Administrative court dismissed privatization request due to local council's timely rejection decision.

Lieta Nr.42584807 A3347-08/19

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 28.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis V.Vazdiķis, piedaloties pieteicējai V.E., pieteicējas pārstāvim I.C. un atbildētāja Garkalnes novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Garkalnes novada domes pārstāvim Agitai Šļakotai atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc V.E. pieteikuma par Garkalnes novada domes 2008.gada 2.jūlija lēmuma (protokols Nr.6, 35.&, 2.p.) „Par atteikumu nodot privatizācijai neapbūvētu zemes gabalu Garkalnes novadā, Bukultu maģistrāle (kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/)” atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Garkalnes pagasta domei izdot labvēlīgu administratīvo aktu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2007.gada 7.augustā saņemts V.E. (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums, kurš pamatots ar sekojošiem apsvērumiem: [1.1] Garkalnes pagasta padome 1995.gada 23.augustā ar lēmumu Nr.76 piešķīrusi pieteicējai īpašumā par samaksu zemes gabalu Nr.467 0,083ha platībā dārzkopības sabiedrībā „Baltezers”. Zemesgabalam ar 2005.gada 27.aprīļa Garkalnes pagasta padomes lēmumu (protokols nr.8) mainīta adrese uz Silmalas 23, Bukulti, Garkalnes pagasts, Rīgas rajons. [1.2] Pieteicēja 2006.gada 20.jūlijā iesniegusi Garkalnes pagasta padomei ierosinājumu privatizēt pašvaldības īpašumā esošu zemes gabalu, kurš atrodas zem elektrolīnijas blakus viņas īpašumam. [1.3] ”Valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas likuma” 6.panta otrā daļa noteic, ka Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 12.panta ceturtajā daļā, 31.panta trešajā daļā un 66.pantā minēto lēmumu par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu pieņem četru mēnešu laikā no privatizācijas ierosinājuma saņemšanas dienas. [1.4] Garkalnes pagasta padome rīkojusies prettiesiski ar 2007.gada 31.janvārā lēmumu (sēdes protokols Nr.1, 7&) nododot zemes gabalu „Bukultu maģistrāle” nomā J.S. un V.D. uz 12 gadiem.

Zemes gabalam „Bukultu maģistrāle” pirms minētā lēmuma pieņemšanas ir tikuši saņemti vairāki privatizācijas pieteikumi, par ko savulaik atbildētājs ir informējis pieteicēju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Par minēto lēmumu pieteicēja uzzināja 2007.gada 7.jūlijā. [1.5]”Valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas likuma” 6.panta septītā daļa noteic, ka, ja privatizācijas ierosinājums iesniegts līdz pabeigšanas datumam un privatizācijas subjektam saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.panta pirmo daļu vai 35.panta pirmo daļu ir pirmpirkuma tiesības, Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) nav tiesīga attiecīgo valsts vai pašvaldības īpašuma objektu nodot atsavināšanai saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu.

Proti, pašvaldības pienākums ir nenodot pašvaldības īpašuma objektu atsavināšanai, ja nav izskatīts privatizācijas ierosinājums uz pašvaldībai piederošo īpašumu.

[2] 2007.gada 17.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemti Garkalnes novada domes (turpmāk arī – atbildētājs) paskaidrojumi, kuri pamatoti ar sekojošiem apsvērumiem. [2.1] Garkalnes novada dome 2006.gada 25.oktobrī pieteicējai ar vēstuli Nr.3-09/835 tika paziņojusi, ka viņas 2006.gada 20.jūlija iesniegums par privatizāciju ir skatīts 2006.gada 13.septembrī Garkalnes novada domes Attīstības komitejas sēdē. Pamatojoties uz to, ka saņemti vairāki privatizācijas pieteikumi, un, ka tie izvērtējami vienlaicīgi, galīgā lēmuma pieņemšana ir atlikta. [2.2] ”Valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas likuma” pārejas noteikumu 12.punkts noteic, ka Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) šā likuma 6.panta otrajā daļā minēto lēmumu par nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu pieņem 18 mēnešu laikā no privatizācijas ierosinājuma saņemšanas dienas par tiem privatizācijas ierosinājumiem, kuri saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo, ceturto un piekto daļu reģistrēti Privatizācijas reģistrā no 2006.gada 1.jūlija. [2.3] Garkalnes novada domes 2006.gada 25.oktobra vēstulē Nr.3-09/835 ir kļūdaina atsauce uz likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 12.panta ceturto daļu, ka arī uz 66.pantu kopumā. Pareizi būtu bijis atsaukties uz 12.panta pirmo daļu, 31.panta trešo daļu, un 66.panta otro daļu. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka Garkalnes novada dome nav ievērojusi likumā noteikto termiņu.

[3] 2008.gada 2.jūlijā Garkalnes novada dome pieņēmusi lēmumu (protokols Nr.6, 36&) „Par atteikumu nodot privatizācijai neapbūvētu zemes gabalu Bukultu maģistrāle, Garkalnes novadā (kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/)”, ar kuru nolemts noraidīt pieteicējas privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai zemes gabalu Garkalnes novadā, „Bukultu maģistrāle” (kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/). Lēmums pamatots ar sekojošiem apsvērumiem: [3.1] Saskaņā ar Garkalnes novada teritorijas plānojumu 2007. – 2019.gadam, kas apstiprināts ar Garkalnes novada domes 2007.gada 18.decembra lēmumu Nr.1 zemes gabals „Bukultu maģistrāle” (kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/) atrodas līnijbūvju izbūves teritorijā. [3.2] Zemes gabalam „Bukultu maģistrāle” ir piešķirts Garkalnes novada pašvaldības vietējas nozīmes ceļa statuss. Zemes gabals nav iznomāts un privatizācijas ierosinātājiem attiecībā pret citām personām nav prioritāras tiesības uz zemes gabala iegūšanu īpašumā privatizācijas procesa rezultātā. [3.3] Tikai Garkalnes novada domes var konstatēt, vai konkrētais zemes gabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai. [3.4] Atteikums nodot privatizācijai zemes gabalu „Bukultu maģistrāle” pieņemams svarīgu interešu labad – lai pildītu Garkalnes novada pašvaldības ilgtermiņa stratēģiskos mērķus saglabātu ceļa, ielas vai piebrauktuves izbūvei nepieciešamo teritoriju, nodrošinot ielu, ceļu un laukumu būvniecību, rekonstruēšanu un uzturēšanu, tādējādi gādājot par Garkalnes novada labiekārtošanu. Minētais atteikums ir nepieciešams un piemērots, lai sasniegtu leģitīmu mērķi – nodrošināt likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas izpildi.

[4] 2008.gada 9.septembrī saņemts Garkalnes novada domes lūgums apvienot administratīvās lietas Nr.A42584807 un Nr.A42670308, jo minētajās lietās ir vieni un tie paši procesa dalībnieki, kā arī strīdus objekts ir viens un tas pats. Sākotnēji pieteikumā lietā Nr.A42670308 ietverts pieteicējas lūgums piemērot pagaidu noregulējuma līdzekli – aizliegt atbildētājam veikt jebkādas darbības ar zemes nogabalu „Bukultu maģistrāle” kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/ līdz tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja prasību uzturēja uz pieteikumā norādīto argumentu pamata. Pieteicējas pārstāvis norādīja, ka pašvaldības lēmumu pieņemšanā attiecībā uz zemes gabalu „Bukultu maģistrāle” trūkst loģikas un konsekvences, līdz ar to pieteicējai radušās aizdomas, ka pašvaldība vienkārši nevēlas nodot zemes gabalu privatizācijai tieši pieteicējai, bet iznomāt vai atsavināt kādam citam. Atbildētājs pieteikumu neatzina, balstoties uz iepriekš tiesai sniegtajā paskaidrojumā ietvertajiem argumentiem. Atbildētāja pārstāvis nekonsekvenci lēmumu pieņemšanā skaidroja ar kļūdu, kura tikusi pieļauta pieņemot lēmumu par zemes gabala „Bukultu maģistrāle” iznomāšanu – faktiski zemes nomas līgums nav ticis noslēgts un kļūdainais lēmums atcelts.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[7] Lietā konstatēti turpmāk norādītie faktiskie apstākļi: [7.1] Kā izriet no zemesgrāmatu akta (lietas 1.sējuma 8. – 10.lapa) 1995.gada 23.augustā Garkalnes pagasta padome ar lēmumu Nr.76 piešķīrusi V.E. īpašumā par samaksu zemi dārzkopības sabiedrībā „Baltezers” 0,083ha kopplatībā. [7.2] 2006.gada 22.februārī Garkalnes pagasta padome pieņēmusi lēmumu (protokols Nr.2, 11&, p.1) „Par zemes platības piešķiršanu un skiču apstiprināšanu Garkalnes pagasta ielu izveidošanai” (lietas 1.sējuma 68.lapa), kurā nolemts zemes gabalam „Bukultu maģistrāle” zemes lietošanas mērķi saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumiem Nr.344, kurš izteikts ar kodu 1101 – zeme zem koplietošanas ceļiem – ielām, šosejām tuneļiem. [7.3] 2006.gada 20.jūlijā pieteicēja vērsusies Garkalnes pagasta padomē ar iesniegumu (lietas 1.sējuma 14.lapa) pārdot viņai zemi zem elektrolīnijas, kuru pagasts gatavojas pārņemt savā bilancē. [7.4] 2006.gada 25.oktobrī Garkalnes novada dome ar vēstuli Nr.3-09/835 (lietas 1.sējuma 15.lapa), kurā informē, ka pieteicējas iesniegums (skat. punktu [5.2]) ir reģistrēts Garkalnes novada domes privatizācijas reģistrā, un, ka pieteicējas iesniegums ir izskatīts Garkalnes novada domes Attīstības komitejas 2006.gada 13.septembra sēdē.

Sēdē nolemts atlikt lēmuma pieņemšanu, jo attiecībā uz zemes gabala „Bukultu maģistrāle” iesniegti arī citi privatizācijas ierosinājumi, kurus nepieciešams izvērtēt vienlaikus [7.5] 2007.gada 31.janvārī Garkalnes novada dome ar lēmumu (protokols Nr.1, 7&) „Par nekustamā īpašuma „Bukultu maģistrāle” iznomāšanu” (lietas 1.sējuma 19.lapa) ir nolēmusi zemes gabalu (kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/) 0,9554ha platībā, kura izmantošanas mērķis ir – 1101 - zeme ceļu nodalījuma joslā, iznomāt J.S. un V.D. uz 12 gadiem ciema „Bukulti” elektroapgādes uzlabošanai. [7.6] 2007.gada 5.jūlijā atbildētājs ir nosūtījis pieteicējai vēstuli nr. 3-09/569 (lietas 1.sējuma 18.lapa), kurā informē, ka ar Garkalnes novada domes lēmumu (sēdes protokols Nr.1, 7&) zemes gabals „Baltezera maģistrāle” (kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/) ir iznomāts J.S. un V.D. uz 12 gadiem pēc divu elektrolīniju demontāžas šajā zemes gabalā, iepriekš par saviem līdzekļiem uzbūvējot šo līniju aizvietotājus. [7.7] 2008.gada 26.martā Garkalnes novada dome pieņēmusi lēmumu (protokols Nr.3, 6&) „Par Garkalnes novada domes 2007.gada 31.janvāra domes sēdes lēmuma (protokols nr.1, 7&) „Par nekustamā īpašuma „Bukultu maģistrāle” iznomāšanu” atcelšanu” (lietas 1.sējuma 67.lapa). [7.8] 2008.gada 2.jūlijā Garkalnes novada dome pieņēmusi lēmumu (protokols Nr.6, 36&) „Par atteikumu nodot privatizācijai neapbūvētu zemes gabalu Bukultu maģistrāle, Garkalnes novadā (kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/)” (turpmāk arī – Lēmums) (lietas 1.sējuma 62.lapa), ar kuru nolemts noraidīt pieteicējas privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai zemes gabalu Garkalnes novadā, Bukultu maģistrāle (kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/), jo zemes gabals nepieciešams likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas izpildes nodrošināšanai.

[8] Kopsakarā vērtējot lietas materiālus tiesa secina, ka pieteicēja vērsusies vietējā pašvaldībā, lai panāktu sev labvēlīga administratīva akta izdošanu, proti, zemes gabala „Bukultu maģistrāle” nodošanu privatizācijai. Atbildētājs ir vilcinājies izdot pieteicējas prasīto administratīvu aktu, un pieteicējai nelabvēlīgu administratīvo aktu ir izdevis jau tiesvedības laikā pirmās instances tiesā. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka skatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī – APL) 254.pantam tiesai jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas noteikumi. To darot tiesai jāņem vērā visi būtiskie apstākļi, neatkarīgi no tā, vai negatīvajā administratīvajā aktā, ar kuru atteikts apmierināt pieteicēja prasījumu, šie apstākļi ir norādīti. Administratīvais akts šajā gadījumā ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīva akta izdošanu. Tas izriet no tā, ka šādā gadījumā administratīvā akta (atteikuma izdot labvēlīgu administratīvu aktu) atcelšana nedod pieteicējam labumu, kuru viņš vēlas iegūt (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā SKA-4152006, 17.punkts). Līdz ar to tiesa lemj, vai ir apmierināms pieteicējas prasījums nodot privatizācijai neapbūvētu zemes gabalu „Bukultu maģistrāle” 0,9554ha platībā ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/ (turpmāk arī – Strīdus zeme). Jautājumu par pagaidu noregulējuma līdzekļu piemērošanu tiesa lemj vienlaikus ar lietas izskatīšanu pēc būtības.

[9] Tiesas ieskatā, lai konstatētu, vai pastāv priekšnosacījumi pieteicējam labvēlīga administratīva akta izdošanai nepieciešams pārbaudīt vai: 1) strīdus zeme ir objekts, kura privatizāciju var ierosināt privātpersonas; 2) pieteicējam piemīt subjektīvās tiesības prasīt Strīdus zemes nodošanu privatizācijai; 3) pieteicējs ir iesniedzis privatizācijas ierosinājumu tiesību normās noteiktajā termiņā. [9.1] Tiesa pārbauda vai Strīdus zeme ir objekts, kura privatizāciju var ierosināt privātpersonas. No lietas materiālos esošajiem pierādījumiem tiesa konstatē, ka zemes gabala „Bukultu maģistrāle” 0,9554ha platībā ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/ īpašumtiesības nostiprinātas zemesgrāmatā uz atbildētāja vārda (lietas 1.sējuma 41. un 42.lapa). „Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma” 4.panta pirmā daļa noteic, ka valsts vai pašvaldības īpašuma objektu un valstij vai pašvaldībai piederošu vai piekrītošu apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu nodod privatizācijai un privatizē saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” I daļā noteikts, ka valsts vai pašvaldības īpašuma objekts ir uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, šā uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības mantas sastāvā esošs nekustamais īpašums vai nekustamā īpašuma daļa, manta vai kapitāla daļa, kas ir valsts vai pašvaldības īpašumā, pašvaldības nekustamais īpašums. Šī paša likuma 31.panta pirmā daļa noteic, ka jebkura fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga ierosināt jebkura tāda pašvaldības īpašuma objekta privatizāciju, uz kuru attiecināms šis likums.

Vērtējot lietas faktiskos apstākļus kopsakarā ar tiesību normām, tiesa nodibina, ka Strīdus zeme ir objekts, kura privatizāciju var ierosināt privātpersonas. [9.2] Turpmāk tiesa noskaidro, vai pieteicēja var būt privatizācijas subjekts. Likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 4.panta pirmā daļa noteic, ka par privatizācijas subjektu var būt fiziskā vai juridiskā persona, kam ir tiesības iegūt Latvijā kustamo vai nekustamo īpašumu. Privatizējot valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, privatizācijas subjekts nevar būt valsts vai pašvaldība, valsts vai pašvaldības uzņēmums, valsts vai pašvaldības statūtsabiedrība.

Vērtējot lietas faktiskos apstākļus kopsakarā ar tiesību normām tiesa konstatē, ka pieteicēja var būt privatizācijas subjekts. [9.3] Turpmāk tiesa noskaidro, vai pieteicēja ir iesniegusi privatizācijas ierosinājumu tiesību normās noteiktajā termiņā. „Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma” 5.panta pirmā daļa noteic valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 12.panta pirmajā un otrajā daļā vai 31.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā un valstij vai pašvaldībai piederoša vai piekrītoša apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājumu likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 65.pantā noteiktajā kārtībā ir tiesības iesniegt līdz 2006.gada 31.augustam.

Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicēja ir iesniegusi privatizācijas pieteikumu 2006.gada 20.jūlijā – tas ir līdz 2006.gada 31.augustam. Vērtējot kopsakarā iepriekš minēto (skat. punktus [8.1]; [8.2] un [8.3]), tiesa nodibina, ka konkrētajā gadījumā pastāv priekšnosacījumi pieteicējam prasīt atbildētājam labvēlīga administratīva akta izdošanu – proti nodot privatizācijai Strīdus zemi.

[10] Atbildētājs pieteicēja privatizācijas ierosinājumu ir noraidījis norādot, ka pastāv šķēršļi Strīdus zemes nodošanai privatizācijai. Turpmāk tiesa pārbauda Lēmuma ar kuru noraidīts pieteicējas privatizācijas ierosinājums, pamatotību un tiesiskumu. [10.1] Tiesa pārbauda pašvaldības kompetenci lemjot par neapbūvēta zemes gabala nodošanu privatizācijai – respektīvi, vai pašvaldībai ir tiesības noraidīt privatizācijas ierosinājumu. „Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma” 6.panta sestā daļa noteic, ka tikai pašvaldības dome (padome) var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī pašvaldībai piederošu apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu. Pašvaldības struktūrvienības, komitejas, komisijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā pašvaldības īpašuma objekta un pašvaldībai piederoša apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai privatizācijas ierosinājumu neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

Kā izriet no minētās tiesību normas, pašvaldībai pie noteiktiem nosacījumiem – norādot konkrētu pamatojumu, ir tiesības rīcības brīvības ietvaros privatizācijas pieteikumu noraidīt. Konkrētajā gadījumā lēmumu, ar kuru noraidīts pieteicējas privatizācijas ierosinājums, pieņēmusi Garkalnes novada dome un lēmumā norādīts, kuras pašvaldības autonomās funkcijas veikšanai Strīdus zeme nepieciešama. [10.2] Turpmāk tiesa pārbauda Lēmuma pamatojuma atbilstību tiesību normām un faktiskajiem apstākļiem. [10.2.1] Lēmumā norādīts, ka atteikums nodot privatizācijai Strīdus zemi pieņemts svarīgu interešu labad – lai saglabātu ceļa, ielas vai piebrauktuves izbūvei nepieciešamo teritoriju nodrošinot ielu, ceļu un laukumu būvniecību, rekonstruēšanu un uzturēšanu, tādējādi gādājot par Garkalnes novada teritorijas labiekārtošanu, un, lai sasniegtu leģitīmu mērķi – nodrošinātu likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 2.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas izpildi.

Likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 2.punkts noteic, ka pašvaldībām ir autonomās funkcijas – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana).

Tādējādi secināms, ka atbildētāja Lēmumā norādītā pašvaldības funkcija, kuras izpildes nodrošināšanai ir nepieciešama Strīdus zeme, izriet no tiesību normām. [10.2.2] Lēmumā norādīts, ka Strīdus zemes nepieciešamība pašvaldības autonomās funkcijas realizācijas nodrošināšanai ir nostiprināta Garkalnes novada domes tiesību aktos; 1) 2006.gada 22.februāra Garkalnes pagasta padomes lēmumā (protokols Nr.2, 11&, p.1) „Par zemes platības piešķiršanu un skiču apstiprināšanu Garkalnes pagasta ielu izveidošanai” (skat. punktu [7.2]);

2) Garkalnes novada teritorijas plānojumā 2007. – 2019.gadam (lietas 1.sējuma 70.lapa), kas apstiprināts ar Garkalnes novada domes 2007.gada 18.decembra lēmumu Nr.1. Atbildētājs iesniedzis pierādījumus (lietas 1.sējuma 68., 69., 70.lapa), kuri apliecina, ka pašvaldība ir lēmusi un nostiprinājusi konkrētā pašvaldības objekta statusu, un tā nepieciešamību pašvaldības autonomās funkcijas veikšanai, pašvaldības tiesību aktos. Vērtējot lietas faktiskos apstākļus kopsakarā ar tiesību normām tiesa konstatē, ka atbildētājs, izdodot pieteicējam nelabvēlīgu administratīvu aktu par atteikumu nodot privatizācijai pašvaldības īpašuma objektu, ir:

1) izmantojis tiesību normās noteikto rīcības brīvību;

2) norādījis, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai attiecīgais zemesgabals nepieciešams, un tādējādi rīkojies atbilstoši tiesību normām;

3) konkrētā zemes gabala nepieciešamību valsts pārvaldes funkcijas veikšanai nostiprināta ar Garkalnes novada pašvaldības tiesību aktos. [10.3] Turpmāk tiesa pārbauda, vai atbildētājs izskatot pieteicēja privatizācijas ierosinājumu un izdodot administratīvo aktu ir ievērojis tiesību normās noteiktos termiņus. „Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma” 6.panta otrā daļa noteic, ka Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 12.panta ceturtajā daļā, 31.panta trešajā daļā un 66.pantā minēto lēmumu par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu pieņem četru mēnešu laikā no privatizācijas ierosinājuma saņemšanas dienas.

Savukārt šī paša likuma pārejas noteikumu 12.punkts noteic, ka Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) šā likuma 6.panta otrajā daļā minēto lēmumu par nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu pieņem 28 mēnešu laikā no privatizācijas ierosinājuma saņemšanas dienas par tiem privatizācijas ierosinājumiem, kuri saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo, ceturto un piekto daļu reģistrēti Privatizācijas reģistrā no 2006.gada 1.jūlija. No lietas faktiskajiem apstākļiem (skat. punktus [7.3]; [7.4]) secināms, ka pieteicējas privatizācijas ierosinājums iesniegts 2006.gada 20.jūlijā un reģistrēts privatizācijas reģistrā pēc 2006.gada 1.jūlija.

Tādējādi atbildētājs, pamatojoties uz minētajām tiesību normām, varēja pieņemt lēmumu par Strīdus zemes nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu līdz 2008.gada 20.novembrim. Atbildētājs lēmumu par atteikumu nodot Strīdus zemi privatizācijai pieņēmis 2008.gada 2.jūlijā. Pamatojoties uz minēto tiesa secina, ka atbildētājs ir pieņēmis Lēmumu tiesību normās paredzētajos termiņos.

[11] Ņemot vērā visu iepriekš norādīto, tiesa nonāk pie secinājuma, ka Garkalnes novada domes 2008.gada 2.jūlija lēmums (protokols Nr.6, 35.&, 2.p.) „Par atteikumu nodot privatizācijai neapbūvētu zemes gabalu Garkalnes novadā, Bukultu maģistrāle (kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/)” ir tiesisks un pamatots savukārt pieteicējas pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[12] Tiesa procesuālās ekonomijas nolūkos neanalizē parējos lietas materiālos ietvertos apsvērumus, jo tie nevar ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš konstatēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289.- 291.pantu Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

noraidīt V.E. pieteikuma par Garkalnes novada domes 2008.gada 2.jūlija lēmuma (protokols Nr.6, 35.&, 2.p.) „Par atteikumu nodot privatizācijai neapbūvētu zemes gabalu Garkalnes novadā, Bukultu maģistrāle (kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/)” atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Garkalnes pagasta domei izdot labvēlīgu administratīvu aktu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnesis V.Vazdiķis