Insurance claim dismissed because plaintiff failed to prove defendant's liability for the apartment leak.

Lietas Nr. C29388616

Lietvedības Nr. C-3886-16/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 19.decembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Bērziņa

ar tiesas sēdes sekretāri J.Prokopoviču

piedaloties prasītāja Seesam Insurance AS Latvijas filiāles pārstāvim zvērinātam advokātam Robertam Kantsonam un atbildētāja /pers. B/

pārstāvim /pers. C/, atklātā tiesas sēdē 2016.gada 5.decembrī Lomonosova ielā 10, Rīgā izskatīja civillietu Seesam Insurance AS Latvijas filiāle prasību

pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2016.gada 15.februārī saņemts Seesam Insurance AS Latvijas filiāle (turpmāk – prasītāja) prasības

pieteikums pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs) par zaudējumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīti šādi argumenti.

2008.gada 28.marta starp prasītāju (pirms reorganizācijas - AAS „Seesam Latvia") kā apdrošināšanas kompāniju un /pers. D/, personas kods: /personas kods/, kā

apdrošinājuma ņēmēju tika panākta vienošanās par objekta - dzīvokļa īpašuma /adrese/ apdrošināšanu.

Saskaņā ar panākto vienošanos /pers. D/ izsniegta Kompleksā īpašuma un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise Nr.18/000/1950/08 ar apdrošināšanas

periodu no 2008.gada 28.marta līdz 2009.gada 27.martam.

2008.gada 2.jūnijā notika apdrošinātā dzīvokļa īpašuma saliešana, kā rezultātā iestājās apdrošināšanas gadījums. 2008.gada 3.jūnijā nama apsaimniekotājs RP SIA

„Zemgale" izmeklēja avārijas situāciju par ko sastādīja aktu.

Kā aktā konstatējuši RP SIA „Zemgale" namu pārzinis un santehniķis, saliešana notikusi no dzīvokļa īpašuma /adrese/, tā īpašnieka /pers. B/ vainas dēļ, jo virtuvē

plīsis aukstā ūdens lokanais pievads zem izlietnes. Cita starpā aktā norādīts, ka santehniskās iekārtas dzīvoklī atrodas avārijas stāvoklī.

Atbildētāja īpašumtiesības apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī uz dzīvokļa īpašuma /adrese/ pierādītas ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatu nodalījuma izrakstu.

Par notikušo apdrošināšanas gadījumu prasītājs ierosinājis zaudējumu lietu Nr.18-08-0201 un 2008.gada 12.jūnijā tā pārstāvis apsekojis cietušo nekustamo īpašumu,

konstatējot zaudējumu iestāšanās faktu un bojājumu apmēru. Par apsekošanas rezultātiem prasītāja pārstāvis un cietušā dzīvokļa īpašnieks sastādījuši aktu.

Lai novērtētu atbildētāja vainojamās rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu apmēru, cietušo dzīvokli apsekoja reģistrēts būvkomersants SIA „Kapitelis", reģistrācijas

Nr.40003242934 (būvkomersantu reģistra izdruka pielikums Nr.5).

Par cietušā nekustamā īpašuma stāvokļa atjaunošanai nepieciešamajiem darbiem, materiāliem un izdevumiem SIA „Kapitelis" sastādīja tāmi par kopējo summu 2703,84

LVL (tāmes kopija pielikums Nr.6).

Tāpat avārijas rezultātā tika bojātas cietušajā dzīvokļa īpašumā esošās virtuves mēbeles. Avārijā cietušās virtuves mēbeles apsekoja individuālais komersants „RBc-

koks", konstatējot, ka virtuves mēbeles nav atjaunojamas. Individuālais komersants „RBc-koks" sastādīja tāmi, norādot zaudējumu apmēru 1049,75 LVL (apsekošanas akts

un tāme pielikumā Nr.7).

Ņemot vērā minēto, kopējie atbildētāja prettiesiskas rīcības rezultātā radītie zaudējumi sastādīja LVL 3753,59, kas pēc euro ieviešanas kursa sastāda 5340,88 EUR.

Cietušā dzīvokļa īpašnieks izvēlējies atlīdzību saņemt naudā, kas tam liedz pretendēt un zaudējuma apmērā iekļaut virsizdevumus, sociālo nodokli un pievienotās

vērtības nodokli, tāpat cietušā dzīvokļa īpašnieks bija jāsedz apdrošināšanas polisē noteiktais pašrisks.

Pamatojoties uz zaudējumu lietā konstatējamiem apstākļiem un iegūtajiem pierādījumiem, starp pusēm tika parakstīts zaudējumu noregulēšanas protokols Nr.18-08-

0201.

Saskaņā ar šo protokolu prasītājs cietušā dzīvokļa īpašniekam izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 2907,94 LVL, jeb 4137,63 EUR (četri tūkstoši viens simts

trīsdesmit septiņi eiro 63 centi) apmērā.

Uzskata, ka ar lietas materiāliem ir pierādīta atbildētāja prettiesiskā rīcība, zaudējumu esamība un to apmērs, kā arī atbildētāja rīcības cēloniskais sakars ar zaudējumu

iestāšanās faktu. Prasītājam tiesības vērsties ar regresa prasību pret zaudējumos vainojamo personu piešķirtas saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu" 40.panta

pirmajā daļā noteikto, ka apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir

atbildīga par zaudējumiem.

Prasībā lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam zaudējumus 4137,63 EUR (četri tūkstoši viens simts trīsdesmit septiņi eiro 63 centi) apmērā, kā arī visus

tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1770., 1773., 1779.pantu, likuma „Par apdrošināšanas līgumu" 40.pantu un Civilprocesa likuma 28., 128. pantu.

[2] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2016.gada 24.martā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst.

Paskaidrojumos norādīti tālāk minētie argumenti.

Prasītājs nav iesniedzis nevienu pierādījumu, kas apstiprinātu faktu, ka dzīvokļa īpašuma /adrese/noliešanā būtu vainīgs atbildētājs.

Prasītājs ir iesniedzis aktu par dzīvokļa īpašuma /adrese/ noliešanu, bet nav iesniegti nekādi dokumenti, kas apstiprinātu faktu, kāda iemesla dēļ ir notikusi noliešana.

Tāpat nav pierādīts fakts, kādi bojājumi ir notikuši dzīvokļa īpašumam Nr./numurs/ pie ūdens noplūdes, jo nav iesniegti nekādi pierādījumi par šiem bojājumiem, kuri it

kā ir notikuši 02.06. 2008.

Lai pierādītu dzīvokļu īpašnieka vainu, prasītājam ir jāiesniedz dokumentāls pierādījums, ka atbildētājs ar savu rīcību vai bezdarbību ir nodarījis kaitējumu dzīvokļa

īpašumam Nr./numurs/. Šobrīd prasītājs nav iesniedzis nevienu pierādījumu.

Prasītājs ir iesniedzis divus dzīvokļa Nr./numurs/ apsekošanas aktus.

Viens akts apstiprina faktu, ka dzīvoklis bija noliets 2.jūnijā, bet neapstiprina faktu, kāda iemesla dēļ ir notikusi apliešana.

Prasītājs ir iesniedzis otru aktu, kuru sagatavoja apdrošināšanas kompānija un kura arī neapstiprina noplūdes iemeslus. Sagatavotais akts ir divdomīgs, neskaidrs un

tas nesniedz arī informāciju par zaudējumu apmēru.

Šobrīd ir iesniegta pretenzija pret dzīvokļa nr.18 īpašnieku, bet nav iesniegts nekāds dokuments, kas apstiprinātu faktu, ka vispār dzīvoklis Nr.18 būtu apsekots un

konstatēts kāds defekts, kura rezultātā būtu noliets dzīvoklis Nr. /numurs/.

Līdz ar to, saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu atbildētāja vaina nav pierādīta.

Prasītājam, pierādot atbildētāja vainu, ir jāpierāda ne tikai to, ka viņš ir veicis kādu prettiesisku darbību, bet jāpierāda atbildētāja vainas pakāpi.

Saskaņā ar Civillikuma 1773.panta nosacījumiem visi zaudējumi iedalās trīs daļās: tieši, netieši un nejauši zaudējumi. Saskaņā ar Civillikuma 1774.panta nosacījumiem

nejauši zaudējumi nevienam nav jāsedz. Izvērtējot prasītāja izvirzītās pretenzijas par zaudējumiem pēc būtības, atbildētājs uzskata, kad šie zaudējumi ir nejauši.

Prasītājs nav pierādījis ar pierādījumiem, ka atbildētājs būtu veicis kaut kādas nelikumīgas darbības, kas ir radījušas šos zaudējumus. Tāpat prasītājs nav konstatējis

kaut kādu bezdarbību no atbildētāja puses, kas ir nodarījusi zaudējumus trešajām personām.

Dzīvojamā mājā regulāri aizsērējas virtuves stāvvads. Dzīvojamās mājas apsaimniekotājs operatīvi nereaģēja uz šādiem aizsērējumiem, tāpēc notika arī ūdens noplūde

un appludināja apakšējo dzīvokļa īpašumu.

Uzskata, ka šobrīd prasītāja prasībā uzrādītie zaudējumi ir kvalificējami kā nejauši zaudējumi, kuri dzīvokļa Nr.14 īpašniekam nav jāsedz.

Prasītājam ir jāpierāda cēloniskais sakars starp prasītājam nodarītajiem zaudējumiem un atbildētāja prettiesisko rīcību. Prasītājs šo prasību nav izpildījis.

Prasītājs nav pierādījis, ka zaudējumiem dzīvoklim Nr.14 ir kaut kāda sakarība ar dzīvokļa Nr.18 tehnisko stāvokli. Tāpat nav pierādīts fakts, ka noplūde ir radusies

dzīvokļa Nr.18 īpašnieka nelikumīgas darbības vai bezdarbības rezultātā. Prasītājs nav pierādījis faktu, vai ūdens noplūde dzīvoklī Nr.18 2.jūnijā ir notikusi.

[3] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2016.gada 5.maijā saņemta prasītāja atsauksme uz paskaidrojumiem, kuros norādīts norādīti tālāk

minētie iebildumi.

Atbildētājs savos paskaidrojumos norāda, ka prasītājs nav iesniedzis nevienu pierādījumu, kas apstiprinātu faktu, ka pie dzīvokļa īpašuma saliešanas /adrese/būtu

vainojams atbildētājs.

Minētais atbildētāja apgalvojums ir klajā pretrunā ar lietas materiāliem, jo prasītājs sava prasījuma pamatošanai ir iesniedzis 2008.gada 3.jūnijā namu apsaimniekotāja

sastādītu aktu par avārijas situācijas izmeklēšanu. Kā redzams no akta, tad pēc dz. /adrese/ īpašnieka pieprasījuma /pers. E/ ir konstatējusi, ka dzīvokļa īpašuma saliešana

notikusi no minētā nama 18.dzīvokļa, īpašnieka /pers. B/ vainas dēļ, virtuvē plīstot aukstā ūdens lokanajam pievadam zem izlietnes. Papildus aktā norādīts, ka aukstā, karstā

ūdens, kā arī kanalizācijas stāvvadi atrodas tehniskā kārtībā.

Pastāvot šādiem apstākļiem, nevar piekrist atbildētāja izteiktajiem argumentiem par to, ka prasītājs nav pierādījis avārijas cēloņus.

Atbildētājs nav iesniedzis nekādus pierādījumus savam argumentam, ka avārijas cēlonis būtu kanalizācijas stāvvada aizsērējums, turklāt šāds apgalvojums nonāk klajā

pretrunā ar nama apsaimniekotāja sastādīto aktu pēc avārijas situācijas izmeklēšanas.

Neiztur kritiku atbildētāja centieni izvairīties no atbildības, norādot, ka minētie zaudējumi ir nejauši un nav atlīdzināmi. Katra dzīvokļa īpašnieka pienākums ir rūpēties

par savu nekustamo īpašumu un tā inženiertehniskajām komunikācijām, tai skaitā rūpēties par to, lai šīs komunikācijas nenonāktu avārijas stāvoklī (kā tas konstatēts ar

apsekošanas aktu) un neradītu zaudējumus trešajām personām.

Tāpat kritiku neiztur atbildētāja arguments, ka prasītājs nav pierādījis zaudējumu apmēru. Lietai ir pievienots, gan prasītāja sastādīts sākotnējais apsekošanas akts,

kura mērķis ir konstatēt zaudējumu rašanās faktu, nevis precīzu to apjomu un radīto zaudējumu summu. Tāpat lietā ir iesniegtas profesionāļu sastādītas tāmes par

nepieciešamajiem izdevumiem radīto zaudējumu novēršanai. Lietā ir iesniegti pierādījumi par atbilstošas apdrošināšanas atlīdzības izmaksu zaudējumus cietušajai personai.

Pastāvot visiem iepriekšminētajiem apstākļiem, uzskata, ka atbildētāja paskaidrojumos paustais ir nepatiess faktisko apstākļu sagrozījums, kas vērsts uz izvairīšanos no

atbildības

[4] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2016.gada 21.novembrī saņemts atbildētāja lūgums pievienot civillietai dzīvokļa Nr.18 , /adrese/

apsekošanas aktu, kas apstiprina faktu, ka apsekotā dzīvokļa komunikācijas bija tehniskā kārtībā.

[5] Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzskatīja par pamatotu, uzturēja prasībā norādīto.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis prasību neatzina, uzturēja rakstveida paskaidrojumos norādīto.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējusi prasības pieteikumā minētos apstākļus, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, noklausījusies lietas dalībnieku

paskaidrojumus atzīst, ka prasība ir noraidāma.

Atbilstoši Civillikuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[7] Lietā nepastāv strīds, ka 2008.gada 28.martā starp prasītāju kā apdrošināšanas kompāniju un /pers. D/, personas kods: /personas kods/, kā apdrošinājuma

ņēmēju tika noslēgta vienošanās par objekta - dzīvokļa īpašuma /adrese/ apdrošināšanu. Saskaņā ar panākto vienošanos /pers. D/ izsniegta Kompleksā īpašuma un

civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise Nr.18/000/1950/08 ar apdrošināšanas periodu no 2008.gada 28.marta līdz 2009.gada 27.martam (lietas 10.lapa). Apdrošinātie

riski – uguns, zibens, eksplozija, lidaparāti, ūdensvadu, apkures vai kanalizācijas sistēmu avārijas, applūšana, vētra, krusa, zādzība ar ielaušanos,

laupīšana, vandālisms, vandālisms pēc ielaušanās.

2008.gada 2.jūnijā notika apdrošinātā dzīvokļa īpašuma saliešana, kā rezultātā iestājās apdrošināšanas gadījums. 2008.gada 3.jūnijā nama apsaimniekotājs RP SIA

„Zemgale" izmeklēja avārijas situāciju par ko sastādīja aktu (lietas 11.lapa). Kā aktā konstatējuši RP SIA „Zemgale" namu pārzinis un santehniķis, saliešana notikusi no

dzīvokļa īpašuma /adrese/, tā īpašnieka –atbildētāja vainas dēļ, jo virtuvē plīsis aukstā ūdens lokanais pievads zem izlietnes. Cita starpā aktā norādīts, ka santehniskās

iekārtas dzīvoklī atrodas avārijas stāvoklī.

Par notikušo apdrošināšanas gadījumu prasītājs ierosinājis zaudējumu lietu Nr.18-08-0201 un 2008.gada 12.jūnijā tā pārstāvis apsekojis cietušo nekustamo īpašumu,

konstatējot zaudējumu iestāšanās faktu un bojājumu apmēru. Par apsekošanas rezultātiem prasītāja pārstāvis un cietušā dzīvokļa īpašnieks sastādījuši aktu (lietas 13.lapa).

Lai novērtētu atbildētāja vainojamās rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu apmēru, cietušo dzīvokli apsekoja reģistrēts būvkomersants SIA „Kapitelis", reģistrācijas

Nr.40003242934 (lietas 14.lapa).

Par cietušā nekustamā īpašuma stāvokļa atjaunošanai nepieciešamajiem darbiem, materiāliem un izdevumiem SIA „Kapitelis" sastādīja tāmi par kopējo summu 2703,84

LVL (lietas 15.-16.lapa).

Avārijā cietušās virtuves mēbeles apsekoja individuālais komersants „RBc-koks", kas sastādīja tāmi, norādot zaudējumu apmēru 1049,75 LVL (lietas 17.-19.lapa).

Ņemot vērā minēto, kopējie atbildētāja prettiesiskas rīcības rezultātā radītie zaudējumi sastādīja LVL 3753,59, kas pēc euro ieviešanas kursa sastāda 5340,88 EUR.

Starp prasītāju un apdrošināto /pers. D/ tika parakstīts zaudējumu noregulēšanas protokols Nr.18-08-0201 (lietas 20.lapa), saskaņā ar kuru prasītājs cietušā dzīvokļa

īpašniekam izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 2907,94 LVL, jeb 4137,63 EUR (četri tūkstoši viens simts trīsdesmit septiņi eiro 63 centi) apmērā (lietas 21.lapa).

[8] Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās

summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums

personas dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim.

Atbilstoši Civillikuma 1775.pantam katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Civillikuma 1779.pantā noteikts, ka katram ir pienākums

atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis

Tiesību doktrīnā ir atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1)

tiesību aizskārēja neattaisnojuma darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3)

cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (sk. K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2006., 209.lpp.).

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītājam jāpierāda tas, ka /adrese/ bojājumus izraisījusi atbildētāja neattaisnojama darbība.

Atbildētāja īpašumtiesības apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī uz dzīvokļa īpašumu /adrese/ pierādītas ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatu nodalījuma izrakstu (lietas 12.lapa).

Tiesa pievienojas atbildētāja apgalvojumam, ka lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka dzīvokļa /adrese/ nopludināšana notikusi atbildētājas vainas

dēļ.

No 2008.gada 3.jūnija akta redzams, ka nama apsaimniekotāja RP SIA „Zemgale" darbinieki veikuši dzīvokļa apsekošanu /adrese/.

Aktā nav norādīts, ka tiktu veikta arī dzīvokļa /adrese/ apsekošana. Tāpat tiesa ņem vērā, ka atbildētājs nav piedalījies dzīvokļa /adrese/

apsekošanā. Aktā nav arī norādes, ka atbildētājs būtu atteicies parakstīt aktu.

Līdz ar to tiesa secina, ka nav pierādīts fakts, ka, pirmkārt, būtu notikusi dzīvokļa /adrese/ apsekošana un otrkārt, ka apsekošanā būtu piedalījusies šī

dzīvokļa īpašnieks – atbildētājs.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka lietā nav iesniegti pierādījumi tam, uz kāda pamata un balstoties uz kādiem faktiem nama apsaimniekotāja RP SIA

„Zemgale" darbinieki 2008.gada 3.jūnija aktā ir izdarījuši secinājumu par to, ka dzīvokļa Nr.14 saliešana notikusi no dzīvokļa īpašuma /adrese/, tā īpašnieka

–atbildētāja vainas dēļ, jo virtuvē plīsis aukstā ūdens lokanais pievads zem izlietnes un ka santehniskās iekārtas dzīvoklī atrodas avārijas stāvoklī.

Tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā, neapsekojot dzīvokli /adrese/, ne RP SIA „Zemgale" darbinieki, ne arī prasītāja nevarēja objektīvi konstatēt, ka

dzīvokļa Nr.14 nopludināšana notikusi tāda bojājuma dēļ, kas radies dzīvoklī Nr.18.

Savukārt pierādījumi par to, ka prasītājs vai RP SIA „Zemgale" darbinieki būtu veikuši dzīvokļa Nr.18 apsekošanu, lietā nav iesniegti.

Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka prasītāja norādītais dzīvokļa /adrese/ nopludināšanas iemesls nav apstiprināts ar prasītāja lietā iesniegtajiem

pierādījumiem.

Atbildētājs paskaidrojumos norāda, ka pēc pretenzijas saņemšanas no dzīvokļa Nr.14 īpašnieka par noliešanu atbildētājs 2008.gada 2.jūnijā

griezās pie SIA “Akva-teh” ar lūgumu apsekot viņa dzīvokli Nr.18 un izsniegt slēdzienu par komunikāciju tehniskos stāvokli dzīvoklī.

No SIA “Akva-teh” 2008.gada 3.jūnija tehniskās apsekošanas akta konstatējams, ka 2008.gada 2.jūnijā SIA “Akva-teh” ūdens un kanalizācijas

dipl.tehniķis Aleksandrs Ševčenko ieradās dzīvoklī /adrese/ un iepazinās par inženierkomunikāciju izvietojumu stāvokli dabā. Minētajā aktā ir secināts, ka

dzīvoklī Nr./adrese/ virtuves izlietnē apgrūtinātā ūdens novadīšana ir notikusi sakarā ar virtuves stāvvada aizsērēšanos starp 18. un 14.dzīvokli. Dzīvoklī

Nr.18, /adrese/ inženierkomunikācijas atrodas normālā darba kārtībā un ūdens noplūde nav konstatēta.

Likuma “Par dzīvokļu īpašumu” (redakcijā līdz 31.12.2009.) 3.pantā noteikts, ka pie dzīvokļa īpašumiem piederošā kopīpašumā esošā daļa ir

daudzdzīvokļu mājas daļa, kas sastāv no ārsienām, dzīvokli, neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu atdalošām sienām, jumta, bēniņiem, kāpņu

telpām, pagrabtelpām, kā arī logiem, durvīm, komunikācijām, iekārtām un citiem ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītiem elementiem, kas

nepieder pie dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas, kā arī zemes gabals, ja tas nav citas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 15.decembra noteikumu Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu

un apsaimniekošanu” 7.punktu ikvienā dzīvojamā mājā organizējami šādi uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi dzīvojamās mājas kopīpašumā

esošās daļas un tai piesaistītā zemesgabala sanitārā kopšana un labiekārtošana (tai skaitā deratizācija, dezinsekcija);dzīvojamās mājas (tai skaitā

inženiertehnisko komunikāciju un sistēmu) tehniskā apkope, kārtējie remontdarbi.

Tiesas ieskatā dzīvokļa Nr.14 nopludināšana varēja notikt kopīpašumā esošo inženiertīklu un inženierkomunikāciju bojājumu rezultātā, par ko

atbildētājs nav atbildīgs.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka lietā nav pierādīts fakts, ka dzīvokļa /adrese/ nopludināšana notikusi atbildētāja

neattaisnojamās darbības rezultātā.

Konstatējot, ka iztrūkst viens no priekšnosacījumiem, lai iestātos zaudējumu atlīdzības pienākums, tiesai nav nepieciešams vērtēt citu

priekšnosacījumu esamību, jo zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas, konstatējot visus priekšnosacījumus vienlaicīgi.

Tādējādi prasība par parāda (zaudējumu summas) piedziņu no atbildētāja ir nepamatota un noraidāma.

[9] Noraidāma ir prasība par tiesāšanās izdevumu piedziņu, jo Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts tiesas pienākums piedzīt tiesas

izdevumus no atbildētājas tikai prasības apmierināšanas vai daļējās apmierināšanas gadījumā un Civilprocesa likuma 44.panta otrajā daļā noteikts, ka ar

lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja

valsts ienākumos.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas

paziņojumu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) šajā lietā kopā ir 7,85 EUR.

Ņemot vērā to, ka prasītājs, ceļot prasību, ir samaksājis minētos izdevumus 4,70 EUR apmērā (lietas 9.lapa), tad, pamatojoties uz Civilprocesa

likuma 42. panta otro daļu, pārējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,15 EUR apmērā piedzenami no prasītāja valsts ienākumos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu 10 dienas sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195.pantu, tiesa

nosprieda :

Seesam Insurance AS Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr.40103475609, prasību pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, par zaudējumu un

tiesāšanās izdevumu piedziņu noraidīt.

Piedzīt no prasītājas Seesam Insurance AS Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr.40103475609, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

3,15 EUR (trīs euro 15 centi), kas iemaksājami pēc sekojošiem rekvizītiem: saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, saņēmēja

iestāde: Valsts kase, konts Nr. LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis - 21499 Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

lieta Nr.C29388616.

Noteikt Seesam Insurance AS Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr. 40103475609,

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu par labu valstij, maksājumu apliecinoši dokumenti (oriģināli) nekavējoties

iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 105.kabinetā vai nosūtāmi pa pastu, lai netiktu uzsākta piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Bērziņa