Court imposes 40 euro fine for failure to register within three days after release from prison.

ECLI:LV:ZRT:2020:0527.173036320.1.S

Administratīvā pārkāpuma lieta Nr. 173036320

Lietvedības Nr. 1-0363-20/33

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2020. gada 27. maijā

Zemgales rajona tiesa,

tiesnese Lilita Bārbale izskatīja rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 177. panta.

Aprakstošā daļa

2020. gada 23. aprīlī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Sabīne Tišutina sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 271911.

Protokolā norādīts, ka 2020. gada 8. aprīlī plkst. 11.04, neskatoties uz to, ka /pers. A/ 2019. gada 22. augustā pēc soda izciešanas atbrīvots no

Rīgas Centrālcietuma un viņam ar Valmieras rajona tiesas 2014. gada 17. marta spriedumu, Jēkabpils rajona tiesas 2014. gada 15. decembra

spriedumu, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015. gada 27. oktobra lēmumu piemērots papildsods – policijas kontrole –, trīs darba dienu

laikā pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirknī nav pieteicies un nav darījis zināmus savus

neierašanās iemeslus, ar ko tīši pārkāpis papildsoda – policijas kontrole – nosacījumus.

Protokolā norādīts, ka atbildība par pārkāpumu paredzēta LAPK 177. pantā.

2020. gada 28. aprīlī saskaņā ar likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” 5. panta pirmo un

otro daļu Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirknim (turpmāk – iestāde) un /pers. A/ paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida

procesā un datumu, kad tiesas nolēmums būs pieejams tiesas kancelejā, un izskaidrotas tiesības iesniegt tiesā paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu

tiesnesei, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus (lietas 15. lapa).

Iestāde un /pers. A/ nav iesnieguši paskaidrojumus, nav pieteikuši noraidījumu tiesnesei.

Motīvu daļa

Tiesnese, izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka /pers. A/ ir saucams pie administratīvās atbildības par LAPK 177. pantā

paredzēto pārkāpumu un viņam uzliekams administratīvais sods.

LAPK 289.6 pants nosaka, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj jautājumus, vai ir noticis administratīvs pārkāpums, vai attiecīgā

persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, kāds sods

piemērojams personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem u.c. izņemtām lietām, garantijas

naudu.

Saskaņā ar LAPK 177. pantu administratīvā atbildība iestājas par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai

noteikta policijas kontrole.

Atbilstoši LAPK 243. pantam pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā

procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto,

lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

No minētā secināms, ka to, cik ticamas pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, jāizvērtē, aplūkojot visus procesā iegūtos faktus vai ziņas par

faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Tikai pastāvot saprātīgām šaubām, kuras nevar novērst, tās jāvērtē par labu pārkāpējam (sk., piemēram,

Zemgales apgabaltiesas 2016. gada 12. janvāra spriedumu lietā Nr. 137006315).

Saskaņā ar LAPK 243. panta otro daļu pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc

personu pie administratīvās atbildības.

No lietas materiāliem zināms, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015. gada 27. oktobra lēmumu notiesātajam noteikts galīgais sods

pēc Jēkabpils rajona tiesas 2014. gada 15. decembra sprieduma un Valmieras rajona tiesas 2014. gada 17. marta sprieduma, nosakot to brīvības

atņemšanas veidā uz četriem gadiem un deviņiem mēnešiem un ar policijas kontroli uz trim gadiem (lietas 6. – 8. lapa).

No lietā esošā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas 2015. gada 21. decembra lēmuma (lietas 6. – 8. lapa) izriet, ka /pers. A/ ir notiesāts,

piemērojot tās Krimināllikuma normas, kas bija spēkā noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīdī.

Saskaņā ar Krimināllikuma 45. panta pirmo daļu policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības

atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem.

Ievērojot minēto, secināms, ka /pers. A/ ir persona, kurai noteikts papildsods – policijas kontrole.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24. punktu – papildsodu – policijas kontrole – turpina izciest personas, kurām tas

piespriests; 4. apakšpunkts noteic, ka policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 479

“Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība”. Šo noteikumu 2. punktā norādīts, ka policijas kontroles izpildi veic tā policijas struktūrvienība,

kuras administratīvajā teritorijā atrodas kontrolējamās personas dzīvesvieta. Minēto noteikumu 25. punkts noteic, ka par policijas kontroles noteikumu

pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu

noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.

Atrodoties ieslodzījuma vietā, /pers. A/ 2019. gada 9. aprīlī kā savu dzīvesvietu pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas norādījis Jēkabpilī esošu

adresi, vienlaicīgi ar savu parakstu apstiprinājis savu apņemšanos pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas triju darbdienu laikā reģistrēties Zemgales

reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirknī (lietas 5. lapa).

/pers. A/ no ieslodzījuma vietas pēc soda izciešanas atbrīvots 2019. gada 22. augustā (lietas 9. lapa).

Kā tas izriet no lietas materiālos esošajiem policijas darbinieces S. Tišutinas ziņojumiem, konkrēti 2020. gada 8. aprīļa ziņojuma un 2020. gada

23. aprīļa ziņojuma, tad /pers. A/ policijas iecirknī nav ieradies ne paziņojumā norādītajā termiņā, ne arī līdz 2020. gada 8. aprīlim (lietas 4., 11. lapa).

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesnese secina, ka /pers. A/ izdarītais policijas kontroles noteikumu pārkāpums ir tīšs. Konkrētajā

gadījumā tiesnese nekonstatē apstākļus, kas attaisnotu /pers. A/ neierašanos policijas iecirknī, /pers. A/ nav pat papūlējies sazināties ar policijas

darbiniekiem. Tiesnese uzskata, ka ir pamats /pers. A/ atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts LAPK 177. pantā, izdarīšanā un par tā

izdarīšanu viņš ir sodāms.

Atbilstoši LAPK 32. panta noteikumiem sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība

par izdarīto pārkāpumu, ņemot vērā gan izdarītā pārkāpuma raksturu, gan pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, mantisko stāvokli. /pers. A/ ir izdarījis tīšu pārkāpumu,

apzināti nepildīdams policijas kontroles noteikumus.

Lietas materiālos nav ziņu par /pers. A/ darba vienu, ienākumiem un apgādībā esošam personām.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu reģistra izdrukā redzams, ka /pers. A/ iepriekš administratīvi sodīts (lietas 13. lapa). Ieslodzījuma

vietu pārvaldes raksturojumā norādīts, ka, esot ieslodzījumā, /pers. A/ pieļāvis 10 pārkāpumus, par kuriem disciplināri sodīts (lietas 9. lapa).

Tiesnese secina, ka /pers. A/ vērtējams negatīvi, jo, lai arī viņš ir izcietis brīvības atņemšanas sodu, /pers. A/ vienaldzīgi izturas pret papildsoda

izciešanu, kas raksturo viņa attieksmi pret likumpaklausību un apstiprina nevēlēšanos laboties.

Atbilstoši LAPK 33. un 34. pantam tiesnese nekonstatē /pers. A/ atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Nolūkā /pers. A/ sodīt par izdarīto administratīvo pārkāpumu, lai viņš pildītu likumu un turpmāk atturētos no likumpārkāpumu izdarīšanas, tiesnese

atzīst, ka viņam piemērojams sods LAPK 177. panta sankcijas robežās.

LAPK 177. pants par šo pārkāpumu paredz sodu – naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Tiesnese atzīst, ka sods nosakāms naudas soda veidā, un tas būs taisnīgs un samērīgs sods.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar LAPK 289.13, 289.16 – 289.18 pantu tiesnese

nosprieda

atzīt /pers. A/ par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt viņu ar naudas sodu

40 euro (četrdesmit euro).

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, sūdzību

iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2020. gada 27. maijā.

Tiesnese L. Bārbale