Court dismissed tenant's defense and ordered landlord to collect unpaid maintenance fees and damages.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the tenant's defense regarding the termination of property rights and ordered the landlord to collect outstanding maintenance fees and damages. The tenant argued that property rights had expired and the municipality should manage the building, but the court found the management contract valid and the tenant in breach of payment obligations. Consequently, the judgment authorized the collection of principal debts, contractual penalties, legal interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41., 193., 195. un 204.1 panti; The court upheld a management contract between a housing association and a tenant, ruling that the tenant's failure to pay maintenance fees constitutes a breach of contract entitling the association to claim principal debts, damages, and interest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28286612
Lietas arhīva Nr. C-1305-13/5
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2013.gada 10.oktobrī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese M.Šalta
ar tiesas sēdes sekretāri E.Konti,
piedaloties prasītājas pilnvarotajai pārstāvim /pers.M/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58 civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”
prasībā pret /pers. B/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda
piedziņu.
Aprakstošā daļa.
2012.gada 16.janvārī sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā SIA) „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk tekstā prasītāja)
cēla Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk tekstā atbildētājs) par dzīvojamās mājas uzturēšanas un
apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” ir reorganizēta un pievienota SIA „Rīgas namu
pārvaldnieks”, līdz ar to tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai- SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”.
Atbildētājam pamatojoties uz Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses lēmumu tika reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokli
Nr.89, /adrese/. 2011.gada 31.augustā īpašuma tiesības atbildētājam uz minēto dzīvokļa īpašumu izbeigušās. Dzīvojamās mājas
/adrese/ dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot Māju.
No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt Māju, tāpēc SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” veic
Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā esošo īpašumu apsaimniekošanu. 2005.gada 31.augustā prasītāja ar atbildētāju noslēdza
dzīvojamas mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu.
Prasītāja ir izpildījusi savas no Līguma izrietošās saistības, savukārt atbildētājs savas saistības pret prasītāju nav izpildījis.
Sakarā ar maksājumu savlaicīgu neveikšanu atbildētājam iekrājies parāds par periodu no 2008.gada 1.jūlija līdz 2011.gada
1.novembrim par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem Ls 1879,61 apmērā
un līgumsods Ls 1432,92, kā arī likumiskie procenti Ls 0,33, pavisam kopā Ls 3312,86.
Prasība pamatota uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu un
Civillikuma 1587., 1720.pantiem.
2013.gada 14.augustā tiesā saņemti prasītājas precizējumi prasības pieteikumam, kuros norādīts, ka laika posmā no prasības
iesniegšanas tiesā ir palielinājies atbildētāja parāds, kā arī līgumsods un likumiskie procenti. Pamatparāds uz 2011.gada 1.oktobri ir
Ls 1879,61, līgumsods uz 2013.gada 1.februāri Ls 1844,64 un likumiskie procenti Ls 4,00, kopā Ls 3728,25.
Prasītājas pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un lūdza prasību
apmierināt saskaņā ar iesniegtajiem prasības pieteikuma precizējumiem.
Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, tiesu par saviem neierašanās iemesliem nav informējis, kā arī nav lūdzis atlikt lietas
izskatīšanu, kaut gan atbildētājam par tiesas sēdes laiku un vietu tika paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Uz aicinājumu oficiālajā
izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, kas publicēts 2013.gada 30.aprīlī laidienā Nr.83, atbildētājs nav atsaucies. Pie šādiem apstākļiem un
saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa nolemj lietu skatīt bez atbildētājas klātbūtnes.
Motīvu daļa.
Noklausījusies prasītājas pārstāvja viedokli tiesas sēdē un pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir
pamatota un apmierināma pilnībā šādu apsvērumu dēļ.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi
otra puse.
Atbildētājs/pers. B/ nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis
iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes
atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
No Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas nodaļas izziņas redzams, ka pamatojoties uz Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses
lēmumu tika reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr.89, /adrese/. 2011.gada 31.augustā īpašuma tiesības atbildētājam uz minēto
dzīvokļa īpašumu izbeigušās.
2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.DI-03-688-lī, papildvienošanās un tam
pievienotais pielikums nr.1 un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums apliecina, ka Rīgas domes Īpašuma departamentu pilnvaro SIA
„Kurzemes namu apsaimniekotājs” apsaimniekot un pārvaldīt nekustamo īpašumu /adrese A/. SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”
tiesību un saistību pārņēmēja pēc reorganizācijas ir SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kas kā tiesību un saistību pārņēmējs veic Rīgas
pilsētas Kurzemes rajonā esošo īpašumu, tajā skaitā mājas /adrese/, apsaimniekošanu, kā arī ir tiesīga celt prasību tiesā.
No dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.37762 redzams, ka 2005.gada 31.augustā tas noslēgts starp SIA
„Kurzemes namu apsaimniekotājs” un dzīvokļa Nr.89, /adrese/ īpašnieku /pers. B/.
Saskaņā ar Līguma 3.1.punktu atbildētājam ir jāveic maksājumus atbilstoši prasītājas izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par katru
kārtējo mēnesi līdz mēneša 30.datumam.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja ir izpildījusi līgumu – ir sniegusi mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus
atbildētājam, savukārt atbildētājs nav apmaksājis rēķinus – tādējādi nav pildījis ar līgumu uzņemtās saistības. No parāda aprēķina
redzams, ka atbildētājs nav veicis maksājumus par mājas uzturēšanu un saņemtajiem pakalpojumiem, un no 2008.gada 1.jūlija līdz
2011.gada 1.oktobrim izveidojies parāds Ls 1879,61 apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot
zaudējumus.
Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,
pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un
apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku
savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu”, spēkā līdz 31.12.2010., 8.panta pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir
piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt, minētā likuma 12.panta
pirmā daļa paredzēja, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz
dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti
veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par
dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, bet panta ceturtā daļa nosaka,
ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.1014 ,,Kārtība,
kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.
Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.1013 ,,Kārtība, kādā
dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.
Tiesa atzīst, ka ir pierādīts, ka atbildētājs nav izpildījis pielīgtās saistības, tādēļ no atbildētāja prasītājas labā piedzenams
pamatparāds Ls 1879,61 apmērā.
Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja
viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu
lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu un 1763.pants
nosaka, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Savukārt Civillikuma 1765.pants nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,
ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
No lietas materiālos pievienotādzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr. 0014984,redzams, kaprasītājai
saskaņā ar līguma 3.6.punktu maksājumu kavējuma gadījumā ir tiesības aprēķināt un saņemt no atbildētājas līgumsodu 0,2 % apmērā
no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.
Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams līgumsods par laika periodu no 2009.gada 3.aprīļa līdz 2013.gada
1.februārim Ls 1844,64 apmērā, kā arī likumiskie procenti par laika periodu no 2011.gada 3.septembra līdz 2013.gada 1.augustam
Ls 4,00 apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram, līdz ar to no atbildētāja prasītājas labā piedzenama – valsts nodeva
Ls 207,82, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un
izsniegšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 apmērā, kā arī izdevumus, kas saistīti ar publikācijas ievietošanu oficiālajā izdevumā „Latvijas
Vēstnesis” Ls 12,21, kopā Ls 223,33.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem
likumiskie procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājai
nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienu laikā no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rez olutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 193., 195. un 204.1, 208.1 pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas
numurs 40103362321, labā parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu
maksas parāda piedziņu Ls 1879,61, līgumsodu Ls 1844,64 un likumiskos procentus Ls 4,00, kā arī tiesas izdevumus valsts nodevu
Ls 207,82, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus – ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu
saistītie izdevumi Ls 3,30 apmērā un izdevumus, kas saistīti ar publikācijas ievietošanu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” Ls
12,21, pavisam kopā piedzenot Ls 3951,58 (trīs tūkstoši deviņi simti piecdesmit viens lats un 58 santīmi).
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos sešus procentus gadā no parāda pamatsummas.
Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā pēc pilna sprieduma sastādīšanas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas
pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2013.gada 10.oktobrī.
Tiesnese M.Šalta