Court dismisses property forfeiture due to insufficient evidence linking assets to the crime.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the request to declare property as proceeds of crime, citing insufficient evidence to establish a direct link between the assets and the alleged fraud. While the prosecution argued that the defendant acquired control through fraudulent documents, the court found the evidence did not prove the property resulted from the criminal act. Consequently, the proceedings for forfeiture were terminated as the legal threshold for declaring assets illicit was not met.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikums, 275. p., 177. p.; Kriminālprocesa likums, 355. p., 356. p., 126. p., 630. p.: Property may be declared proceeds of crime only if evidence establishes a direct causal link between the asset and the criminal act; mere suspicion or indirect connection is insufficient.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11096063011
Lietas arhīva Nr. K28-0190-14/7
LĒMUMS
Rīgā 2014.gada 6.janvārī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa
tiesnese B.Ābele
ar sekretāri E.Knospiņu
piedaloties prokuroram A.Skalbem,
procesa virzītājai – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 3.nodaļas inspektorei, izmeklētājai
I.Vasiļjevai,
personai, pie kuras manta izņemta – /pers. B/, pārstāvim – zvērinātam advokātam J.Muižniekam,
personas, kurai ir tiesības uz mantu – GĪKS „/nosaukums/” pārstāvim zvērinātam advokātam M.Kuļikovam,
izskatīja atklātā tiesas sēdē procesu par noziedzīgi iegūtu mantu kriminālprocesā Nr.11096063011.
Aprakstošā daļa
2013.gada 17.decembrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas
pārvaldes 3.biroja 3.nodaļas inspektores, izmeklētājas I.Vasiljevas ierosinājums par procesa par noziedzīgi iegūtās mantas
nodošanu izlemšanai tiesai.
Ierosinājumā norādīts, ka 2011.gada 3.martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kurzemes iecirknī tika uzsākts kriminālprocess
Nr.11096063011, pēc Krimināllikuma XXII nodaļas (Noziedzīgi nodarījumi pret pārvaldes kārtību) par, iespējams, viltotiem GĪKS
„/nosaukums/” kooperatīva kopsapulces protokoliem un statūtiem. 2011.gada 15.martā kriminālprocess tika kvalificēts pēc
Krimināllikuma 275.panta otrās daļas. 2011.gada 6.decembrī kriminālprocess papildus tika kvalificēts pēc Krimināllikuma 177.panta
trešās daļas.
GĪKS „/nosaukums/”, tika reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 1994.gada 18.martā. Laika periodā no 2005.gada 9.septembra līdz
2010.gada 30.novembrim valdes priekšsēdētāja ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi bija /pers. D/, valdes locekļi ar paraksta
tiesībām kopā ar vismaz četriem bija /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/; laika periodā no 2010.gada 30.novembra līdz
2011.gada 8.martam valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi bija /pers. J/; laika periodā no 2011.gada 8.marta līdz
2011.gada 27.septembrim valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi bija /pers. K/. 2011.gada 27.septembrī tika
uzsākts GĪKS „/nosaukums/” likvidācijas process. Par sabiedrības likvidatoriem tika nozīmēti /pers. L/ un /pers. K/.
2005.gada 15.novembrī /pers. B/ iegādājās 3/6 domājamās daļas no zemesgabala /adrese/. 2006.gada 6.aprīlī tiek noslēgts līgums
par zemesgabala /adrese/ sadalīšanu, atdalot no tā zemesgabalu platībā 1879 m2 un piešķirot tam adresi /adrese/ (kadastra numurs
/numurs A/). Uz zemesgabala /adrese/, kuras īpašniece ir /pers. B/, atrodas GĪKS „/nosaukums/´ nekustamais īpašums, kas sastāv no
garāžu ēkām (kadastra numuri /numurs B/, /numurs/ un /numurs/) un palīgēkām (kadastra numuri /numurs C/un /numurs/). 2006.gadā
/pers. B/ piederēja 11 GĪKS „/nosaukums/” pamatpajas un 11 garāžas no 27, kuras atrodas uz zemesgabala /adrese/.
2006.gada 13.septembrī /pers. B/ cēlusi Rīgas apgabaltiesā prasību pret GĪKS „/nosaukums/”, lūdzot atzīt viņas īpašumtiesības uz
GĪKS „/nosaukums/” nekustamo īpašumu, kadastra Nr./numurs D/. 2009.gada 13.oktobrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija
/pers. B/ prasību kā nepamatotu noraidīja. Par šo spriedumu /pers. B/ iesniedza apelācijas sūdzību.
Uz viltotu 2010.gada 19.jūlija un 2010.gada 26.jūlija GĪKS „/nosaukums/” kopsapulces protokolu pamata (protokolu parakstīja /pers.
M/, /pers. J/, /pers. N/ un /pers. O/) tiek izdarītas izmaiņas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un tiek apstiprināta sabiedrības
Statūtu jauna redakcija, kā rezultātā /pers. J/ kopš 2010.gada 30.novembra reģistrēts par valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt
uzņēmumu atsevišķi (protokoli uzskatāmi par viltotiem, jo /pers. M/, /pers. J/ un /pers. N/ apgalvo, ka nav nevienu pilnvarojuši pārstāvēt
sevi kopsapulcēs, kā arī paši tajās nav piedalījušies). /pers.M/ GĪKS „/nosaukums/” vienu pamatpaju un garāžu Nr.14 atsavināja /pers.
B/ 2005.gadā, un tika izslēgts no GĪKS „/nosaukums/" biedru reģistra. /pers.N/ GĪKS „/nosaukums/” vienu pamatpaju un garāžu Nr.24
atsavināja /pers. B/ 2006.gadā, un tika izslēgts no GĪKS „/nosaukums/” biedru reģistra.
Uz viltotu 2011.gada 3.februāra un 2011.gada 18.februāra GĪKS „/nosaukums/” kopsapulces protokolu pamata vēlreiz tiek izdarītas
izmaiņas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un tiek apstiprināta sabiedrības Statūtu jauna redakcija, kā rezultātā /pers. K/ kopš
2011.gada 8.marta reģistrēts par valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.
2011.gada 14.martā starp /pers. B/ un GĪKS „/nosaukums/”, kuras vārdā rīkojās tās valdes loceklis /pers. K/, tiek noslēgts līgums par
zemes nomu, uz kura pamata GĪKS „/nosaukums/” bez objektīvas nepieciešamības uzņemas lielas parādsaistības. 2011.gada
25.maijā starp /pers. B/ un GĪKS „/nosaukums/”, kuras vārdā rīkojās tās valdes loceklis /pers. K/, tika noslēgts izlīgums, kam par
pamatu ir GĪKS „/nosaukums/” bez objektīvas nepieciešamības uzņemtās parādsaistības, kā rezultātā veicot parāda ieskaitu, GĪKS
„/nosaukums/” pārdod /pers. B/ savu īpašumu, par kura īpašumtiesībām tobrīd turpinās tiesvedība.
Uz 2011.gada 28.jūnija Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas lēmuma lietā Nr.C0438406, kurš likumīgā spēkā stājies 2011.gada
9.jūlijā, īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, kas sastāv no garāžu ēkām (kadastra numuri /numurs B/, /numurs/ un /numurs/) un
palīgēkām (kadastra numuri /numurs C/un /numurs/) kuras līdz tam bija GĪKS „/nosaukums/” īpašums, kam par pamatu ir noslēgtais
izlīgums, pāriet /pers. B/.
Sakarā ar augstāk minēto var izdarīt secinājumu, ka /pers. B/, visticamāk, bija nolēmusi atbrīvoties no ēkām, kuras piederēja GĪKS
„/nosaukums/” un atradās uz viņas zemesgabala, ņemot vērā, ka zemesgabala vērtība bez apgrūtinājuma būtu daudzas reizes
augstāka. Sākotnēji /pers.B/ acīmredzot bija nolēmusi atpirkt GĪKS „/nosaukums/” pajas un šādā veidā iegūt kontroli pār GĪKS
„/nosaukums/”, taču tas neizdevās, jo ne visi GĪKS „/nosaukums/” biedri bija gatavi savas pajas pārdot. Vienlaikus /pers.B/ cēla
prasības pieteikumu tiesā, bet kad arī tas pirmajā instancē tika noraidīts, apzinoties, ka tiesiskā ceļā īpašumtiesības uz GĪKS
„/nosaukums/” mantu viņa neiegūs, /pers. B/ nolēma iesaistīt, /pers. O/, kura uzdevums bija ar viltu iegūt atsevišķu pajas pārdevušo
personu parakstus uz dokumentiem (kopsapulču protokoliem, pilnvarām) un šādus viltotus dokumentus iesniegt Uzņēmumu reģistrā,
kas ļāva izmanīt GĪKS „/nosaukums/” statūtus un iecelt fiktīvu valdes locekli (/pers. J/), bet vēlāk viņu nomainīt pret /pers. B/ lojālo /pers.
K/, kurš GĪKS „/nosaukums/” vārdā noslēdza ar /pers. B/ acīmredzami GĪKS „/nosaukums/” neizdevīgu līgumu, uz kura pamata GĪKS
„/nosaukums/” nonāca lielos parādos, sakarā ar ko viņš noslēdza arī izlīgumu, uz kura pamata GĪKS „/nosaukums/” īpašumu atdeva
/pers. B/.
Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka nekustamais īpašums, kas sastāv no garāžu ēkām (kadastra numuri /numurs B/, /adrese/ un /numurs/)
un palīgēkām (kadastra numuri /numurs C/un /numurs/) /pers. B/ īpašumā ir nonākušas noziedzīga nodarījuma rezultātā.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 356.panta otrās daļas 1.punkta, 627.panta pirmo daļu, lūdz Rīgas pilsētas Kurzemes rajona
tiesu izlemt:
1) vai manta - nekustamais īpašums, kas sastāv no garāžu ēkām (kadastra numuri /numurs B/, /numurs/ un /numurs/) un palīgēkām
(kadastra numuri /numurs C/un /numurs/) ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu vai mantas izcelsme ir noziedzīga;
2) vai ir zināms mantas (nekustamais īpašums, kas sastāv no garāžu ēkām (kadastra numuri /numurs B/, /numurs/ un /numurs/) un
palīgēkām (kadastra numuri /numurs C/un /numurs/)) īpašnieks vai likumīgais valdītājs;
3) vai kādai personai ir likumīgas tiesības uz mantu (nekustamais īpašums, kas sastāv no garāžu ēkām (kadastra numuri /numurs B/,
/numurs/ un /numurs/) un palīgēkām (kadastra numuri /numurs C/un /numurs/));
4) rīcību ar noziedzīgi iegūtu mantu (nekustamais īpašums, kas sastāv no garāžu ēkām (kadastra numuri /numurs B/, /numurs/ un
/numurs/) un palīgēkām (kadastra numuri /numurs C/un /numurs/)).
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 629.pantu, uz tiesas sēdi tiek uzaicināti procesa virzītājs, prokurors un Kriminālprocesa likuma
628.pantā minētās personas – aizdomās turētais vai apsūdzētais, persona, pie kuras manta tika izņemta un persona, kurai ir tiesības
uz konkrēto mantu.
No tiesā iesniegtajiem kriminālprocesa materiāliem izriet, ka procesa virzītāja par Kriminālprocesa likuma 628.pantā noteiktajām
personām atzinusi – /pers. J/, /pers. E/, /pers. V/, /pers. G/, /pers. I/, /pers. Z/, /pers. A0/, /pers. D/, /pers. H/ un /pers. B/.
Izvērtējot, kurām personām ir tiesības saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 629.panta trešo daļu izteikties tiesas sēdē procesā par
noziedzīgi iegūtu mantu, tiesa konstatē, ka /pers. J/ ir persona, kurai kriminālprocesā piešķirts aizdomās turamā statuss, /pers. B/
atzīstama par personu, pie kuras manta izņemta, savukārt kā persona, kurai ir tiesības uz mantu, atzīstama GĪKS „/nosaukums/”.
Savukārt procesa virzītājas norādītās personas - /pers. E/, /pers. V/, /pers. G/, /pers. I/, /pers. Z/, /pers. A0/, /pers. D/, /pers. H/ nav
atzīstamas par personām, kurām būtu tiesības uz konkrēto mantu un uz šīm personām neattiecas arī pārējie Kriminālprocesa likuma
628.panta pirmajā daļā norādītie statusi, tādēļ to uzklausīšana tiesas sēdē nenotiek.
/pers. J/ uz tiesas sēdi nav ieradies. Kriminālprocesa likuma 629.panta otrā daļa nosaka, ka uzaicināto personu neierašanās nav
šķērslis lēmuma par noziedzīgu mantu pieņemšanai, ja ir ievērota šo personu uzaicināšanas kārtība. Tiesa atzīst, ka /pers. J/ par
tiesas sēdi ir paziņots likumā noteiktā kārtībā, par attaisnojošiem neierašanās iemesliem /pers. J/ tiesu nav informējis. Tiesa atzīst, ka
lietu iespējams izskatīt bez /pers. J/ klātbūtnes.
Tiesas sēdē procesa virzītāja I.Vasiļjeva uzturēja ierosinājumā izteiktos lūgumus, lūdza atzīt mantu - nekustamo īpašumu, kas sastāv
no garāžu ēkām (kadastra numuri /numurs B/, /numurs/ un /numurs/) un palīgēkām (kadastra numuri /numurs C/u n /numurs/) – par
noziedzīgi iegūtu mantu un atdot šo mantu atpakaļ tās bijušajam īpašniekam – GĪKS „/nosaukums/”. Paskaidroja, ka izmeklēšanā
noskaidrots, ka nekustamais īpašums /pers. B/ īpašumā nonāca, jo Uzņēmumu Reģistrā tika iesniegti viltoti kopsapulču protokoli, kā
rezultātā par valdes locekli tika iecelts /pers. K/, kurš GĪKS „/nosaukums/” vārdā noslēdza neizdevīgu līgumu ar /pers. B/, uzņemoties
nepamatoti lielas parādsaistības. Uzsāktajā tiesvedībā tika noslēgts izlīgums, saskaņā ar ko /pers.B/ īpašumā nonāca nekustamais
īpašums, kas sastāv no trīs garāžu ēkām un divām palīgēkām. Uzskata, ka šis nekustamais īpašums ir jāatdod GĪKS „/nosaukums/”.
Uzskata, ka Augstākā tiesa izlīgumu apstiprināja uz viltotu dokumentu pamata. Dokumenti atzīstami par viltotiem, jo personas, kas
parakstījušas kopsapulces protokolus, nav piedalījušās kopsapulcē, par kopsapulci pārējiem nebija zināms, turklāt šīs personas jau
bija izslēgtas no biedru reģistra. Šie apgalvojumi balstīti uz pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecinieku liecībām.
Rīgas tiesas apgabala prokurors A.Skalbe tiesas sēdē pilnībā pievienojās procesa virzītājas ierosinājumā izklāstītajiem faktiem.
Uzskata, ka ir pierādīts noziedzīga nodarījuma izdarīšanas fakts. Krāpšana saistīta ar kopsapulces protokolu viltošanu un iesniegšanu
Uzņēmumu reģistrā. Personas, kas parakstījušas protokolu, ir nopratinātas un liecinājušas par apstākļiem, kādos protokoli ir
parakstīti. Uzskata, ka pilnvaras ir dotas, jo personas tikušas maldinātas par to, kādēļ pilnvaro personu. Personas tika izslēgtas no
biedru reģistra, tādēļ nav loģiski, ka šīs izslēgtās personas pieņem lēmumus, ievēl valdi un groza statūtus. Rezultātā par valdi tika
ievēlēta /pers. B/ izdevīga persona un pēc tam tika noslēgts GĪKS „/nosaukums/” neizdevīgs līgums, ar kuru GĪKS „/nosaukums/”
nepamatoti uzņēmās lielas parādsaistības. Visas veiktās darbības ir vērstas par labu /pers. B/, jo tieši viņas īpašumā pēc visām
darbībām ir nonācis nekustamais īpašums. Uzskata, ka ir pamats atzīt, ka nekustamais īpašums ir saistīts ar noziedzīgu nodarījumu,
tādēļ manta ir atdodama atpakaļ GĪKS „/nosaukums/”.
/pers. B/ kā persona, pie kuras manta izņemta, tiesas sēdē paskaidroja, ka uzskata, ka lēmums ir balstīts uz sagrozītiem faktiem un
nepatiesu informāciju. /pers. B/ paskaidroja, ka 2005.gada 15.novembrī uz pirkuma līguma pamata iegādājās 3/6 domājamās daļas
no nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs E/. Pirkuma līguma punkts 5.4.1.noteica, ka Pārdevējs garantē un uzņemas
atbildību, ka īpašuma daļa, tai skaitā Zemes gabals, pāries Pircēja īpašumā brīva no jebkādiem apgrūtinājumiem un valdījuma,
lietošanas vai rīcības tiesību aprobežojumiem. 2006.gada 6.aprīlī ar iepriekšējo zemes īpašnieku tika noslēgts līgums par reālo
sadali, kura rezultātā viņas īpašumā tika atdalīts zemes gabals ar platību 1879 m2, kadastra Nr./numurs A/. Dabā uz zemes gabala
atradās padomju gados celtas ēkas, kuras nebija ierakstītas Rīgas pilsētas zemesgrāmatā kā patstāvīgs īpašuma objekts.
Iepriekšējais zemes īpašnieks /pers. AB/ apgalvoja, ka garāžas nevar tikt reģistrētas uz GĪKS „/nosaukums/” vārda Zemesgrāmatā.
To apstiprināja arī toreizējais garāžu kooperatīva valdes priekšsēdētājs /pers. AC/.
Pēc zemes gabala iegādes 2005.gada 7.decembrī /pers.B/ nosūtīja ierakstītās vēstules kooperatīva biedriem, tajā skaitā jaunajai
kooperatīva valdei un valdes priekšsēdētājai /pers. D/, kurās informēja, ka ir jaunā zemes īpašniece un lūdza iesniegt dokumentus,
kas apliecina kooperatīva biedru tiesības lietot uz viņas īpašumā esošās zemes ēkas. Laika periodā no 2005.gada decembra līdz
2006.gada augustam nosūtīja neskaitāmas vēstules GĪKS „/nosaukums/” valdes priekšsēdētājai /pers. D/ ar dažāda veida lūgumiem
par informācijas sniegšanu, ka arī prasību apmaksāt nomas maksu, tādā pašā apmērā kādā tā tika maksāta iepriekšējam zemes
īpašniekam /pers. AB/. Atbildes uz savām vēstulēm pārsvarā nesaņēma vai arī tās saņēma izsmejošā un ultimatīvā formā. Ņemot
vērā, ka nekāda veida īpašumtiesību apliecinošus dokumentus no GĪKS „/nosaukums/” nesaņēma, ar advokātu biroja starpniecību
tika pieprasītas izziņas, kas apliecinātu ēku īpašuma piederību. Ņemot vērā informāciju un faktu, ka GĪKS „/nosaukums/”, neskatoties
uz vairākkārtējiem lūgumiem, neiesniedza nekādus īpašuma tiesības apstiprinošu dokumentus, uzskatīja, ka ēkas Zemesgrāmatā ir
ierakstītas nelikumīgi un 2006.gada 15.septembrī cēla īpašuma prasību Rīgas Apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā un prasība tika
nodrošināta.
Sākot no 2005.gada /pers. B/ iegādājās vairākas pajas kooperatīvā, izmaksājot iepriekšējiem paju īpašniekiem kompensāciju par
garāžas atbrīvošanu un līdz ar to arī ieguva tiesības lietot garāžas. Uz pilnvaras pamata /pers. B/ pārstāvēja /pers. O/. Pajas tika
nopirktas ar Pirkuma līgumu un maksa tika veikta skaidras naudas izmaksas veidā, parakstot līgumu. Nopērkot pajas likumā un
kooperatīva statūtos paredzētajā kārtībā, par to tika paziņots kooperatīva valdei. Vairākkārtīgi 12.09.2005, 12.01.2006, 27.06.2006
ar ierakstītu vēstuļu veidā lūdza kooperatīva valdi izdarīt attiecīgu ierakstu Sabiedrības biedru reģistrā un izsniegt man jaunu reģistru.
Šie lūgumi netika izpildīti un GĪKS „/nosaukums/” /pers. B/ netika uzņemta. 2006.gadā 10.augustā /pers. B/ saņēma /pers. D/ vēstuli,
kurā viņa apstiprina, ka /pers. B/ nav uzņemta GĪKS „/nosaukums/”, neskatoties uz to, ka vairākkārtīgi bija nosūtījusi visus dokumentus.
Šo darbību rezultātā saprata, ka viņas tiesības tiek pretlikumīgi ignorētas un tāpēc, lai nepieļautu iespējamas pretlikumīgas
manipulācijas ar viņas īpašumā esošajām pajām, viņas pārstāvis /pers. O/ izskaidroja iepriekšējiem paju īpašniekiem /pers. AF/,
/pers. M/ un /pers. J/ situāciju par GĪKS „/nosaukums/” valdes pretlikumīgo rīcību. Izprotot to, augstāk minētās personas 2006.gada
24.augustā lūdza GĪKS „/nosaukums/” neizslēgt viņus no biedru reģistra līdz brīdim, kamēr /pers. B/, kā jaunā paju īpašniece, netiktu
uzņemta kooperatīvā. /pers. J/, /pers. M/ un /pers. AG/ izsniedza notariāli apstiprinātas pilnvaras pārstāvēt viņus kooperatīva sapulcēs
/pers. O/, bet /pers. AF/ izsniedza attiecīgu pilnvaru /pers. AH/. Tādejādi uzskata, ka izmeklētājas Vasiļjevas apgalvojums, ka /pers. M/
un /pers. AF/ šajā laikā ir bijuši izslēgti no biedru reģistra neatbilst patiesībai un viņas rīcībā esošie dati ir nepatiesi un iespējams -
viltoti.
Ņemot vērā faktu, ka laika posmā no 2007.gada sākuma līdz 2009.gadam /pers. B/ atradās grūtniecības un bērna kopšanas
atvaļinājumā, un rēķinoties ar GĪKS „/nosaukums/” valdes piekopto nelikumīgo darbību, savā īpašumā esošās 11 pajas 2008.gada
10.oktobrī atdāvināja savam vīram /pers. AH/. 2009.gadā vīrs nolēma daļu no viņa īpašumā esošajām pajām pārdot. Tā kā
iepriekšējās valdes termiņš bija notecējis un nebija sasaukta biedru kopsapulce, lai reģistrētu jaunus biedrus bija nepieciešams
sasaukt biedru kopsapulci un ievēlēt jaunu valdi. Pēc attiecīgas juridiskas konsultācijas saņemšanas, /pers. AH/ un /pers. O/
darbojoties uz /pers. J/, /pers. AG/, /pers. M/ un /pers. N/ notariāli izsniegto pilnvaru pamata likumā noteiktā kārtībā to arī izdarīja.
GĪKS „/nosaukums/” sapulcēs un lēmumu pieņemšanā nekad nav bijusi iesaistīta. Izmeklētājas I.Vasiļjevas apgalvojums, ka protokoli
uzskatāmi par viltotiem, jo /pers. M/, /pers. J/ un /pers. AF/ apgalvo, ka nav nevienu pilnvarojuši pārstāvēt sevi kopsapulcēs, neatbilst
patiesībai, jo viņi ir izsnieguši notariāli apstiprinātas pilnvaras šādas darbības veikt.
Laika posmā no 2005.gada 7.decembra /pers. B/ nav saņēmusi nevienu un nekāda veida maksājumu par viņas īpašumā esošās
zemes lietošanu, tāpēc 2011.gadā uzzinot, ka kooperatīvam ir ievēlēta cita rīcības spējīga valde, sazinājās ar to un pamatojot ar
dokumentiem, izklāstīja reālo situāciju, kā arī informēja, ka gatavojas uzsākt tiesvedību par parāda piedziņu un tāpēc lūdza labprātīgi
nomaksāt zemes nomas parādu, kā arī noslēgt līgumu par zemes nomu. Zemes nomas parāds tika aprēķināts ņemot vērā zemes
nomas maksas apmēru, kādu GĪKS „/nosaukums/” maksāja iepriekšējam zemes īpašniekam, tādēļ uzskata par pilnīgi nepamatotu
izmeklētājas I.Vasiļjevas apgalvojumu par to, ka kooperatīva valdes priekšsēdētājs /pers. K/ uzņēmās nepamatotas, pārlieku lielas
parāda saistības. Parāda aprēķins bija pamatots un likumīgs.
Neskatoties uz to, ka zemes nomas līgums tika parakstīts un kooperatīvs apņēmās pildīt savas saistības, nomas maksas parāds
joprojām netika maksāts. Nevēloties uzsākt jaunu tiesvedību par parāda piedziņu, piedāvāja kooperatīvam izlīgumu tiesvedībā par
īpašuma tiesībām. Uzskata, ka nav ne mazākā pamatojuma apgalvojumiem, ka šis izlīgums bija neizdevīgs kooperatīvam, jo nomas
parāds tika aprēķināts balstoties uz maksājumu par zemes nomu, ko kooperatīvs maksāja bijušajam zemes īpašniekam un kas bija
noteikts ar 1998.gada tiesas lēmumu.
Tāpēc, pamatojoties uz augstāk minēto par pilnīgi nepamatotu uzskata I.Vasiļjevas apgalvojumu, ka uz izlīguma pamata GĪKS
„/nosaukums/” īpašumu atdeva. Izlīgums tika skatīts un apstiprināts ar Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Civillietu tiesu palātas
lēmumu.
Ņemot vērā augstāk minēto, uzskata, ka lieta ir ierosināta nepamatoti – sagrozot un noslēpjot faktus. /pers. B/ lūdz tiesu izbeigt
tiesvedību šajā safabricētajā lietā.
/pers. B/ pārstāvis – zvērināts advokāts J.Muižnieks tiesas sēdē paskaidroja, ka procesa virzītāja nepilnīgi apguvusi lietas apstākļus,
nav izprastas īpašumtiesības un apstākļu novērtējums izteikts tāds, kā to uzskata apsūdzošā puse. Neapskatot un neizvērtējot citus
pierādījumus nevar pieņemt objektīvu lēmumu. /pers. B/ tiek inkriminēts, ka viņa mantu ieguvusi noziedzīgā ceļā. Tomēr, lai iegūto
mantu saistītu ar noziedzīgu nodarījumu, ir jābūt pierādījumu kopumam, kas dod pamatu uzskatīt, ka manta tiešām saistīta ar
noziedzīgu nodarījumu. Šobrīd iesniegtie pierādījumi dod pamatu izvērtējumam, kas ir pretējs procesa virzītājas lēmumā norādītajam.
Lēmumā nav norādīts, kādēļ 34 mēnešu laikā kriminālprocess nav noticis līdz galam. Kā norādīts Augstākās tiesas Senāta lēmumā,
visiem procesa uzsākšanas iemesliem ir jābūt pamatotiem. Uzskata, ka izvērtējot noskaidrotos apstākļus, konstatējams, ka situācija
ir risināma civiltiesiskā kārtā. Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 630.pantu lūdz izbeigt procesu par noziedzīgu mantu, jo nav
pierādīts, ka manta iegūta noziedzīgā ceļā.
GĪKS „/nosaukums/” pārstāvis zvērināts advokāts tiesas sēdē paskaidroja, ka neviens no GĪKS biedru kopsapulces protokoliem un
statūti nav viltoti, līdz ar to minētais kriminālprocess ir uzsākts nepamatoti. Iesnieguma iesniedzēji /pers. D/, /pers. AK/, /pers. F/,
/pers. G/, /pers. I/, /pers. H/, /pers. AL/, /pers. Z/ maldināja tiesībsargājošās iestādes par lietas faktiskajiem apstākļiem un, tādējādi,
panāca nepamatota lēmuma pieņemšanu par kriminālprocesa uzsākšanu un nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu.
2013.gada 16.decembrī VP RRP Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 3.nodaļas inspektore, izmeklētāja I.Vasiļjeva pieņēma lēmumu
par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu (nekustamo īpašumu /adrese/) uzsākšanu. Faktiski šāds Lēmums tiek pieņemts vairāk kā
pēc 33 mēnešiem no kriminālprocesa uzsākšanas brīža un pēc lēmuma pieņemšanas par mantas aresta atcelšanu. Šajā Lēmumā
tiek sagrozīti vairāki faktiskie apstākļi, kā arī netiek minēti būtiski apstākļi, juridiski fakti un pierādījumi, kas izslēdz šāda procesa
uzsākšanas pamatu.
Lēmumā nepareizi norādīts, ka laika periodā no 2005.gada 09.septembra līdz 2010.gada 30.novembrim valdes priekšsēdētāja ar
tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi bija /pers. D/, valdes locekļi ar paraksta tiesībām kopā ar visiem četriem bija /pers. E/, /pers.
F/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. AO/. Šāda norāde lēmumā neatbilst patiesībai, jo šīs minētās valdes pilnvaru termiņš beidzās
2008.gada 9.septembrī un jauna valde netika ievēlēta. No 2008.gada 9.septembra /pers. D/ vairs nebija GĪKS valdes priekšsēdētāja,
bet /pers. AK/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. I/, /pers. H/ nebija vairs valdes locekļi. Šī pieminētā valde pēdējo reizi tika ievēlēta
09.09.2005., līdz ar to tās pilnvaru termiņš beidzās 09.09.2008. No šī brīža sabiedrībai nebija pārstāvības tiesību, un šīm personām
nebija tiesību pārstāvēt sabiedrību, jo valde neizpildīja tai ar likumu uzlikto pienākumu un nesasauca savlaicīgi biedru kopsapulci, lai
ievēlētu jaunu valdi uz nākamo trīs gadu pilnvaru termiņu. Šāda valdes bezdarbība un savu ar likumu uzlikto pienākumu nepildīšana
bija ne tikai bezatbildīga, bet arī kaitnieciska sabiedrības pastāvēšanai, kā arī kā izrādījās vēlāk radīja būtiskus zaudējumus
kooperatīvai sabiedrībai.
Kooperatīvai sabiedrībai, kurai vairāk kā 2 gadi nebija valdes, sākot no 2010.gada 30.novembra tika ievēlēta un ar Latvijas
Republikas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu iecelta un reģistrēta jauna valde, nevis nomainīta iepriekšējā valde kā
to vēlas uzdot bijušās valdes locekļi šajā procesā.
Lēmumā nepamatoti norādīts, ka uz viltotu 2010.gada 19.jūlija un 2010.gada 26.jūlija GĪKS „/nosaukums/” kopsapulces protokolu
pamata tika izdarītas izmaiņas Uzņēmumu reģistrā, kā rezultātā /pers. J/ kopš 2010.gada 30.novembra reģistrēts par valdes locekli,
arpiezīmi, ka protokoli uzskatami par viltotiem, jo /pers. M/, /pers. J/ un /pers. N/ apgalvo, ka nav nevienu pilnvarojuši pārstāvēt sevi
kopsapulcēs, kā arī paši tajās nav piedalījušies. Turpretī, Lēmumā netiek minēts neapstrīdams fakts, ka /pers. M/, /pers. J/ un /pers. N/
izsnieguši notariālas pilnvaras, ar kurām /pers. O/ un /pers. AH/ tika pilnvaroti rīkoties pilnvardevēju vārdā ar visām tiesībām kādas
paredzētas sabiedrības biedram, kā arī ar tiesībām piedalīties GĪKS „/nosaukums/” kārtējās un ārkārtas biedru kopsapulcēs, izmantot
visas biedra tiesības. Šīs pilnvaras apliecina to, ka pilnvarnieki /pers. O/ un /pers. AH/ ir darbojušies savu pilnvardevēju /pers. M/,
/pers. J/ un /pers. N/ vārdā un dotā pilnvarojuma robežās. Turklāt, paši pilnvardevēji papildus ir arī apstiprinājuši savu pilnvarnieku
veiktās darbības ar saviem personīgajiem parakstiem, parakstot personīgi attiecīgos kopsapulču protokolus.
Nepamatots ir apgalvojums, ka /pers. N/, /pers. J/, /pers. M/ bija izslēgti no kooperatīvās sabiedrības. Sabiedrības biedri /pers. N/.
/pers. J/. /pers. M/. /pers. AG/ bija atsaukuši savu lūgumu veikt izmaiņas biedru reģistrā. Notāra apliecības apliecina, ka attiecīgie
biedri uz 2010.gada ārkārtas kopsapulces sasaukšanas brīdi bija balsstiesīgi GĪKS „/nosaukums/” biedri, un viņu vārdā veiktās
darbības izmaiņu veikšanai Uzņēmumu reģistrā, tajā skaitā valdes ievēlēšanai un reģistrēšanai, ir veiktas uz notariāla pilnvarojuma
pamata. Līdz ar to, šajās darbībās, kurās pilnvarotais ir rīkojies saskaņā pilnvarojumā noteikto uzdevumu un pilnvarotāju interesēs, nav
saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Turklāt, šie biedri nav saņēmuši nekādu informāciju, ka būtu izslēgti no kooperatīvās
sabiedrības. Saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likumu un statūtiem, lai biedru izslēgtu no sabiedrības ir nepieciešams sasaukt
biedru kopsapulci un ar tās lēmumu izslēgt biedru, pie tam izslēgtajam biedram nepieciešams izmaksāt pajas vērtību naudā.
Lēmumā nav minēti pierādījumi vai jebkāds pamatojums, tam, ka minētie biedri bija likumā un statūtos noteiktajā kārtībā izslēgti no
kooperatīvās sabiedrības un šiem biedriem bija atbilstoši darīts zināms, ka viņi ir izslēgti.
Kooperatīvās sabiedrības biedru /pers. N/, /pers. J/, /pers. M/, /pers. AG/ pilnvarnieki /pers. AH/ un /pers. O/, kā arī paši pilnvardevēji,
kā viena desmitā daļa biedri sasauca kopsapulci un ievēlēja funkcionāli spējīgu valdi atbilstoši likuma un statūtu prasībām un
noteiktajā kārtībā, un kooperatīvās sabiedrības un tās biedru interesēs. Tas, ka kādai nelielai biedru grupai ir iebildumi pret jauno
valdi, automātiski nenozīmē to, ka ir ierosināms kriminālprocess un veiktajās darbībās būtu saskatāmas noziedzīga nodarījuma
pazīmes.
Lēmumā minēts arī, ka uz viltotu 2011.gada 3.februāra un 2011.gada 18.februāra kopsapulces protokolu pamata vēlreiz tiek izdarītas
izmaiņas Uzņēmumu reģistrā, kā rezultātā /pers. K/ kopš 2011.gada 08.marta reģistrēts par valdes locekli. Bet Lēmumā nav sniegts
nekāds pamatojums, ka minētie protokoli ir viltoti. Līdz ar to šādam apgalvojumam nav nekāda pamata.
Neviens no Uzņēmumu reģistra lēmumiem, uz kuru pamata tika veiktas izmaiņas kooperatīvajā sabiedrībā, netika un nav apstrīdēti
likumā noteiktajā kārtībā Administratīvā procesa ietvaros, kā to paredz Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti, līdz ar to
atzīstams, ka tie pieņemti likumīgi un joprojām ir spēkā.
Neviens no kooperatīva biedriem nav nekad bijuši garāžu īpašnieki. Garāžu būvju īpašnieks /adrese/, atbilstoši Rīgas pilsētas
zemesgrāmatā reģistrētam ierakstam bija juridiska persona GĪKS „/nosaukums/”. GĪKS biedriem piederēja un joprojām pieder tikai
un vienīgi paja kooperatīvā sabiedrībā, kas dod tiesības piedalīties kooperatīvās sabiedrības kopsapulcēs ar balsstiesībām un balsot
par likumā noteiktajiem jautājumiem, kā arī dod tiesības lietot attiecīgo garāžu savām vajadzībām.
Kooperatīvā sabiedrība, balstoties uz šīs sabiedrības biedru lēmumu, noslēdza pamatotu izlīgumu Augstākās tiesas Civillietu tiesu
palātā, gan arī šobrīd balstoties uz kooperatīvās sabiedrības biedru gribas vairākumu, uzskata, ka kooperatīvā sabiedrība
„/nosaukums/” ir pamatoti un pareizi rīkojusies, atsavinot nekustamo īpašumu - garāžu būves zemes īpašniecei, un uzskata, ka nav
nekāda pamata nekustamā īpašuma /adrese/, kas sastāv no garāžu ēkām un palīgēkām, īpašumtiesības atdot atpakaļ GĪKS
„/nosaukums/”.
Nav pamatots Lēmumā minētais apgalvojums, ka kooperatīvās sabiedrības valdes loceklis /pers. K/, noslēdzot zemes nomas līgumu,
bez objektīvas nepieciešamības uzņēmās lielas parādsaistības, un uz kura pamata GĪKS „/nosaukums/” nonāca lielos parādos. Šāds
apgalvojums ir nepatiess, jo tieši iepriekšējās valdes darbības rezultātā tika radītas lielas parādsaistības. GĪKS „/nosaukums/”
maksāja zemes nomas maksu iepriekšējam īpašniekam par zemes gabala lietošanu saskaņā ar noslēgto nomas līgumu, ko bija
spiesta noslēgt atbilstoši tiesas spriedumam. Maksa par zemes lietošanu bija noteikta Ls 200,00 mēnesī. Bet tā kā zemes gabalam
nomainījās īpašnieks, tad kooperatīvās sabiedrības iepriekšējā valde un valdes priekšsēdētāja bez jebkāda pamatojuma atteicās
slēgt zemes nomas līgumu ar jauno īpašnieci un atteicās maksāt nomas maksu. Šī iepriekšējā valde ilgstoši ļaunprātīgi nemaksāja
zemes īpašniecei zemes nomas maksu, tādējādi radot zemes nomas maksas parādu. Šāda valdes rīcība un iepriekš minētā
bezdarbība attiecībā uz jaunas valdes neievēlēšanu radīja kooperatīvai sabiedrībai būtiskus zaudējumus, kas veidojas no maksas par
zemes faktisko lietošanu parāda vairāk kā Ls 16 000,00 apmērā. Tādējādi, sabiedrības noslēgtais un tiesā apstiprinātais izlīgums
bija optimālākais risinājums ar iespējami mazākiem zaudējumiem, par kuru rašanos ir tieši vainojama iepriekšējā valde. Izlīguma
rezultātā valde panāca, ka kooperatīvās sabiedrībai tika samazināts parāds par Ls 4000, dzēstas parāda saistības, tika ieskaitīti Ls
5500 sabiedrības kontā un paredzēti Ls 27 000 sabiedrības biedriem gadījumā, ja garāžas telpas tiek atbrīvotas.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta trešo daļu nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības
pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem. Līdz ar to ir objektīvi izvērtējami arī apstākļi, kas faktiski izslēdz noziedzīga nodarījuma esamību
šajā lietā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa 355.panta pirmo dalu manta ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu, ja personas īpašumā vai valdījumā tā
tieši vai netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā. Šajā konkrētajā lietā un Lēmumā norādītie pieņēmumi nedod nekādu
pamatu uzskatīt, ka noticis noziedzīgs nodarījums.
Procesa virzītājam ir tiesības pirmstiesas kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu savlaicīgas atrisināšanas un procesa
ekonomijas interesēs, ja tam piekrīt uzraugošais prokurors, izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu un uzsākt
procesu, ja pastāv šādi nosacījumi: 1) pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka mantai, kura izņemta vai kurai uzlikts arests, ir
noziedzīga izcelsme vai saistība ar noziedzīgu nodarījumu; 2) objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošana tiesai tuvākajā laikā
(saprātīgā laika periodā) nav iespējama vai tas var radīt būtiskus neattaisnotus izdevumus. Tiesai jāvērtē vai šajā lietā pastāv visi
likumā norādītie iemesli procesa uzsākšanai un turpināšanai par noziedzīgi iegūtu mantu.
Ievērojot to, ka kopš kriminālprocesa uzsākšanas ir pagājuši 34 mēneši un no mantas aresta piemērošanas ir pagājuši 24 mēneši, un
saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 389.panta pirmās daļas 4.punktu ir pieņemts lēmums atcelt mantai uzlikto arestu, atbilstoši
Kriminālprocesa 626.pantam konkrētajā lēmumā nav argumentēts iemesls izdalīt no krimināllietas materiālus un uzsākt procesu par
noziedzīgi iegūtu mantu un nav sniegts skaidrojums kā minētais process ietekmēs kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu
savlaicīgas atrisināšanas un procesa ekonomijas intereses, kā arī nav pamatoti norādīts, kuru konkrētu pierādījumu kopums dod
pamatu uzskatīt, ka mantai, kura izņemta vai kurai uzlikts arests, ir noziedzīga izcelsme vai saistība ar noziedzīgu nodarījumu un
objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošana tiesai tuvākajā laikā nav iespējama vai tas var radīt būtiskus neattaisnotus izdevumus.
Vadoties no augstāk minētā, ņemot vērā minētās tiesību normas, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 27.nodaļu, 59.nodaļu, lūdz
tiesu izvērtēt uzsāktā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu pamatotību un izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.
Motīvu daļa
Noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudot tiesai iesniegtos kriminālprocesa materiālus, tiesa atzīst, ka procesa
virzītājas lūgums par mantas – nekustamā īpašuma atzīšanu par noziedzīgi iegūtu – ir noraidāms.
Izvērtējot procesa virzītājas ierosinājumā norādītos un tiesas sēdē noskaidrotos apstākļus, tiesa konstatē, ka nekustamais īpašums,
kuru procesa virzītāja lūdz atzīt par saistītu ar noziedzīgu nodarījumu – /pers. B/ īpašumā nonācis, pamatojoties uz Latvijas Republikas
Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2011.gada 28.jūnija lēmumu, ar kuru apstiprināts starp /pers. B/ un GĪKS „/nosaukums/”
noslēgtais izlīgums. Procesa virzītāja uzskata, ka /pers. B/ krāpniecisku darbību rezultātā Uzņēmumu reģistrā tikusi reģistrēta /pers. B/
labvēlīga GĪKS „/nosaukums/” valde, kas noslēgusi ar viņu GĪKS „/nosaukums/” neizdevīgu līgumu, kā rezultātā GĪKS „/nosaukums/”
uzņēmusies nepamatoti lielas saistības, savukārt šo parādsaistību rezultātā /pers. B/ nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo
īpašumu.
Procesa virzītājas argumenti par viltotu 2010.gada 19.jūlija u n 2010.gada 26.jūlija kopsapulču protokolu iesniegšanu Uzņēmumu
reģistrā, pēc tiesas ieskatiem, nav izvērtēti pilnībā, jo lēmumā protokolu viltošana pamatota ar to, ka personas, kas šos protokolus
parakstījušas liecinājušas, ka nebija piedalījušās kopsapulcēs un nebija nevienu pilnvarojušas savā vietā piedalīties kopsapulcēs.
Lēmumā nav vērtēts apstāklis, ka visas trīs personas bija izdevušas pilnvaras saviem pilnvarniekiem piedalīties viņu vietā GĪKS
„/nosaukums/” kopsapulcēs ar visām biedru tiesībām. Lēmumā norādīts, ka šīs personas bija izslēgtas no GĪKS „/nosaukums/” biedru
reģistra, tomēr apstāklis, vai saskaņā ar GĪKS „/nosaukums/” statūtiem ir bijis kopsapulces lēmums par šo biedru izslēgšanu – nav
vērtēts. Turklāt, iesniedzot 2010.gada 19.jūlija u n 2010.gada 26.jūlija kopsapulces protokolus Uzņēmumu reģistrā, Uzņēmumu
reģistra galvenais valsts notārs, pieņemot 2010.gada 29.novembra lēmumu Nr.1-5/183, ir izvērtējis šo biedru tiesības sasaukt
kopsapulci un pieņemt lēmumus gan par statūtu jaunu redakciju gan par valdes ievēlēšanu.
Kā noskaidrots tiesas sēdē, neviens no ieinteresētajām personām GĪKS „/nosaukums/” 2010.gada 19.jūlija un 2010.gada 26.jūlija
kopsapulces lēmumus civiltiesiskā kārtā nav apstrīdējis, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2010.gada
29.oktobra lēmums administratīvā kārtībā nav pārsūdzēts.
Procesa virzītājas lēmumā apstākļi, kādēļ par viltotu uzskatāmi GĪKS „/nosaukums/” 2011.gada 3.februāra un 2011.gada 18.februāra
kopsapulces protokoli, vispār nav norādīti.
Procesa virzītāja norādījusi, ka 2011.gada 14.martā starp /pers. B/ un GĪKS „/nosaukums/”, noslēgts līgums par zemes nomu, uz kura
pamata GĪKS „/nosaukums/” bez objektīvas nepieciešamības uzņemas lielas parādsaistības. Tomēr lēmumā nav izvērtēts, ka šajā
zemes nomas līgumā zemes nomas maksa noteikta tādā apmērā, kādā GĪKS „/nosaukums/” jau kopš 1998.gada maksājusi nomas
maksu iepriekšējam zemes īpašniekam. Lēmumā nav izvērtēts, ka saskaņā ar likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada
Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.-4.punktu starp
pusēm pastāv piespiedu zemes nomas attiecības un par faktisko zemes lietošanu ēku īpašniekam jāmaksā nomas maksa neatkarīgi
no rakstveidā noslēgta līguma esamības. Savukārt, kā redzams no vēlāk noslēgtā izlīguma, /pers. B/ ir samazinājusi parādsaistību
apmēru.
Visu ierosinājumā par procesu par noziedzīgi iegūtu mantu norādīto apstākļu izvērtēšana tiesai nedod nekādu pamatu uzskatīt, ka
/pers. B/ nekustamo īpašumu ieguvusi noziedzīga nodarījuma rezultātā.
Konkrētajā gadījumā tiesai iesniegtie pierādījumi apliecina, ka /pers. B/ nekustamo īpašumu īpašumā ieguva uz civiltiesiska darījuma
pamata – izlīguma starp /pers. B/ un GĪKS „/nosaukums/”. Civiltiesiskā kārtā ne šis darījums, ne arī citi iepriekšējie GĪKS
„/nosaukums/” lēmumi nav apstrīdēti, administratīvā kārtībā Uzņēmumu reģistra lēmums nav apstrīdēts. Savukārt procesa virzītāja
mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu pamato ar personu liecībām par apstākļiem., nevērtējot, ka lietā iesniegtie rakstveida
pierādījumi ir pretrunā ar šīm liecībām.
Izvērtējot kopumā kriminālprocesa materiālus, tiesa atzīst, ka nav pamats nekustamo īpašumu atzīt par noziedzīgi iegūtu.
Piemērojot Kriminālprocesa likuma 27.un 59.nodaļā esošās normas, jāņem vērā Kriminālprocesa likuma struktūra.
Abas šīs nodaļas regulē jautājumus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu mantu. 27.nodaļa atrodas Kriminālprocesa likuma A daļā –
vispārīgie noteikumi. Nākošā B daļa nosaukta – pirmstiesas process un tiesvedība krimināllietās. No tā secināms, ka A daļā
ievietotās likuma normas attiecināmas vienādi uz visiem kriminālprocesa veidiem un visām procesa stadijām, tātad arī uz B daļas
11.sadaļas – kriminālprocesa īpatnības atsevišķu kategoriju lietās – 59.nodaļā – reglamentēto procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.
Kriminālprocesa likuma 626.pants nosaka, ka procesa virzītājam ir tiesības pirmstiesas kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu
savlaicīgas atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs, ja tam piekrīt uzraugošais prokurors, izdalīt no krimināllietas materiālus
par noziedzīgi iegūtu mantu un uzsākt procesu, ja pastāv šādi nosacījumi: 1) pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka mantai, kura
izņemta vai kurai uzlikts arests, ir noziedzīga izcelsme vai saistība ar noziedzīgu nodarījumu; 2) objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas
nodošana tiesai tuvākajā laikā (saprātīgā laika periodā) nav iespējama vai tas var radīt būtiskus neattaisnotus izdevumus.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 355.panta pirmo daļu manta atzīstama par noziedzīgi iegūtu, ja personas īpašumā vai valdījumā
tā tieši vai netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 356.panta otrās daļas 1.punktu, pirmstiesas kriminālprocesa laikā mantu par noziedzīgi iegūtu
var atzīt ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumu šā likuma 59.nodaļā noteiktajā kārtībā, ja procesa virzītājam ir pietiekami pierādījumi, kas
nerada šaubas par mantas noziedzīgo izcelsmi vai mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu.
Izvērtējot šīs likuma normas, tiesa nonāk pie secinājuma, ka 2013.gada 16.decembra lēmumā par procesa uzsākšanu par noziedzīgi
iegūtu mantu esošā norāde, ka /pers. B/, visticamāk, bija nolēmusi atbrīvoties no ēkām, kuras piederēja GĪKS „/nosaukums/” un
atradās uz viņas zemesgabala [..] acīmredzot bija nolēmusi atpirkt GĪKS „/nosaukums/” pajas un šādā veidā iegūt kontroli pār GĪKS
„/nosaukums/”, [..] cēla prasības pieteikumu tiesā, [..] nolēma iesaistīt /pers. O/, kura uzdevums bija ar viltu iegūt atsevišķu pajas
pārdevušo personu parakstus uz dokumentiem (kopsapulču protokoliem, pilnvarām) un šādus viltotus dokumentus iesniegt
Uzņēmumu reģistrā [..] noslēdza acīmredzami GĪKS „/nosaukums/” neizdevīgu līgumu, [..] noslēdza arī izlīgumu, uz kura pamata GĪKS
„/nosaukums/” īpašumu atdeva /pers. B/, rada Kriminālprocesa likuma 356.panta otrās daļas 1.puntā minētās šaubas, kas savukārt ir
šķērslis atzīt mantu par saistītu ar noziedzīgu nodarījumu.
Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu nav jānovērš visas šaubas par noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas vainu, bet gan
jānovērš šaubas par mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu.
Papildus tiesa norāda arī, ka kriminālprocess tika uzsākts 2011.gada 3.martā, savukārt lēmums par procesu par noziedzīgi iegūtu
mantu pieņemts tikai 2013.gada 16.decembrī. Lēmumā nav nekādas norādes par to, ka šāds lēmums tiek pieņemts, lai savlaicīgi
atrisinātu kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu, ka lēmums pieņemts procesa ekonomijas intereses, kā arī nav norādes, kādu
objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošanai tiesai tuvākajā laikā (saprātīgā laika periodā) nav iespējama.
Tiesa atzīst, ja ar lēmumam par procesa uzsākšanu par noziedzīgi iegūtu mantu pievienotajiem pierādījumiem nav pierādīts, ka /pers.
B/ piederošais nekustamais īpašums, kas sastāv no garāžu ēkām (kadastra numuri /numurs B/, /numurs/ un /numurs/) un palīgēkām
(kadastra numuri /numurs C/un /numurs/) /pers. B/ īpašumā ir nonākušas noziedzīga nodarījuma rezultātā.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa 126.pantu, lietas materiālos nav pietiekošu pierādījumu, lai uzskatītu, ka nekustamajam
īpašumam ir saistība ar noziedzīgu nodarījumu, tādēļ šajā procesa stadijā nav likumīga pamata atzīt, ka manta ir noziedzīgi iegūta.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 630.pantu, tiesa
nolēma:
izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu kriminālprocesā Nr.11096063011.
Lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas
pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese B.Ābele