Appeal court dismissed request to revoke registrar's decision correcting shareholder meeting voting errors.

Lietas Nr. A420222224

AA43-0836-25/9

ECLI:LV:ADAT:2025:1125.A420222224.8.S

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2025.gada 25.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Santa Liniņa, tiesneses Irina Kaļiņina un Roze

Paegle

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona A/ un /Persona B/

pieteikumu par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2024.gada 29.augusta lēmuma Nr.1-

5n/168 atcelšanu, sakarā ar /Persona B/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2025.gada 25.marta

spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) 2024.gada 27.jūnijā saņemts

akciju sabiedrības ,,Rīgas kuģu būvētava” (turpmāk – sabiedrība) pieteikums un tam pievienotie dokumenti, tostarp

sabiedrības 2024.gada 15.maija ārkārtas akcionāru sapulces protokols Nr.2024-1 (turpmāk – strīdus protokols),

izmaiņu sabiedrības padomē un valdē reģistrācijai.

Ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2024.gada 28.jūnija lēmumu Nr.6-12/47498/3 (turpmāk – sākotnējais

lēmums) sabiedrības pieteiktās izmaiņas tika reģistrētas komercreģistrā, tostarp reģistrētas ziņas, ka atbrīvots

padomes loceklis /Persona A/ un atbrīvots valdes loceklis /Persona B/.

Līdzpieteicēji /Persona A/ un /Persona B/ apstrīdēja sākotnējo lēmumu.

[2] Ar Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2024.gada 29.augusta lēmumu Nr.1-5n/168 sākotnējais

lēmums atstāts negrozīts, norādot turpmāk minētos argumentus.

[2.1] Strīdus protokolā attiecībā uz akcionāru balsojumu par padomes locekļiem konstatējamas pretrunas,

līdz ar to Uzņēmumu reģistra valsts notārs nepamatoti pieņēma sākotnējo lēmumu. Tā kā augstākā iestāde vēlreiz

izskata lietu pēc būtības, galvenais valsts notārs deva iespēju sabiedrībai novērst konstatētos trūkumus.

[2.2] 2024.gada 23.augustā Uzņēmumu reģistrā saņemts sabiedrības iesniegums, kurā norādīts, ka strīdus

protokolā ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda. Iesniegumam pievienots labots strīdus protokols. Tādējādi konstatētais

trūkums ir novērsts, un sākotnējā lēmuma atcelšanai nav tiesiska pamata.

[2.3] Uzņēmumu reģistra kompetencē neietilpst komersanta lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu

pārbaude, līdz ar to Uzņēmumu reģistrs nav tiesīgs vērtēt apstrīdēšanas iesniegumā minētos argumentus par

pārkāpumiem akcionāru sapulces sasaukšanā un darba kārtībā.

[3] Līdzpieteicēji iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts

notāra 2024.gada 29.augusta lēmuma Nr.1-5n/168 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto.

[3.1] Saskaitot strīdus protokolā norādītos balsojuma par padomes locekļu iecelšanu rezultātus secināms, ka

sapulces laikā tika nepareizi saskaitītas par kandidātiem nodotās balsis. Turklāt neatbilstības bija pietiekami

nozīmīgas, lai sabiedrības padomē būtu ievēlēti citi kandidāti. Neatbilstības protokolā ietekmēja arī turpmākos

padomes lēmumus par izmaiņām valdē, jo tos pieņēma personas, kuras sabiedrības padomē nebija ieceltas

Komerclikumā paredzētajā kārtībā.

[3.2] Sākotnēji konstatētās neatbilstības strīdus protokolā bija tādas, kuras nebija iespējams novērst, labojot

protokolu. Labotajā strīdus protokolā netika labota ne gramatiska, ne matemātiska, ne pārrakstīšanās kļūda, bet gan pēc

būtības ir mainīts akcionāra /Nosaukums A/ iepriekš nodotais balsojums par vienu no padomes locekļu kandidātiem

/Persona C/ (/vārds uzvārds/), tādējādi mainot sapulces rezultātu. Ja akcionārs vēlējās mainīt savu balsojumu, bija

sasaucama jauna sapulce un veicams jauns balsojums. Minētais apstāklis pats par sevi ir pietiekams pamats, lai

saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas 3.punktu un sesto daļu atteiktu

ieraksta izdarīšanu komercreģistrā.

[3.3] Ne Komerclikums, ne Finanšu instrumentu tirgus likums neparedz akcionāra vai jebkuras citas

personas tiesības veikt grozījumus akcionāru sapulces protokolā pēc tā sastādīšanas un iesniegšanas

komercreģistrā.

[3.4] Sasaucot akcionāru sapulci, valde nebija informējusi par to, ka tiks lemts arī jautājums par revīzijas

komitejas funkciju nodošanu padomei. Balsojums par padomes locekļu iecelšanu tika apvienots ar iepriekš

neizsludinātu darba kārtības jautājumu – sabiedrības revīzijas funkciju nodošanu jaunieceltajiem padomes

locekļiem, lai gan atbilstoši Komerclikuma 276.panta pirmajai daļai akcionāru sapulce nav tiesīga lemt par šādu

jautājumu, to iepriekš neizsludinot.

[3.5] Finanšu instrumentu tirgus likuma 55.11panta trešā daļa paredz, ja sabiedrībā, kurā revīzijas komitejas

uzdevumus pilda kapitālsabiedrības padome, ir nepieciešama visu jaunievēlētās padomes locekļu piekrišana pildīt

arī revīzijas komitejas uzdevumus. Informācija par piekrišanu, kas saņemta no katra padomes locekļa, ierakstāma

kapitālsabiedrības akcionāru sapulces protokolā. Šāda piekrišana strīdus protokolā nav fiksēta, tādējādi sabiedrībai

faktiski nav atbildīgo personu, kas būtu apņēmušās veikt revīzijas komitejas uzdevumus.

[3.6] Tāpat tika pārkāpta akcionāru sapulces sasaukšanas kārtība. Paziņojums par sapulces norises vietu un

laiku publicēts mazāk nekā dienu pirms sapulces sākuma. Sapulcē nepiedalījās visi balsstiesīgie akcionāri.

Sabiedrības valde liedza /Persona A/ pilnvarotajai pārstāvei iespēju iepazīties ar akcionāru sapulces lēmumu

projektiem.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2025.gada 25.marta spriedumu līdzpieteicēju pieteikums noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minēto.

[4.1] No komercreģistrā pieejamās informācijas redzams, ka pēc pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas izdarīti

jaunāki ieraksti par padomes sastāvu un 2025.gada 18.martā izdarīti pēdējie ieraksti par sabiedrības padomes

sastāvu. Tāpat komercreģistrā izdarīti ieraksti par diviem valdes locekļiem 2024.gada 4.decembrī un 2025.gada

20.martā. Kopš 2024.gada 28.jūnija negrozīts saglabājies tikai ieraksts par valdes locekļa /Persona D/ iecelšanu par

valdes locekli.

Tāpēc daļā par valdes un padomes locekļiem, par kuriem izdarīti jauni ieraksti komercreģistrā un kuri vairs

nav valdes vai padomes sastāvā, iespējams lemt tikai par pārsūdzētā lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Pārsūdzētā

lēmumā atcelšana iespējama tikai daļā par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā par valdes locekļa /Persona D/

iecelšanu. Attiecīgi tiek grozīts pieteikuma priekšmets, proti, lieta tiek izskatīta par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu

daļā un atzīšanu par prettiesisku pārējā daļā.

[4.2] No lietas materiāliem redzams, ka 2024.gada 27.jūnijā Uzņēmumu reģistrā iesniegts sabiedrības 2024.gada

27.jūnija pieteikums, kurā norādīts, ka trešās personas /Persona E/, /Persona F/, /Persona G/, /Persona H/ un /Persona I/

ieceltas padomes sastāvā, savukārt trešās personas /Persona D/, /Persona J/ un /Persona K/ ieceltas valdē. Pieteikumam

pievienotajā strīdus protokolā norādīts, ka sapulcē piedalās seši sabiedrības akcionāri vai to pilnvarotie pārstāvji ar kopējo

balsu skaitu 6 533 630. Akcionāru sapulces darba kārtībā ir sabiedrības padomes vēlēšanas.

Uzņēmumu reģistrs pēc līdzpieteicēju apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas, 2024.gada 8.augustā sabiedrībai nosūtīja

vēstuli, kurā norādīja, ka strīdus protokolā attiecībā uz akcionāra /Nosaukums A/ balsojumu konstatējamas pretrunas, proti,

saskaitot visas akcionāra nodotās balsis par visiem padomes locekļu kandidātiem, konstatējams, ka akcionārs ir nodevis 6 983

032 balsis, lai arī protokolā norādīts, ka akcionāram ir 5 819 194 balsis. Protokolā balsojuma galīgajā rezultātā norādīts, ka

par padomes locekļa kandidātu /Persona C/ nodotas 118 906 balsis, kas ir pretrunā strīdus protokolā norādītajām, ka akcionārs

par /Persona C/ nodevis 1 163 838 balsis. Vēstulē Uzņēmumu reģistrs lūdzis sabiedrību iesniegt labotu strīdus protokolu.

Sabiedrība 2024.gada 23.augusta iesniegumā Uzņēmumu reģistram sniegusi informāciju, ka strīdus protokolā ir

pieļauta pārrakstīšanās kļūda, atspoguļojot tajā akcionāra /Nosaukums A/ balsojuma rezultātu par padomes locekļu amata

kandidātiem atsevišķi, sadalot tam piederošās5 819 194 balsis.

Iesniegumam pievienots labots strīdus protokols, kurā norādīts, ka /Nosaukums A/ par padomes locekļiem /Persona

G/, /Persona F/, /Persona H/ un /Persona I/ nodevis 1 163 838 balsis, bet par /Persona E/ 1 163 842 balsis. Par /Persona C/

/Nosaukums A/ nodevusi 0 balsis. Balsojuma galīgajā rezultātā par /Persona C/ nodotas 118 906 balsis.

Lietā secīgi izšķirams jautājums, vai pieļaujama labotu dokumentu iesniegšana Uzņēmumu reģistrā.

[4.3] Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmajā daļā noteikti apstākļi un dokumenti, kas

Uzņēmumu reģistram jāpārbauda pirms ieraksta izdarīšanas, izskatot iesniegtos dokumentus, proti, Uzņēmumu reģistra valsts

notārs pārbauda, vai: 1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara

ierakstu komercreģistrā; 2) dokumentam, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ir

juridisks spēks; 3) tā dokumenta forma, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā,

atbilst normatīvajos aktos vai statūtos noteiktajam, ja normatīvais akts paredz iespēju noteikt statūtos konkrētu dokumenta

formu; 4) dokumentā, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ietverto ziņu un

noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem; 5) Uzņēmumu

reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.

Atbilstoši minētā panta otrās daļas 1.punktam Uzņēmumu reģistra kompetencē neietilpst komersanta lēmuma

pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude.

Senāta judikatūrā atzīts, ka Uzņēmumu reģistram nav piešķirta kompetence vērtēt tam iesniegto dokumentu satura

atbilstību faktiskajiem apstākļiem (piemēram, Senāta 2019.gada 12.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-193/2019,

ECLI:LV:AT:2019:0912.A420338615.2.S, 10.punkts, 2019.gada 28.augusta sprieduma lietā Nr.SKA-540/2019,

ECLI:LV:AT:2019:0828.A420282816.6.S, 8.punkts).

Tādējādi Uzņēmumu reģistrs var apšaubīt gan dokumenta juridisko spēku, gan to, vai tajā ietverto ziņu un noteikumu

apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem, ja tas ir tieši konstatējams

no iesniegtajiem (iesniedzamajiem) dokumentiem (Senāta 2015.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.SKA-136/2015 10.punkts).

Savukārt, ja, pārbaudot likumā minētos apstākļus, šķēršļi nav konstatēti, Uzņēmumu reģistra valsts notāram saskaņā

ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta trešo daļu ir jāpieņem lēmums par ieraksta izdarīšanu.

[4.4] Konkrētajā gadījumā, lai arī sabiedrības pieteikumam sākotnēji tika pievienots kļūdains strīdus protokols, lietas

izskatīšanas gaitā tika iesniegts labots strīdus protokols, kas pamato veiktos ierakstus. Ņemot vērā, ka Uzņēmumu reģistra

uzdevums nav pārbaudīt komersanta lēmuma pieņemšanas faktiskos apstākļus, tam nav pamata apšaubīt labotajā strīdus

protokolā norādītos apstākļus un balsojumu rezultātu.

Minētais saskan arī ar Administratīvā procesa likuma regulējumu. Atbilstoši minētā likuma 81.panta pirmajai daļai

augstāka iestāde izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi. Savukārt

Administratīvā procesa likuma 76.panta trešajā daļā noteikts, ka administratīvā akta apstrīdēšana ir sākotnējās administratīvās

lietas turpinājums.

Tādējādi apstrīdēšana ir tā paša administratīvā procesa turpinājums nākamajā stadijā. Apstrīdēšanas procesā netiek

izdots jauns administratīvais akts, bet apstiprināts vai mainīts sākotnējā administratīvā akta formulējums. Attiecīgi augstākas

iestādes kompetence izlemt lietu un izdot administratīvo aktu apstrīdēšanas stadijā ir tāda pati kā sākotnēji zemākai iestādei

(izņemot, ja padotība tiek īstenota pārraudzības formā) (Senāta 2011.gada 13.maija sprieduma lietā Nr.SKA-210/2011

14.punkts).

Tāpēc, izskatot līdzpieteicēju apstrīdēšanas iesniegumu, Uzņēmumu reģistram bija jāņem vērā arī apstākļi, kas

radušies pēc sākotnējā lēmuma pieņemšanas, proti, ka ir iesniegts labots strīdus protokols.

Ņemot vērā, ka labotais strīdus protokols atbilst veiktajiem ierakstiem un ka sabiedrība 2024.gada 23.augusta

iesniegumā izskaidrojusi, ka sākotnēji protokolā pieļauta kļūda, tiesa uzskatīja, ka Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts

notāram nebija pamata grozīt vai atcelt sākotnējo lēmumu.

[4.5] Līdzpieteicēji norāda, ka strīdus protokolā sākotnēji norādītais balsojuma rezultāts satur tik nozīmīgas

neatbilstības, ka varēja tikt ievēlēti citi padomes locekļi. Tāpat arī norāda, ka iepriekš veikto balsojumu nav iespējams mainīt.

Kā jau tiesa konstatēja, neatbilstības balsu skaitā ir tikušas novērstas, iesniedzot labotu strīdus protokolu. Iebildumus

par balsu sadalījumu labotajā strīdus protokolā līdzpieteicēji nav izteikuši.

Uzņēmumu reģistrs ir valsts pārvaldes iestāde, kas ved Uzņēmumu reģistru un komercreģistru. Savukārt strīdi par

sabiedrību (uzņēmējsabiedrību vai komersantu) dalībnieku lēmumiem, tostarp to pieņemšanas kārtību, ir strīdi starp

privātpersonām. Līdz ar to, lemjot par izmaiņu izdarīšanu reģistrā, ne Uzņēmumu reģistram, ne administratīvajai tiesai nav

piešķirta kompetence šos strīdus izvērtēt un izšķirt. Tie ir izšķirami starp privāto tiesību subjektiem civilprocesuālā kārtībā

vispārējās jurisdikcijas tiesā, izskatot prasību par šādā sapulcē pieņemta lēmuma spēkā esību (sk. Senāta 2019.gada

28.augusta sprieduma lietā Nr.SKA-540/2019, ECLI:LV:AT:2019:0828.A420282816.6.S, 9. un 10.punkts).

Ja līdzpieteicēji uzskata, ka dalībnieku sapulces lēmums pieņemts, pieļaujot būtiskus pārkāpumus, strīds risināms

civiltiesiskā kārtībā atbilstoši Komerclikuma 287.panta pirmajai daļai, kas noteic, ka celt tiesā prasību par akcionāru sapulces

lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu var valdes vai padomes loceklis, kā arī jebkurš akcionārs.

[4.6] Pieteikumā norādīts, ka pieļauti pārkāpumi 2024.gada 15.maija akcionāru sapulces sasaukšanas kārtībā un ka

noticis balsojums par iepriekš neizsludinātu jautājumu.

No strīdus protokola izriet, ka /Persona A/ kā akcionārs nav piedalījies 2024.gada 15.maija akcionāru sapulcē.

No Komerclikuma 286.panta pirmās daļas 4. un 5.punkta, kā arī 287.panta pirmās daļas 3.punkta izriet, ka

akcionāram, kas nav piedalījies akcionāru sapulcē, ir tiesības celt prasību tiesā, ja ir notikuši sapulces sasaukšanas pārkāpumi.

Tātad šie iebildumi risināmi civilprocesuālā kārtībā un neietekmē pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu.

[4.7] Līdzpieteicēji norāda, ka, pamatojoties uz jaunieceltās padomes 2024.gada 20.maija lēmumu un 2024.gada

27.jūnija lēmumu, nepamatoti atbrīvota valde, ieceļot amatā jaunus valdes locekļus. Līdzpieteicēji norāda, ka neatbilstības

strīdus protokolā ietekmēja tālākos lēmumus.

Ņemot vērā, ka sākotnējās neatbilstības strīdus protokolā ir novērstas, tiesai nav pamata apšaubīt, ka ieraksts

komercreģistrā par padomes iecelšanu ir tiesisks. Strīdus protokola labošana neietekmē jaunieceltās padomes pieņemto

lēmumu tiesiskumu.

[4.8] Apkopojot iepriekš minēto, tiesa secināja, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2025.gada 25.marta spriedumu pieteicējs /Persona B/ iesniedza

apelācijas sūdzību, lūdzot pieteikumu apmierināt.

Apelācijas sūdzība pamatota ar pieteikumā minētajiem argumentiem, papildus norādot, turpmāk minēto.

[5.1] Ar laboto strīdus protokolu tika grozīts /Nosaukums A/ balsojums par padomes locekļu kandidātiem,

lai to pieskaņotu akcionāru lēmumam. Pieteicējs nepiekrīt tiesas secinājumam, ka nebija pamata apšaubīt labotajā

strīdus protokolā norādītos apstākļus un balsojumu rezultātu, jo sākotnēji konstatētās neatbilstības strīdus protokolā

tomēr ir tādas, kuras objektīvi nav iespējams novērst esošo dokumentu ietvaros.

[5.2] Sākotnēji iesniegtā strīdus protokola pareizību ar saviem parakstiem apliecināja gan sapulces vadītājs

un protokolētājs, gan arī divi akcionāra /Nosaukums A/pārstāvji. Tādējādi gan sapulcē ieceltās amatpersonas, gan

konkrētais akcionārs apliecināja, ka akcionārs par sapulcē izvirzīto padomes locekļa kandidātu /Persona C/ ir

nodevis 1 163 838 balsis, nevis 0 balsis kā norādīts vēlāk iesniegtajā labotajā strīdus protokolā.

[5.3] Tādējādi, ja akcionārs ir iepriekš rakstiski apstiprinājis savu balsojumu un vēlāk vēlas to mainīt, tas ir

iespējams nevis sagatavojot jaunu saturiski atšķirīgu akcionāru sapulces protokolu par iepriekšējo sapulci, bet gan

Komerclikumā paredzētajā kārtībā sasaucot jaunu akcionāru sapulci, un atkārtoti balsojot par attiecīgo jautājumu.

[5.4] Trūkumu novēršana dokumentos nedod tiesības iesniedzējam rīkoties pretēji Komerclikumā

ietvertajām akcionāru sapulces procedūrām, kā arī neatbrīvo Uzņēmumu reģistru no pienākuma pārbaudīt, ka arī no

jauna iesniegtie dokumenti atbilst Komerclikuma prasībām.

[5.5] Pieteicējs nepiekrīt pirmās instances tiesas secinājumam, ka pieteicēja iebildumi nav izskatāmi

administratīvajā procesā. Pieteicēja iebildumi ir celti tieši sakarā ar normatīvo aktu prasību izpildi, t.i., apstākli, ka

akcionāri ir balsojuši par jautājumu ārpus protokolā fiksētās darba kārtības pretēji Komerclikuma 276.panta pirmajā

daļā paredzētajam. Šāda akcionāru lēmuma reģistrācija nav pieļaujama, jo tā ir acīmredzami pretēja normatīvajam

regulējumam.

[6] Uzņēmumu reģistrs rakstveida paskaidrojumos par pieteicēja apelācijas sūdzību uzskata to par

nepamatotu un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā minēto argumentāciju.

Motīvu daļa

[7] Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus,

atzīst, ka pieteicēja /Persona B/ apelācijas sūdzība ir nepamatota un viņa pieteikums ir noraidāms.

[8] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās

instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var

norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā

daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot Administratīvās rajona tiesas 2025.gada 25.marta sprieduma

motivāciju, atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi izvērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un pamatoti

atzinusi, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai (skat. šī sprieduma

[4] punktu) un to neatkārto.

Atbildot uz apelācijas sūdzības argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[9] Apgabaltiesa nepiekrīt pieteicēja argumentam, ka Uzņēmumu reģistram nebija pamata izdarīt ierakstus

komercreģistrā uz labotā strīdus protokola pamata.

Salīdzinot strīdus protokola (lietas 41.-45.lapa) saturu ar labotā strīdus protokola (lietas 85.-89.lapa) saturu,

konstatējams, ka izmainīts ir tikai viens skaitlis – akcionāra /Nosaukums A/nodoto balsu skaits par padomes locekļa

kandidātu /Persona C/. Proti, skaitlis 1 163 838 aizstāts ar skaitli 0. Savukārt balsojuma galīgais rezultāts par

padomes locekļu amata kandidātiem labotajā strīdus protokolā nav ticis grozīts. Laboto strīdus protokolu,

apstiprinot tā pareizību, ir parakstījuši akcionāra/Nosaukums A/ valdes locekļi.

Ievērojot minēto, apgabaltiesai nerodas šaubas, ka strīdus protokolā ir labota pieļautā pārrakstīšanās kļūda,

tādējādi novēršot pretrunas strīdus protokolā atspoguļotajos balsojuma rezultātos par padomes locekļa kandidātu

/Persona C/.

Tā kā galīgais balsojuma rezultāts par padomes locekļa kandidātu /Persona C/ labotajā strīdus protokolā nav

ticis izmainīts, labojums nav ietekmējis akcionāru sapulces pieņemto lēmumu par sabiedrības jaunās padomes

sastāvu.

Līdz ar to Uzņēmumu reģistra galvenais notārs, izskatot apstrīdēšanas iesniegumu, pamatoti atzina, ka ar

sākotnējo lēmumu izdarītos ierakstus nav pamata atzīt par nepareiziem.

[10] Attiecībā uz pieteicēja norādīto pārkāpumu, akcionāriem balsojot par revīzijas komitejas pienākumu

uzticēšanu padomei, lai gan šāds jautājums netika iekļauts darba kārtībā, apgabaltiesa vērš pieteicēja uzmanību, ka

ziņas par revīzijas komitejas locekļiem netiek reģistrētas komercreģistrā, attiecīgi Uzņēmumu reģistram nebija

pienākuma pievērsties strīdus protokolā norādīto ziņu par revīzijas komiteju atbilstību normatīvajiem aktiem

pārbaudei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā

apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /Persona B/ pieteikumu par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra

2024.gada 29.augusta lēmuma Nr.1-5n/168 atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu daļā.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesneses: S.Liniņa I.Kaļiņina R.Paegle