Court partially allows small claims action for unpaid property management fees and contract penalties.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the small claims action filed by SIA 'V Nami' against SIA 'Shopman' for unpaid property management fees. While the defendant admitted the management contract, they contested the inclusion of parking fees in the claim. The court ruled that the base debt and calculated penalties were valid but rejected the portion of the claim covering unauthorized parking charges.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Contract Law; Small Claims Procedure: The court held that a contractual penalty clause is valid and enforceable if calculated according to the agreement and not deemed disproportionate, while allowing the recovery of base debts and legitimate penalties but excluding disputed charges not covered by the contract.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lietas Nr. C12153714
Lietas arhīva Nr. C-0270-15/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpils tiesa:
tiesnese R. Paipale
ar sekretāri D. Moļavinu,
2015. gada 12. februārī izskatīja atklātā tiesas sēdē 18. novembra ielā 37, Daugavpilī, civillietu sabiedrības ar ierobežotu
atbildību “V Nami” maza apmēra prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Shopman” par naudas piedziņu,
k o n s t a t ē j a:
2014. gada 28. maijā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā –SIA) “V Nami” iesniedza tiesā maza apmēra prasību par
naudas piedziņu no SIA “Shopman”. Prasītājs norādīja, ka 2010. gada 28. oktobrī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts daudzīvokļu
dzīvojamās ēkas un tai piesaistītā zemes gabala pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums Nr. V-17/2010 un puses vienojās par
atbildētāja nekustamā īpašuma /adrese A/, apsaimniekošanu. Saskaņā ar līgumu atbildētājam ir pienākums norēķināties ar
apsaimniekotāju līdz tekošā mēneša 20 datumam par komunālajiem pakalpojumiem, kas tika saņemti iepriekšējā mēnesī. Savukārt, par
maksājumu kavējumu saskaņā ar līguma 11.3.punktu prasītājs ir tiesīgs aprēķināt līgumsodu – 0,2 % no parāda summas par katru rēķinu
apmaksas kavējuma dienu. Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.-5. un 8.punktā ir noteikti dzīvokļa īpašnieka – atbildētāja - pienākumi.
Turklāt, atbildētājam ir pienākums maksāt komunālos un citus maksājumus, kas radušies kopīpašuma uzturēšanas rezultātā. No 2013.
gada sākuma atbildētājs sāka kavēt maksājumus un par laika periodu no 2013. gada janvāra līdz 2014. gada 20. maijam atbildētājam
izveidojās parāds EUR 1582, ko veido pamatparāds EUR 958,29 un līgumsods EUR 623, 71, kas aprēķināts par laika periodu no 2013.
gada februāra līdz 2014. gada aprīlim. 2014. gada 11.martā prasītājs sniedza pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu
brīdinājuma kārtībā, bet, ņemot vērā, ka atbildētājs daļēji atzina prasības summu, tiesvedība lietā par saistību piespiedu izpildīšanu
brīdinājuma kārtībā tika izbeigta. Prasītājs pamatoja prasību ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.-5., 8.punktiem, 13.pantu,
Civillikuma 1069., 1071., 1587.pantiem un lūdza piedzīt no atbildētāja SIA “Shopman” par labu SIA ”V Nami” parādu EUR 1582 un
visus tiesas izdevumus.
Ar Daugavpils tiesas 2014. gada 26. septembra lēmumu civillieta nolikta izskatīšanai tiesas sēdē.
2014. gada 25. novembrī atbildētājs SIA “Shopman” iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus, norādot, ka nav strīda, ka starp
pusēm 2010. gada 28. oktobrī tika noslēgts pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums un prasītājs piestādīja atbildētājam rēķinus
apmaksai. Savukārt, atbildētājs konstatēja, ka prasītājs piestādītajos rēķinos par laika periodu no 2010. gada 14. decembra līdz 2012.
gada 3. decembrim iekļāva maksu par autostāvvietu, lai gan līgumā maksa par tām nebija paredzēta. Autostāvvieta bija atbildētāja
īpašums, ko apliecina zemesgrāmatas ieraksts, tādēļ atbildētājs maksāja par to, kas tam pieder un par ko nav jāmaksā citiem. Līdz ar to
atbildētājs pārmaksāja prasītājam EUR 425,25. 2013. gada 20. augustā notika nekustamā īpašuma /adrese A/, izsoles, un īpašuma
tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese B/, tika nostiprinātas SIA “Renthaus”, ar ko atbildētājs vairs nav uzskatāms par šī nekustamā
īpašuma īpašnieku. Atbilstoši noslēgtā līguma 3.5.4.punktam īpašnieks ir tiesīgs vienpusēji lauzt līgumu, ja izbeidzas īpašnieka īpašuma
tiesības, tādēļ no 2014. gada 1. aprīļa atbildētājs nav atbildīgs par autostāvvietām un tajās izmantotu elektroenerģiju. 2014. gada 7. aprīlī
atbildētājs paziņoja prasītājam par līguma laušanu, jo atbildētājs zaudēja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, taču prasītājs
2014. gada 1. aprīļa un 2014. gada 2. maija rēķinos norādīja pakalpojumus – autostāvvieta un maksa par elektroenerģiju pazemes
autostāvvietā. Atbildētājs neatzīst arī aprēķināto līgumsodu, jo līgumsods tika aprēķināts par summām, kurās iekļauta arī apmaksa par
autostāvvietu.
Uz tiesas sēdi prasītāja SIA “V Nami” pārstāvis neieradās, par tiesas sēdes laiku un vietu tika paziņots atbilstoši Civilprocesa
likuma 56.panta prasībām. 2014. gada 12. novembrī no prasītāja tika saņemti rakstveida paskaidrojumi, kuros arī pieteikts lūgums
izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes.
Šādu iemeslu dēļ tiesa uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez prasītāja klātbūtnes.
Tiesas sēdē atbildētāja SIA “Shopman” pārstāvis /pers. C/ prasību atzina daļēji. Rakstveida paskaidrojumos izklāstītos apstākļus
uzturēja. Tiesai paskaidroja, ka nav strīda, ka 2010. gada 28. oktobrī starp pusēm tika noslēgts pārvaldīšanas un apsaimniekošanas
līgums par nekustamā īpašuma /adrese C/, apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, taču līgums par nekustamā īpašuma /adrese D/, kas ir
autostāvvieta, apsaimniekošanu un pārvaldīšanu netika noslēgts, tādēļ prasītājam nebija pamata to apsaimniekot un pārvaldīt. 2010.,
2011. un 2012. gadā atbildētājs pienācīgi apmaksāja prasītāja piestādītos rēķinos, bet vēlāk atbildētājs pamanīja, ka prasītājs
piestādītajos rēķinos iekļāva maksu par autostāvvietu un elektroenerģiju pazemes stāvvietā. Līdz ar to atbildētājs šajā laika periodā
pārmaksāja prasītājam EUR 425,25, kas jāatņem no pamatparāda summas, tādēļ atbildētājs atzīst prasītāja prasījumu par pamatsummas
EUR 533,04 samaksu. Turklāt, uzskata, ka neskatoties, ka 2014. gada martā atbildētājam izbeidzās īpašuma tiesības uz nekustamo
īpašumu /adrese D/, par ko prasītājam tika paziņots, prasītājs 2014. gada aprīļa un maija mēneša rēķinos turpināja nepamatoti iekļaut
maksu par autostāvvietu un maksu par elektroenerģiju pazemes autostāvvietā. Piekrita pamatparāda EUR 533,04 samaksai, taču
līgumsodu neatzīst tā iemesla dēļ, ka līgumsods tika aprēķināts arī no summām, kurās iekļauta apmaksa par stāvvietu.
Tiesa, iepazinusies ar maza apmēra prasībā un atbildētāja rakstveida paskaidrojumos izklāstītajiem apstākļiem, uzklausījusi
atbildētāja pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi iesniegtos pierādījumus, uzskata, ka maza apmēra prasība apmierināma
daļēji.
Starp pusēm nav strīda un no datorizētās zemesgrāmatas izdrukas izriet, ka nekustamā īpašuma /adrese C/, īpašnieks ir SIA
“Shopman”.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākumi: piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa
īpašumu attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;
saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās,
ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai
šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā; nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai
pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu
komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo
īpašumu; pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.
No 2010. gada 28. oktobra daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un tai piesaistītā zemes gabala pārvaldīšanas un apsaimniekošanas
līguma Nr. V-17/2010, kas tika noslēgts starp SIA “V Nami” un SIA “Shopman”, izriet, ka prasītājs apņēmās uzturēt un apsaimniekot
atbildētāja īpašumā esošās mājas kopīpašuma 964/29673 domājamās daļas, kā arī mājai piesaistīto zemes gabalu, bet atbildētājs
apņēmās segt apsaimniekotājam līgumā noteiktos izdevumus, kas saistīti ar mājas un mājai piesaistītā zemes gabala pārvaldīšanu un
apsaimniekošanu, proporcionāli katra īpašnieka īpašumā esošās kopīpašuma domājamās daļas lielumam.
Pušu noslēgtā pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma un līguma pielikuma Nr. 3 definīcijās ir paredzēta tāda definīcija, kā
pazemes auto stāvvieta, kas ir no pārējās mājas daļas nošķirta nedzīvojamā telpa, kas paredzēta vienas vai vairāku automašīnu
novietošanai.
Savukārt, šī līguma pielikums Nr. 2, kuru parakstīja prasītājs un atbildētājs, apliecina, ka teritorijas/telpu uzkopšanas programmā
ietilpst arī mājas /adrese/, pazemes autostāvvietas uzkopšana.
Tādējādi atbildētāja pārstāvja argumentus, ka noslēgtais pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums neparedzēja pazemes
autostāvvietas /adrese/, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, tiesa uzskata par nepamatotiem
No iesniegtā parāda aprēķina un rēķiniem: 2013. gada 2. janvāra rēķina Nr. 1201807, 2013. gada 1. februāra rēķina Nr.
1300030, 2013. gada 1. marta rēķina Nr. 1300181, 2013. gada 2. aprīļa rēķina Nr. 1300345, 2013. gada 2. maija rēķina Nr.
1300509, 2013. gada 3. jūnija rēķina Nr. 1300686, 2013. gada 1. jūlija rēķina Nr. 1300834, 2013. gada 1. augusta rēķina Nr. 1300998,
2013. gada 2. septembra rēķina Nr. 1301162, 2013. gada 1. oktobra rēķina Nr. 1301341, 2013. gada 1. novembra rēķina Nr. 1301491,
2013. gada 2. decembra rēķina Nr. 1301655, 2014. gada 2. janvāra rēķina Nr. 1400016, 2014. gada 3. februāra rēķina Nr.
1400221, 2014. gada 3. marta rēķina Nr. 1400346, 2014. gada 1. aprīļa rēķina Nr. 1400511, 2014. gada 2. maija rēķina Nr. 1400675
izriet, ka no 2013. gada janvāra atbildētājs pienācīgi nepildīja savus no līguma izrietošos pienākumus un maksājumus par
apsaimniekošanu un pārvaldīšanu neveica, tādēļ no 2013. gada janvāra atbildētājam sāka veidoties parāds, kas uz 2014. gada 20. maiju
sastādīja EUR 1582, ko veido pamatparāds EUR 958,29 un līgumsods EUR 623,71
Ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014. gada 27. marta lēmumu pierādīts, ka tika atstāts spēkā Rīgas apgabaltiesas
2013. gada 6. novembra lēmums, ar kuru tiesa nolēma SIA “Shopman” piederošo nekustamo īpašumu /adrese B/, (neapdzīvojamā telpa,
kadastra Nr. /numurs A/) nostiprināt uz SIA “Renthaus” vārda.
Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otrā daļa nosaka, ka līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma
ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās
tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.
Tādējādi, tiesa uzskata, ka, neskatoties uz to, ka SIA “Renthaus” savas īpašuma tiesības nereģistrēja zemesgrāmatā, no šī laika
prasītājs ir tiesīgs prasīt maksājumus par autostāvvietu apsaimniekošanu no SIA “Renthaus”.
Līdz ar to, tiesa uzskata, ka prasītājs 2014. gada 1. aprīļa rēķinā Nr. 1400511, 2014. gada 2. maija rēķinā Nr. 1400675 un
2014. gada 3. marta rēķinā Nr. 1400346 (par 3 dienām) nepamatoti aprēķināja un piestādīja atbildētājam samaksai maksu par auto
stāvvietu un maksu par elektoenerģiju pazemes stāvvietā kopsummā EUR 53,10, tādēļ šī summa jāatņem no pamatparāda summas.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka prasītājs tiesiski uz noslēgtā līguma ar tā pielikumiem pamata veica nekustamā īpašuma /adrese A/,
pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, t.sk. arī atbildētājam piederošās pazemes autostāvvietas apsaimniekošanu, tiesa nekonstatē, ka laika
periodā no 2010. gada novembra līdz 2013. gada janvārim atbildētājs būtu pārmaksājis prasītājam EUR 425,25, tādēļ nav pamata par šo
summu samazināt parāda apmēru.
Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis piekrita, ka no 2013. gada janvāra atbildētājs maksājumus neveica, tādēļ secināms, ka atbildētājs
pieļāva maksājumu kavējumu.
Ar 2010. gada 28. oktobra līguma 11.3.punktu pierādīts, ka atbildētājs apņēmās, ja piestādītā rēķina maksājums netiek veikts līdz
katra mēneša 20.datumam un īpašnieks rakstveidā nav paziņojis par rēķina nesaņemšanu, tad, sākot ar nākamā mēneša 1.datumu par
īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu, komunālo pakalpojumu maksājumu un maksas par apsaimniekošanu samaksas
termiņa nokavējumu īpašnieks maksā apsaimniekotājam līgumsodu 0,2% apmērā par katru nokavēto dienu, izņemot gadījumu, ja
iepriekš panākta rakstiska vienošanās par atliktu maksājumu.
Civillikuma 1716.pants (kas bija spēkā uz attiecību nodibināšanas brīdi) paredz, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona
uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi, bet šā likuma 1717.pantā
noteikts, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās; līgumsoda apmēru noteic
līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.
Tiesa, pārbaudot līgumsoda aprēķinu, uzskata, ka aprēķinātais līgumsods atbilst līguma nosacījumiem un to nevar uzskatīt par
nesamērīgu vai netaisnīgu, jo atbildētājs maksājumus neveica ilgu laika periodu, kā arī līgumsods aprēķināts tikai līdz 2014. gada 28.
februārim.
Šādu iemeslu dēļ no atbildētāja SIA “Shopman” par labu prasītājam SIA “V Nami” nepieciešams piedzīt parādu, kas izveidojās par
laika periodu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 20. maijam, ko veido pamatparāds EUR 905,19 un līgumsods EUR 623,71,
bet pārējā daļā prasība jānoraida.
Vienlaikus, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam jāpiedzen tiesas izdevumi
proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram: valsts nodeva EUR 229,34 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – par tiesas
pavēstu un dokumentu piegādi - EUR 4,54.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nepieciešams noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 40. – 42., 93., 97., 189. – 195., 204.1, 250.25., 250.26, 250.27 pantiem, tiesa
n o s p r i e d a:
maza apmēra prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Shopman”, reģistrācijas Nr. 41503051688, juridiskā adrese:
Saules iela 62, Daugavpils, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “V Nami”, reģistrācijas Nr. 40003913965, juridiskā adrese:
Ūdens iela 12-71, Rīga, parādu, kas izveidojās par laika periodu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 20. maijam, ko veido
pamatparāds EUR 905,19 (deviņi simti pieci euro, 19 centi) un līgumsods EUR 623,71 (seši simti divdesmit trīs euro, 71 cents), un
tiesas izdevumus EUR 233,88 (divi simti trīsdesmit trīs euro, 88 centi), kopā EUR 1762,78 (viens tūkstotis septiņi simti sešdesmit
divi euro, 78 centi), bet pārējā daļā prasību noraidīt.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Shopman” termiņu labprātīgai sprieduma izpildei –7 dienas no sprieduma stāšanās
likumīgā spēkā dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2015. gada 24. februāra –
Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Daugavpils tiesā.
Tiesnese (paraksts) R. Paipale
NORAKSTS PAREIZS
Daugavpilī, 24.02.2015.
Daugavpils tiesas tiesnese R. Paipale