Court allows declaration of sister relationship via census records despite missing birth registers.

Lietas arhīva Nr. C-1734-24/34

ECLI:LV:ZRT:2024:0423.C73649023.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2024. gada 23. aprīlī

Zemgales rajona tiesa: tiesnese Inese Tumanova,

ar tiesas sēdes sekretāri Aļonu Petrovu,

piedaloties pieteicēja /pers. A/ pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ pieteikumā par juridiska fakta konstatēšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2023. gada 23. oktobrī /pers. A/ (turpmāk - pieteicējs) iesniedza tiesā pieteikumu par juridiska fakta konstatēšanu (lietas 4.-5. lapa).

Pieteicējs lūdz tiesu konstatēt juridisku faktu, ka 2008. gada 24. novembrī mirusī /pers. C/ ir /datums/mirušā /pers. D/

māsa.

Pieteikums pamatots ar Civillikuma 404. panta 2. punktu, 691. un 692. pantu.

[1.1] Pieteikumā norādīts, ka 2008. gada 24. novembrī /adrese/ nomira pieteicēja tēva /pers.D/māsa /pers. C/. Ar viņas nāvi atklājās mantojums uz

nekustamo īpašumu /adrese/.

/pers. C/ nav atstājusi pēdējās gribas rīkojumu savas nāves gadījumam, nav lejupējo mantinieku un laulātā.

Pieteicējs ir otrās šķiras likumiskais mantinieks (Civillikuma 404. panta 2. punkts), jo ir /pers. C/ brāļa /pers.D/ (miris /miršanas datums/) dēls.

[1.2] 2023. gada 27. septembrī pieteicējs iesniedza zvērinātai notārei Ingai Ērglei mantošanas iesniegumu.

Mantojuma lietā pieteicējs iesniedza radniecību ar /pers. C/ pierādošos dokumentus, kas apliecina, ka Latvijas Nacionālā arhīva, Arhīva fonda “Valsts

Statistikas pārvalde” dokumentos – /datums/tautas skaitīšanas sarakstā un personas kartītē ir ziņas, ka /adrese/mājās ir dzīvojuši: ģimenes galva /pers. G/,

dzimis /gads/. gadā, viņa sieva /pers. H/, dzimusi /gads/. gadā, un viņu bērni - dēls /pers.D/, dzimis /datums/Krievijā, un meita /pers. C/, dzimusi /gads/. gadā.

Visu minēto personu ticība – vecticībnieki, tautība – lielkrievi.

Arhīva fonda materiālos nav saglabājušies Rites pagasta vecticībnieku draudzes /gads/. gada dzimušo un kristīto reģistri. Tāpēc arhīvam nav iespējams

sniegt ziņas par /pers. C/ dzimšanu.

Tāpat, attiecībā uz /pers.D/, Latvijas Nacionālā arhīva dokumentos nav precīzu ziņu par viņa dzimšanas vietu. Norādīts, ka /pers.D/ dzimis

/datums/Krievijā, bet kur tieši - ziņu nav. Krievijas vecticībnieku draudžu 1918. gada dzimušo un kristīto reģistri arhīvā neatrodas (neglabājas). Līdz ar to

pieteicējs radniecības pierādīšanai ar mantojuma atstājēju /pers. C/ nevar iesniegt notāram /pers.C/ un /pers.D/ dzimšanas reģistrus.

Neskatoties uz to, ka Latvijas Nacionālā arhīva fondos esošās ziņas par /uzvārds/ ģimenes sastāvu un savstarpējo radniecību nerada šaubas, ka ar

uzvārdu /uzvārds/ “/nosaukums/” mājās /gads/. gadā dzīvojošie: /pers. G/ un /pers. H/ ir miesīgie vecāki diviem “/nosaukums/” mājās reģistrētiem viņu

bērniem /vārds/un /pers.D/, un bērnu dzimšanas dati: /vārds/- /gads/. gads un /vārds/- /datums/, precīzi atbilst /uzvārds/ pēcnācēju dzimšanas gadiem,

dzimšanas reģistru iztrūkums tomēr liedz pieteicējam likumā noteiktā kārtībā pierādīt /pers. C/ likumisko radniecību ar pieteicēju.

Precīzu ziņu neesamība par /pers.D/ dzimšanas vietu Krievijā, kā arī viņa dzimšanas laiks - /gads/. gads, kad Krievijā pēc 1917. gada revolūcijas sākās

Pilsoņu karš (1918.-1922.) un iedzīvotāju lielas daļas migrācija, faktiski rada neiespējamību noskaidrot, kur Krievijā /pers.D/ūtu dzimis.

/datums/izdotajā /pers. D/ miršanas apliecībā Nr. /numurs/ norādīts, ka minētā persona ir /datums/dzimušais, kura dzimšanas vieta nav zināma. Līdz ar

to konstatējams, ka gan iepriekš minētā miršanas apliecība, gan Latvijas Nacionālā arhīva informācija satur ziņas par vienu un to pašu fizisko personu, bet

tikai katrā no dokumentiem personas vārds fiksēts atšķirīgi: vienā – /vārds/, otrā – /vārds/.

Iepriekš minētais ir juridisks šķērslis pieteicējam ar dokumentiem pilnībā pierādīt /pers. C/ un pieteicēja tēva /pers.D/ radniecību. Līdz ar to vienīgais

veids, kā pieteicējs var realizēt savas mantošanas tiesības, ir ar tiesas spriedumu konstatēt juridisku faktu par personu radniecības attiecībām.

Radniecības fakta konstatēšana ar tiesas spriedumu radīs juridiskas sekas pieteicējam – tiesības mantot mirušā tēva māsas atstāto mantojumu pēc

likuma.

[2] Ieinteresētās personas /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. O/ iesniedza tiesai rakstveida paskaidrojumus, norādot, ka pilnībā

piekrīt pieteicēja prasībai (lietas 23., 32., 36., 38., 40., 50. lapa).

[3] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamatojumu.

Motīvu daļa

[4] Noklausoties pieteicēja pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudot un novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir pamatots un

apmierināms pilnīgi.

[5] Civilprocesa likuma 288. pants noteic, ka tiesa izskata lietas par tādu faktu konstatēšanu, no kuriem atkarīga fizisko un juridisko personu

mantisko un nemantisko tiesību rašanās, grozīšanās vai izbeigšanās, ja spēkā esošie normatīvie akti neparedz citādu kārtību to konstatēšanai. Saskaņā ar

šā likuma panta otrās daļas 1. punktu tiesa konstatē faktus par fizisko personu radniecības attiecībām.

Civilprocesa likuma 289. pantā norādīti juridisko faktu konstatēšanai nepieciešamie noteikumi, proti, tiesa konstatē juridiskos faktus tikai tad, ja

iesniedzējam nav iespējams citādā kārtībā saņemt attiecīgos dokumentus, kas apstiprina šos faktus, vai ja šie dokumenti nozaudēti, nozagti vai iznīcināti

un zudusi iespēja tos atjaunot.

[5.1] Tiesa konstatēja, ka 2023. gada 27. septembrī pieteicējs iesniedza zvērinātam notāram mantošanas iesniegumu (reģistra Nr. /numurs/), lai

pieteiktos uz /datums/mirušās /pers. C/ atstāto mantojumu (lietas 10.-12. lapa).

Mantošanas pieteikumā pieteicējs norādīja, ka ir mantojuma atstājējas likumiskais mantinieks – pirms mantojuma atstājējas mirušā mantojuma

atstājējas īstā brāļa /pers. D/ dēls, un apņēmās iesniegt mantojuma lietā trūkstošos viņa radniecību ar mantojuma atstājēju apliecinošos dokumentus.

[5.2] Pieteikumā norādīts, ka pieteicējs radniecības pierādīšanai ar mantojuma atstājēju /pers. C/ nevar iesniegt notāram /pers.C/ un /pers.D/

dzimšanas reģistrus. Tāpēc, lai vienīgais veids, kā pieteicējs var realizēt savas mantošanas tiesības, ir ar tiesas spriedumu konstatēt juridisku faktu par

personu radniecības attiecībām.

[5.3] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst par pierādītu juridisku faktu, ka /pers. C/, kas ir dzimusi /datums/un mirusi /miršanas datums/,

un pieteicēja tēva /pers. D/, kas dzimis /datums/un miris /miršanas datums/, māsa, ko pierāda turpmāk konstatētās ziņas.

[5.3.1] Latvijas Nacionālā arhīva 2023. gada 26. septembra arhīva izziņā Nr. /numurs/ “Par ģimenes sastāvu” norādīts, ka arhīva fonda “Valsts

Statistikas pārvalde” dokumentos - /datums/tautas skaitīšanas iedzīvotāju sarakstā un personas kartītē ir ziņas, ka /adrese/ mājās dzīvojuši: ģimenes galva

/pers. G/, dzimis /gads/. gadā, viņa sieva /pers. H/, dzimusi /gads/. gadā, viņa dēls /pers.D/, dzimis /datums/Krievijā, viņa meita /pers. C/, dzimusi

/gads/. gadā (lietas 15. lapa).

No 2023. gada 6. oktobra arhīva izziņas Nr. /numurs/ par dzimšanas reģistrāciju redzams, ka arhīva dokumentos /datums/tautas skaitīšanas

personas kartītē ir ziņas, ka J/adrese/mājās dzīvojis /pers.D/, dzimis /datums/Krievijā (lietas 16. lapa).

[5.3] Ieinteresētā persona /pers. K/, kas ir /pers. D/ meita, paskaidroja, ka pieteicējs ir /pers. C/ vecākā brāļa /pers. D/ dēls (lietas 10.-12.,

22. lapa).

Ieinteresētā persona /pers. L/, kas ir /pers. C/ māsa, paskaidroja, ka pieteicējs ir viņas brāļa /pers. D/ dēls (lietas 10.-12., 32. lapa).

Ieinteresētā persona /pers.M/ paskaidroja, ka ir /pers. C/ un /pers. D/ māsa, bet pieteicējs ir /pers. D/ dēls (lietas 10.-12., 36. lapa).

Ieinteresētā persona /pers. N/ paskaidroja, ka viņas tēvs /pers. D/ ir /pers. C/ brālis (lietas 10.-12., 38. lapa).

Ieinteresētā persona /pers. O/, kas ir /pers. D/ meita, paskaidroja, ka /pers. C/ ir viņas tēva māsa (lietas 10.-12., 40. lapa).

[6] Pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 5.,

14. un 15. punktu, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 28 euro apmērā, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi ir 23 euro un ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītie izdevumi ir 5 euro (lietas

2. lapa).

[7] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam prasītājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 189.-193. pantu, 204.1, 288. un 292. pantu, tiesa

nosprieda

1. pieteikumu apmierināt pilnīgi.

2. Konstatēt juridisku faktu, ka /pers. C/, personas kods /personas kods/, ir /pers. D/, kas dzimis /datums/un miris /miršanas datums/, māsa.

Juridiskais fakts konstatēts mantojuma lietas kārtošanai.

3. Piedzīt no /pers. A/ valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 28 euro.

4. Noteikt /pers.A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

5. Noteikt, ka valsts ienākumos piedzenamo ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama norēķinu kontā: Tiesu administrācija,

reģistrācijas Nr. 90001672316, konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22. Iemaksas mērķis:

21490, kā arī norāda datus personas vai lietas identificēšanai: lietas numurs, kā arī fiziskai personai - vārds, uzvārds, personas kods; juridiskai personai -

nosaukums un reģistrācijas numurs (samaksas kvīts iesniedzama Zemgales rajona tiesā).

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas (datums, kad spriedums

pieejams tiešsaistes sistēmā), apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Sprieduma pieejamības tiešsaistes sistēmā datums ir 2024. gada 24. aprīlis.

Tiesnese I.Tumanova