Court dismissed appeal against tobacco smuggling conviction for unmarked cigarettes lacking tax payment proof.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal dismissed the appellant's administrative appeal, upholding the first-instance decision to impose a fine for smuggling unmarked cigarettes. The appellant argued that the cigarettes were duty-free under EU regulations, but the court found no evidence they were purchased in free circulation or that tax had been paid. Consequently, the court ruled that the administrative penalty was legally justified and the appeal inadmissible.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 169.3 panta; Likuma "Par akcīzes nodokli" 33. panta: The court established that unmarked tobacco products brought from another EU member state without proof of prior tax payment or purchase in free circulation constitute an administrative violation subject to penalty.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 120012813
Lietas arhīva Nr. 102AA-0142-13
SPRIEDUMS
Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese referente I.Junghāne
tiesneši I.Rozīte, S.Mertena
2013.gada 9.septembrī Liepājā, rakstveida procesā, sakarā /pers. A/ apelācijas sūdzību par Liepājas tiesas 2013.gada
14.jūnija spriedumu, apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 169.3 panta.
Tiesas kolēģija, pārbaudījusi lietas materiālus,
konstatēja
2012.gada 26.augustā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Kurzemes muitas kontroles punkta daļas Liepājas ostas
muitas kontroles punkta 0411 vecākā muitas uzraudze /pers. B/ sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.BJ002638 par to,
ka 26.08.2012. plkst.00.30, veicot Liepājas ostas 46.D piestātnē nobraucošo automašīnu un pasažieru kontroli no prāmja ASK
(Travemunde - Liepāja), tika izlases kārtā uz kontroli novirzīta /pers. A/, personas kods /personas kods/. Vaicājot, kas atrodas viņas
somās, viņa atbildēja, ka tur atrodas viņas meitas personīgās mantas un, ka tur nav cigaretes. /pers. A/ klātbūtnē tika pārbaudītas
viņas abas somas, kurās tika atrastas nedeklarētas L&M cigaretes, kopā četri bloki, kas ir astoņi simti cigaretes, no tām 760
cigaretes L&M un 40 cigaretes Marlboro - visas bez akcīzes markām. Tādējādi pārkāpts likuma „Par akcīzes nodokli” 33.panta otrā
un trešā daļa, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 169.3pantā.
Ar Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes pārvaldes Uzraudzības daļas Komercdarbības vietu pārbaužu nodaļas Ceturtā mobilo
vienību sektora vadītāja /pers.C/ 09.10.2012. lēmumu Nr.F0612/K57 /pers.A/ sodīta pēc Latvijas APK 169. 3panta ar naudas sodu Ls
55 apmērā, konfiscējot bez akcīzes nodokļa markām izņemtās 800 cigaretes.
Ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores /pers.D/ (turpmāk Iestādes) 2013.gada 19.februāra lēmumu Nr.22.5/L-5131
minētais lēmums atstāts negrozīts.
Par Iestādes 2013.gada 19.februāra lēmumu Nr.22.5/L-5131 /pers.A/ iesniegusi sūdzību Liepājas tiesā.
Ar Liepājas tiesas 2013.gada 14.jūnija spriedumu atstāts negrozīts Valsts Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores /pers.D/
2013.gada 19.februāra lēmums Nr.22.5/L-5131 administratīvā pārkāpuma lietā, bet /pers.A/ sūdzība noraidīta.
Pārbaudot lietas materiālus, pirmās instances tiesas tiesnesis secinājis, ka nav konstatēti Latvijas APK 289. 12panta pirmajā daļā
noteiktie obligātie apstākļi iestādes lēmuma atcelšanai.
Saskaņā ar Latvijas APK 289. 13 panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums
ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma
motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Tiesa atzinusi, ka Iestādes 2013.gada 19.februāra lēmumā Nr.22.5/L-5131 ietvertais pamatojums ir pareizs, argumentēts un
pilnībā pietiekams, tādēļ tiesa pievienojusies iestādes nolēmuma motivācijai.
Tiesa konstatējusi. ka noticis Latvijas APK 169. 3pantā paredzētais administratīvais pārkāpums, /pers.A/ ir vainīga administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā, par ko arī sodāma. Latvijas APK 33. un 34.pantā noteiktie vai citi /pers.A/ atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi netika konstatēti, ziņu par /pers.A/ nodarbinātību un citiem administratīvajiem pārkāpumiem lietas materiālos nav, tādējādi
/pers.A/ pamatoti ir piemērojams Latvijas APK 169. 3panta sankcijā noteiktais administratīvais sods – naudas sods, kurš noteikts
tuvāk soda sankcijas zemākajai robežai, konfiscējot ar akcīzes nodokli apliekamās preces.
Par Liepājas tiesas lēmumu apelācijas sūdzību iesniegusi /pers.A/, lūdzot atcelt Liepājas tiesas 2013.gada 14.jūnija
spriedumu un apmierināt 2013.gada 1.marta sūdzību par Valsts Ieņēmuma dienesta 2013.gada 19.februāra lēmumu Nr.22.5/L-
5131.
Sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka tiesai nebija tiesiska pamata interpretēt LR likumu "Par akcīzes nodokli" 33.panta 2. un 3.daļu.
Sūdzības iesniedzēja uzsver, ka tiesas sēde paskaidrojusi, ka likuma noteiktie gadījumi ir – likums „Par akcīzes nodokli" 21.panta
3.daļa un 6.daļa.,26.panta 5.daļa., 27.panta 3.daļas 2.punkts, MK noteikumi Nr.227., un arī Regula (EK) 562/2006 no 2006.gada
15.marta.
Likuma "Par akcīzes nodokli" 33.panta 2.d. un 3.d. pilnīgi neattiecas uz viņas darbībām.
Par VID pierādījumiem sūdzības iesniedzēja norāda, ka tiesa nav ņēmusi vērā, ka pievienotie VID pierādījumi tādi kā (2012.gada
26.augusta /pers.A/ paskaidrojums, pieņemts plkst.00:25 un 2012.gada 26.augusta VID protokols Nr.BJ 002638 sastādīts plkst.
00:40) ir pretrunā viens ar otru. Turklāt VID protokols BJ 002638 bija sastādīts ar pārkāpumiem, tāpēc ka viņai iedeva parakstīt tikai
protokola pēdējo lappusi, kuru viņai iedeva apmaiņā uz viņas pases atgriešanu.
Bez tam, tiesa nav ievērojusi 2009.gada 2.decembra Likumu par Latvijas robežu, , jo Liepājas muitas darbinieki nepiedāvāja viņai
aizpildīt deklarāciju Liepājas ostas 46.D piestātnē, bet vienkārši izņēma cigaretes aiz Liepājas ostas teritorijas, kaut kādā telpā
Cukura ielā 8/16, Liepājā.
Telpa /adrese/ atrodas vairāk nekā vienu kilometru no Liepājas ostas, t.i. telpa /adrese/ ir Liepājas pilsētas teritorija, kas ir
pārkāpums likumā par valsts robežu.
Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu,tiesas kolēģija atzīst, ka /pers.A/ iesniegtā apelācijas
sūdzība kā nepamatota ir noraidāma, bet pirmās instances tiesas lēmums atstājams negrozīts sekojošu apsvērumu dēļ.
Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, tiesai jānodibina, vai administratīvā pārkāpuma lietā ir savākti pietiekami pierādījumi,
kas dod pamatu secināt, ka /pers.A/ izdarījusi Latvijas APK 169.3pantā paredzēto pārkāpumu.
Saskaņā ar Latvijas APK 285.panta noteikumiem, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, tiesa pārbauda
pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.
Latvijas APK 169. 3 pantā paredzēta administratīvā atbildība par ar akcīzes nodokli apliekamo preču (tai skaitā preču, kurām
piemērojams akcīzes nodokļa atbrīvojums vai atvieglojums) iegādes, realizācijas, uzglabāšanas vai pārvietošanas (pārvadāšanas)
noteikumu pārkāpšanu, kā arī par citiem šo preču aprites noteikumu pārkāpumiem. Par minētā pārkāpuma izdarīšanu uzliek naudas
sodu fiziskām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot šīs preces un to pārvietošanai (pārvadāšanai) izmantotos
transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.
Ar administratīvā pārkāpuma protokolu konstatēts, ka /pers.A/ pārkāpusi akcīzes preču (cigarešu) aprites noteikumus, t.i. likuma „Par
akcīzes nodokli” 33.panta otro un trešo daļu. Minētais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas APK 169.3panta
Likuma „Par akcīzes nodokli„ 33.panta otrā daļa nosaka, ka Latvijas republikā aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot
un realizēt akcīzes preces, par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis, izņemot likumā noteiktos gadījumus.
Attiecīgi likuma 33.panta panta trešā daļa nosaka, ka Latvijas Republikā aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot un
realizēt alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, kuri nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām, izņemot normatīvajos aktos
noteiktajos gadījumos.
Prāmja pasažierei /pers.A/ tika izņemtas 800 cigaretes bez akcīzes nodokļa markām (ar uzrakstu „FOR DUTY FREE SALE
ONLI”). Par minētajām izņemtajām cigaretēm nav samaksāts akcīzes nodoklis.
Sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka likuma "Par akcīzes nodokli" 33.panta otrā un trešā daļa neattiecas uz viņas darbībām, bet
atsaukusies uz šā paša likuma 21.panta trešo un sesto daļu.,26.panta piekto daļu, 27.panta trešās daļas 2.punktu, MK noteikumiem
Nr.227., kā arī 2006.gada 15.marta Regulu (EK) 562/2006.
Apelācijas sūdzībā norādītie normatīvie akti neattiecas uz izskatāmo gadījumu.
Minētā likuma "Par akcīzes nodokli" 21.panta otrā daļa nosaka, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no nodokļa atbrīvo akcīzes
preces, kuras fiziskā persona ieved savam patēriņam Latvijas Republikā no citām dalībvalstīm, bet sestā daļa nosaka, ka - no
nodokļa atbrīvo akcīzes preces (izņemot naftas produktus), kuras piegādā kuģiem un gaisakuģiem, kas veic starptautiskus
pārvadājumus (arī starp dalībvalstīm), ar nosacījumu, ka šīs preces tiek realizētas (arī gadījumos, kad preču vērtība tiek iekļauta
biļetes cenā) uz attiecīgā kuģa vai gaisakuģa mazumtirdzniecībā patērēšanai uz vietas (izņemot realizēšanu mazumtirdzniecībā
promnešanai) vai tiek izmantotas kuģa apkalpes apgādei. Šajā gadījumā konkrētā kuģa vai gaisakuģa kapteinis piegādātājam —
nodokļa maksātājam rakstveidā apliecina, ka saņemtās akcīzes preces (norādot produkta veidu, nosaukumu, daudzumu un akcīzes
preču izmantošanas mērķi) netiks izmantotas citādi.
Ievedot no citas dalībvalsts Latvijā cigaretes saskaņā ar likuma „Par akcīzes nodokli” trešo daļu, uzrādāms pirkuma čeks vai
maksājuma kvīts ko nevar uzrādīt sūdzības iesniedzēja.
No lietas materiāliem seko, ka cigaretes, kuras tika izņemtas /pers.A/, faktiski pieder viņas meitai /pers.E/, kura strādā uz minētā
prāmja kā tā apkalpes locekle un minētās cigaretes iegādājusies saistībā ar kuģa apgādi. Par to liecina arī lietas materiāliem
pievienotie dokumenti, kuri apstiprina, ka kuģa apkalpes locekļi reizi nedēļā iegādājušies 200 cigaretes, par to parakstoties un zem
šī paraksta seko kuģa kapteiņa paraksts(l.lpp.7-10). Dokuments nesatur ziņas par samaksu, bet gan tikai datus par saņemto tabakas
izstrādājumu daudzumu. Minētais atbilst likuma „Par akcīzes nodokli” 21.panta sestajai daļai – preces atbrīvotas no akcīzes nodokļa
un tiek izmantotas kuģa apkalpes apgādei, pastāvot ļoti svarīgam nosacījumam – tās izmantojamas tikai patēriņam uz vietas.
Cigaretes nebija pārvietojamas ārpus kuģa.
Likuma „Par akcīzes nodokli” 27.panta trešās daļas 2.punkts nosaka, ka nemarķēt ar akcīzes precēm atļauts alkoholiskos
dzērienus un tabakas izstrādājumus, kuri ir atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar šā likuma 16., 17., 20. un 21.pantu vai kuriem piemēro
nodokli saskaņā ar šā likuma 16.panta ceturto daļu.
Ministru kabineta noteikumi Nr.227 („Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo akcīzes preces, kuras fiziskā persona ieved savam
patēriņam Latvijas Republikā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm”) un uz kuriem atsaukusies sūdzības iesniedzēja, ka tie
paredz no nodokļa atbrīvot akcīzes preces, kuras fiziskā persona ieved savam patēriņam un konkrēti no tabakas izstrādājumiem
atļauts ievest tieši 800 cigaretes.
Tiesas kolēģija norāda, ka minētie Noteikumi nosaka kārtību, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo akcīzes preces, kuras fiziskā
persona ieved savam patēriņam Latvijas Republikā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Minēto noteikumu 2.punkts paredz
nosacījumus – ja šīs preces fiziskā persona iegādājusies brīvā apgrozījumā citā Eiropas Savienības dalībvalstī un par minētajām
precēm ir samaksāti visi nodokļi attiecīgajā dalībvalstī. Minētie nosacījumi dotajā gadījumā iztrūkst, nav pierādījumu, ka /pers.A/ pār
pārvietotajām 800 cigaretēm samaksājusi akcīzes nodokli. Kuģa apgādē iegādātās akcīzes preces nav brīvā apgrozījuma preces.
Likuma „Par akcīzes nodokli” 26.panta („Nosacījumi, pārvietojot no citas dalībvalsts vai uz citu dalībvalsti akcīzes preces, kuras jau
nodotas patēriņam”) nosacījumi, t.sk. panta piektajā daļā minētais, uz kuru savā sūdzībā atsaukusies /pers.A/, attiecas uz akcīzes
precēm, kuras marķētas ar akcīzes nodokļa markām, kā arī neattiecas uz šā likuma 21.panta trešajā daļā minēto gadījumu, uz kuru arī
atsaukusies sūdzības iesniedzēja.
Izvērtējot sūdzībā norādīto atsauci uz 2006.gada 15.marta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) 562/2006, kura
reglamentē personu pārvietošanos pār robežām procesu (Šengenas Robežu kodekss), tiesas kolēģija atzīst, ka tajā reglamentētais
neattiecas uz šajā lietā izskatāmo jautājumu.
Līdz lietas izskatīšanai slēgtā tiesas sēdē /pers.A/ papildus tiesai nosūtījusi Valsts ieņēmuma dienesta Muitas pārvaldes direktora
skaidrojošu vēstuli par preču pārvietošanu starp Eiropas dalībvalstīm, kas nav pretrunā ar šajā nolēmumā analizēto.
Izvērtējot augstāk analizēto secināms, ka /pers.A/ pārvietojusi viņai nepiederošus tabakas izstrādājumus bez akcīzes nodokļa
marķējuma un par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis un pirmās instances tiesa pareizi atzinusi, ka tas ir pretrunā ar likuma „Par
akcīzes nodokli” 33.panta otrajā un trešajā daļā noteikto.
Pamatojoties uz minēto un Latvijas APK 289.22 panta, 289.12.panta otrās daļas 1.punktu, apelācijas tiesas kolēģija
nosprieda
Liepājas tiesas tiesneša 2013.gada 14.jūnija spriedumu par /pers.A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie
administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 169.3 panta atstāt negrozītu, bet apelācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams.
Motivēts spriedums sastādīts un pieejams 2013.gada 16.septembrī.
Tiesnese referente I.Junghāne
Tiesneši I.Rozīte
S.Mertena