādejādi prasība pēc piekritības ir celta

Rīgas rajona tiesā.

[3.2] Strīda izšķiršanā piemērojamas Latvijas Civilprocesa likuma normas attiecībā uz pušu iesniegtajiem pierādījumiem, kas tiesai izvērtējami

atbilstoši 97.pantam.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta pirmajai daļai tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem. Savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka tiesai spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu

pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus - par nepierādītiem.

Prasītājs lūdz saskaņā ar 2011.gada 25.novembrī izrakstīto rēķinu Nr. ROL 27O_2011 piedzīt nesamaksāto parādu 25 000 euro jeb Ls 17

570,10 apmērā.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Starp pusēm ir piemērojama Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem (turpmāk

tekstā arī – Konvencija).

Konvencijas 23.pants noteic, ka līgums tiek uzskatīts par noslēgtu ar bridi, kad ofertes akcepts stājas spēkā saskaņā ar šīs Konvencijas

noteikumiem.

Lietā nav strīda, ka 2011.gada 25.novembrī prasītāja SIA /Nosaukums A/ izsniedza atbildētājam Igaunijas uzņēmumam OU /Nosaukums B/

rēķinu Nr. ROL 27O_2011 par šķeldas 8 000 m3 piegādi par kopējo summu 80 000 euro jeb Ls 56 240.

Tāpat lietā nav strīda, ka prasītāja nogādāja pārvadātājam līdz iekraušanas ostai šķeldas kravu 8000 m3 un minēto faktu apliecina pieteikumam

pievienotā 2011.gada 28.novembra kuģa /Nosaukums C/ kravas deklarācija (Cargo manifest) T-2L (lietas 18.lapa). Šķeldas nosūtīšanas faktu

atbildētājam apliecina arī 2011.gada 26.novembra iekraušanas preču pavadzīme Nr. 01UL (lietas 17.lapa).

Tādejādi secināms, ka prasītājas rīcība pret atlīdzību nododot atbildētājai īpašumā kurināmo šķeldu, pilnībā atbilst jēdzienam preču piegāde, kā tas

definēts Eiropas Kopienas Padomes sestās direktīvas (77/388/EEK) 5.pantā, t.i., preču piegāde nozīmē tiesību nodošanu rīkoties ar materiālu īpašumu

kā īpašniekam. (http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/Lex UriServ. do ? uri=CELEX:31977L0388:lv:HTML).

Konvencijas 59.pants noteic, ka pircēja pienākums ir samaksāt cenu tai dienā, kurā noteikts vai var būt noteikts saskaņā ar līgumu un šo

Konvenciju, bez jebkāda pieprasījuma vai jebkādu formalitāšu izpildes no pārdevēja puses.

Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ izsniegto rēķinu Nr. ROL 27O_2011 90 % no kopējās rēķina summas atbildētājam bija jāsamaksā avansa

maksājumā pirms preces saņemšanas, bet atlikušie 10% bija jāsamaksā 10 dienu laikā pēc preces saņemšanas. Tādējādi secināms, ka atbildētājam bija

jāveic avansa maksājums 72 000 euro jeb Ls 50 616 apmērā pirms preces saņemšanas, bet 8 000 euro jeb Ls 5 622, 43 bija jāsamaksā 10 dienu laikā

pēc preces saņemšanas. Kā norāda prasītāja un ko tiesai nav pamata apšaubīt, šis rēķins ir daļēji apmaksāts.

Lietā nav strīda, ka prasītāja SIA /Nosaukums A/ ir izpildījusi OU /Nosaukums B/ veikto pasūtījumu, savukārt atbildētājs OU /Nosaukums B/ nav

veicis samaksu par saņemto pakalpojumu pilnā apmērā.

Ar lietas materiāliem pievienoto prasītājas bankas konta apgrozījuma pārskatu par laika posmu no 2011.gada 23.decembra līdz 2011.gada

25.decembrim pierādīts, ka 2011.gada 23.decembrī atbildētājs OU /Nosaukums B/ ir veicis naudas pārskaitījumu par summu 45 000 euro, maksājuma

mērķī norādot INVOICE NO: ROL 270 2011 (lietas 20.lapa).

Savukārt ar lietas materiāliem pievienoto prasītājas bankas konta apgrozījuma pārskatu par laika posmu no 2012.gada 11.janvāra līdz 2012.gada

22.janvārim pierādīts, ka 2011.gada 23.decembrī atbildētājs OU /Nosaukums B/ ir veicis naudas pārskaitījumu par summu 10 000 euro, maksājuma

mērķī norādot INVOICE, LASKA, FINAL (lietas 21.lapa).

Ar lietas materiāliem pierādīts, ka 2012.gada 19.aprīlī SIA /Nosaukums A/ nosūtīja atbildētājam pretenziju Nr. 1-19/04/2012. Pretenzijā tika

izteikts aicinājums atbildētājam samaksāt rēķina Nr.ROL 270_2O11 atlikušo daļu 25 000 euro apmērā. Līdz prasības celšanas brīdim atbildētājs nav

sniedzis atbildi, kā arī nav veicis maksājumu.

Tiesa secina, ka atbildētājs OU /Nosaukums B/ nav ievērojis rēķinā norādītos termiņus maksājuma veikšanai. Tāpat tiesa secina, ka maksājuma

termiņš ir iestājies.

Tiesas ieskatā šajā gadījumā nav strīda par preces piegādi un piegādes termiņiem, jo atbildētājs ar konkludentām darbībām ir piekritis saņemtā

pakalpojuma apmēram un kvalitātei, turklāt daļēji ir veicis naudas pārskaitījumus pēc prasītājas izsniegtā rēķina INVOICE NO: ROL 270 2011 (lietas

20.-21.lapa).

Atbildētājs nav apstrīdējis tiesā iesniegto rēķinu, līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājs nav atbrīvojams no samaksas veikšanas pienākuma.

Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība par pamatparāda 25 000 euro piedziņu ir pierādīta un apmierināma.

Prasītāja lūdz piedzīt likumiskos procentus Ls 1405,36 jeb 1999, 65 euro apmērā.

Tiesa jau iepriekš konstatēja parāda 25 000 euro jeb Ls 17 570,10 esamību, jo saskaņā ar rēķinu Nr.ROL 270 2011 samaksa bija jāveic

2011.gada 28.novembrī, tādejādi atzīstams, ka atbildētājs ir pieļāvis saistības izpildes nokavējumu.

Konvencijas 78.pants paredz, ja puse pieļāvusi termiņa nokavējumu cenas vai citas summas samaksā, otrai pusei ir tiesības uz procentiem no šīs

summas, nekaitējot jebkurai prasībai par zaudējumu atlīdzināšanu, kuri var tikt piedzīti.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu.

Tiesa atzīst, ka 2011.gada 25.novembra rēķinā Nr.ROL 270 2011 nav noteiktas tiesības saņemt procentus, līdz ar to prasītājam ir tiesības saņemt

likumiskos procentus.

Savukārt 1765.pants noteic, ka procentu apmērs cieši jānoteic aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajos darījumos, kad likums noteic

aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā. Likumisko procentu apmērs par tādu naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā

atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkuma vai pakalpojuma sniegšanu, ir septiņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes gadā [..].

Lietā nav strīda, ka procentu pamatlikme mainās katru gadu 1.janvārī un 1.jūlija par tik procentpunktiem, par cik ir palielinājusies vai

samazinājusies jaunākā refinansēšanas likme, ko Latvijas Banka noteikusi pirms attiecīgā pusgada pirmā datuma.

Laika posmā no 2011.gada 28.novembra līdz 2012.gada 23.jūlijam Latvijas Banka ir noteikusi refinansēšanas likmi 3,5%, savukārt, sākot ar

2012.gada 24. jūliju ir noteikta refinansēšanas likme 3% apmērā. Tiesa pievienojās prasītājas veiktajam nokavējuma procentu aprēķinam, proti,

prasītājas aprēķinātie nokavējuma procenti par laika posmu no 2O11.gada 28.novembra līdz 2O12.gada 23.jūlijam ir Ls 1 208,00 (17 570,10 : 365 x

239 x 10,5% = 1208), bet nokavējuma procenti par laika posmu no 2012.gada 24.jūlija līdz 2012.gada 3.septembrim ir Ls 197,36 (17 570,10 : 365 x

41 x 10% = 197,36).

Tiesa atzīst, ka prasītāja ir aprēķinājusi nokavējuma procentus atbilstoši Civillikuma normām un procenti par parāda samaksas nokavējumu ir

piedzenami prasītājas noteiktajā Ls 1405,36 jeb 1999,65 euro apmērā.

Tiesa atsaucās uz Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu, un atzina, ka prasītāja ir iesniegusi tiesai pierādījumus, kas apliecina prasījuma

pamatotību, turpretī atbildētājs nav izmantojis savas likumā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus par prasības pieteikumu, nav apstrīdējis

prasības pieteikumā minētos faktus, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav ieradies uz tiesas sēdi, no kā secināms, ka tam nav

pamatotu iebildumu pret prasību. Tādēļ no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenama parāda

summa 25 000 euro un likumiskie procenti 1999,65 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama nomaksātā valsts nodeva 673,89 euro (Ls

473,61) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (lietas 11.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,71

euro (lietas 2.lapa).

[4] Apelācijas kārtībā spriedumu pilnā apmērā pārsūdzējusi atbildētāja.

[5] Tiesa konstatēja, ka lietā nav strīda, ka 2011.gada 25.novembrī prasītāja SIA /Nosaukums A/ izsniedza atbildētājam Igaunijas uzņēmumam

OU /Nosaukums B/ rēķinu Nr. ROL 270-2011 par šķeldas 8000 m3 piegādi par kopējo summu 80 000 euro.

Tiesas secinājums par to, ka lietā nav strīda par prasītājas izsniegto rēķinu ir tikai daļēji pamatots. Proti, lietas materiālos ir pierādījumi (lietas

21.lapa), ka pēdējais par kravu samaksātais maksājums ir veikts 2011.gada 23.decembrī, un maksājuma mērķī norādot INVOICE, LASKA, FINAL.

No maksājumā norādītā mērķa ir skaidrs, ka atbildētājs maksājuma veikšanas brīdī ir bijis pārliecināts, ka veic ar pasūtījumu saistīto gala maksājumu.

Līdz ar to, no lietā iesniegtiem pierādījumiem var secināt, ka lietā pastāv strīds par rēķina Nr. ROL 270-2011 summu.

Pamatojoties uz augstāk norādīto, Civilprocesa 93.panta pirmo daļu un, ņemot vērā, ka Civilprocesa 96.panta piektās daļas piemērošana nav

iespējama, prasītājai lietā būti jāpierada savu prasījumu pamatotība, proti, jāpierāda, ka atbildētājs atzina rēķina Nr. ROL 270-2011 summu kā sev

saistošu.

Taisot spriedumu lietā, tiesa ir izdarījusi maldīgu secinājumu par darījuma būtisku sastāvdaļu - darījuma summu, jo vadījusies vienīgi no prasītājas

vienpusēji parakstīta rēķina Nr. ROL 270-2011. Spriedumā nav nekādas prasības pamatotības analīzes, tikai pieņēmums, ka par darījuma summu lietā

strīda nav.

Atbildētājs nav apstiprinājis darījuma summu 80 000 euro apmērā. Atbildētājs ir veicis samaksu par šķeldas kravu pilnā apmērā, ko apliecina

vārds ,,FINAL” atbildētāja pēdējā maksājumā. Pats fakts, ka atbildētājs veica maksājumus saskaņā ar Nr. ROL 270-2011 nekalpo kā pierādījums par

darījuma summas apmēru, jo, sakarā ar preces sliktu kvalitāti, puses ir vienojušās samazināt darījuma summu līdz apmaksātajam apmēram.

[6] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis zvērināts advokāts Lauris Brikmanis prasību uzturēja, apelācijas sūdzību neatzina.

Atbildētāja pārstāvis zvērināts advokāts Aleksandrs Bogdanovs prasību neatzina, uzturēja apelācijas sūdzību.

Motīvu daļa

[7] Noklausoties pušu pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudot un izvērtējot lietas materiālus, tiesu kolēģija uzskata, ka prasība ir apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā,

kā lūgts šajā sūdzībā.

Starp pusēm ir piemērojama Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem (turpmāk

tekstā arī – Konvencija).

Konvencijas 23.pants noteic, ka līgums tiek uzskatīts par noslēgtu ar bridi, kad ofertes akcepts stājas spēkā saskaņā ar šīs Konvencijas

noteikumiem.

2011.gada 25.novembrī prasītāja SIA /Nosaukums A/ izsniedza atbildētājam Igaunijas uzņēmumam OU /Nosaukums B/ rēķinu Nr. ROL 270-

2011 par šķeldas 8000 m3 piegādi par kopējo summu EUR 80 000 (lietas 15.lapa).

Atbilstoši lietas materiāliem pievienotajai kopijai no Preču pavadzīmes Nr. 01UL SIA /Nosaukums A/ šķeldas 8000 m3 kravu iekrāva 2001.gada

26.novembrī Latvijā, Skultes ostā kuģī /Nosaukums C/. Izkraušanas vieta Holsmud, Zviedrija, saņēmējs OU /Nosaukums B/ (lietas 17.lapa).

Krava izkraušanas vietā saņemta 2011.gada 28.novembrī (lietas 18., 19.lapa).

Lietā nav strīda, ka prasītāja SIA /Nosaukums A/ ir izpildījusi OU /Nosaukums B/ veikto pasūtījumu, jo piegādājusi tai šķeldas 8000 m3 kravu.

Tā kā sākotnēji ir izrakstīts rēķins, kurā šķeldas 8000 m3 piegādes cena norādīta 80 000 euro, pēc kā sekojusi šķeldas uzkraušana Latvijā,

Skultes ostā, un vēlāk šķeldas saņemšana Zviedrijā, respektīvi, 25.novembrī rēķins ar summu, 26.novembrī uzkraušana un 28.novembrī saņemšana, tiesu

kolēģija, atbildētājas norādītajam, ka nav panākta vienošanās par to, ka šķeldas 8000 m3 piegādes cena ir 80 000 euro, nepiedod ticamību.

OU /Nosaukums B/ pēdējais par kravu samaksātais maksājums ir veikts 2011.gada 23.decembrī maksājuma mērķī norādot INVOICE, LASKA,

FINAL.

Apstāklis, ka atbildētāja veicot samaksu norādījusi „FINAL” neapstiprina pušu gribu un vienošanos, par to, ka samaksa veikta pilnā apmērā, bet

gan tikai un vienīgi atbildētājas attieksmi, ka, tā turpmāk vairs maksājumus neveiks.

Ja atbildētāja uzskata, ka pušu vienošanās bija nevis par 80 000 euro, bet par citu, tas ir mazāku summu, tad tai jāiesniedz attiecīgi pierādījumi. Kā

jau minēts iepriekš atbildētājas veiktais maksājums, ar norādi „FINAL” neliecina par pušu vienošanos. Ja atbildētāja uzskatīja, ka kravu ar piegādi pērk

par citu summu, tad par to vajadzēja noslēgt attiecīgu vienošanos. Ar kravas pieņemšanu atbildētāja, pēc tiesu kolēģijas ieskata, ir akceptējusi prasītājas

norādīto samaksas apmēru, pat ja šāda vienošanās netika panākta pirms kravas nosūtīšanas, tas ir 2011.gada 25.novembrī. Tas, ka šāda vienošanās

netika panākta 2011.gada 25.novembrī vai pat pirms minētā datuma, ir maz ticams.

Argumenti, par šķeldas kvalitāti neattiecas uz izskatāmo strīdu, jo attiecīga pretprasība, ar lūgumu samazināt cenu sakarā ar kvalitātes trūkumu nav

celta. Pušu vienošanās, ka 2011.gada 25.novembra rēķinā norādītā cena tikusi samazināta, tiesai nav iesniegta. Turklāt prasītāja noliedz, jel kādas citas

vienošanās, izņemot par 80 000 euro, esamību.

Ņemot vērā minēto secināms, ka prasītāja SIA /Nosaukums A/ savas saistības ir izpildījusi, bet atbildētājs OU /Nosaukums B/ nav veicis samaksu

par saņemto pakalpojumu pilnā apmērā.

Prasītājas rīcība pret atlīdzību nododot atbildētājai īpašumā kurināmo šķeldu, pilnībā atbilst jēdzienam preču piegāde, kā tas definēts Eiropas

Kopienas Padomes sestās direktīvas (77/388/EEK) 5.pantā, t.i., preču piegāde nozīmē tiesību nodošanu rīkoties ar materiālu īpašumu kā īpašniekam.

Konvencijas 59.pants noteic, ka pircēja pienākums ir samaksāt cenu tai dienā, kurā noteikts vai var būt noteikts saskaņā ar līgumu un šo

Konvenciju, bez jebkāda pieprasījuma vai jebkādu formalitāšu izpildes no pārdevēja puses.

Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ izsniegto rēķinu Nr. ROL 27O_2011 90% no kopējās rēķina summas atbildētājam bija jāsamaksā avansa

maksājumā pirms preces saņemšanas, bet atlikušie 10% bija jāsamaksā 10 dienu laikā pēc preces saņemšanas. Tādējādi secināms, ka atbildētājam bija

jāveic avansa maksājums 72 000 euro apmērā pirms preces saņemšanas un 8 000 euro bija jāsamaksā 10 dienu laikā pēc preces saņemšanas.

Atbildētāja neapstrīd, ka samaksa veikta 55 000 euro apmērā.

Pastāvot šādiem apstākļiem tiesu kolēģija atzīst, ka prasība par pamatparāda 25 000 euro piedziņu ir pierādīta un apmierināma.

Prasītāja lūdz piedzīt likumiskos procentus 1999,65 euro apmērā.

Saskaņā ar rēķinu Nr.ROL 270 2011 samaksa bija jāveic 2011.gada 28.novembrī, tādejādi atzīstams, ka atbildētājs ir pieļāvis saistības izpildes

par 25 000 euro samaksu nokavējumu.

Konvencijas 78.pants paredz, ja puse pieļāvusi termiņa nokavējumu cenas vai citas summas samaksā, otrai pusei ir tiesības uz procentiem no šīs

summas, nekaitējot jebkurai prasībai par zaudējumu atlīdzināšanu, kuri var tikt piedzīti.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu.

Tiesa atzīst, ka 2011.gada 25.novembra rēķinā Nr.ROL 270 2011 nav noteiktas tiesības saņemt procentus, līdz ar to prasītājam ir tiesības saņemt

likumiskos procentus.

Savukārt 1765.pants noteic, ka procentu apmērs cieši jānoteic aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajos darījumos, kad likums noteic

aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā. Likumisko procentu apmērs par tādu naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā

atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkuma vai pakalpojuma sniegšanu, ir septiņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes gadā [..].

Procentu pamatlikme mainās katru gadu 1.janvārī un 1.jūlijā par tik procentpunktiem, par cik ir palielinājusies vai samazinājusies jaunākā

refinansēšanas likme, ko Latvijas Banka noteikusi pirms attiecīgā pusgada pirmā datuma.

Laika posmā no 2011.gada 28.novembra līdz 2012.gada 23.jūlijam Latvijas Banka ir noteikusi refinansēšanas likmi 3,5%, savukārt, sākot ar

2012.gada 24.jūliju ir noteikta refinansēšanas likme 3% apmērā. Tiesu kolēģija pievienojās prasītājas veiktajam nokavējuma procentu aprēķinam, proti,

prasītājas aprēķinātie nokavējuma procenti par laika posmu no 2011.gada 28.novembra līdz 2012.gada 23.jūlijam ir Ls 1 208,00 (17 570,10 : 365 x

239 x 10,5% = 1208), bet nokavējuma procenti par laika posmu no 2012.gada 24.jūlija līdz 2012.gada 3.septembrim ir Ls 197,36 (17 570,10 : 365 x

41 x 10 % = 197,36).

Tiesu kolēģija atzīst, ka prasītāja ir aprēķinājusi nokavējuma procentus atbilstoši Civillikuma normām un procenti par parāda samaksas

nokavējumu ir piedzenami prasītājas noteiktajā Ls 1405,36 jeb 1999,65 euro apmērā.

[8] Civilprocesa likuma 195.pants paredz, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Ņemot vēra iepriekš minēto, prasītājai nosakāmas tiesības, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai)

saņemt no atbildētājas likumiskos procentus no parāda pamatsummas.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Prasītāja iesniedzot prasību ir samaksājusi valsts nodevu 673,89 euro (Ls 473,61) apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 euro (Ls 3,30), līdz ar to minētie tiesas izdevumi piedzenami no atbildētājas par labu prasītājai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem ar tiesas pavēstu piegādāšanu

un izsniegšanu saistītie izdevumi šajā lietā ir bijuši 7,36 euro, kas ir piedzenami no atbildētājas valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta

pirmās daļas jēgu un mērķi.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Šajā termiņā valsts labā piedzenamo tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas apgabaltiesā.

Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa strīdu izspriedusi pareizi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430.panta, 432.panta un 434.pantu, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Piedzīt no OU /Nosaukums B/, reģ.Nr./VAT Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu SIA /Nosaukums A/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, parādu 26

999,65 euro, ko veido pamatparāds 25 000 euro, likumiskie procenti 1 999,65 euro, un tiesas izdevumus, kas saistīti ar valsts nodevas samaksu

673,89 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā piedzīt 27 678,24 euro (divdesmit septiņi tūkstoši seši simti septiņdesmit astoņi

euro un 24 centi).

Piedzīt no OU /Nosaukums B/, reģ.Nr./VAT Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,36 euro (septiņi

euro 36 centi) apmērā.

Noteikt sprieduma daļā par piedziņu labprātīgai izpildei 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Šajā termiņā valsts labā

piedzenamo tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas apgabaltiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, Augstākās tiesas Senāta Civillietu

departamentam, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.

Pilns spriedums pieejams no 2014.gada 3.novembra.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) L.Grauda

Tiesneši (paraksts) I.Ošiņa

(paraksts) Dz.Zvaigznekalna-Žagare