Court convicts two defendants of intentional injury and orders joint compensation for victim's damages.

Lietas arhīva Nr. K69-0122-22/1

ECLI:LV:KURT:2022:0912.11261057020.6.S

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Kurzemes rajona tiesa šādā sastāvā

tiesnese A.Āva,

piedaloties prokurorei D.Šķiņķei,

aizstāvim Ē.Štālbergam,

2022.gada 12.septembrī izskatīja atklātā tiesas sēdē Liepājā, Republikas ielā 14, krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers.

B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 3.punkta. Tiesa konstatēja, ka

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ un /pers. B/ personu grupā tīši nodarīja vidēja smaguma miesas bojājumu, šādos apstākļos:

/datums/ap plkst. 1.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, bārā /adrese/, /pers. A/ un /pers. B/ izcēlās konflikts ar /pers. C/.

Konflikta laikā /pers. B/, dusmu vadīts, tīši ne mazāk kā vienu reizi iespēra ar kāju /pers. C/ pa muguras jostas daļu, kā rezultātā /pers. C/ nokrita uz

zemes pie bāra ieejas. Kad /pers. C/ cenšoties piecelties, atradās četrrāpus, /pers. A/ iesaistījās noziedzīgajās darbībās un uzsēdās uz /pers. C/ muguras,

un, atrodoties sēdus pozīcijā, ne mazāk kā divas reizes palecās uz viņa. Turpinot noziedzīgās darbības, /pers. B/ ne mazāk kā divas reizes iesita /pers. C/

pa dažādām ķermeņa daļām.

Tādā veidā, rīkojoties kopīgi un ar vienotu nodomu, kas vērsts uz miesas bojājumu nodarīšanu, /pers. A/ un /pers. B/ nodarīja /pers. C/ miesas

bojājumu: mugurkaula jostas 1.skriemeļa ķermeņa lūzumu, kas pēc sava rakstura pieskaitāms pie vidēji smagiem miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošus

veselības traucējumus uz laiku ilgāku par 21 dienu.

Ar šādām darbībām /pers. A/ un /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Kriminālliku a 126.panta otrās daļas 3.punktā.

Motīvu daļa

[2] Pārbaudot krimināllietā iegūtos pierādījumus, tiesa atzīst, ka apsūdzēto /pers. A/ un /pers. B/ vaina viņiem inkriminētā noziedzīgā nodarījuma,

kas paredzēts Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 3.punktā, izdarīšanā, ir pilnībā pierādīta ar šādiem krimināllietā iegūtajiem pierādījumiem to kopumā

un savstarpējā saistībā.

[2.1] Ar ziņām par faktiem /pers. C/ 2020.gada 25.jūnija iesniegumā, ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret /pers. A/ un /pers. B/ saistībā ar

uzbrukumu. (3. lapa)

[2.2] Ar ziņām par faktiem Valsts policijas /reģiona/ pārvaldes /pilsētas/ iecirkņa /nodaļas/ /amats/Valsts amatpersona ziņojumā, ka

/datums/plkst.2:40 /slimnīcas/ traumpunktā nogādāts /pers. C/, kuram konstatēts jostas daļas 1.skriemeļa lūzums. (5.lapa)

[2.3] Ar ziņām par faktiem cietušā /pers. C/ 2020.gada 6.jūlija liecībā, ka iepriekš bija pazīstams ar /pers. A/ un starp viņiem bija savstarpējas

nesaskaņas un konflikti. Izmantoja /pers. A/ kā /pakalpojumu/ firmā /Nosaukums/. /datums/vakarā piezvanīja /pers. A/ un sarunāja satikties spēļu zālē

/Nosaukums/ /adrese/. Atbrauca ar taksometru un, pirms iešanas uz spēļu zāli, taksometrā starp sēdekļiem atstāja savu gāzes pistoli. Pie spēļu zāles viņu

aizturēja policisti, pārmeklēja, pēc tam aizveda uz policijas iecirkni, neredzēja, kā no taksometra izņēma gāzes pistoli. Pēc paskaidrojuma sniegšanas

policijā, atgriezās spēļu zālē /Nosaukums//adrese/, un bārā iedzēra alu. Tad bārā ienāca /pers. A/ ar /radinieku//pers. B/, neatceras kā, bet starp viņiem

sākās konflikts, atceras, ka sajuta spēcīgu sitienu no mugurpuses (jostas daļā), no sitiena nokrita ar seju uz zemes, dzirdēja, kā /pers. B/ teica /pers. A/,

lai turpina sist. Redzēja, ka /pers. A/ apgāja apkārt pa kreiso pusi, no aizmugures, un brīdī, kad viņš centās piecelties, uzsēdās virsū “jātnieka pozā” un

sāka lēkāt pa muguru. Papildus sajuta ne mazāk kā piecus sitienus pa muguru, nezināja, vai tiek sists ar rokām, kājām vai kādu priekšmetu. Juta, ka

/pers. A/ lēkā pa muguru un kāds cits papildus sita. Kad viņi aizgāja, sajuta, ka nevar piecelties. Tā kā atradās uz ceļa braucamās daļas, uz rokām

pārrāpoja ielas otrajā pusē pie neliela veikaliņa un piezvanīja draudzenei /Vārds/, kura atbrauca, izsauca ātro medicīnisko palīdzību, kura aizveda viņu uz

slimnīcu. Slimnīcā konstatēja mugurkaula jostas daļas spondilozi, spondiloartozi, skriemeļu lūzumu, veica muguras operāciju. Medicīniskos izdevumus

sedza apdrošināšana. (8.lapa)

Ar ziņām par faktiem cietušā /pers. C/ papildus sniegtajā liecībā 2020.gada 7.septembrī, ka atpazina protokolā par uzrādīšanu atpazīšanai pēc

fotogrāfijām personas par kurām sniedza liecības /pers. A/ un /pers. B/. (13.lapa)

Ar ziņām par faktiem cietušā /pers. C/ papildus sniegtajā liecībā 2021.gada 12.jūlijā, ka uztur iepriekš sniegtās liecības. Iepriekšējo liecību sniedza

slimnīcā, liecību pierakstīja latviešu valodā, kuru nepārvalda, iespējams, ka tādēļ liecība pierakstīta neprecīzi. Atkārtoti paskaidroja notikuma gaitu, ka

neatceras, kā sākās savstarpējais konflikts ar /Vārds/ un /pers. B/. Visi atradās bārā /Nosaukums/ /adrese/, mutvārdu konflikts notika telpas iekšpusē, no

telpas pirmais izgāja /pers. A/, tad viņš un pēc tam /pers. B/. Ar vienu kāju bija pārkāpis slieksni, otra kāja vēl atradās telpas iekšpusē, kad sajuta

spēcīgu sitienu no mugurpuses, neredzēja, kurš izdarīja sitienu, dzirdēja /pers. B/ balsi, kurš krievu valodā vairākas reizes teica “lauz viņu, lauz viņu”.

/pers. B/ atradās aiz muguras, viņa balsi pazina. Iepriekš liecībās norādīja, ka ticis pagrūsts vai sajuta spēcīgu sitienu, bet precīzi pateikt nevar, vai

grūdiena vai sitiena rezultātā nokrita pie zemes. Tas vairāk bija līdzīgs sitienam ar kāju jostas daļā, kā rezultātā nokrita ar seju uz zemes visā garumā. Pēc

tam mēģināja piecelties četrrāpus un tajā brīdī /pers. A/ no kreisās puses uzsēdās uz muguras “jātnieka” pozā un sāka lēkāt pa muguru. Tā kā atradās

četrrāpus un galva bija pacelta, redzēja, kas notiek apkārt un ka uz muguras uzsēdās /pers. A/. Laikā, kamēr /pers. A/ lēkāja pa muguru, sajuta sitienus

pa citām ķermeņa daļām. Tajā brīdī uz ielas citas personas neatradās, tāpēc papildus sajustos sitienus varēja izdarīt tikai /pers. B/. Notikušo neviens

neredzēja, ātro palīdzību izsauca viņa draudzene /Vārds/. (14.-15. lapa)

[2.4] Ar ziņām par faktiem 2020.gada 7.septembra protokolā par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām, ka cietušais /pers. C/ fotogrāfijās pēc

sejas vaibstiem atpazina /pers. B/. (9-10.lapa)

[2.5] Ar ziņām par faktiem 2020.gada 7.septembra protokolā par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām, ka cietušais /pers. C/ uzrādītajās

fotogrāfijās pēc sejas vaibstiem atpazina /pers. A/. (11.-12.lapa)

[2.6] Ar ziņām par faktiem 2020.gada 20.augusta Tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumā Nr.310L, ka /pers. C/ konstatēts miesas bojājums:

mugurkaula jostas 1.skriemeļa ķermeņa lūzums, kas varēja rasties /datums/cieta(-tu) – trula(-lu) priekšmeta(-tu) iedarbību rezultātā vai atsitoties pret

tādu(-iem) un pie sava rakstura pieskaitāms pie vidēji smagiem miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas.

(25.-26. lapa)

[2.7] Ar ziņām par faktiem /Nosaukums/ 2020.gada 31.jūlija atbildē Nr. 1.15/962, ka /pers. C/ medicīniskā palīdzība /Nosaukums/ sniegta laika

posmā no 2020.gada 25.jūnija līdz 2020.gada 3.jūlijam. (28. lapa)

[2.8] Ar ziņām par faktiem ģimenes ārsta /pers. D/ 2020.gada 14.jūlija izrakstā no stacionārā pacienta /ambulatorā pacienta medicīniskās kartes.

(31. lapa)

[2.9] Ar ziņām par faktiem /Nosaukums/ 2020.gada 21.decembra atbildē Nr. E/403, ka uzņēmumam nav spēļu zāles /adrese/, kā arī nelielā

attālumā no šīs adreses. (37. lapa)

[2.10] Ar ziņām par faktiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta /reģionālā/ centra 2020.gada 21.decembra atbildē Nr. 1-12.2/2378,

ka izsaukums /datums/palīdzības sniegšanai /pers. C/ tika veikts no telefona numura /telefona numurs/(izsaukuma pieteicējs – /ģimenes locekle/). (39.

lapa)

[2.11] Ar ziņām par faktiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta /reģionālā/ centra 2020.gada 21.decembrī izsniegtajos divos sarunu

audioierakstos par /datums/veikto telefona zvanu, ar kuru tika veikts izsaukums palīdzības sniegšanai /pers. C/ uz adresi /adrese/ (CD-R formāta diskā),

un to apskatē iekļautajām ziņām, ka sarunas laikā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde OVC paziņo, ka izsaukuma laikā pacientam

/pers. C/ konstatēta muguras trauma, jo konflikta laikā cits vīrietis viņam ir uzsēdies uz muguras. (42.-43. lapa)

[2.12] Ar ziņām par faktiem izdrukās “FP darba vietas, aprēķinātie darba ienākumi un ieturētie nodokļi” par /pers. A/ un /pers. B/. (46.-47.lapa)

[2.13] Ar ziņām par faktiem izdrukā no LURSOFT par IK /pers. J/. (48. lapa)

[2.14] Ar ziņām par faktiem izdrukā no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas “Elektroniskais notikumu žurnāls” par notikumu Nr. 129187721,

ka /datums/plkst.21.33 /adrese/, /pers. C/ draudēja ar gāzes ieroci /pers. A/, kas par notikumu ziņoja telefoniski. (50.-51.lapa)

[2.15] Ar SIA “Tele2” 2020.gada 9.septembra un 2020.gada 14.oktobra atbildēs par tālruņa numuru /telefona numurs/iekļautajām ziņām. (58.-

59., 61.-62. lapa)

[2.16] Ar ziņām par faktiem /Valsts policijas/ /nodaļas/ /amats/ Valsts amatpersona ziņojumā par telefonu Nr./telefona numurs/, no kā

/datums/plkst.21.33 Valsts policijas /reģiona/ pārvaldes /pilsētas/ iecirknī saņemta telefoniska informācija, ka norādītais telefona numurs pēdējo reizi

izmantots 2019.gada 24.jūlijā, 2020.gada 15.maijā atslēgts no SIA “Tele2”tīkla. (63. lapa)

[2.17] Ar SIA “Tele2” 2020.gada 18.decembra atbildē par tālruņa numuru /telefona numurs/iekļautajām ziņām. (66.-69. lapa)

[2.18] Ar ziņām par faktiem liecinieces /pers. I/ 2020.gada 16.decembra liecībā, ka telpās /adrese/, kuras izīrē /Nosaukums/, darbojas bārs -

kafejnīca, /datums/kafejnīcā strādāja viena, darbu beidza ap pusnakti, nekādus konfliktus neatceras. Protokolā par uzrādīšanu atpazīšanai pēc

fotogrāfijām atpazina divus /darbiniekus/ – /radinieki/, /pers. B/ un /pers. A/, kuri bieži iegriezās kafejnīcā – bārā. /pers. B/ klibo, ir skaļš, bet nav

agresīvs. Kādā no svētku dienām bija atnākuši policisti un jautāja, vai kafejnīcā - bārā ir bijis konflikts. Kad izgāja ārā, redzēja, ka ar policijas

darbiniekiem stāv kāds vīrietis, no sarunas saprata, ka vīrietim bija gāzes ierocis. Policistiem pastāstīja, ka aizturētais vīrietis vairākas reizes bārā ir

meklējis /pers. A/, vīrieti nepazina, jo nav biežs apmeklētājs. Pēc notikuma /pers. A/ pastāstīja, ka vīrietis bija /klients/, kas pēc pakalpojuma saņemšanas

paziņoja, ka viņš pārāk dārgi prasa par pakalpojumu. Pēc tam vīrietis viņu meklējis un piedraudējis ar gāzes pistoli, par ko /pers. A/ paziņoja policijai,

kura aizturēja vīrieti un izņēma gāzes ieroci. (70.-71. lapa)

[2.19] Ar ziņām par faktiem 2020.gada 16.decembra protokolā par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām, ka /pers. I/ atpazina /pers. B/. (72.-

73. lapa)

[2.20] Ar ziņām par faktiem 2020.gada 16.decembra protokolā par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām, ka /pers. I/ uzrādītajās fotogrāfijās

pēc sejas atpazina /pers. A/. (74.-75. lapa)

[2.21] Ar ziņām par faktiem liecinieces /pers. M/ 2021.gada 28.janvāra liecībā, ka /datums/ap pusnakti saņēma zvanu no /pers. C/, kurš paziņoja,

ka viņam ir nodarīti miesas bojājumi. Aizbrauca pie viņa apmēram pēc pusstundas, /pers. C/ atradās sēdus pozā uz apmales pie /Nosaukums/. /pers. C/

informēja, ka viņu piekāva /Vārds/ un /pers. B/, sapratusi, ka bijis tikai viens sitiens, kad /pers. C/ gāja ārā pa durvīm no spēļu zāles. (76.-77.lapa)

[2.22] Ar ziņām par faktiem aizdomās turētā /pers. A/ un /pers. B/ 2021.gada 30.jūlija nopratināšanas protokolos, ka viņi izmantoja tiesības

nesniegt liecības krimināllietā. (86., 94. lapa)

[2.23] Ar 2021.gada 28.septembra apsūdzības izsniegšanas /pers. A/ gaitas protokolā fiksētajām ziņām, ka savu vainu uzrādītajā apsūdzībā

neatzīst, lūdz pievienot lietai viņa rakstisku paskaidrojumu. (102.lapa)

Ar ziņām par faktiem apsūdzētā /pers. A/ 2021.gada 28.septembra rakstiskajā paskaidrojumā, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta

ceturto daļu nolasīts tiesas sēdē, ka ar /pers. C/ kopā strādāja /darbs/, tagad strādā par /darbs/. /pers. C/, atgriežoties no /darba/, izmantoja viņa

/pakalpojumus/, patstāvīgi atradās alkohola reibumā un lūdza vadāt pa atpūtas bāriem. Pēc 3 mēnešu uzdzīves /pers. C/ beidzās nauda un viņš vairs

nevarēja samaksāt par /pakalpojumiem/, palika parādā apmēram 150 euro. Maija mēnesī zvanīja /pers. C/, lai atgādinātu par parādu, sarunas laikā

/pers. C/ kļuva agresīvs un greizsirdīgs saistībā ar savu draudzeni /Vārds/. Viņš uz /pers. C/ draudiem nereaģēja, centās no viņa izvairīties, vienlaikus

baidījās, ka viņa neprognozējamā agresivitāte no draudiem var pāriet uz darbiem. /datums/ap plkst.18.00 sēdēja bārā /ielu/ krustojumā, pamanīja, ka pie

bāra piebrauc /Nosaukums/ taksometrs, no tā izkāpa /pers. C/ redzamā alkohola reibumā un turot rokās ieroci. /pers. C/ ienāca bārā, sāka kliegt un viņu

meklēt. Pēc viņa aiziešanas pameta bāru, bet tikko iekāpa automašīnā, tā atgriezās /pers. C/ un centās panākt viņu braucošajā automašīnā, vicināja pistoli

un kliedza, ka viņu nositīs. Izteiktos draudus uztvēra reāli, tāpēc izsauca policijas darbiniekus. Notikuma vietā atgriezās, kad ieradās policijas darbinieki,

redzēja, kā pie /pers. C/ atrada gāzes pistoli un viņu policijas automašīnā aizveda. Policijā uzrakstīja iesniegumu par /pers. C/ izteiktajiem draudiem,

kurus uztvēra nopietni. Arī policijas iecirknī /pers. C/ turpināja izteikt draudus un centās uzbrukt. Pēc iesnieguma uzrakstīšanas devās atpakaļ uz bāru

/ielu/ krustojumā, kur pulcējas taksisti, piebrauca arī /radinieks/ un abi kopā bārā pārrunāja notikušo. Pēc 10-15 minūtēm bārā ienāca /pers. C/ un sāka

kliegt, ka ar /radinieku/ esam “mentu” cilvēki un ka par pistoli atbildēsim. /Radinieks/ ieteica iziet ārā, lai nav jāklausās šie draudi un apvainojumi, bet arī

/pers. C/ pēc neilga laika iznāca uz ielas un turpināja izteikt apvainojumus. Pēc šiem apvainojumiem neizturēja un pateica, lai aizver muti, tad /pers. C/

pienāca tuvāk, kreiso roku saspieda kulakā un gatavojās sist. Vēlējās doties projām, tāpēc pagriezās ar muguru pret viņu, un tajā brīdī /pers. C/ ar

kulaku iesita pa viņam muguru. Pagriezās pret /pers. C/ un redzēja, ka viņš atkal gatavojās sist, tāpēc viņu atgrūda. /pers. C/ bija stiprā alkoholā reibumā,

tādēļ nenoturējās uz kājām uz nelīdzenās ietves, nokrita uz muguras uz ielas bruģa, varbūt pat uz trotuāra apmales, tieši neredzēja. Pēc tam /pers. C/

piecēlās, apsēdās uz ietves apmales un pateica, lai saucot ātro palīdzību, nepaskaidroja, kāpēc nepieciešama ātrā palīdzība. Tā kā asinis neredzēja, abi ar

/radinieku/ aizbrauca, benzīntankā uzpildīja automašīnu un mājās braucot nobrauca gar bāru, kur redzēja, ka pie audumu veikala uz paaugstinājuma

sēdēja /pers. C/ un kaut ko kliedza. Pēc desmit dienām aizgāja /darbā/, bet draudi no /pers. C/ ģimenei turpinājās, problēmas ar muguru /pers. C/ ir

bijušas pirms šī notikuma, uzskata, ka nepamatoti tiek vainots šajā mugurkaula traumā. (103.-105.lapa)

[2.24] Ar ziņām 2021.gada 28.septembra apsūdzības izsniegšanas /pers. B/ gaitas protokolā, ka savu vainu uzrādītajā apsūdzībā neatzīst, liecības

sniegt nevēlas, lūdz pievienot krimināllietai viņa rakstisku paskaidrojumu. (109.-110. lapa)

Ar ziņām par faktiem apsūdzētā /pers. B/ 2021.gada 28.septembra rakstiskajā paskaidrojumā, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta

ceturto daļu nolasīts tiesas sēdē, ka /pers. C/ ir /radinieka/ /pers. A/ paziņa. 2020.gada pavasarī /radinieks/ sāka sūdzēties, ka dēļ alkohola un,

iespējams, narkotikām, /pers. C/ ir kļuvis agresīvs un greizsirdīgs uz /radinieku/, jo domāja, ka /radiniekam/ bijušas attiecības ar viņa draudzeni /Vārds/.

Ieteica /radiniekam/ nereaģēt uz draudiem. Draudi kļuva aizvien nopietnāki, /pers. C/ sāka zvanīt, arī /ģimenes loceklei/, izteica draudus un apsaukāja

lamu vārdiem. 25.jūlijā pēc plkst.18.00 ieradās bārā /ielu/ krustojumā. Bārā ar /radinieku/ pārrunāja nesenos notikumus, kad /pers. C/ ar pistoli bija

draudējis /radiniekam/, kā rezultātā izsaukta policija. Pēc 10-15 minūtēm bārā ienāca /pers. C/ un sāka kliegt, ka viņi ar /radinieku/ ir “mentu” cilvēki un

par pistoli atbildēs. Ar /radinieku/ izgāja laukā uzsmēķēt, arī /pers. C/ pēc neilga laika iznāca uz ielas un turpināja izteikt apvainojumus. /radinieks/

pateica, lai pārtrauc šo uzvedību, redzēja, ka /pers. C/ pienāca pie /radinieka/ un gatavojās sist. /Radinieks/ apgriezās, lai paietu nostāk, kā /pers. C/ ļoti

spēcīgi iesita /radiniekam/ pa muguru aknas rajonā. No saņemtā sitiena /radinieks/ apgriezās pret /pers. C/, redzēja, ka viņš atkal gatavojās sist, tāpēc

viņu atgrūda no sevis. /pers. C/, būdams alkohola reibumā, ne dēļ /radinieka/ atgrūdiena, nenoturējās uz kājām uz nelīdzenās ietves un nokrita uz muguras

uz ielas bruģa, atsitās pret trotuāra apmali. Pēc tam /pers. C/ piecēlās un apsēdās uz ietves apmales un pateica, lai saucot ātro palīdzību, nepaskaidroja,

kāpēc nepieciešama ātrā palīdzība. Asinis neredzēja un, lai izslēgtu tālāko konfrontāciju ar /pers. C/, pateica /radiniekam/ lai brauc prom. Ne viņš, ne

/radinieks/ nesita /pers. C/, kā arī nekad nav ieteicis /radiniekam/ sist. Tajā laikā bija ieģipsēta kāja un pārvietojās ar grūtībām, uzskata, ka /pers. C/

aprunā /radinieku/ attiecībā par konflikta apstākļiem un iegūtajiem miesas bojājumiem. Minēto iemeslu dēļ savu vainu neatzīst. (111.lapa)

[2.25] Ar ziņām par faktiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta /reģionālā/ centra 2021.gada 18.oktobra atbildē Nr. 1-12.2/1974, ka

neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukums palīdzības sniegšanai /pers. C/ /datums/uz /adrese/, saņemts plkst.01:21:38 no tālruņa numura /telefona

numurs/(pieteicējs: /ģimenes locekle/). (115. lapa)

[2.26] Ar ziņām par faktiem 2020.gada 26.augusta Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. /protokola numurs/, ka /datums/plkst.21.33 /adrese/

/pers. C/, būdams alkohola reibumā (alkohola izelpa gaisā 2,38 promiles), nēsāja gāzes ieroci Ekol P29, kurš nav reģistrēts likumā noteiktā kārtībā.

(117. lapa)

[2.27] Ar ziņām par faktiem 2020.gada 10.septembra Lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā Nr. /protokola numurs/, ka /pers. C/ atzīts par

vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 181.panta otrās daļas un sodīts ar naudas sodu 150 euro,

ar gāzes ieroča “Ekol P29”, sērijas numurs /numurs/ un aptveres konfiskāciju. (118. lapa)

[2.28] Ar ziņām par faktiem no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas par NŽ:017158, no kā redzams, ka /datums/plkst.21.33 saņemta

telefoniska informācija par to, ka /adrese/ /pers. C/ draudēja ar gāzes ieroci /pers. A/. (121.lapa)

[2.29] Ar ziņām par faktiem /datums/Administratīvās aizturēšanas protokolā Nr. 6 par /pers. C/ aizturēšanu /datums/plkst.21.40, gāzes ieroča

izņemšanu, un aizturētā atbrīvošanu /datums/plkst.23.35. (122.lapa)

[2.30] Ar ziņām par faktiem Valsts policijas /reģiona/ pārvaldes /Nosaukums/ /amats/ Valsts amatpersona ziņojumā iekļautajām ziņām par

izsaukumu /datums/plkst.21.28 /ielu/ ielas krustojumu, kur izcēlies konflikts starp /pers. C/ un /pers. A/. (125. lapa)

[2.31] Ar ziņām par faktiem /pers. A/ /datums/iesniegumā, ka /pers. C/ izteica apvainojumus un draudus pa telefonu, /datums/pie bāra /adrese/, ap

plkst.21.23 izteica fiziskus draudus. (134.lapa)

[2.32] Ar ziņām par faktiem ekspertes /pers. R/ liecībā tiesas sēdē, ka uztur 2020.gada 20.augusta Tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumā

Nr.310L izdarītos secinājumus. Cietušajam konstatētās traumas iemesls varēja būt uzsēšanās jātnieka pozā cietušajam un iedarbība uz muguras jostas

skriemeļiem. Tāpat mugurkaula jostas daļas pirmā skriemeļa lūzumu ir iespējams iegūt, nokrītot atmuguriski uz gluteus apvidu. Cietušajam konstatēts

kompresijas lūzums, tas ir, saspieduma lūzums, kāds nerodas sitiena rezultātā un lai iegūtu tādus miesas bojājumus, kādi konstatēti cietušajam ir

pietiekami ar vienu traumatisku iedarbību, piemēram, vienu kritienu uz sēžamvietas, vienu palēcienu uz muguras.

[3] Izvērtējusi visus lietā iegūtos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka apsūdzēto /pers. A/ un /pers. B/ vaina viņiem

inkriminētā Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 3.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pilnībā pierādīta, un abu apsūdzēto darbību

kvalifikācija ir pareiza.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 128.pantam, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus

kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Tiesa atzīst, ka krimināllietā iegūtie pierādījumi ir pieļaujami, jo iegūti Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā, attiecināmi uz izskatāmo

krimināllietu, jo apstiprina kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esamību un citu pierādījumu ticamību, un ir pietiekami, lai novērstu saprātīgas šaubas par

apsūdzēto /pers. A/ un /pers. B/ vainu šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Tiesa piešķir krimināllietā iegūtajiem pierādījumiem augstu ticamību, jo tie sniedz izvērstas ziņas par krimināllietā pierādāmajiem apstākļiem un ir

savstarpēji saskanīgi un papildinoši, un atzīst, ka ar šiem pierādījumiem ir konstatējamas apsūdzētajiem /pers. A/ un /pers. B/ inkriminētā Krimināllikuma

126.panta otrās daļas 3.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma faktiskās pazīmes.

[4] Tiesa atzīst, ka ar lietā iegūtajiem pierādījumiem ir pierādīts noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 126.panta otrās daļas

3.punktā, apdraudējuma objekts – /pers. C/ veselības intereses, un objektīvās puses darbību kopums – apsūdzēto savstarpēji saskaņotas uz vienotu

mērķi vērstas aktīvas vardarbīgas darbības, un tieši, /pers. B/ izdarīts ne mazāk kā viens tīšs spēriens ar kāju /pers. C/ pa muguras jostas daļu un ne

mazāk kā divi sitieni /pers. C/ pa dažādām ķermeņa daļām, un /pers. A/ aktīva darbība, uzsēžoties uz /pers. C/ muguras, un, atrodoties sēdus pozīcijā, ne

mazāk kā divas reizes palecoties uz viņa.

[4.1] Tiesa piešķir augstu ticamību tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma secinājumiem, ar ko ir pierādīts, ka /pers. C/ ir nodarīti miesas bojājumi

- mugurkaula jostas 1.skriemeļa ķermeņa lūzums, kas pēc sava rakstura pieskaitāms pie vidēji smagiem miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošus

veselības traucējumus uz laiku ilgāku par 21 dienu, kā arī tiesu medicīnas ekspertes /pers. R/, kuras kvalifikācijas apšaubīšanai nav konstatēts likumīgs

pamats, tiesas sēdē sniegtajā liecībā iekļautajām ziņām.

Novērtējot tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumu, tiesa nekonstatē jebkādus pārkāpumus, kas radītu pamatu apšaubīt tā saturu un ekspertīzes

veikšanas kārtību atbilstoši Kriminālprocesa likuma 196. un 197.pantu noteikumiem un piešķir tam augstu ticamību, savukārt tiesu medicīnas eksperte

Ar tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma secinājumiem un ekspertes /pers. R/ liecībām tiesas sēdē ir apstiprināts, ka cietušajam konstatētie

miesas bojājumi varēja tikt nodarīti apsūdzībā norādītajos nozieguma faktiskajos apstākļos, un tieši, apsūdzētajam uzsēžoties uz /pers. C/ muguras, un,

atrodoties sēdus pozīcijā, ne mazāk kā divas reizes palecoties uz viņa.

[4.2] Izvērtējot cietušā /pers. C/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, tiesa secina, ka tajās sniegtās ziņas ir vērtējamas kā savstarpēji

konsekventas un papildinošas, un ar tām ir pierādīts abu apsūdzēto faktisko darbību apjoms un secība, kā arī cēloņsakarība ar konstatētajām sekām, jo

kā izriet no cietušā liecībām, pēc /pers. B/ spēriena ar kāju viņam pa muguras jostas daļu, viņš nokrita uz zemes pie bāra ieejas, kam sekoja /pers. A/

prettiesiskās darbības, uzsēžoties uz /pers. C/ muguras, un, atrodoties sēdus pozīcijā, ne mazāk kā divas reizes palecoties uz viņa, savukārt /pers. B/

turpināja uzbrukumu, ne mazāk kā divas reizes iesitot /pers. C/ pa dažādām ķermeņa daļām, kā rezultātā cietušais guva vidēja smaguma miesas

bojājumus, kādu viņam nebija pirms abu apsūdzēto prettiesisko darbību realizācijas.

[4.3] Tiesa konstatē, ka cietušā /pers. C/ liecībās sniegto ziņu par noziedzīgā nodarījuma faktiskajiem apstākļiem patiesumu apstiprina liecinieces

/pers. M/ liecībā iekļautās ziņas, par to kādos apstākļos un kādu informāciju tieši no cietušā viņa saņēma par miesas bojājumu iegūšanas apstākļiem, kā

arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Kurzemes reģionālā centra 2020.gada 21.decembrī izsniegto divu sarunu audioierakstu par

/datums/veikto telefona zvanu apskates protokolā fiksētās ziņas par cietušā traumas gūšanas apstākļiem.

Tiesa, izvērtējot liecinieces /pers. M/ liecībā un audioierakstu apskates protokolā fiksētās ziņas par cietušā miesas bojājumu iegūšanas apstākļiem,

tas ir, noziedzīgā nodarījuma faktiskajiem apstākļiem, ņem vērā, ka šīs ziņas ir iegūtas nekavējoties pēc notikušā noziedzīgā nodarījuma tieši no cietušā

/pers. C/, vēl atrodoties notikuma vietā, tādējādi minimalizējot iespēju šīs informācijas vēlākai sagrozīšanai, turklāt šīs ziņas ir savstarpēji saskanīgas.

Turklāt tiesa ņem vērā, ka šīs ziņas par cietušā miesas bojājumu iegūšanas apstākļiem atbilst tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumā izdarītajiem

secinājumiem un tiesu medicīnas ekspertes /pers. R/ liecībās iekļautajām ziņām, ka cietušajam nodarītie miesas bojājumi varēja tikt iegūti cietušā

norādītajos apstākļos.

[4.4] Izvērtējusi visas kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa cietušā /pers. C/, kā arī liecinieces

/pers. M/ liecībās un rakstveida pierādījumos iekļautajām ziņām piešķir augstu ticamību.

[4.5] Ievērojot minēto tiesa atzīst par noraidāmu apsūdzēto /pers. B/ un /pers. A/ izvirzīto aizstāvības versiju, ka mugurkaula jostas daļas pirmā

skriemeļa kompresijas lūzumu cietušais varēja iegūt pēc kritiena atmuguriski no sava auguma augstuma uz gluteusa apvidu, jo lai arī šādas traumas

teorētisku iespējamību apsūdzēto norādītajos apstākļos apstiprināja liecībās gan tiesu medicīnas eksperte /pers. R/, gan aizstāvības iesniegtajā

traumatologa - /profesija//pers. F/ konsultanta slēdzienā sniegtās ziņas (207.lapa), krimināllietā iegūtie pierādījumi neapstiprina šādu abu apsūdzēto

versiju, bet tieši pretēji, pierāda celtās apsūdzības pamatotību.

[4.6] Izvērtējusi liecinieces /pers. I/ liecībās iekļautās ziņas saistībā ar /pers. B/ veselības stāvokli un cietušā un apsūdzēto konfliktējošām

attiecībām kopumā, tiesa secina, ka lai arī šī lieciniece nav redzējusi nozieguma norisi, ziņas viņas liecībās izmantojamas citu pierādījumu ticamības

pamatošanai. Savukārt fakts, ka lieciniece nav redzējusi noziedzīgā nodarījuma norisi nekādi neatspēko apsūdzētajiem izvirzītās apsūdzības pamatotību.

[4.7] Tiesa secina, ka tiesas sēdē pārbaudītie pierādījumi, rakstveida pierādījumi un dokumenti, kas norādīti lēmumā par lietas nodošanu tiesai,

ziņas, kas fiksētas kriminālprocesā sniegtajās liecībās, kuru izmantošanai piekritusi aizstāvība, ir iegūti Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, un

apstiprinās savstarpēji, kā arī ar citiem krimināllietā iegūtajiem un iepriekš minētajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā saistībā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka krimināllietā iegūtie pierādījumi apstiprina apsūdzībā norādītos nozieguma izdarīšanas apstākļus.

[4.8] Izvērtējusi apsūdzēto /pers. B/ un /pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās viņi noliedza savu vainu miesas bojājumu

nodarīšanā cietušajam, norādot, ka /pers. A/ cietušo atgrūda no sevis, pēc kā cietušais nokrita, tiesa tām nepiešķir ticamību, jo tās atrodas pretrunā ar

ziņām par faktiem citos krimināllietā iegūtajos pierādījumos.

Novērtējot liecību ticamību, tiesa ņem vērā, ka šīs pašrocīgi kā rakstiskie paskaidrojumi uzrakstītās un procesa virzītājai, tobrīd Dienvidkurzemes

prokuratūras prokurorei iesniegtās liecības ir iesniegtas 2021.gada 28.septembrī, jau pēc kriminālvajāšanas uzsākšanas kā iepriekš sagatavots, bez

procesa virzītāja klātbūtnes tapis dokuments.

Tiesas sēdē apsūdzētie /pers. B/ un /pers. A/ no liecību sniegšanas atteicās, norādīja, ka uztur savas iepriekš sniegtās liecības.. Tādējādi apsūdzēto

liecību izvērtēšana kriminālprocesa ir veicama kopumā ar visām kriminālprocesa laikā iegūtajām ziņām par faktiem, vadoties no apsūdzēto rakstītajā

paskaidrojumā norādītā faktus izklāsta, bez iespējas uzdot precizējošus jautājumus.

Izvērtējot šīs apsūdzēto /pers. B/ un /pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, tiesa secina, ka tās ir saturiski gandrīz identiskas,

sagatavotas datorrakstā, sniegtas vairāk kā gadu pēc notikušā noziedzīgā nodarījuma. Izvērtējot liecību saturu, tiesa secina, ka apsūdzēto /pers. B/ un

/pers. A/ liecības ir savstarpēji iepriekš saskaņotas un vērtējamas tikai kā patiesas tikai daļā attiecībā uz notikumiem, kas saistīti ar cietušā un apsūdzēto

konfliktējoša rakstura saskarsmi pirms un pēc noziedzīgā nodarījuma.

[4.9] Pēc aizstāvības lūguma kā pierādījums krimināllietā pārbaudīts /Nosaukums/ 2020.gada 18.jūnija /amats/ /pers. U/ slēdziens par to ka

personai konstatēta “N.peroneus dxt.neiropātija. “Gaiļa”gaita, sūdzības par nespēku labajai pēdai – jāklibo, slimo no 2019.gada 15.oktobra (203.lapa),

par ko apsūdzētais /pers. B/ norādīja, ka medicīniskais dokuments izsniegts viņam un satur informāciju par viņa veselības stāvokli.

Izvērtējusi 2020.gada 18.jūnija /amats/ /pers. U/ slēdzienu kopsakarībā ar apsūdzētā /pers. B/ liecībām un pārējiem krimināllietā iegūtajiem

pierādījumiem par apsūdzētā /pers. B/ veselības stāvokli, kas liecina, ka /datums/plkst.1.00 apsūdzētajam nebija ierobežotas kustības un pārvietošanās

spējas, lai arī viņš pārvietojas klibojot, tiesa atzīst, ka nav iegūti pierādījumi, kas apliecinātu, ka fiziskās veselības stāvokļa dēļ apsūdzētais /pers. B/

/datums/ap pkst.1.00 nebija spējīgs izdarīt viņam inkriminētās darbības. Tādējādi tiesa atzīst, ka šie aizstāvības iesniegtie pierādījumi neatspēko

apsūdzētajam celtās apsūdzības pamatotību.

[4.10] Izvērtējot abu apsūdzēto sniegtajās liecībās iekļautās norādes uz cietušā /pers. C/ prettiesiskajām darbībām pret apsūdzētajiem un

savstarpēju konfliktu 2020.gada 24.jūnijā, kura dēļ /pers. A/ vērsās policijā, vēl pirms noziedzīgā nodarījuma /datums/ap plkst.1.00, un ko apstiprina

ziņas krimināllietā iegūtajos rakstveida pierādījumos, tiesa secina, ka tas apstiprina savstarpēji konfliktējošu attiecību pastāvēšanu starp abiem

apsūdzētajiem un cietušo pirms noziedzīgā nodarījuma attiecībā pret /pers. C/ īstenošanas, taču krimināllietā iegūtie pierādījumi pilnībā apstiprina, ka

Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 3.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma īstenošanas laikā attiecībā pret cietušo /pers. C/ nepastāvēja nekāds

apsūdzēto personu prettiesisks apdraudējums no cietušā puses.

Tiesa secina, ka apsūdzēto liecības vērtējamas kā apsūdzēto izvēlētās aizstāvības pozīcijas daļa, taču saturiski attiecībā uz apsūdzētajiem

inkriminētās apsūdzības pamatotību, tās ir pretrunā ziņām par faktiem pierādījumos, kas apstiprina abu apsūdzēto vainu Krimināllikuma 126.panta otrās

daļas 3.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

[5] Vērtējot noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi, tiesa atzīst, ka apsūdzētie /pers. B/ un /pers. A/ noziedzīgo nodarījumu izdarīja tīši, kas ir

pierādīts ar ziņām par viņu faktiskajām darbībām.

Tiesa konstatē, ka apsūdzēto subjektīvā attieksme pret nodarījumu izpaudās tieša nodoma veidā, jo apsūdzēto saskaņotās faktiskās darbības

nozieguma īstenošanas laikā liecina par to, ka viņi, katrs izdarot apsūdzībā pareizi norādītās vardarbīgās darbības pret cietušo, paredzēja miesas

bojājumu nodarīšanu cietušajam un vēlējās šādu seku iestāšanos.

Lai pareizi noteiktu apsūdzēto /pers. B/ un /pers. A/ nodoma saturu, ir vērtējamas ne vien viņu sniegtās liecības un tajās paustā attieksme, bet arī

konstatētās viņu faktiskās darbības noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā un pēc tā.

Tiesa, nosakot nodoma saturu, izvērtē ziņas, ka neviens no apsūdzētajiem nesniedza cietušajam palīdzību notikuma vietā, kaut gan, kā izriet no

apsūdzēto liecībām, cietušais lūdza izsaukt ātro medicīnisko palīdzību, neizsauca Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu uz notikuma vietu, bet

atstājot cietušo, devās projām no notikuma vietas.

Tiesas ieskatā apsūdzēto /pers. B/ un /pers. A/ saskaņotā rīcība noziedzīgā nodarījuma īstenošanas gaitā un pēc tam apstiprina, ka abu apsūdzēto

darbībās ir pamatoti konstatējams tiešs nodoms noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

[6] Tiesa atzīst, ka, ņemot vērā, ka šī noziedzīgā nodarījuma subjekts var būt ikviena pieskaitāma un četrpadsmit gadu vecumu sasniegusi persona,

atbilstoši Krimināllikuma 11.panta un 13.panta noteikumiem, apsūdzētie /pers. B/ un /pers. A/ atzīstami par noziedzīgā nodarījuma subjektiem, jo

pretējais tiesas izmeklēšanas gaitā netika noskaidrots.

[7] Tiesa atzīst, ka apsūdzēto /pers. B/ un /pers. A/ darbības pamatoti kvalificētas kā izdarītas personu grupā, jo ar iegūtajiem pierādījumiem ir

apstiprināts, ka abi apsūdzētie miesas bojājumu nodarīšanas cietušajam laikā rīkojās kopīgi un ar vienotu, uz miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam

vērstu nodomu, abiem tieši piedaloties miesas bojājumu nodarīšanas procesā.

[8] Tādējādi, izvērtējusi lietā savāktos un pārbaudītos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka apsūdzēto /pers. B/ un /pers.

A/ vaina viņiem inkriminētā noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 3.punktā, izdarīšanā ir pilnībā pierādīta un

apsūdzēto darbību kvalifikācija ir pareiza.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka taisāms notiesājošs spriedums, nosakot /pers. A/ un /pers. B/ sodu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

[9] Lemjot par nosakāmā soda veidu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un

radīto kaitējumu, kā arī apsūdzēto /pers. A/ un /pers. B/ personību raksturojošās ziņas.

Juridiskajā literatūrā norādīts, ka ziņas, kuras raksturo personību un kurām ir krimināltiesiska nozīme, skar četrus cilvēka dzīves un darbības

aspektus: 1) fizisko stāvokli, 2) psihisko stāvokli, 3) sociālo statusu un 4) tiesisko statusu un to izvērtēšana ļauj, no vienas puses, noskaidrot personas

noziedzīgās uzvedības cēloņus, tās noziedzīgo tieksmju stabilitāti, bet, no otras puses, noteikt maksimāli lietderīgo soda veidu, lai sasniegtu tā mērķi (U.

Krastiņš, V. Liholaja. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I–VIII2 nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2018, 197.lpp.).

[9.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturtās daļas noteikumiem, Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 3.punktā paredzētais noziedzīgais

nodarījums atzīstams par smagu noziegumu, kas vērsts pret personas veselību un tam ir vardarbīgs raksturs.

[9.2] Par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņš agrāk nav sodīts, ar augstāko izglītību, strādā /Nosaukums/ filiālē Latvijā par

/profesija/, apgādībā personu nav, veselības problēmu nav.

[9.3] Par apsūdzētā /pers. B/ personību noskaidrots, ka viņš agrāk nav sodīts, ar vidējo izglītību, /Nosaukums/ /amats/, strādā par /profesija/, ir

veselības problēmas, kas tiek risinātas, invaliditāte nav piešķirta, tiesas sēdē norādīja, ka ir darbspējīga persona.

[9.4] Par apsūdzētā /pers. A/ personību un dzīvesveidu iegūtās ziņas ļauj secināt, ka viņa dzīvesveids ir sociāli pieņemams, tendēts uz personisko

izaugsmi, jo apsūdzētais ir ieguvis augstāko izglītību, kā arī strādā pastāvīgu algotu darbu.

Par apsūdzētā /pers. B/ personību un dzīvesveidu iegūtās ziņas ļauj secināt, ka viņš strādā pastāvīgu algotu darbu un dzīvesveids ir sociāli

pieņemams.

Izvērtējot šo informāciju kopumā, tiesa secina, ka krimināllietā nav iegūtas ziņas, kas apsūdzētos /pers. A/ un /pers. B/ kā personības un

sabiedrības locekļus raksturotu izteikti negatīvi, un izdarot secinājumus par viņu personībām, jāņem vērā, ka nav ziņu par viņu citu pretlikumīgu uzvedību

ne līdz šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai, ne arī pēc tā.

[10] Izvērtējusi ziņas par izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī par apsūdzēto personībām, tiesa atzīst, ka, lai

sasniegtu soda mērķi un sodītu gan /pers. A/, gan /pers. B/ par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī atjaunotu taisnīgumu, panāktu, lai apsūdzētie

turpmāk pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nākotnē, sods abiem apsūdzētajiem atbilstoši Krimināllikuma 126.panta otrās

daļas 3.punktā paredzētajai sankcijai, nosakāms sabiedriskā darba veidā, jo tieši šāds ar apsūdzēto iesaistīšanu sabiedrībai nepieciešamos darbos saistīts

soda veids visefektīvāk sasniegs soda mērķi, kura sasniegšanai nav lietderīgi piemērot sodu, kas saistīts ar apsūdzēto izolēšanu no sabiedrības brīvības

atņemšanas veidā.

[11] Izvērtējot nosakāmo sodu mēru, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešo daļu ņem vērā konstatētos atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Apsūdzēto/pers. C/ un /pers. B/ atbildību mīkstinoši apstākļi saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta nosacījumiem, un atbildību pastiprinoši apstākļi

saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta nosacījumiem, tiesas izmeklēšanas laikā netika konstatēti.

[12] Tādējādi tiesa atzīst, ka par Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 3.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, taisnīgs un izdarītā

noziedzīgā nodarījuma smagumam un raksturam, kā arī apsūdzēto personībai atbilstošs sods gan /pers. A/, gan /pers. B/ ir sabiedriskais darbs, tādā

apmērā, kas tuvināts šī soda sankcijas vidējam apmēram, tas ir, uz 150 stundām.

Saskaņā ar Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu /pers. A/ un /pers. B/ nosakāms pienākums pieteikties sabiedriskā darba izpildes

uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai desmit darba dienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā

stāšanās.

[13] Apsūdzētajiem/pers. A/ un /pers. B/ pirmstiesas kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā. (87., 95 lapa)

Tiesa atzīst, ka lai nodrošinātu sprieduma izpildi, abiem apsūdzētajiem piemērotie drošības līdzekļi saglabājami līdz spriedums stāsies spēkā.

[14] Prokurore D.Šķiņķe tiesas sēdē lūdza piedzīt solidāri no apsūdzētajiem /pers. A/ un /pers. B/ par labu valstij Juridiskās palīdzības

administrācijas cietušajam /pers. C/ izmaksāto valsts kompensāciju 1075 euro.

Saskaņā ar likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 3.1panta pirmās daļas 2.punktu, apsūdzētajam, kurš atzīts par vainīgu noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, ir pienākums atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju, savukārt Civillikuma 1675.pantā noteikts, ka

vairākas personas, kas kopīgi izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, atbild solidāri par zaudējumu.

Tā kā tiesa ir konstatējusi apsūdzēto /pers. A/ un /pers. B/ vainu Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 3.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā, ievērojot Kriminālprocesa likuma 528.panta pirmās daļas 9.punktu, kas nosaka, ka tiesai spriedumā jālemj par valsts izmaksātās

kompensācijas apmēru, tiesa atzīst, ka no apsūdzētajiem /pers. A/ un /pers. B/ par labu valstij solidāri piedzenami 1075 euro, kas izmaksāti cietušajam

kā valsts kompensācija.

[15] Cietušais/pers. C/ tiesā iesniedza pieteikumu par kaitējuma kompensācijas noteikšanu krimināllietā par radīto mantisko zaudējumu 2500 euro

apmērā par operāciju (stiprinājumu izņemšana no mugurkaula), pēcoperācijas rehabilitācijas procesu un to saistītajām izmaksām par medikamentiem, un

morālo kaitējumu 36371 euro apmērā par psiholoģisko diskomfortu, fiziskām sāpēm un ciešanām, kā arī negatīvām emocijām, tajā skaitā darba spēju

pazemināšanos, ko uzturēja tiesas sēdē. Pieteikumā par kaitējuma kompensācijas noteikšanu kā morālā kaitējuma aprēķins, ievērojot faktu, ka veselībai

nodarītā kaitējuma sekas visa mūža garumā un iepriekšējo veselības stāvokli atgūt nav iespējams) norādīts 26 gadi reiz 1200 euro (bāzes ienākumi)

kopsummā 31200 euro, un no pensijas vecuma līdz vidējam mūža ilgumam pieņemot, ka tas ir 82 gadi, 17 gadi reiz 304,29 euro (vidējā pensija Latvijā)

kopsummā 5171,40 euro.

[15.1] Kriminālprocesa likuma 22.pants nosaka, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu,

fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Savukārt, Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot

vērā radīto mantisko kaitējumu, noziedzīgā nodarījuma smagumu, raksturu, nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus sakropļojumus un darbspēju zudumu,

morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu, psihiskas traumas.

Lemjot jautājumu par cietušajiem radītā kaitējuma atlīdzināšanu, ir piemērojami arī Civillikuma 1635.panta noteikumi, ka katrs tiesību aizskārums,

tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no

aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā

nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot

vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Ja neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību,

dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais

kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.

Noziedzīgā nodarījuma rezultātā cietušā tiesības uz atlīdzību ietilpst cilvēka pamattiesībās un ir nostiprinātas Satversmes 92.punktā, proti,

nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.

[15.2] Izvērtējusi cietušā pieteikumu par kaitējuma kompensācijas noteikšanu krimināllietā daļā par radīto mantisko zaudējumu 2500 euro apmērā

par operāciju (stiprinājumu izņemšana no mugurkaula), pēcoperācijas rehabilitācijas procesu un to saistītās izmaksas par medikamentiem, tiesa izvērtē

apstākli, ka 2022.gada 27.aprīļa konsultanta slēdzienā, kas iesniegts kā pieteikumu pamatojošs dokuments, norādīta pacientam konstatētā diagnoze, kas

ir mugurkaula jostas daļas spondiloze, spondiloartioze, stāvoklis pēc L1 ķermeņa lūzuma un TPF Th12-L1-L2, hronisks muguras sāpju sindroms,

savukārt pie rekomendācijām norādīts, ka metāla konstrukcijas mugurkaula jostas daļā vēlas evakuēt pacients pats, savukārt kā izriet no cietušā liecībām

tiesas sēdē, viņš līdz šim šādu manipulāciju nav veicis un norādītie izdevumi 2500 euro apmērā viņam līdz šim vēl nav radušies.

Tiesa atzīst, ka nav pamata kaitējuma kompensācijas noteikšanai šajā daļā, jo cietušais nav iesniedzis tiesai pietiekamus pierādījumus, kas ļautu

izdarīt secinājumus par pieteikumā par kaitējuma kompensācijas noteikšanu norādītās medicīniskās manipulācijas nepieciešamību viņa veselībai,

aktualitāti un cēlonisko saistību ar apsūdzēto prettiesiskajām darbībām.

Tiesa secina, ka 2022.gada 27.aprīļa konsultanta slēdzienā iekļautās ziņas par cietušā veselībai noteiktajām diagnozēm nav identiskas tiesu

medicīniskās ekspertīzes atzinumā norādītajam cietušā veselībai nodarītajam kaitējumam un tās nesatur informāciju, kas ļautu izdarīt secinājumu par

cēlonisko sakarību starp noziedzīgā nodarījuma rezultātā cietušā veselībai nodarīto kaitējumu un nākotnē nepieciešamajām medicīniskajām

manipulācijām. Ievērojot minēto, iztrūkstot papildus pierādījumiem, tiesa atzīst, ka nav iespējams izdarīt secinājumu par cietušā norādītās nepieciešamās

ārstēšanas saistību ar apsūdzēto prettiesiskajām darbībām. Tādējādi kaitējuma kompensācija šajā daļā nav nosakāma.

[15.3] Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 3.punktā paredzētais, apsūdzētajiem inkriminētais noziedzīgais nodarījums ir vērsts pret personas

veselību, līdz ar to šajā gadījumā ir piemērojams Civillikuma 1635.pants.

Tiesa atzīst, ka ir pierādīts, ka ar noziedzīgu nodarījumu /pers. C/ radīts morāls kaitējums, jo apsūdzēto prettiesisko darbību rezultātā cietušajam

tika nodarīti vidēji smagi miesas bojājumi, kas ietekmēja cietušā veselību, nodarīja viņam fiziskas sāpes, kā arī to rezultātā ārstēšanās periodā

pazeminājās cietušā dzīves kvalitāte.

[15.4] Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka nav pierādīts, ka ir notikusi cietušā /pers. C/ veselības tālāka pasliktināšanās visas turpmākās dzīves garumā un

cēloniskā sakarība starp iespējamo cietušā veselības pasliktināšanos, uz ko norādīts pieteikuma par kaitējuma kompensācijas noteikšanu pamatojumā, ar

apsūdzēto prettiesiskajām darbībām nozieguma laikā, jo krimināllietas izskatīšanas gaitā netika iegūti nekādi pierādījumi, kas apliecinātu šādu

apgalvojumu patiesīgumu, savukārt no tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma šādas ziņas neizriet.

[15.5] Tiesa, lemjot par nosakāmās kompensācijas apmēru, ņem vērā noziedzīgā nodarījuma rezultātā cietušā veselībai nodarītā kaitējuma

smagumu, kā arī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus, un konkrēti to, ka cietušā veselības apdraudējums tika veikts publiskā vietā un vēršoties

pret viņu personu grupā, kā arī ņem vērā cietušā morālā aizskāruma dziļumu un negatīvās emocijas, kas kopumā ir ietekmēja cietušā dzīves kvalitāti un

labklājību.

Lemjot jautājumu par cietušajam nosakāmās kompensācijas apmēru, tiesa izvērtē visus tos nozieguma izdarīšanas apstākļus un motīvus, kas ir

konstatēti spriedumā, kā arī ievēro cilvēktiesību principus, taisnīguma un samērīguma principu.

Izvērtējot un nosakot kompensācijas apmēru cietušajam par radīto morālo kaitējumu, tiesa vadās no Kriminālprocesa likuma 352.pantā

paredzētajiem kompensācijas apmēra noteikšanas kritērijiem, kā arī ņem vērā 2010./2011.gadā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Tiesu prakses

apkopojumā par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā rekomendēto, tostarp, ka par tīšu vidēji smagu miesas bojājumu izdarīšanu pēc

Krimināllikuma 126.panta nosakāma atlīdzība no 500 līdz 3000 latiem, t.i. no 711 līdz 4268,62 euro (no 2014.gada 1.janvāra pie noteiktā pārejas

kursa 1 euro = 0,702804 LVL), papildus ievērojot to, ka kopš minētās tiesu prakses apkopošanas pagājuši vairāk kā 10 gadi un valstī kopumā

vērojama ekonomiskā izaugsme un iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanās, ko apliecina tādi faktori kā minimālās mēnešalgas un iztikas minimuma apmēra

izmaiņas.

Ņemot vērā minēto un to, ka 2010./2011.gadā kompensāciju par morālo kaitējumu par vidēji smagiem miesas bojājumiem noteica 2,5 līdz 15

minimālo mēnešalgu (tobrīd minimālās mēnešalgas apmērs bija 200 euro) ietvaros, tad 2022.gadā, kad valsts noteiktā minimālā mēnešalga ir 500 euro,

kompensācijas apmērs nosakāms robežās no 1250 līdz 7500 euro.

[15.6] Ņemot vērā iepriekš minēto un apsūdzēto prettiesisko darbību rezultātā cietušajam radītā morālā kaitējuma apmēru, tiesa atzīst, ka morālā

kaitējuma atlīdzība nosakāma 5000 euro, kas ir pielīdzināma 10 minimālajām mēnešalgām.

Šādu summu tiesa atzīst par samērīgu ar nodarījumu un cietušajam /pers. C/ nodarītā morālā aizskāruma dziļumu, publiskumu, un atbilstošu tiesu

praksei lietās par nemantiska kaitējuma atlīdzību lietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 3.punktā.

Ņemot vērā to, ka valsts līdz lietas iztiesāšanai ir izmaksājusi cietušajam kompensāciju 1075 euro apmērā, tādējādi daļēji atlīdzinot ar šo

spriedumu tiesas noteikto morālā kaitējuma kompensāciju, solidāri no apsūdzētajiem par labu cietušajam piedzenamā summa ir atbilstoši samazināma.

Tādējādi no apsūdzētajiem /pers. A/ un /pers. B/ solidāri cietušā /pers. C/ labā piedzenama kompensācija par morālo aizskārumu 3925 euro, bet

kaitējuma kompensācija pārējā daļā, tas ir, 34946 euro apmērā, kriminālprocesa ietvaros nav nosakāma.

[16] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 528.panta pirmās daļas 9.punktam, /pers. A/ un /pers. B/ nosakāms termiņš kaitējuma kompensāciju

labprātīgai samaksai – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kompensāciju

atlīdzināšanu.

Tiesa norāda, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta trešo daļu, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais

kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, esot atbrīvotam no valsts nodevas samaksas prasījumā, kas

izriet no kriminālprocesa.

[17] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 135.panta otro daļu, lietiskais pierādījums CD-R disks glabājams pie krimināllietas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 520., 527.-530.pantiem, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 3.punktā, izdarīšanā un sodīt ar

sabiedrisko darbu uz 150 (viens simts piecdesmit) stundām.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā, saglabāt līdz spriedums stāsies spēkā.

/pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 3.punktā, izdarīšanā un sodīt ar

sabiedrisko darbu uz 150 (viens simts piecdesmit) stundām.

/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā, saglabāt līdz spriedums stāsies spēkā.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133. panta pirmo daļu notiesātajiem 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās

dienas ir pienākums pieteikties soda – sabiedriskā darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļā atbilstoši

deklarētajai dzīvesvietai.

Piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ par labu valstij cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju 1075 euro (viens tūkstotis septiņdesmit

pieci euro).

Piedzīt solidāri no /pers. A/ un Viktora Miščuka par labu /pers. C/ kaitējuma kompensāciju 3925 euro (trīs tūkstoši deviņi simti divdesmit

pieci euro).

Kaitējuma kompensāciju pārējā daļā, tas ir, 34946 euro (trīsdesmit četri tūkstoši deviņi simti četrdesmit seši euro) apmērā, nenoteikt.

Noteikt termiņu kompensāciju labprātīgai samaksai – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu

iesniegt tiesai dokumentus par kompensācijas atlīdzināšanu.

CD-R disku glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas – 2022.gada 17.oktobra, apelācijas

kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību vai protestu Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese A.Āva