Court allows landlord's claim for rent arrears and interest against tenant in small claims procedure.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the tenant's defense regarding land area and allowed the landlord's claim for rent arrears and interest. The tenant argued the land area was excessive and that rent should be paid to the city, but the court found the contract valid and the calculations compliant with the law. Consequently, the court ordered the tenant to pay the full claimed amount plus court costs within ten days.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law Code Art. 927, 1587, 1590, 1756, 1764, 2141; Civil Procedure Law Art. 41, 190, 193, 204.1, 250.25: A court in small claims proceedings may award rent arrears and statutory interest when a valid lease contract exists and the defendant fails to fulfill obligations, rejecting defenses based on land area disputes or payment destinations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28297116
Lietas arhīva Nr. C-0376-17/9
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 18.aprīlī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, tiesnesis J.Stūrmanis rakstveida procesā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, izskatīja civillietu Valsts akciju sabiedrības
„Valsts nekustamie īpašumi” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2016.gada 14.jūlijā prasītājs Valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk tekstā VAS „Valsts nekustamie īpašumi”)
iesniedza tiesā prasības pieteikumu maza apmēra prasībā par naudas piedziņu no /pers. A/ (turpmāk arī atbildētājs) par galvenā parāda 1259,92 euro,
nolīgto procentu 161,87 euro piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka 2015.gada 9.novembrī starp VAS „Valsts nekustamie īpašumi”, kā iznomātāju,
un /pers. A/, kā nomnieku, tika noslēgts zemesgabala /adrese/, daļas nomas līgums Nr.3/2-2-15-39/3053. Papildus līgumam 2016.gada 15.aprīlī nosūtīts
paziņojums par nomas maksas izmaiņām. Saskaņā ar Līguma 2.1.punktu, VAS „Valsts nekustamie īpašumi” nodeva un atbildētājs pieņēma lietošanā par
maksu valsts zemesgabala /adrese/, 3/5 domājamās daļas, kas atbilst 1668 kv.m, atbildētājam piederošas apbūves uzturēšanai un apsaimniekošanai.
Saskaņā ar Līguma 5.2.punktu, atbildētājam jāmaksā nomas maksa un nekustamā īpašuma nodoklis par zemesgabalu līgumā noteiktajos
termiņos un apmērā. Papildus nomas maksai jāmaksā nodokļi, ar kuriem šī līguma darbības laikā LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek aplikti
veicamie zemes nomas maksājumi.
Pamatojoties uz Civillikuma 927., 1587., 1590., 1756., 1764., un 2141.pantiem, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam nomas
maksas un nekustamā īpašuma nodokļa par zemi parādu 1259,92 euro un nokavējuma procentus 161,87 euro, valsts nodevu 213,27 euro un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā.
2016.gada 22.jūlijā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikuma noraksts
un paskaidrojumu veidlapa rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2016.gada augustam, izskaidrojot viņa tiesības.
Atbildētājs tiesai sniedzis rakstveida paskaidrojumus par prasību, kuros norāda, ka prasību neatzīst, jo noslēgtajā līgumā norādīta nepamatoti liela
zemes gabala platība, atbildētājam ir nepieciešami tikai 700kv.m. Ilgtermiņa zemes nomas maksa tiek maksāta Rīgas domes īpašuma departamentam.
2017. gada 30. martā tiesā saņemti prasības grozījumi, kuros palielina prasījuma summu, lūdz piedzīt galveno parādu 2054,50 euro, nolīgtos
nokavējuma procentus 599,42 euro, kopā 2653,92 euro.
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa paredz, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt
tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs
saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.
Par lietas izskatīšanas datumu rakstveida procesā pusēm paziņots 2016.gada 15.septembrī.
Motīvu daļa
Pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma sekojošu
apsvērumu dēļ.
No lietas materiāliem pievienotā Apbūvētā Zemesgabala nomas līguma izriet, ka 2015.gada 9.novembrī starp VAS „Valsts nekustamie
īpašumi” un atbildētāju noslēgts zemesgabala nomas līgums. Saskaņā ar minēto līgumu, prasītājs nodod un atbildētājs pieņem lietošanā par maksu valstij
piederošo zemes īpašumu /adrese/ domājamās daļas, kas atbilst 1668 m2, atbildētājam piederošas apbūves uzturēšanai un apsaimniekošanai.
Tiesa atzīst, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties, un, saskaņā ar Civillikuma
1533.pantu, šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar nomas līguma 6.1.punktu, ar līguma spēkā stāšanās dienu, atbildētājs maksā prasītājam nomas maksu 1,5% gadā no zemes
īpašuma kadastrālās vērtības gadā, piemērojot koeficientu 1,5 un nekustamā īpašuma nodokli par zemi, kā arī pievienotās vērtības nodokli.
Lietas materiāliem pievienots 2016.gada 15.aprīļa paziņojums Nr.3/2-2/6452 par nomas maksas izmaiņām, ar ko prasītājs informēja
atbildētāju, ka maksājums par iznomātās zemes lietošanu no 01.01.2016 ir 218,89 euro ceturksnī. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumus atbilstoši
normatīvajiem aktiem saskaņā ar iznomātāja izrakstītu rēķinu nomnieks veic papildus un vienlaicīgi ar katru maksājumu.
No lietas materiālos esošās 2017.gada 27.marta izziņas par atbildētāja parādu, redzams, ka atbildētāja kopējais parāds ir 2653,92 euro.
Parāda esamību apliecina arī lietas materiāliem pievienotie prasītāja izrakstītie rēķini atbildētājam.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, to, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tiesā nav iesniegti dokumenti, kas apliecinātu,
ka atbildētājs ir veicis pilnu vai daļēju parāda atmaksu.
Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītajam piedzenama zemesgabala nomas maksas un kompensācijas par nekustamā īpašuma
nodokli parāds 2653,92 euro apmērā.
Civillikuma 1946.pants nosaka, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis
nokavējumu, bet šā likuma 1753.pants paredz, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
(844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu, bet Civillikuma 1756.pants paredz, ka pienākums maksāt
procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
No līguma 6.5 punkta izriet, ka par nokavētiem maksājumiem nomnieks maksā nokavējuma procentus 0,1% no nesamaksātās summas par
katru nokavēto dienu.
Civillikuma 1759.panta 1. un 2.punkts paredz, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas
nokavējumu un par svešu naudu, kad tās turētājs to lietojis savā labā.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja
likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, bet panta ceturtā daļa paredz, ka procenti aprēķināmi tikai no paša
kapitāla.
No prasītāja iesniegtajiem parāda aprēķiniem izriet, ka prasītājs aprēķinājis procentus par kavētajiem maksājumiem par laika periodu no
2016. gada 1. februāra līdz 2017. gada 20. martam 599,42 euro apmērā, kas nav pretrunā ar līgumu un likumu.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka no atbildētāja, kurš nav pildījis ar līgumu uzņemtās saistības, ir piedzenams pamatparāds un
nokavējuma procenti.
Atbildētāja uzskats, ka tam nav nepieciešams tik daudz zemes, nemaina un neatceļ pušu starpā noslēgto līgumu un nedod tiesības
atbildētājam nemaksāt pielīgto zemes nomas maksu.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli prasījumu apmierinātajai daļai. Tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītāja labā ir jāpiedzen samaksātā valsts
nodeva 340,89 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 345,59 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un
mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums
izpildāms nekavējoties.
Tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 190., 193., 204.1, 250.25 pantiem,
nosprieda:
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi”, reģ. Nr.40003294758,
galveno parādu 2054,50 euro, nokavējuma procentus par laika periodu no 2016.gada 1.februāra līdz 2017.gada 20.martam 599,42 euro, tiesas
izdevumus 345,59 euro, kopā 2999,51 euro (divi tūkstoši deviņi simti deviņdesmit deviņi euro, 51 cents). Samaksa veicama: saņēmējs – Valsts akciju
sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi”, reģ.Nr.40003294758, akciju sabiedrība „SEB banka”, kods UNLALV2X, konts
LV22UNLA0002200609436.
Noteikt /pers.A/ termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas
tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 18.aprīlī.
Tiesnesis J.Stūrmanis