Court convicts defendant for violating police curfew and imposes ten euro fine for admitted guilt.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of violating a police curfew by leaving her residence without valid medical documentation. Although the defendant admitted guilt and explained she fled a domestic dispute, the court rejected her defense as insufficient evidence. Consequently, the court imposed a ten euro fine under the Administrative Offences Code.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pants; 33.pants: Intentional violation of a police curfew constitutes an administrative offence punishable by a fine, while admission of guilt serves as a mitigating circumstance.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1-0181-19/38
ECLI:LV:RVPT:2019:0312.130018119.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2019.gada 22.martā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,
tiesnese Linda Dīzenberga,
izskatīja 2019.gada 12.martā atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie
administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta.
Aprakstošā daļa
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Kristīne Lapiņa 2019.gada 11.februārī
sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC372959 par to, ka 2019.gada 19.janvārī plkst.02.15 /pers. A/ neatradās savā dzīvesvietā /adrese/,
ar ko tīši pārkāpa Rīgas apgabaltiesas piemēroto papildsodu – policijas kontrole un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa
ierobežojumu – aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.22.00 līdz plkst.06.00. Slimības lapa vai citi attaisnojoši dokumenti nav uzrādīti.
Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 177.pantā.
Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina un izdarīto nožēloja, paskaidroja, ka pārbaudes laikā mājās neatradās,
jo pēc strīda ar savu dzīvesbiedru bija spiesta atstāt savu dzīvesvietu un braukt pie māsas.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 2019.gada 16.janvārī tiesā saņemts lūgums
izskatīt lietu bez iestādes pārstāvja klātbūtnes. Tiesa uzskata, ka lietu iespējams izskatīt bez iestādes pārstāvja klātbūtnes. Tiesa nekonstatē Latvijas APK
289.11 panta pirmajā daļā norādītos iemeslus, kuru dēļ tiesai būtu jāatliek lietas izskatīšana.
Noklausījusies pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats /pers. A/
vainas konstatācijai, saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai pēc Latvijas APK 177.panta.
Motīvu daļa
Saskaņā ar Latvijas APK 177.pantu par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole,
uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.
/pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta pilnībā ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC372959 (lietas 4.lapa), ar
lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu (lietas 7-8.lapa), ar pārbaudes aktu (lietas 9.lapa), ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas
kolēģijas 2007.gada 19.aprīļa spriedumu (lietas 12-14.lapa).
Tiesas ieskatā /pers. A/ norādītie iemesli, kuru dēļ viņa neatradās savā dzīvesvietā, pārkāpjot policijas kontroles ierobežojumus, nav atzīstami par
attaisnojošiem, jo tiesai netika iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu minēto.
Tādējādi tiesa atzīst, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts
administratīvā pārkāpuma sastāvs.
Nosakot sodu saskaņā ar Latvijas APK 32.panta otro daļu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs – izdarītais pārkāpums vērsts pret
noteikto pārvaldes kārtību, pārkāpējas personība – agrāk administratīvi sodīta, viņas vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis.
Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu par pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst vainas atzīšanu un
nožēlošanu.
Atbilstoši Latvijas APK 34.pantam pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatēja.
Ņemot vērā minētos apstākļus un administratīvā soda mērķi, /pers. A/ sods nosakāms naudas soda veidā Latvijas APK 177.panta sankcijas
ietvaros.
Latvijas APK 299.panta pirmā daļa noteic, ka pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņam
izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas,
kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto, un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantu, 289.13 pantu, 289.16 pantu tiesa
nosprieda
atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 177.pantā, un sodīt ar naudas sodu 10 (desmit) euro apmērā.
Naudas sods 30 dienu laikā iemaksājams valsts budžetā – saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas NMR 90000050138, konts
Nr.LV34TREL1060191011100, kods TRELV22, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr.130 0181 19. P ēc naudas soda nomaksas kvīti nekavējoties
iesniegt tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 22.martā.
Tiesnese Linda Dīzenberga