Court allows small claims for property management services against former apartment owner in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and granted the plaintiff's small claims request for property management fees. The plaintiff, a management company, provided services to the defendant's former apartment and cited the Housing Management Law to establish liability. The court ruled that the defendant's obligation to pay arises from the law regardless of any private contract, resulting in a judgment for the claimed debt and interest.
Legislator headnote
AI generatedDzīvojamo māju pārvaldīšanas likums 6.pants; Civillikums 1425., 1587., 652.3., 1756., 1828.pants: The court established that a property owner is legally obligated to pay for mandatory housing management services provided by a management company, irrespective of whether a specific service contract was signed.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C37105615
Lietas arhīva Nr. C-0192-16/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā 2016.gada 4.jūlijā
Tukuma rajona tiesa
tiesnese A.Vancāne,
izskatīja rakstveida procesā civillietu maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ prasības pieteikumā maza apmēra
prasībā par naudas piedziņu no /pers. A/.
Tiesa
k o n s t a t ē j a:
2015.gada 13.jūlijā Tukuma rajona tiesā saņemts maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību (MSIA) /Nosaukums A/ (turpmāk
prasītājs) administratora /pers. B/ (turpmāk prasītājas pārstāvis) prasības pieteikums maza apmēra prasībā par naudas piedziņu no /pers. A/ (turpmāk
atbildētājs).
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs līdz 2013.gada 3.decembrim bija dzīvokļa Nr.15, /adrese/ īpašnieks. Norādīts, ka faktu, ka
daudzdzīvokļu nams /adrese/, Kandavā atradās prasītājas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā apliecina Kandavas novada domes sēdes protokols Nr.9, no
kura redzami arī siltumenerģijas piegādes tarifi, ko apstiprinājis Kandavas novada domes priekšsēdētājs. Dzīvojamās mājas uzturēšanas un komunālo
pakalpojumu sniegšanas pienākums pašvaldībai izriet no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta, neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir
noslēdzis līgumu ar apsaimniekotāju. Prasītāja ir veikusi dzīvojamās mājas obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības saskaņā ar Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likuma 6.panta otro daļu, kas ietver sevī arī dzīvojamās mājas sanitāro apkopi; siltumenerģijas, piegādi, ūdensapgādes un kanalizācijas
pakalpojumu nodrošināšanu; sadzīves atkritumu izvešanu; elektroenerģijas nodrošināšanu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajai daļai; dzīvojamās
mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu.
Prasītāja ir sniegusi atbildētājam pakalpojumus saskaņā ar Kandavas novada domes apstiprināto tarifu un norādītajiem normatīvajiem aktiem un
atbildētājs to ir saņēmis un nav cēlis pretenzijas sniegto pakalpojumu sakarā.
Norādīts, ka atbildētājam ir pienākums pilnībā norēķināties ar prasītāju par tā sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, Civillikuma 1425., 1587., 652.panta 3.punktu, 1756., 1828.pantu, Civilprocesa likuma
43.panta pirmo daļu, 10.punktu, 250.18-250.20pantu, prasītājas pārstāvis lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu par pakalpojumu
saņemšanu 1011,31 EUR un likumiskos procentus 101,13 EUR, kā arī atzīt prasītājas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt 6% gadā no neatdotās
parāda summas.
Prasītājas pārstāvis prasības pieteikumā norādījis, ka nevēlas, lai notiktu
uzklausīšana tiesas sēdē.
Paskaidrojumus par prasību atbildētājs tiesai nav sniedzis.
Atbildētājam tiesas sūtījumi nosūtīti uz viņa deklarēto dzīvesvietu, kur personai, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteiktajam, ir
pienākums būt sasniedzamam. Tiesā nav saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi vai iebildumi par celto prasību, viņš nav pieteicis noraidījumu
tiesnesei un nav iebildusi lietas izskatīšanai rakstveida procesā. Sūtījumi atpakaļ uz tiesu nav atsūtīti.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai. Pie minētiem
apstākļiem, tiesa atzīst, ka atbildētājam par prasību ir paziņots pienācīgā veidā, un lieta izskatāma rakstveida procesā.
Ņemot vērā to, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,
pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots 2016.gada 18.maijā.
Tiesa atzīst, ka par lietas izskatīšanu atbildētājam paziņots atbilstoši likuma prasībām.
Civilprocesa likuma 250.25panta otrā daļa nosaka, ka ja puses nelūdz lietas
iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida
procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kā
arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.
Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.
Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa
nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav apstrīdējis prasības pieteikumā norādītos apstākļus, kā arī nav cēlis pretprasību. Tādejādi tiesai nav pamata
uzskatīt, ka atbildētājam ir iebildumi pret prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem.
Lietā nav strīda par to, ka daudzdzīvokļu /adrese/, Kandavā atradās prasītāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Dzīvokļa īpašuma likuma 8.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi
zemesgrāmatā. Līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa
īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma
reģistrēšanas zemesgrāmatā.
Ar Kandavas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma Nr./numurs/ izdruku (lietas 8.lapa) apstiprinās, ka atbildētājs līdz 2013.gada
5.decembrim bija dzīvokļa īpašuma /adrese/, Kandavā īpašnieks.
Tiesai nav šaubu, ka prasītāja ir nodrošinājusi daudzdzīvokļu nama /adrese/ pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Saskaņā ar LR likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8., 12. pantu- dzīvokļu īpašnieka pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās
daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu
uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem
komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā vai dzīvokļa īpašnieks ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu (likuma redakcijā, kas spēkā līdz 31.12.2010.).
Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 01.01.2011.) 10. pants nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana, kā arī segt dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas izdevumus likuma 13. pantā noteiktā kārtībā.
Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmajai daļai, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās
daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību
veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas līgumā.
Saskaņā ar Civillikuma 1427.pantu pie tiesiska darījuma būtības pieder taisītāja gribas izteikums, saskaņā ar Civillikuma 1428.pantu gribu var
izteikt vai nu noteikti, vai klusējot, griba ir izteikta klusējot, kad tā izpaužas bez tieša mērķa izteikt gribu taisni šajā izpratnē. Darbībai, kas uzskatāma par
klusējot izdarītu gribas izteikumu, jābūt tādai, lai no tās varētu droši secināt tādas gribas esamību. Civillikuma 1432.pants nosaka, ka kas klusējot vai
noteikti izteic savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis darbību ar visām tās tiesiskām sekām un nevar vairs vēlāk savu piekrišanu ierobežot.
No lietas materiālos esošās norēķinu lapas par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem redzams, ka par dzīvokli Nr.15, /adrese/ ir
izveidojies parāds 1011,31 EUR apmērā.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētāja pamatparāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā
ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs parāda aprēķinu nav apstrīdējis. Tāpat atbildētājs nav
norādījis uz faktiem, ka apsaimniekotājs pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu nodrošinājis atbildētāju ar siltumenerģijas piegādi. Atbildētājs nav iesniedzis tiesai
pierādījumus arī tam, ka parādsaistības būtu pilnībā izpildītas.
Tiesai nav pamata apšaubīt parāda summu, jo pretēji pierādījumi tiesā nav
iesniegti.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka atbildētājs līdz 2013.gada decembrim bija dzīvokļa īpašnieks Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē, atzīstama viņa
atbildība par likumā noteikto dzīvokļa īpašnieka pienākumu izpildi.
Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus, kas uz prasības iesniegšanas brīdi ir 101,13 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo punktu, procenti jāmaksā arī bez noteiktas ierunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas
kavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt Civillikuma 1765.panta pirmā
daļa noteic, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tad tas ir seši procenti no simta gadā.
Ņemot vērā iepriekš minēto un faktu, ka pamatparāds nav samaksāts, tiesa atzīst par pamatotu un samērīgu piedzīt no atbildētāja likumiskos
nokavējuma procentus 101,13 EUR apmērā.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība apmierināma pilnībā un no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenams pamatparāds 1011,31 EUR
un likumiskie procentu 101,13 EUR.
Tiesa atzīst, ka neskatoties uz to, ka parāds no atbildētāja prasītājas labā ir piedzenams ar tiesas spriedumu, puses var noslēgt vienošanos par
parāda labprātīgu samaksu.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo
summu,
atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles
dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības
pieteikumā.
Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītājas tiesības līdz
sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās parāda summas, jo to paredz Civilprocesa likuma 195.pants, kā
arī likumisko procentu maksāšanas pienākumu un to apmēru nosaka Civillikuma 1759., 1765.pants.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots (Civilprocesa
likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts), piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu, par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz 2134 EUR,
maksājama valsts nodeva 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 EUR. Kopējā prasības summa no kuras rēķināma valsts nodeva ir
166,87 EUR ( 1112,44 x 15%= 166,87).
Savukārt kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta, tiesas paziņojumu un pavēstu nosūtīšanu pusēm atbilstoši
lietā esošai izziņai par ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi veido 14,54 EUR (lietas 2.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas
izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma
labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.
Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Novērtējot minēto, tiesa atzīst, ka
atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Ievērojot Civilprocesa likuma 41., 190., 193., 195., 204.1, 250.25-27 pantu,
Tiesa
no s p r ie d a
apmierināt maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ maza apmēra prasību par naudas piedziņu no /pers. A/.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu maksātnespējīgai SIA /Nosaukums A/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, pakalpojumu
maksājumu parādu 1011,31 EUR un likumiskos procentus 101,13 EUR, kopā piedzenot 1112,44 EUR ( viens tūkstotis viens simts divpadsmit euro 44
centi).
Atzīt maksātnespējīgai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. A/ līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai) 6 % gadā no piedzītās neatdotās pamatparāda summas 1011,31 EUR.
Samaksa veicama prasītājas maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ AS “SEB banka” norēķinu kontā:
Nr.LV72UNLA0032000609521.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus - valsts nodevu 166,87 EUR ( viens simts sešdesmit seši
euro 87 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 14,54 EUR ( četrpadsmit euro 54 centi).
Valsts nodeva 166,87 EUR iemaksājama:
Saņēmējs: Valsts kase, NMR90000050138, konts LV55TREL1060190911200,
saņēmēja banka – Latvijas Banka kods TRELLV22, mērķis – valsts nodeva tiesu
iestādē.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 14,54 EUR iemaksājami:
Saņēmējs: Tiesu administrācija, Mūkusalas iela 41b NMR 90001672316, konta Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase,
BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis-ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Maksājumus apliecinoši dokumenti sprieduma labprātīgas izpildes termiņā
iesniedzami Tukuma rajona tiesas kancelejā, pretējā gadījumā tiesa nodos spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu piespiedu izpildei zvērinātam
tiesu izpildītājam.
Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2016.gada 4.jūlija apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, apelācijas
sūdzību iesniedzot Tukuma rajona tiesā.
Tiesnese A.Vancāne