Court convicted defendant of theft and attempted theft, sentencing to five months imprisonment and ordering civil compensation.

Lietas Nr. 11088080816

Lietas arhīva Nr. K29-1182-16/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 4.augustā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese V.Rūsiņa

ar tiesas sēdes sekretāri E.Kaufmani

piedaloties prokurorei M.Jansonam

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas

paredzēti Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, 180.panta pirmajā daļā, 15.panta ceturtajā daļā, 180.panta pirmajā daļā, 185.panta pirmajā daļā.

Pārbaudījusi un novērtējusi krimināllietas materiālus, tiesa

k o ns t a t ē ja

/pers. A/, izdarīja svešas kustamas manījis slepenu nolaupīšanu no glabātavas (zādzība), un proti:

2016.gada 11.aprīlī ap plkst.10.20 /pers. A/, atrodoties t/c “Origo”, Rīgā, Stacijas Laukums 2, ejot garām mobilo telefonu uzlādēšanas skapīšiem,

ieraudzīja /pers. B/, kura lādēja savu mobilo telefonu. Saprotot, ka /pers. B/ nezin kā darbojas mobilo telefonu uzlādēšanas skapīši, /pers. A/, nolūkā

izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, informācijas centrā noskaidroja mobilo telefonu uzlādēšanas skapīšu darbības veidu un piegāja pie

/pers. B/. Realizējot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ piedāvāja /pers. B/ palīdzību, lai viņa aizslēgtu skapīti ar kodu. /pers. B/ ievietoja skapītī savu

mobilo telefonu CAT B 30 DS 95 EUR vērtībā, pieslēdza to pie lādētāja un kopā ar /pers. A/ ievadīja kodu skapīša durvīm un aiztaisīja tās, pēc kā abas

devās prom. Turpinot savas noziedzīgās darbības, /pers. A/, izmantojot to, ka skapīša kods viņai ir zināms, piegāja pie mobilo telefonu uzlādēšanas

skapīša, attaisīja skapīša durvis un paņēma /pers. B/ piederošo mantu.

Ar savām darbībām /pers. A/ nodarīja /pers. B/ materiālo kaitējumu 95 EUR apmērā.

Tādējādi /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

Turklāt, /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, un proti:

2016.gada 11.aprīlī ap plkst.10.30 /pers. A/, nolūkā izdarīt svešas mantas slepenu nolaupīšanu, atrodoties t/c “Origo” veikalā “Rimi Stacija” Rīgā,

Stacijas Laukums 2, paņēma no veikala plauktiem divas konfekšu kārbas “Ferrero Rocher”, katru 9,49 EUR vērtībā, par kopējo summu 18,98 EUR,

četras šokolādes “Karl Fazer” ar popkornu, katru 2,09 EUR vērtībā, par kopējo summu 8,36 EUR, vienu iepakojumu kafijas pupiņas “Lavazza rossa”,

16,99 EUR vērtībā. Realizējot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ iepriekšminēto preci paslēpa savā somā un ar nolaupīto pameta noziedzīga nodalījuma

izdarīšanas vietu.

Ar savām darbībām /pers. A/ nodarīja SIA ''Rimi Latvia" materiālo kaitējumu 44,33 EUR apmērā.

Tādējādi /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Turklāt, /pers. A/ izdarīja zādzības nelielā apmērā mēģinājumu un svešas mantas tīšu bojāšanu, un proti:

2016.gada 11.aprīlī ap plkst.15.15 /pers. A/, nolūkā izdarīt svešas mantas slepenu nolaupīšanu un mantas tīšu bojāšanu, atrodoties t/c “Origo”

veikalā “Rimi Stacija” Rīgā, Stacijas Laukums 2, paņēma no plaukta konjaku “Hennessy VS” 25,59 EUR vērtībā. Realizējot savu noziedzīgo nodomu

/pers. A/, ar šim nolūkam līdzi paņemto knaibļu palīdzību noņēma no pudeles drošības elementu un tādā veidā tīši sabojāja preci. Apzinoties, ka viņas

darbības novēro, /pers. A/ ielika alkoholisko dzērienu iepirkumu grozā un devās pie kasēm, kur nolika iepirkumu grozu ar preci un izgāja no tirdzniecības

zāles. Savu noziedzīgu nodomu /pers. A/ realizēt līdz galam neizdevās no viņas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/ mēģināja nolaupīt svešu mantu 25,59 EUR vērtībā, ko tīši sabojāja un tādā veidā nodarīja SIA “Rimi

Latvija” materiālo kaitējumu 25,59 EUR apmērā.

Tādējādi /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā, 180.panta pirmajā daļā,

185.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētā /pers. A/ sevi par vainīgu viņai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas,

180.panta pirmās daļas, 15.panta ceturtās daļas, 180.panta pirmās daļas un 185.panta pirmās daļas atzina pilnībā, atzina apsūdzībā norādītos faktiskos

apstākļus un juridisko kvalifikāciju, kā arī cietušā SIA “Rimi Latvija” pieteikto materiālo kompensācijas apmēru, izdarīto nožēloja un uzturēja savu

pirmstiesas procesā izteikto lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā. Prokurors un aizstāve tiesas sēdē piekrita pierādījumu

pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā.

Tā kā apsūdzētā pilnībā atzīst savu vainu viņai izvirzītajā apsūdzībā, to atzina arī pirmstiesas procesā, piekrita lietas izskatīšanai bez pierādījumu

pārbaudes, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas nosacījumiem, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo

būtību un sekas, ko apsūdzētā izprot, tiesa, noklausoties procesa dalībnieku viedokli, iepazinusies ar lietas materiāliem atzīst, ka lietā iespējams neizdarīt

pierādījumu pārbaudi. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas 2.punkta nosacījumiem, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav

radušās šaubas par /pers. A/ vainu minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētās /pers. A/ darbības atbilst noziedzīgo nodarījumu kvalifikācijai pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, 180.panta

pirmās daļas, 15.panta ceturtās daļas, 180.panta pirmās daļas, 185.panta pirmās daļas, tādējādi par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem apsūdzētā

ir sodāma.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Nosakot apsūdzētajai /pers. A/ soda veidu, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu

un radīto kaitējumu, kā arī vainīgās personību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, ir atzīstams

kā smags noziegums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. A/ noziedzīgie nodarījumi, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, 15.panta ceturtajā daļā

un 180.panta pirmajā daļā un 185.panta pirmajā daļā ir atzīstami kā mazāk smagi noziegumi.

Atbilstoši Krimināllikuma 9.pantam noziedzīgie nodarījumi no subjektīvās puses izdarīti tīši ar tiešu nodomu, jo apsūdzētā apzinājās, ka veic

neatļautas darbības ar īpašumu un vēlējās to.

Noziedzīgie nodarījumi ir vērsti pret īpašumu un apdraud mantas īpašnieka valdījuma un lietojuma tiesības, un tiesības brīvi rīkoties ar mantu, bet ar

šiem noziedzīgajiem nodarījumiem radīts salīdzinoši nebūtisks materiālais kaitējums cietušajiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā, pārbaudot apsūdzētās /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņa

dzimusi /datums/, Rīgā, Latvijas Republikas pilsone, ar 8 klašu izglītību, neprecējusies, nestrādā, ir mazgadīga meita, kura šobrīd dzīvo pie bērna tēva

tantes, jo apsūdzētajai šobrīd ir apturētas aprūpes tiesības uz bērnu. Vienu reizi sodīta ar 2016.gada 3.maija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas (par diviem noziedzīgiem nodarījumiem) ar piespiedu darbu uz 100 stundām. Nolēmums stājies

spēkā. Sodāmība nav dzēsta, bet noziedzīgie nodarījumi neveido recidīvu. Neizciestā soda daļa – 84 piespiedu darba stundas (lietas 132. lapa).

Tāpat tiesa ņem vērā arī Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi, kas ir aizsargāt sabiedrības drošību; atjaunot taisnīgumu; sodīt vainīgo

personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; resocializēt sodīto personu; panākt, lai notiesātā un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas.

Izvērtējusi minēto, tiesa secina, ka apsūdzētajai sods nosakāms Krimināllikuma 175. panta trešās daļas, 180.panta pirmās daļas, 185.panta pirmās

daļas sankciju robežās brīvības atņemšanas soda veidā, kā to lūdza arī valsts apsūdzība, un ko tiesa atzīst par taisnīgu un apsūdzētās personībai atbilstošu

sodu, kā arī tādu, kas nodrošinās gan soda represīvo, gan preventīvo mērķu sasniegšanu attiecībā uz apsūdzēto un citiem sabiedrības locekļiem.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka nodrošināt Krimināllikuma 35.pantā nostiprināto soda mērķi iespējams apsūdzētajam sodu nosakot, vienīgi

brīvības atņemšanas veidā. Šāds sods veicinās arī soda prevencijas uzdevumu izpildi.

Pastāvot minēto apstākļu kopumam, tiesa secina, ka šāda apsūdzētās cilvēktiesību ierobežošana atbilst Kriminālprocesa likuma mērķim un

Kriminālprocesa likuma 12.pantā definētajam cilvēktiesību garantēšanas principam.

Nosakot apsūdzētajai soda mēru, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai daļai, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta apsūdzētās /pers. A/ atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētās /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli kriminālprocesā atzīstama vaļsirdīga atzīšanās

visos noziedzīgajos nodarījumos un izteikta nožēla par izdarīto.

Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad apsūdzētā atzīst savu vainu.

Apsūdzētā, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojusi savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma

21.pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko

attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētā izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņas atbildību

mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Senāta Krimināllietu departaments

nolēmumus lietā Nr. SKK- 232/08).

Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa noteic, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda

mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Tiesa, ņemot vērā spriedumā norādītos konstatētos apstākļus saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas prasībām un tos pierādījumus, kas

var ietekmēt piespriežamā soda veidu un mēru, ievērojot lietas apstākļus, /pers. A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, ņemot

vērā apsūdzētās personību, to ka apsūdzētā vieglprātīgi izturējās pret piemēroto drošības līdzekli nodošana policijas uzraudzībā, kā rezultātā tas tika

aizstāts ar brīvības atņemšanu, atbildību mīkstinošo apstākli, tiesa atzīst, lai sasniegtu soda mērķi, kas ir sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un

panākt, lai apsūdzētā pildītu likumus un turpmāk atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, resocializētu apsūdzēto un pasargātu sabiedrību, soda

mērķa sasniegšanai, /pers. A/ ir sodāma ar brīvības atņemšanas sodu.

Tiesa uzskata par neiespējamu konkrētajā lietā piemērot alternatīvos soda veidus. Krimināllikuma pantu sankcijās paredzētie sodi – naudas soda

veidā nav piemērojams, jo apsūdzētai nav pastāvīgu ienākumu, kas nodrošinātu viņai iespēju likumā paredzētajā laikā naudas sodu samaksāt. Savukārt

piespiedu darbi, tiesas ieskatā, nav piemērojami, jo šāds soda veids apsūdzētajai jau ticis piemērots iepriekš, taču apsūdzētā līdz šim brīdim nav

nostrādājusi nevienu piespiedu darba stundu.

Ņemot vērā to, ka soda mērķis nav pakļaut personu ilgstošam brīvības atņemšanas sodam un izstumt viņu no sabiedrības, izvērtējot apsūdzētās

/pers. A/ attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, to, ka viņa, atrodoties apcietinājumā, ir sapratusi savas rīcības sekas, atbilstoši Kriminālprocesa

likuma 21.panta otrās daļas 1.punktam ir izvēlējusies vienkāršāko procesa veidu – pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas sēdē un tāda veidā

sekmējusi ātrāku un taisnīgāku krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kā arī izvērtējot kriminālprocesā iegūtās ziņas par /pers. A/ nepilngadīgo bērnu,

tiesa uzskata, nav nepieciešama apsūdzētās ilgstoša izolācija no sabiedrības. Tiesas ieskatā, apsūdzētājai par katru noziedzīgo nodarījumu ir piemērojams

īslaicīgs brīvības atņemšanas sods. Tiesa cer, ka /pers. A/ izciešot sodu tieši ar šo spriedumu noteiktajā apmērā, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus,

tiesa atzīst, ka apsūdzētās labošanos iespējams panākt, izolējot viņu no sabiedrības. Tiesas ieskatā noteiktais sods uzskatāms par individualizētu un

humānu.

Tiesa uzskata, ka ar šāda soda piemērošanu tiks panākts Krimināllikuma 35.panta otrās daļas noteiktais soda mērķis.

Krimināllikuma 50.pants paredz soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Lemjot jautājumu par to, kāds galīgā soda noteikšanas princips būtu piemērojams un kādā apmērā būtu nosakāms galīgais sods, tiesa, ņem vērā

izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu.

Tiesa konstatē, ka /pers. A/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 7.panta kvalificējami kā smagi un mazāk smagi noziegumi, tāpēc

galīgais sods nosakāms pēc Krimināllikuma 50.panta trešās daļas.

Arī 2008.gada 1.jūlija Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmumā “Sodu

piemērošanas politika” ir norādīts, ka nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos piemērojama piespriesto sodu daļēja

saskaitīšana. Savukārt galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos sodus, var tikt piemērota īpašos

gadījumos.

Tiesa nekonstatē īpašus apstākļus, kas būtu par pamatu galīgā soda noteikšanai, piemērojot pilnīgas saskaitīšanas principu. Uz tādiem nenorādīja

arī procesa dalībnieki.

Izvērtējot minēto, tiesa atzīst, lai nodrošinātu personas sodīšanu par visiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un sekmētu kriminālsoda

mērķa sasniegšanu pie galīgā soda noteikšanas /pers. A/ piemērojams daļējs sodu saskaitīšanas princips, uzskatot, ka šāds galīgais sods sasniegs likumā

paredzēto soda mērķi.

Tiesa nāk pie secinājuma, ka pie galīgā soda noteikšanas jāvadās no Krimināllikuma 50.panta piektās daļas, un uzskata, ka lietderīgi būtu tiesas

piespriestajam sodam šajā kriminālprocesā daļēji pieskaitīt sodu, kas piespriests ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 3.maija

spriedumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. A/ soda termiņā ieskaitāms šajā kriminālprocesā īslaicīgā aizturēšanā pavadītais laiks no

2016.gada 11.aprīļa līdz 2016.gada 15.aprīlim (lietas 22., 25.,72., 75), kā arī apcietinājumā pavadītais laiks no 2016.gada 16.jūnija līdz 2016.gada

4.augustam.

Apsūdzētajai /pers. A/ šajā kriminālprocesā piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums – ir atstājams negrozīts, līdz spriedums stāsies likumīgā

spēkā.

Cietusī/pers. B/ materiālo kaitējuma kompensāciju nav pieteikusi (lietas 18., 19.lapa). Savukārt cietusī SIA “Rimi Latvia” materiālo kaitējuma

kompensāciju pieteikusi 44,33 EUR un 25,59 EUR apmērā, kopsummā 69,92 EUR apmērā, kuru uzskata par pamatotu (lietas 32., 55.lapa).

Lietā pieteikta cietušā SIA “Rimi Latvia” kaitējuma kompensācija par mantisko zaudējumu kopsummā 69,92 euro (sešdesmit deviņi euro un 92

centi) apmērā. Apsūdzētā piekrita kaitējuma kompensācijai pilnā apmērā. Līdz ar to tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmo

daļu, 352.panta pirmās daļas 1.punktu un 353.panta pirmās daļas 1.punktu, uzskata, ka cietušā pieteiktā kaitējuma kompensācija ir apmierināma pilnā

apmērā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 632.panta ceturtajai daļai, notiesājoš ā spriedumā tiesas lēmums par drošības līdzekli un par kaitējuma

kompensācijas vai mantas konfiskācijas nodrošināšanu stājas spēkā uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu lietiskie pierādījumi – alkoholiskais dzēriens “Hennessy” un knaibles – iznīcināmi, lietiskos

pierādījumus – trīs CD diskus, atzīt par dokumentiem un atstāt glabāties pie krimināllietas materiāliem.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, mantai arests netika uzlikts.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499., 511., 520., 524., 527., 528., 529. un 530.pantu, tiesa

no s pri e da

Atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (izdarīts 2016.gada 11.aprīlī ap plkst.10.20), kas

paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

Atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (izdarīts 2016.gada 11.aprīlī ap plkst.10.30), kas

paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi.

Atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (izdarīts 2016.gada 11.aprīlī ap plkst.15.15), kas

paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā, 180.panta pirmajā daļā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi.

Atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (izdarīts 2016.gada 11.aprīlī ap plkst.15.15), kas

paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta trešo daļu, sodu /pers. A/ noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus un

sodu noteikt brīvības atņemšana uz 5 (pieciem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu galīgo sodu noteikt pēc spriedumu kopības ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

2016.gada 3.maija spriedumu, sodus pilnīgi saskaitot, un galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 5 (mēnešiem) mēnešiem un piespiedu darbu

uz 100 stundām, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1daļu piespiedu darbu izpildīt patstāvīgi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. A/ brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitāms šajā kriminālprocesā īslaicīgā aizturēšanā

pavadītais laiks no 2016.gada 11.aprīļa līdz 2016.gada 15.aprīlim, kā arī apcietinājumā pavadītais laiks no 2016.gada 16.jūnija līdz 2016.gada

4.augustam.

Piespiedu darba soda izciešanā saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu ieskaitīt pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

2016.gada 3.maija spriedumu daļēji izciesto piespiedu darba sodu – 16 piespiedu darba stundas.

Apsūdzētajai/pers. A/ šajā kriminālprocesā piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – atstāt negrozītu, līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Soda izciešanas sākumu skaitīt no 2016.gada 4.augusta.

SIA “Rimi Latvia” kaitējuma kompensāciju 69,92 euro apmērā – apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA “Rimi Latvia” kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu 69,92 euro apmērā.

Lietiskie pierādījumus – alkoholisko dzērienu “Hennessy” un knaibles – iznīcināt, trīs CD diskus, atzīt par dokumentiem un atstāt glabāties pie

krimināllietas materiāliem.

Lietisko pierādījumu – mobilo telefonu CAT B 30 DS – uzskatīt par atdotu tā īpašniecei.

Spriedumu daļā par sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem no pilna sprieduma pieejamības dienas var pārsūdzēt

vai noprotestēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai apelācijas protestu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2016.gada 18.augusts.

Tiesnese V.Rūsiņa