Court fully allows rent claim for car rental where vehicle defects prevented use without lessee's fault.
Legislator summary
AI generatedThe court fully allowed the plaintiff's claim for the full rental amount of EUR 58,450 against the defendant car rental company. The plaintiff had paid the full sum but could not use the vehicle due to pre-existing roof defects that the defendant failed to repair. The court found no dispute that the vehicle remained unused due to these non-lessee-caused damages, satisfying the conditions for a full refund under the Civil Law. Consequently, the plaintiff was awarded the principal sum, court costs, and interest, while the defendant was ordered to pay the state's litigation expenses.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 2112. panta, 2134. panta, 2147. panta 3. punkts; Rent contract where lessee cannot use property due to defects not caused by lessee entitles lessee to full refund of paid rent.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29447215
Lietas arhīva Nr. C-0479-15/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Kuldīgā, 2015.gada 8.oktobrī
Kuldīgas rajona tiesa:
tiesnese Anda Brīze,
ar tiesas sēžu sekretāri Intu Šulci,
piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. B/ prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ par samaksātās nomas
maksas piedziņu. Izskatot lietu, tiesa
k o ns t a t ē ja
2015.gada 6.martā prasītājs /pers. B/ cēlis Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret atbildētāju – sabiedrību ar ierobežotu
atbildību (turpmāk – SIA) /Nosaukums A/, par samaksātās nomas maksas EUR 58 450,00 piedziņu.
2015.gada 13.aprīlī lieta saņemta izskatīšanai Kuldīgas rajona tiesā.
Prasības pieteikumā norādīts, ka /datums/puses parakstījušas Automašīnas nomas līgumu (turpmāk – nomas līgums) par vieglās pasažieru
automašīnas /TL marka/, ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, (turpmāk – automašīna) nomu uz četriem mēnešiem, tas ir, līdz /datums/.
Puses vienojušās, ka atbildētāja nodod, bet prasītājs pieņem automašīnu /datums/Bentley oficiālā dīlera autosalonā Spānijā un ka automašīnai jābūt
labā tehniskā un vizuālā stāvoklī, bez bojājumiem, ar nokārtotu tehnisko apskati, nokomplektētai ar nepieciešamo inventāru un dokumentiem.
Norādītajā laikā ierodoties autosalonā, prasītājs konstatējis, ka automašīnai ir defekti – nedarbojas automašīnas jumta kreisās puses
pacelšanas/nolaišanas mehānisms, nolaižamā jumta audumā ir divi izrauti caurumi - katrs aptuveni 2,5 cm diametrā. Par šo faktu prasītājs informējis
autosalonu un atbildētāju. Autosalons atteicies veikt defektu novēršanu, apgalvojot, ka caurumi jumtā bijuši jau pirms automašīnas nodošanas
autosalonam, savukārt atbildētāja solījusi situāciju noskaidrot.
Sakarā ar šiem apstākļiem prasītājs atbildētājas /datums/rēķinu Nr. 299 (rēķina summa EUR 12 100,00) apmaksājis tikai daļēji – EUR 4000,00
apmērā, jo gaidījis, kad automašīna tiks salabota.
Pretēji gaidītajam, prasītājs saņēmis no atbildētājas 2014.gada 12.jūnija pretenziju par samaksas nokavējumu un 2014.gada 23.jūnijā – atkārtotu
pretenziju par samaksas nokavējumu, kurā tikusi pieprasīta starpības – EUR 8100,00, samaksa.
/datums/ atbildētāja izrakstījusi prasītājam rēķinu Nr. 349 par nomas maksu jūlija un augusta mēnesī par kopējo summu EUR 36 300,00.
Tā kā automašīnas jumta defekts nav ticis novērsts, prasītājs 2014.gada 19.augustā prasījis atbildētājai nomas līguma atcelšanu. Uz to atbildētāja
atsūtījusi prasītājam pirmstiesas brīdinājumu, ka cels prasību Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā un ievietos informāciju par prasītāju publiskajā parādnieku
datu bāzē, ja līdz 2014.gada 3.oktobrim netiks samaksāts parāds EUR 62 550,00 un līgumsods EUR 6255,00.
Šāda spiediena rezultātā prasītājs samaksājis atbildētājai EUR 54 450,00, neskatoties uz to, ka tā arī nav sācis lietot automašīnu.
2015.gada 9.janvārī prasītājs nosūtījis atbildētājai pieprasījumu par veikto maksājumu EUR 58 450,00 apmērā atgriešanu prasītājam līdz
2015.gada 23.janvārim. Atbildētāja samaksu nav veikusi.
Prasītājs uzskata, ka, ekspluatējot automašīnu ar bojātu jumtu, pastāv risks, ka jumta pacelšanas/nolaišanas mehānismi un audums tiks sabojāti
pavisam. Izvēle braukt ar paceltu vai nolaistu jumtu ir lietotāja personiska izvēle un komforta lieta. Bez tam, tas ir automašīnas un tajā esošo personisko
lietu drošības jautājums. Nomas līgumā ir noteikts, ka nodošanas - pieņemšanas akta parakstīšanas brīdī automašīnai jābūt labā tehniskā un vizuālā
stāvoklī, bez bojājumiem, taču automašīnas stāvoklis nav atbildis līgumā paredzētajiem nosacījumiem.
Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parādu – atpakaļ atdodamo samaksāto nomas maksu EUR 58 450,00, kā arī tiesāšanās izdevumus.
Prasība pamatota ar Civillikuma Ievada 1.pantu, Civillikuma 1587., 1588., 1589., 1590., 1591., 1651., 2112., 2124., 2128., 2130., 2131.,
2134.pantu, 2147.panta 3.punktu, 2391.pantu.
Atbildētāja iesniegusi paskaidrojumu par prasību (lietas 48.lapa), kurā norādījusi, ka pret atbildētāju celto prasību atzīst pilnā apmērā.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāve prasību uzturēja pilnībā uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un paskaidroja, ka starp pusēm noslēgts
automašīnas nomas līgums, ar nosacījumu, ka atbildētājs saņems automašīnu autosalonā Spānijā. Ierodoties šajā autosalonā, prasītājs konstatējis, ka
automašīnai ir defekti. Prasītājs automašīnu nav izmantojis, jo tās defekti varējuši radīt automašīnai vēl lielākus bojājumus. Tā kā šīs automašīnas tirgus
vērtība ir aptuveni pusmiljons euro, prasītājam, atdodot automašīnu, varētu būt jāmaksā ievērojami lielāka summa par automašīnas bojājumiem.
Par automašīnai konstatētajiem defektiem ticis informēts iznomātājs. Defekti nav tikuši novērsti, tāpēc prasītājs šo automašīnu nekad nav lietojis.
Prasītājs nav veicis nomas maksas samaksu līdz brīdim, kad atbildētāja viņam atsūtījusi brīdinājumu, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā
atbildētāja veiks parāda un līgumsoda piedziņu piespiedu kārtā.
Prasītāja pārstāve uzskatīja, ka, pamatojoties uz Civillikuma 2134.pantu un 2147.panta 3.punktu, prasība ir apmierināma.
Atbildētājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 2015.gada 5.oktobrī tiesā saņemts lūgums izskatīt lietu bez atbildētājas pārstāvja piedalīšanās
(lietas 47.lapa).
Tiesa atzīst, ka lietu iespējams izskatīt bez atbildētājas pārstāvja piedalīšanās.
Novērtējot prasību, paskaidrojumus un lietā esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Tā kā atbildētāja prasību atzīst pilnībā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu, sprieduma motīvu daļā iekļaujama tikai norāde uz
normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.
Saskaņā ar Civillikuma 2112.pantu noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas
lietošanu.
Saskaņā ar Civillikuma 2134.pantu izīrētājam vai iznomātājam jānodod lieta īrniekam vai nomniekam ar visiem tās piederumiem un tādā stāvoklī,
ka pēdējais var no tās iegūt visu to labumu, kādu viņam bijusi tiesība no tās sagaidīt.
Saskaņā ar Civillikuma 2147.panta 3.punktu pienākums maksāt nomas vai īres maksu atkrīt un jau samaksātie maksājumi jāatdod atpakaļ – viens
un otrs pilnīgi vai pa daļai – ja nomājamā vai īrējamā lieta palikusi nelietota tāda notikuma dēļ, kuram nav devis iemeslu nomnieks vai īrnieks un kurš
noticis bez viņa vainas, kad aprobežota lietas svarīgāko daļu lietošana.
Lietā nepastāv strīds, ka prasītājs samaksājis atbildētājai nomas maksu EUR 58 450,00 apmērā, ko apliecina arī lietai pievienotie maksājumu
uzdevumi (lietas 16.-17.lapa), kā arī nav strīda par to, ka nomātā automašīna palikusi nelietota automašīnas bojājumu dēļ, kurus nav radījis prasītājs un
kuru dēļ prasītājs nav varējis no nomātās lietas iegūt visu to labumu, kādu viņam bijusi tiesība no tās sagaidīt.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnībā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi: prasītāja samaksātā valsts nodeva EUR 1682,17 un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi EUR 4,70.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, no atbildētājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR
7,70.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 92.-97., 190.-195., 204.1 pantu, tiesa
no s pri e da
prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, samaksāto nomas
maksu EUR 58 450,00 (piecdesmit astoņi tūkstoši četrsimt piecdesmit euro un 00 centi) un tiesas izdevumus EUR 1686,87 (tūkstoš sešsimt astoņdesmit
seši euro un 87 centi).
Noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no piedzītās, bet vēl nesamaksātās pamatsummas - EUR
58 450,00.
Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 7,70 (septiņi
euro un 70 centi).
Noteikt, ka atbildētāja spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža.
Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 15.oktobrī.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas
kolēģijai, sūdzību iesniedzot Kuldīgas rajona tiesā.
Tiesnese A. Brīze