Court orders full debt collection against absent tenant for unpaid utility services in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the housing cooperative's claim for debt collection against an absent tenant who failed to appear in court. The plaintiff provided evidence that the tenant received all utility services without objection, while the defendant neither appeared nor submitted any payment proof. Relying on the burden of proof rules, the court ruled that the tenant's silence constituted acceptance of the debt, resulting in a judgment for the full amount plus court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 56. panta pirmā daļa; Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa; Civillikuma 1838. pants: When a defendant fails to appear or contest a claim, the court may rule in favor of the plaintiff if the claim is substantiated, as the burden of proof lies with the party asserting the fact.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C29836713 C-0253-15
AIZMUGURISKS S P R I E D U M S
Latvijas Republikas vārdā
Cēsīs 2015. gada 10. martā
Cēsu rajona tiesa
tiesnese A. Bērziņa
ar tiesas sēdes sekretāri B.Zīli
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu – Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Biķernieki” prasībā pret
/pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2013. gada 6. decembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā ierosināta civillieta – Dzīvokļu īpašnieku
kooperatīvās sabiedrības (turpmāk tekstā – DzĪKS) „Biķernieki” (turpmāk tekstā– prasītāja) prasība pret /pers. A/
(turpmāk tekstā – atbildētāja) par parāda piedziņu. Izskatīšanai nozīmēta 2015. gada 13. maijā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 panta pirmo daļu ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas D.Vilsones 2014.
gada 29. augusta rezolūciju, civillieta nodota izskatīšanai Cēsu rajona tiesai, lai panāktu ātrāku lietas izskatīšanu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājai /pers. A/ pieder dzīvoklis /adrese/, kā tas izriet no Rīgas pilsētas
Zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma Nr./numurs/ izdrukas. Namu kur atrodas minētais dzīvokļa īpašums apsaimnieko DzĪKS
“Biķernieki”, kā tas izriet no prasītāja statūtu 1.3.p.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja ir pilnībā saņēmusi visus komunālos pakalpojumus un nekad nav
izteikusi pretenzijas pret tiem, kas pierāda, ka atbildētājai nav pretenziju pret prasītāja sniegto pakalpojumu kvalitāti un
apjomu. Tādējādi atbildētāja nekādi nemotivējot savu rīcību nepilda savas saistības pret prasītāju un neveic norēķinu par
saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Aprēķinātā parāda summa ir pamatparāds par sniegtajiem komunālajiem
pakalpojumiem un tajā nav iekļauti līgumsodi un nokavējuma procenti, kuri netiek rēķināti. Parāda summa radusies par laika
periodu no 2008. gada 1. aprīļa līdz 2013. gada 29. oktobrim.
Prasība pamatota ar likumu “Par dzīvokļa īpašumu” 12. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas
3.punktu.
Prasītājas DzĪKS „Biķernieki”pārstāvis jurists /pers. C/ tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā un norādīja, ka
kopš prasības iesniegšanas tiesā nekādi maksājumi parāda segšanai no atbildētājas nav saņemti. Lūdza prasību apmierināt.
Atbildētāja/pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradusies. Par tiesā celto prasību un tiesas sēdi viņai paziņots atbilstoši
Civilprocesa likuma 148.panta pirmās daļas un 56. panta pirmās daļas noteikumiem, nosūtot ierakstītās vēstulēs uz viņas
deklarēto dzīvesvietu prasības pieteikuma norakstu un tiesas pavēstes. Minētie tiesas dokumenti saņemti atpakaļ – kā
neizsniegti ar uzziņu, ka adresāts nav mājās, ievietots aicinājums pasta kastītē, sūtījumam beidzies glabāšanas laiks.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta nosacījumiem, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās
deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien
fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt
sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē
saziņai ar tiesu.
Bet saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem, ja tiesas dokumenti piegādāti
šā likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par
tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti,
septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Šajos apstākļos, tiesa atzīst, ka nav konstatējami Civilprocesa likuma 209. pantā noteiktie imperatīvie lietas
izskatīšanas atlikšanas pamati. Tiesa uzskata, ka nav arī pamata atlikt lietas izskatīšanu pamatojoties uz Civilprocesa likuma
210.pantā noteiktajiem fakultatīvajiem pamatiem.
Tiesa atzīst, ka šajos apstākļos, kad atbildētājai par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, lietu var izskatīt
bez viņas klātbūtnes, pamatojoties uz lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem. Tā kā lietā nav saņemti arī atbildētājas
paskaidrojumi, lietā ir taisāms aizmugurisks spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētāja nav sniegusi
paskaidrojumus par prasību un nav ieradusies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus (Civilprocesa likuma
2081. pants)..
Motīvu daļa
Tiesa, uzklausot prasītājas pārstāvi, pārbaudot un novērtējot lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus to kopumā,
atzīst, ka prasība par apsaimniekošanas un pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu ir likumīga, pamatota un apmierināma
pilnībā.
Ar lietā iesniegto Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatas
nodalījuma Nr./numurs/ izdruku prasītāja pierādījusi, ka atbildētāja ir dzīvokļa /adrese/ īpašniece.
Ar dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Biķernieki” 2007. gada 27. maija statūtu jaunās redakcijas
1.3.punktu sabiedrības apsaimniekošanā atrodas nams pēc adreses /adrese/, prasītāja pierādījusi savas prasījuma tiesības
pret atbildētāju.
Civillikuma 1402. pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības,
vai pēc likuma.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12. pants (likuma redakcija spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim) noteic, ka
dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu
uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam,
tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas
kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai
viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Ja dzīvokļa īpašnieks ir valsts vai pašvaldība, tā slēdz rakstveida līgumu ar
daudzdzīvokļu mājas pārvaldītāju par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumu segšanu
proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam.
Tāpat arī Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011. gada 1. janvāra) 13.panta pirmā daļa noteic, ka - Dzīvokļa
īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku
kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī
dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
Tādējādi konstatēts atbildētājas pienākums saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu un Dzīvokļa
īpašuma likuma normām norēķināties ar prasītāju par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem
pakalpojumiem par laika posmu kopš atbildētāja ir dzīvokļa īpašniece – no 2006. gada 24. novembra.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 10.panta 3.punktā noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums norēķināties
par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,
sadzīves atkritumu izvešana). Līdz ar to atbildētājas pienākums veikt dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas
maksas un saņemto pakalpojumu maksājumus izriet no likuma, tādējādi atbildētājas saistība veikt maksājumus prasītājai
atbilstoši Civillikuma 1402. pantam ir radusies pēc likuma.
Saskaņā ar prasītājas parāda aprēķinu un 2013. gada 9. oktobra rēķinu Nr.10850-1310, atbildētājas parāds par
dzīvokļa uzturēšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem ir LVL 2258.61.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti uz kuriem tā pamato savus
prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu
pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā
noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto aprēķinu par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un
komunālajiem pakalpojumiem, jo atbildētāja iebildumus pret prasību nav izteikusi, parāda summu nav apstrīdējusi. Saskaņā
ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus
tam, ka būtu samaksājusi parādu par dzīvokļa uzturēšanu, apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenams parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un
par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem LVL 2258.61.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 35., 41. panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētājas prasītājas labā
piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi saskaņā ar kvītīm lietā – valsts nodeva LVL 255.34 (lietas 5. lapa), ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu LVL 3.30 (lietas
6. lapa).
Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 32.panta otrās daļas 2.punkta “a” apakšpunktu, ja tiesvedība civillietā
uzsākta līdz euro ieviešanas datumam, bet spriedums (nolēmums) taisāms pēc 2014. gada 1. janvāra, lietu pabeidz izskatīt
lietā “operējot” ar summām latos, bet nolēmumā tās konvertējot saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1 euro =
0,702804 lati) un noapaļojot saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu, nolēmumā norādot summu gan latos
(informatīvi), gan euro.
Tādējādi piedzenamās summas tiesa konvertē no latiem uz euro un prasītājas labā no atbildētājas piedzenams
parāds LVL 2258.61 jeb EUR 3213.17 un tiesas izdevumi LVL 258.64 jeb EUR 368.01.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājai /pers. A/ nosakāms termiņš labprātīgai
sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97. un 2082. pantu tiesa
n o s p r i e d a :
Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Biķernieki” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu apmierināt
pilnībā.
Piedzīt no /pers. A/ ( /pers. A/) par labu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Biķernieki” maksājumu
parādu par laiku no 2008. gada 1. aprīļa līdz 2013. gada 29. oktobrim LVL 2258.61 jeb EUR 3213.17 un piedzīt tiesas
izdevumus LVL 258.64 jeb EUR 368.01, pavisam kopā piedzīt LVL 2517.25 jeb EUR 3581.72 (trīs tūkstoši piecsimt
astoņdesmit viens euro un 72 centi), nosakot termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Spriedumu prasītājs var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,
iesniedzot apelācijas sūdzību Cēsu rajona tiesā.
Atbildētājai/pers. A/ nav tiesību šo spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā.
Atbildētājai/pers. A/ ir tiesības 20 dienu laikā no aizmuguriskā sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt Cēsu rajona
tiesā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese