Court dismissed defendant's defenses and allowed plaintiff's claim for unpaid property management fees in a small claims case.

ECLI:LV:RIRT:2018:0309.C33614917.3.S

Lieta Nr.C33614917

Lietas arhīva Nr.C-2938-18/30

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Jūrmalā 2018.gada 9.martā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese D.Liepiņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Jūrmalas namsaimnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 3.novembrī tiesā saņemta prasītājas SIA “Jūrmalas namsaimnieks” maza apmēra prasība par parāda piedziņu pret atbildētāju /pers. A/.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja no 2016.gada 21.jūnija ir dzīvokļa īpašuma Nr./adrese/, īpašniece. Ņemot vērā, ka dzīvojamā mājā /adrese/

nebija pabeigts privatizācijas process, pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku

sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Jūrmalas pilsētas dome pārvaldīšanas pienākumu nodevusi prasītājai,

2002.gada 2.janvārī noslēdzot pilnvarojuma līgumu Nr.48, kas pārjaunots 2014.gada 11.februārī, noslēdzot pilnvarojuma līgumu Nr.1.2-16/194.

Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu atbildētāja ar prasītāju nebija noslēgusi, lai gan prasītāja bija veikusi

atbildētājas nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un dzīvojamās mājas pārvaldīšanu. Atbildētājas pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, izriet no likuma, neatkarīgi no noslēgtā līguma ar

apsaimniekotāju. Maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu noteikta, saskaņā ar 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta

noteikumiem Nr.1013 “Kārtība kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu”, 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu” (spēkā līdz 21.07.2017) un Ministru kabineta 2017.gada 11.jūlija noteikumiem Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” (spēkā no 21.06.2017). Laika periodā no 2016.gada 31.jūnija līdz 2017.gada 30.oktobrim

atbildētāja savas saistības pildīja nepienācīgā kārtā, neveica maksājumus par apsaimniekotāja sniegtajiem pakalpojumiem, līdz ar ko izveidojies parāds

760,36 euro apmērā. Līdz prasības sagatavošanas brīdim atbildētāja nav dzēsusi parādu, kaut gan prasītāja veikusi atbildētājas nekustamā īpašuma

apsaimniekošanu un dzīvojamās mājas pārvaldīšanu. Atbildētāja nav apstrīdējusi prasītājas piestādītos rēķinus, tādējādi apliecinot savu piekrišanu

maksājumu lielumam un kārtībai. Bez tam prasītāja brīdinājusi atbildētāju par radušos parādu, atkārtoti nosūtot brīdinājumus, taču atbildētāja uz

brīdinājumiem nav reaģējusi. Prasītāja, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, Civillikuma 1652.pantu, Civilprocesa likuma 1., 26.,

128., 129.pantu, 30.3nodaļu, lūdz piedzīt no atbildētājas apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu par laika periodu no 2016.gada 31.jūnija

līdz 2017.gada 30.oktobrim 760,36 euro, atzīt tiesības saņemt procentus 6% apmērā no parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu, piedzīt no atbildētājas tiesāšanās izdevumus. Prasībā norādīts, ka prasītāja nevēlas izmantot

mediāciju strīda risināšanai, kā arī prasītāja norāda, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem, 2017.gada 7.novembrī uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu tiesa nosūtījusi prasības

pieteikumu ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus lietā nav iesniegusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses

(..). Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē (..).

Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punkts noteic - ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā (..),

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas

dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Savukārt, saskaņā ar minētā panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi

(..) un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu (..).

Ievērojot minēto, ir pamats uzskatam, ka par tiesvedību atbildētājai ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt atbilstoši Civilprocesa likuma

250.21 panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, pamatojoties uz lietā esošajiem rakstveida

pierādījumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas

sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (..).

Atbilstoši minētajiem noteikumiem, 2018.gada 9.janvārī pusēm nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, vienlaikus norādot

sprieduma noraksta pieejamības datumu.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un

apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmo daļu, vienkāršotās procedūras lietas (..) tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc

vispārējiem noteikumiem (..).

Saskaņā ar lietā esošo zemesgrāmatas informāciju par īpašumu (lietas 10.-11.lapa), atbildētāja, pamatojoties uz 2016.gada 2.jūnija pirkuma

līgumu, ieguva īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/ā.

Saskaņā ar lietā esošo 2014.gada 11.februāra pilnvarojuma līgumu Nr.1.2-16/194 (lietas 21.-27.lapa), kas noslēgts starp Jūrmalas pilsētas domi

kā valdītāju un prasītāju kā pārvaldnieku, valdītājs uzdeva pārvaldniekam un pārvaldnieks apņēmās kā rūpīgs un gādīgs saimnieks veikt dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likumā minētās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības līguma 1.pielikumā minētajās valdītāja valdījumā esošajās dzīvojamās mājās, tām

funkcionāli piederīgajās palīgēkās, būvēs un funkcionāli piesaistītajos zemes gabalos, ievērojot valdītāja norādījumus. Savukārt no lietā esošā

pilnvarojuma līguma pielikuma (lietas 28.lapa) konstatēts, ka līguma darbība attiecināma arī uz dzīvojamo māju /adrese/, kurā atrodas atbildētājai

piederošais dzīvokļa īpašums.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2. un 3.punktu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Savukārt saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

No minēto likuma normu satura izriet, ka attiecīga līguma neesamība nedod pamatu apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu saņēmējam

neveikt pakalpojumu apmaksu, bet šāds pienākums ir noteikts ar likumu.

Kā izriet no prasības pieteikuma un lietas materiāliem, prasītāja ir izpildījusi ar pārvaldīšanas līgumu noteikto pienākumu un ir apsaimniekojusi

dzīvojamo māju /adrese/, ko atbildētāja nav apstrīdējusi un tiesai nav pamata apšaubīt.

Prasītāja norādījusi, ka maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu noteikta saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada

9.decembra noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu”, Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” (spēkā līdz 21.07.2017) un Ministru kabineta 2017.gada 11.jūlija noteikumiem Nr.408 “Dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” (spēkā no 21.06.2017).

No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka atbildētāja prasītājas sniegtos pakalpojumus ir saņēmusi, taču laika periodā no 2016.gada 31.jūnija līdz

2017.gada 30.oktobrim atbildētāja savas saistības pildīja nepienācīgā kārtā, neveica maksājumus par apsaimniekotāja sniegtajiem pakalpojumiem, līdz ar

ko izveidojies parāds 760,36 euro apmērā. Minēto apstiprina lietā esošie norēķinu pārskati (lietas 12.-15.lapa), kurus atbildētāja nav apstrīdējusi.

Prasītāja norāda, ka līdz prasības sagatavošanas brīdim atbildētāja nav dzēsusi parādu, kaut gan prasītāja veikusi atbildētājas nekustamā īpašuma

apsaimniekošanu un dzīvojamās mājas pārvaldīšanu. Lietā nav arī pierādījumu, ka atbildētāja būtu apstrīdējusi prasītājas piestādītos rēķinus, tādējādi ir

pamats uzskatam, ka atbildētāja piekritusi maksājumu lielumam un kārtībai. Turklāt, prasītāja 2017.gada 17.janvārī, 2017.gada 7.aprīlī un 2017.gada

25.augustā nosūtījusi atbildētājai brīdinājumus (lietas 16.-18.lapa) ar lūgumu apmaksāt izveidojušos parādu, taču parāds nav apmaksāts, pierādījumi par

pretējo lietā nav iesniegti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi otra puse.

Lietā konstatēts, ka atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās tiesības, proti, nav sniegusi rakstveida

paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret prasību, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, tajā skaitā nav apstrīdējusi arī parāda apmēru,

no kā secināms, ka viņai nav pamatotu iebildumu pret prasību. Tāpat arī atbildētāja nav iesniegusi tiesā pierādījumus parāda samaksai, taču saskaņā ar

Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētājas puses un no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams parāds

par laiku no 2016.gada 31.jūnija līdz 2017.gada 30.oktobrim 760,36 euro apmērā.

Bez tam prasītāja lūdz noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, tiesa atzīst prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% apmērā

gadā no galvenā parāda 760,36 euro līdz sprieduma izpildei.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kur noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses

visus tās samaksātos tiesas izdevumus (..), no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi, kas sastāv no valsts nodevas

114,05 euro un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 3,30 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1,

250.25, 440.2 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003426429 (bankas konts naudas

līdzekļu iemaksai – Nr.LV55PARX0007040550003, AS “Citadele banka”) apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu par laika periodu no

2016.gada 31.jūnija līdz 2017.gada 30.oktobrim 760,36 euro, valsts nodevu 114,05 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro, kopā –

877,71 euro (astoņi simti septiņdesmit septiņi euro, 71 cents).

Atzīt SIA “Jūrmalas namsaimnieks” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6% gadā no parāda 760,36 euro par laiku no sprieduma

spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildes dienai.

Noteikt /pers. A/ tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Rīgas

apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ D.Liepiņa