Court allows landlord's simplified procedure claim for unpaid rent and damages against tenant.

Lietas Nr.C771444723

Lietas arhīva Nr. C-04765-24/78

ECLI:LV:RPT:2024:0425.C771444723.3.S

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2024. gada 25.aprīlī

Rīgas pilsētas tiesa

tiesnese Agnese Zemmere

rakstveida procesā izskatīja civillietu pašvaldības SIA “/nosaukums/” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas tiesā 2023. gada 7. septembrī saņemta prasītājas pašvaldības SIA “/nosaukums/” vienkāršotās procedūras prasība pret /pers. A/

par naudas piedziņu.

2023. gada 12. septembrī tiesā saņemts precizēts prasības pieteikums.

Ar Rīgas pilsētas tiesas tiesneša 2023. gada 12. septembra lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

Prasītājs norādīja, ka prasības priekšmets ir dzīvojamās telpas īres maksas parāda piedziņa.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājai parādu 324,96 EUR, ko veido dzīvojamās telpas īres parāds par laika periodu no

2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 23. augustam 274,10 EUR un zaudējumi par laika periodu no 2022. gada 24. augusta līdz 12. oktobrim 50,86

EUR apmērā, kas radušies, sakarā ar dzīvokļa aizņemšanu bez īres līguma, prasītāja samaksātos tiesas izdevumus, kā arī atzīt Prasītājam tiesības saņemt

no Atbildētājas likumiskos 6% gadā no piedzītās pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota uz Civillikuma 3., 1587., 1756., 1759., 1765., 1779., 1779. 1 pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2., 10., 11., 11 1., 12.

pantu (bija spēkā līdz 2021. gada 30. aprīlim) un Dzīvojamo telpu īres likuma 3., 10., 11., 17. pantu.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 148. pantu un 250. 21 pantu, 2023. gada 20. septembrī Atbildētājai uz viņas deklarētās dzīvesvietas adresi

ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas

dienas.

[2.1] Tiesas noteiktajā termiņā, kā arī līdz civillietas izskatīšanas brīdim Atbildētājas rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Atbildētāja

iebildumus nav cēlusi, lūgumus nav pieteikusi.

[2.2] Tiesas nosūtītā korespondence saņemta atpakaļ kā adresāta nesaņemta, jo beidzies tās glabāšanas laiks.

[2.3] Tiesai pieejamā reģistrā pārbaudīts, ka civillietas ierosināšanas brīdī Atbildētājai nav reģistrēta oficiāla e-adrese.

[3] Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa civillietu

izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot tiesas paziņojumu 2024. gada 3.aprīlī Prasītājam uz elektroniskā

pasta adresi un Atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietas adresi, atbilstoši Civilprocesa likuma 250. 25 panta pirmajai daļai. Vienlaicīgi lietas dalībnieki tika

informēti par saīsināta sprieduma saņemšanas vietu un laiku un par to, ka šis datums uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Tāpat lietas

dalībniekiem izskaidrotas Civilprocesa likuma 250. 25 panta 2.1 daļā paredzētas tiesības iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka savu pienākumu paziņot par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir

izpildījusi.

Noraidījums tiesnesei nav pieteikts.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu un pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma pilnībā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 190. panta otrajai daļai tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Civilprocesa likuma 192. pantā noteikts, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasījuma robežas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 10. panta, puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Savukārt, Civilprocesa likuma 93. panta pirmo

daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam

jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97. panta pirmo daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem.

Ņemot vērā to, ka izskatāmā civillieta ir vienkāršotās procedūras lieta, tiesa saīsinātā sprieduma motīvu daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc

kuriem vadījusies tiesa.

[4.1] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētājas 274,10 EUR parādu par dzīvojamās telpas īri par laika periodu no 2021. gada l. novembra līdz

2022. gada 23. augustam.

Civillikuma 3. pants nosaka, katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai

izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības, līdz ar ko ņemot vērā minēto jāpiemēro likuma “Par dzīvojamo telpu īri” noteikumi redakcijā līdz

30.04.2021.

Likums “Par dzīvojamo telpu īri” 2. pants nosaka, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par

maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši

likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā.

Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 1 pants nosaka, ka pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome

vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus. [..]

Savukārt Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 10. pantu, dzīvojamās telpas īres maksu nosaka, izīrētājam un īrniekam rakstveidā vienojoties, šī

likuma 2. punkts nosaka izīrētājam un īrniekam rakstveidā vienojoties, īres maksā var iekļaut arī ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītus maksājumus un 3.

punkts nosaka, ka dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā īres maksu var grozīt tad, ja šajā līgumā ir paredzēti īres maksas grozīšanas nosacījumi un

kārtība.

Kā arī atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likuma 11. panta noteiktajam, ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu veikšanas kārtību nosaka

dzīvojamās telpas īres līgumā.

Dzīvojamo telpu īres likuma 17. pants nosaka īrnieka pienākumus,

1) ievērot dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus;

2) izmantot dzīvojamo telpu dzīvošanai un arī citiem papildu mērķiem, ja tādi ietverti dzīvojamās telpas īres līgumā;

3) maksāt īres maksu dzīvojamās telpas līgumā noteiktajā apmērā un kārtībā;

4) veikt ar dzīvojamās telpas īres lietošanu saistītos maksājumus, ievērojot dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus; [. .].

Civillikuma 1587. pants nosaka, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Prasītājs dzīvojamās telpas īres parāda pamatošanai iesniedza parāda un zaudējumu aprēķinu, dzīvojamās telpas īres līgumu un norēķinu pārskatu.

Ievērojot iepriekš norādītās tiesību normas, tiesa atzīst, ka prasība par dzīvojamās telpas īres maksas parādu 274,10 EUR apmērā par laika

periodu no 2021. gada 1. novembra līdz 2023. gada 23. augustam, ir pamatota un apmierināma.

[4.2] Prasītājs pieteica tiesai prasījumu piedzīt no Atbildētājas zaudējumus 50,86 EUR par laika periodu no 2022. gada 24. augusta līdz

2022. gada 12. oktobrim.

Lietā nav strīda, ka 2018. gada 31. janvārī starp /nosaukums/, kuras tiesību un saistību pārņēmējs ir Prasītāja un Atbildētāju uz nenoteiktu laiku tika

noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvojamās telpas īri /adrese/ (turpmāk - Līgums).

Lietā nav strīda, ka 2022. gada 7. februārī, sakarā ar pamatpakalpojumu (siltumenerģijas) parādu, ar spriedumu civillietā Nr. C69251121 tika

nolemts izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt Atbildētāju no Dzīvokļa ar visām viņai piederošajām mantām bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2022. gada 23. augustā.

Lietā nav strīda, ka 2022. gada 12. oktobrī tiesas spriedums ir izpildīts piespiedu kārtā un zvērināts tiesu izpildītājs ir sagatavojis aktu par

Atbildētājas izlikšanu no Dzīvokļa.

Ņemot vērā, ka pēc īres līguma izbeigšanas Atbildētāja labprātīgi neatbrīvoja Dzīvokli spriedumā noteiktajā termiņā, tiesa secina, ka laika periodā

no sprieduma stāšanās spēkā brīža (23.08.2022.) līdz sprieduma piespiedu izpildes dienai (12.10.2022.), Atbildētāja dzīvojamo telpu izmantoja bez

noslēgta īres līguma un Atbildētājai ir jāatlīdzina zaudējumi, kas Prasītājam radušies, sakarā ar Dzīvokļa aizņemšanu bez noslēgta īres līguma.

Zaudējumu apmēru Prasītājs pielīdzinājis maksājumu apmēram, kas Atbildētājai būtu jāmaksā saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu.

Līguma 5.1.1. punktā noteikts, ka īrniekam ir pienākums apmaksāt noteikto īres maksu, Obligātos un citus noteiktos maksājumus Līgumā

noteiktajā apmērā un termiņos.

Civillikuma 1779. pantā noteikts, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Civillikuma 1779. 1 pantā noteikts zaudējumu nodarītājs atlīdzina zaudējumus tādā apmērā, kādu varēja saprātīgi paredzēt darījuma noslēgšanas

laikā kā neizpildīšanas sagaidāmās sekas, ja vien neizpildīšana nav notikusi ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ.

Atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likuma 44. panta noteiktajam, Personas, kas patvarīgi — bez dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas —

aizņēmušas dzīvojamās telpas, izliek tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzenot visus zaudējumus, kas saistīti ar telpu nelikumīgu

aizņemšanu un izlikšanu no tām.

Prasītājs zaudējumu summas pamatošanai iesniedza parāda un zaudējumu aprēķinu, dzīvojamās telpas īres līgumu un aktu par telpu atbrīvošanu.

Ievērojot iepriekš norādītās tiesību normas, tiesa atzīst, ka prasība par zaudējumu piedziņu 50,86 EUR apmērā par laika periodu no 2022. gada

24. augustam līdz 2022. gada 12. oktobrim, piedziņa ir pamatota un apmierināma.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt Prasītājas norādīto prasības pamatojumu, tajā skaitā parāda apmēru, jo tas apstiprinās ar lietas

materiālos esošajiem pierādījumiem. No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka Atbildētājs būtu izpildījis savas saistības pilnā

apmērā.

Ievērojot sprieduma [4]-[4.1] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnā apmērā.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. [..]

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Prasītājs, iesniedzot tiesā prasību, samaksājis tiesas izdevumus 70 EUR, kas sastāv no valsts nodevas, un kas piedzenami no Atbildētājas par labu

Prasītājai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu, tulkošanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu saistītie izdevumi.

Tiesa konstatē, ka lietā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,00 EUR, kas vadoties no Civilprocesa likuma 42. panta pirmās daļas

piedzenami no Atbildētājas par labu Tiesu administrācijai.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita

starpā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765. panta

otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.

Senāta Civillietu departamenta 15.12.2021. senatoru kopsapulces lēmumā skaidrots, ka lietas dalībniekiem, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

195. panta pirmo daļu pienākas procenti par pamatparādu un par citiem apmierinātajiem blakus prasījumiem, ka arī piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem.

Pamatojoties uz minētām tiesību normām, tiesa atzīst Prasītāja tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no Atbildētājas likumiskos 6%

gadā no visas piedzītās summas.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204. 1 panta noteikumiem, Atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, 96. panta piekto daļu, 97., 189. - 195., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

Apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu pašvaldības SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, parādu par

dzīvojamās telpas īri 274,10 EUR par laika periodu no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 23. augustam un zaudējumus 50,86 EUR par laika

periodu no 2022. gada 24. augusta līdz 12. oktobrim, kopā 324,96 EUR, kā arī valsts nodevu 70 EUR, pavisam kopā 394,96 EUR (trīssimt

deviņdesmit četri euro un 96 centi).

Samaksa par labu pašvaldībai SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ veicama uz norēķinu kontu: AS „Swedbank” konta

Nr./konta numurs/.

Noteikt pašvaldībai SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/,

personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas, ievērojot Civillikuma 1763.

panta 1. punkta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis summas lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, Tiesu administrācijas ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9 EUR (deviņi

euro). Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami kontā Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.

90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499, dati personas un lietas identificēšanai (vārds, uzvārds,

lietas numurs).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu Tiesas administrācijas labā, maksājumu apliecinošu

dokumentu sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniegt Rīgas pilsētas tiesā, Rīgā, Valērijas Seiles ielā 10, vai elektroniski rigas.pilseta@tiesas.lv.

Saīsināts spriedums faktiski sastādīts 2024. gada 3. maijā.

Saīsināts spriedums nav pārsūdzams.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt rakstveidā 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma faktiskā sastādīšanas datuma, t.i., līdz

2024. gada 13. maijam (ieskaitot). Uz šo termiņu neattiecas Civilprocesa likuma 48. panta ceturtās daļas otrais teikums.

Sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanas gadījumā spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2024. gada 3. jūnijā.

Spriedumu, kas tiks sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantam, lietas dalībnieki var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā

20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā Rīgā, Valērijas Seiles ielā 10, vai elektroniski

rigas.pilseta@tiesas.lv.

Spriedums pieejams tiešsaistes sistēmā 2024.gada 3. maijā.

Tiesnese Agnese Zemmere

Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.