Small claims court dismissed defendant's defense and ordered payment of debt, penalty, and court costs.

Lietas arhīva Nr. C-3552-17/20

ECLI:LV:RLPT:2017:1114.C29355217.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 14.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Lūciņa-Linka

ar tiesas sēdes sekretāri S.Savku

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas ūdens” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 13.februārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā SIA “Rīgas ūdens” (turpmāk – prasītāja) cēlusi maza apmēra prasību pret /pers.

A/ (turpmāk – atbildētāja) par parāda piedziņu, lūdzot piedzīt parādu EUR 1246,50, līgumsodu EUR 102,52, noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus - 6 % no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas; piedzīt tiesāšanās izdevumus.

Prasībā norādīts, ka starp prasītāju un atbildētāju 2016.gada 21.septembrī noslēgts līgums par parādu samaksas kārtību. Puses noslēdza līgumu,

savstarpēji piekāpjoties un strīdu novēršanai, kā izlīgumu parādu samaksai par prasītājas sniegtajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem

nekustamā īpašuma /adrese A/ uzturēšanas un lietošanas vajadzībām.

Ar līgumu atbildētāja atzina un apņēmās samaksāt prasītājai parādu EUR 1426,50 līgumā noteiktajā kārtībā ar 24 maksājumiem pēc grafika līdz

2018.gada 25.septembrim.

Atbildētāja līgumā noteiktajā termiņā neveica pirmo maksājumu, līdz ar to iestājās pienākums līdz 2016.gada 25.novembrim veikt termiņā

nesamaksātā maksājuma samaksu un parāda samaksu pilnā - EUR 1426,50 apmērā.

Līguma izpildei prasītāja saņēma 2016.gada 5.decembrī EUR 60 apmērā un 2016.gada 29.decembrī – EUR 120 apmērā.

Saskaņā ar līguma 4.punktu prasītāja aprēķinājusi kavējuma naudu 0,1 % apmērā no termiņā nesamaksātā maksājuma par katru dienu.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1515.pantu, 1587.pantu, 1651.pantu, 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1720.panta 2.punktu, 1867.pantu,

1881.pantu, 1884.pantu un 1886.pantu.

Paskaidrojumos par prasību atbildētāja norāda, ka prasību neatzīst. Norādīts, ka pirms dažiem mēnešiem izbeigts atbildētājas maksātnespējas

process. Prasītāja apzināti nav iesniegusi kreditora pretenziju. Prasītāja nevēlas pagarināt parāda samaksas termiņu, nebrīdinot atbildētāju iesniegusi tiesā

prasību.

Atsauksmē par sniegtajiem paskaidrojumiem prasītāja norāda, ka atbildētāja 2010.gada 27.jūlija mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu

apmierināšanas plānā nav uzrādījusi savas saistības pret prasītāju. Attiecīgi, arī ar Ogres rajona tiesas 2016.gada 18.februāra lēmumu lietā

Nr.C24123610 atbildētājas saistības pret prasītāju nav dzēstas.

Atbildētājas paskaidrojumos norādītā atsauce uz atbildētājas maksātnespējas procesu ir nepamatota un atbildētājai arī pēc maksātnespējas

procesa izbeigšanas joprojām pastāvēja pienākums samaksāt prasītājai parādu par laika periodā no 2009.gada 1.decembra līdz 2012.gada 1.aprīlim

sniegtajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem nekustamā īpašuma /adrese A/, uzturēšanas un lietošanas vajadzībām.

2016.gada 9.septembrī prasītāja brīdināja atbildētāju par nodomu uzsākt tiesvedības procesu EUR 1426,50 apmēra parāda piedziņai, ja

atbildētāja līdz 2016.gada 23.septembrim nenodrošinās visa parāda samaksu prasītājam vai nenoslēgs vienošanos par parāda atmaksu.

2016.gada 21.septembrī starp pusēm noslēgts līgums par parādu samaksas kārtību, kā izlīgumu ar pārjaunojumu pāradu samaksai. Prasītāja

atteicās no sava nodoma nekavējoties vērsties tiesā ar prasību parāda piedziņai, savukārt atbildētāja atzina un apņēmās samaksāt prasītājai parādu EUR

1426,50 līgumā noteiktajā kārtībā labprātīgi un bez iebildumiem ar divdesmit četriem maksājumiem pēc grafika līdz 2018.gada 25.septembrim.

Atbildētāja neveica noslēgtā izlīguma izpildi. 2016.gada 28.novembrī prasītāja brīdināja atbildētāju par iespējamo tiesvedības procesa uzsākšanu

parāda piedziņai. Atbildētāja 2016.gada decembrī veica divus maksājumus par kopējo summu EUR 180 parāda daļējai samaksai. Citi maksājumi vai

jebkādi līgumi saistībā ar izlīgumā noteikto parāda samaksas termiņu pagarinājumu no atbildētājas nav saņemti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta noteikumiem, konstatējot, ka ir nepieciešams noklausīties lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas

sēdē par lietā nozīmīgiem apstākļiem, tiesa atzina par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve prasību uzturēja, lūdza prasību apmierināt.

Atbildētāja, kurai par tiesas sēdi paziņots, nosūtot tiesas sēdes pavēsti uz deklarētās dzīvesvietas adresi 2017.gada 10.oktobrī, uz tiesas sēdi nav

ieradusies, par neierašanās iemesliem neziņojot. Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, nekonstatē Civilprocesa likuma 209.pantā

noteiktos gadījumus, kad tiesai ir pienākums lietas izskatīšanu atlikt un atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētājas piedalīšanās tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 190.pants noteic, ka taisot spriedumu, tiesa vadās pēc materiālo un procesuālo tiesību normām. Tiesa spriedumu pamato uz

apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.panta noteikumiem, pierādījumi lietā ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai

neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmās daļas noteikumiem tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota

uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,

zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

2016.gada 21.septembrī starp prasītāju un atbildētāju, atbildētājas pilnvarotā pārstāvja /pers. D/ personā, noslēgts Līgums par parādu samaksas

kārtību, kurā puses vienojās par parāda apmaksai, kas izveidojies par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem nekustamajam īpašumam /adrese/

(lietas 10.lapa).

Saskaņā ar līguma 1.punktu, atbildētāja atzina un apņēmās samaksāt prasītājai parādu EUR 1426,50 apmērā līgumā noteiktajā kārtībā labprātīgi

un bez iebildumiem. Saskaņā ar līguma 2.punktu, atbildētāja apņēmās samaksāt parādu ar divdesmit četriem maksājumiem pēc grafika, līdz 2018.gada

25.septembrim (lietas 10.lapa).

Līguma 5.punktā puses vienojās, ka gadījumā, ja klientam ir jebkura maksājuma kavējums līguma izpildei ilgāk par trīs kalendārajām dienām,

klientam ir pienākums samaksāt kreditoram līdz nākošā kalendārā mēneša 25.datumam visus maksājumus parāda samaksai.

Civillikuma 1589.pantā noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai

kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Ņemot vērā, ka atbildētāja neveica līgumā noteiktajā termiņā pirmo maksājumu, atbildētājai, saskaņā ar līguma 5.punktu, iestājas pienākums līdz

2016.gada 25.novembrim veikt termiņā nesamaksātā maksājuma samaksu un parāda samaksu EUR 1426,50 apmērā.

2016.gada 8.septembrī u n 2016.gada 28.novembrī atbildētājai nosūtīts Brīdinājums Nr. F5-5.2.12/6039n un Nr.F5-5.2.12/7546n par

tiesvedības procesa uzsākšanu parāda piedziņai. Atbildētāja brīdināta, ja līdz 2016.gada 20.decembrim netiks nodrošināta parāda EUR 1426,50

labprātīga apmaksa, prasītāja uzsāks tiesvedības procesu parāda piedziņai (lietas 13., 26., 27., 56.-60.lapa).

Prasītāja līguma izpildei 2016.gada 5.decembrī saņēma maksājumu EUR 60 apmērā un 2016.gada 29.decembrī – EUR 120 apmērā, kopā līguma

izpildei saņemti EUR 180, ko atbildētāja nav apstrīdējusi, līdz ar to atbildētāja nav veikusi parāda EUR 1246,50 apmērā samaksu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo un trešo daļu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību

neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā); līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā

(termiņā) var tikt noteikt pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami

no līguma neizpildīšanas. Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis

norunāts; ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Līguma 4.punktā noteikts, ka katra maksājuma kavējuma gadījumā atbildētāja maksā prasītājai kavējuma līgumsodu 0,1% apmērā no termiņā

nesamaksātā maksājuma par katru nokavējuma dienu (lietas 10.lapa).

No prasības pieteikumā iekļautā līgumsoda aprēķina izriet, ka prasītāja aprēķinājusi līgumsodu par laika periodu no 2016.gada 26.oktobra līdz

2016.gada 5.decembrim par 41 kavētu dienu EUR 2,46 apmērā; par laika periodu no 2016.gada 26.novembra līdz 2016.gada 29.decembrim par 34

kavētām dienām EUR 46,46 apmērā; par laika periodu no 2016.gada 30.decembra līdz 2017.gada 10.februārim par 43 kavētām dienām EUR 53,60

apmērā, kopsummā līgumsods aprēķināts EUR 102,52 apmērā (lietas 6.lapa).

Atbildētāja savu iebildumu par celto prasību pamatošanai norādījusi, ka viņai izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, kura laikā

prasītāja apzināti nav iesniegusi kreditora pretenziju.

No lietas materiāliem pievienotā 2016.gada 18.februāra Ogres rajona tiesas lēmuma lietā Nr.C24123610 izriet, ka pabeigta /pers. A/ bankrota

procedūra, izbeigts maksātnespējas process, atbrīvojot /pers. A/ no Mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā (ar 2012.gada

18.jūlija grozījumiem) norādītajām atlikušajām parādsaistībām pret kreditoriem AS “Swedbank”, Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldi, AS “

Latvijas gāze” (lietas 28.lapa).

Maksātnespējas lietas ierosināšanās brīdī 2010.gada 28.jūlijā spēkā bija 2007.gada 1.novembrī pieņemtais Maksātnespējas likums, kura normas

atbilstoši 2010.gada 26.jūlijā pieņemtā Maksātnespējas likuma Pārejas noteikumu 5.punktam tika piemērotas atbildētāja maksātnespējas procesam.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 154.panta trešās daļas 2.punktu (redakcijā no 01.07.2009. līdz 31.10.2010.) fiziskā persona maksātnespējas

procesa pieteikumam pievieno savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma prasībām,

likuma 155.panta pirmā noteic, ka fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā tiek iekļauts viss kreditoru

saraksts.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 158.panta septīto daļu pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas parādsaistībām, kas

netika uzrādītas šīs personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā, piemērojamas Civillikuma un Civilprocesa likuma

vispārējās normas, savukārt 177.panta pirmās daļa un 179.panta otrā daļa noteic, ka izbeidzot maksātnespējas procesu tiek dzēstas tikai tās

parādsaistības, kas norādīta fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā.

Atbildētāja 2010.gada 27.jūlija mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā saistības pret prasītāju neuzrādīja, līdz ar to ar

Ogres rajona tiesas 2016.gada 18.februāra lēmumu atbildētājas saistības pret prasītāju nav dzēstas.

2016.gada 9.septembrī prasītāja brīdinājusi atbildētāju par nodomu uzsākt tiesvedības procesu par EUR 1426,50 piedziņu, ko apliecina lietas

materiāliem pievienotais brīdinājums (lietas 26.lapa).

Starp prasītāju un atbildētāju noslēgtais Līgums par parāda atmaksu noslēgts 2016.gada 21.septembrī, pēc /pers. A/ maksātnespējas procesa

izbeigšanas, tādējādi atbildētāja atzinusi parādsaistību esamību uz līguma slēgšanas dienu. Papildus tam, atbildētāja parāda dzēšanai veikusi maksājumus

kopsummā EUR 180 apmērā 2016.gada 5.decembrī un 29.decembrī.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, fakts, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta

piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav izpildījusi Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikto pierādīšanas pienākumu un tiesai nav iesniegusi nekādus pierādījumus,

ka no savas puses būtu pilnībā izpildījusi ar līgumu uzņemtās saistības vai iesniegusi pamatotus iebildumus pret prasību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Prasītāja iesniedzot tiesā prasību ir samaksājusi valsts nodevu EUR 202,35 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (lietas 8., 9.lapa).

No lietas Uzziņas lapas izriet, ka faktiskais ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs lietā ir EUR 4,66, tādējādi prasītājai ir atlīdzināmi ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi to faktiskajā apmērā (lietas 3.lapa).

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt no atbildētājas 6% gadā no nesamaksātā pamatparāda.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un

mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad

spriedums izpildāms nekavējoties.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 97.pantu, 190.pantu, 193.pantu, 195.pantu, 204.1pantu, 250.27pantu, tiesa

nosprieda

Maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas ūdens”, reģistrācijas Nr. 40103023035, pamatparādu EUR 1246,50,

līgumsodu EUR 102,52 un tiesāšanās izdevumus EUR 207,01, kopā piedzenot EUR 1556,03 (viens tūkstotis pieci simti piecdesmit seši euro, 3 centi).

Rekvizīti, kur ir veicama parāda samaksa:

Nordea Bank AB Latvijas filiāle, konts Nr.LV93NDEA0000082509309;

AS “Swedbank”, konta Nr.LV38HABA0551023750365;

AS „DNB banka”, konta Nr.LV41RIKO0002010027838;

AS “Citadele banka”, konta Nr.LV68PARX0000833631125;

AS “SEB banka”, konta Nr.LV68UNLA0050014854983;

AS “NORVIK Banka”, konta Nr.LV29LATB0002010091106.

Noteikt SIA “Rīgas ūdens”, reģistrācijas Nr. 40103023035, tiesības saņemt no

/pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātā pamatparāda (EUR 1246,50) par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Pilns tiesas spriedums sastādīts 2017.gada 28.novembrī.

Tiesnese I.Lūciņa-Linka