Court convicts defendant of theft and misuse of payment card, sentencing to 11 months imprisonment.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of theft and unauthorized use of a payment card, sentencing him to 11 months imprisonment. The prosecution alleged that the defendant stole a credit card from the victim's jacket pocket and withdrew over 2,150 euros from ATMs. The court found the evidence sufficient to prove the criminal acts and applied the relevant Criminal Law provisions to determine the final penalty.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; 193. panta 2. daļa: The court established that unauthorized use of a stolen payment card constitutes theft under Article 180 and misuse of a payment instrument under Article 193, warranting combined sentencing.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.11290041417
Lietas arhīva Nr. K26-0411-18/9
ECLI:LV:REZT:2018:0628.11290041417.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē 2018.gada 28.jūnijā
Rēzeknes tiesa,
tiesnesis P.Novičenoks,
piedaloties prokurorei I.Babrei,
atklātā tiesas sēdē, neveicot pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā
par triju Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu un Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.
Aprakstošā daļa
[1] /pers. A/ nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli. Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos:
2017.gada 9.septembrī pēc plkst.16.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. A/ savas automašīnas salonā atrada /pers. B/
naudas maku, kurā atradās norēķinu karte, tas ir, maksāšanas līdzeklis, kuru turpmāk nolēma nelikumīgi izmantot. Īstenojot savu noziedzīgo nodomu
nelikumīgi izmantot svešu maksāšanas līdzekli – /pers. B/ izsniegto AS “Swedbank” norēķinu karti Nr., kas piesaistīta norēķinu kontam Nr.LVnumurs,
/pers. A/, apzinoties, ka tas ir svešs maksāšanas līdzeklis un viņam nav likumīgu tiesību veikt darījumus ar šo maksāšanas līdzekli, ar mērķi izmantot /pers.
B/ maksājuma kartes kontā esošo naudu un izņemt naudas līdzekļus, ievietoja karti bankomātos Ludzas pilsētā, ievadot viņam zināmo PIN kodu,
vairākkārt pārbaudot konta bilanci, izņēma tālāk nosauktajos bankomātos minētās naudas summas:
- 2017.gada 9.septembrī Stacijas ielā Ludzā AS “SEB Banka” bankomātā Nr.ATM 819 /pers. A/ četras reizes izņēma naudu 50 euro, 50 euro,
500 euro, 150 euro, bet pavisam kopsummā 750 euro;
- 2017.gada 10.septembrī Kr.Barona ielā 41, Ludzā AS “Citadele banka” bankomātā Nr.0126 /pers. A/ divas reizes izņēma naudu 1000 euro un
400 euro, bet pavisam kopsummā 1400 euro. Nolaupīto naudas maku ar maksāšanas līdzekli turpmāk /pers. A/ nometa uz zemes pie /pers. B/ vasaras
mājiņas /adrese/. Tādā veidā /pers. A/ nodarīja cietušajam /pers. B/ mantisku zaudējumu 2150 euro apmērā.
Ar šādam darbībām /pers. A/ izdarīja tīšu smagu noziegumu, atbildība par kuru paredzēta Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā.
[2] /pers. A/ nolaupīja un nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli. Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos:
2017.gada 20.oktobrī pēc plkst.16.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, atrodoties pie cietušā /pers. B/ vasaras mājiņā
/adrese/, mantkārīgu motīvu vadīts, un izmantojot to, ka /pers. B/ ir aizmidzis, /pers. A/ no /pers. B/ virsjakas kabatas nolaupīja maku ar svešu
maksāšanas līdzekli - /pers. B/ izsniegto AS “Swedbank” norēķinu karti Nr., kas piesaistīta norēķinu kontam Nr.LVnumurs, lai turpmāk to nelikumīgi
izmantotu. Turpinot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/, apzinoties, ka tas ir svešs maksāšanas līdzeklis un viņam nav likumīgu tiesību veikt darījumus ar
šo maksāšanas līdzekli, ar mērķi izmantot /pers. B/ maksājuma kartes kontā esošo naudu un izņemt naudas līdzekļus, ievietoja karti?AS “Citadele banka”
bankomātā Nr.0126 Kr.Barona ielā 41, Ludzā, ievadot viņam zināmo PIN kodu, divas reizes izņēma naudu 600 euro un 500 euro, bet pavisam
kopsummā 1100 euro. Nolaupīto naudas maku ar maksāšanas līdzekli turpmāk /pers. A/ nolika atpakaļ /pers. B/ piederošā vasaras mājiņā /adrese/.
Tādā veidā /pers. A/ nodarīja cietušajam /pers. B/ mantisku zaudējumu 1100 euro apmērā.
Ar šādam darbībām /pers. A/ izdarīja tīšu smagu noziegumu, atbildība par kuru paredzēta Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā.
[3] /pers. A/ nolaupīja un nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli. Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos:
2017.gada 22.oktobra vakarā, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, atrodoties savā dzīvesvietā /adrese/, kur pie viņa ciemojās
/pers. B/, mantkārīgu motīvu vadīts, un izmantojot to, ka /pers. B/ ir aizmidzis, /pers. A/ no /pers. B/ virsjakas kabatas nolaupīja maku ar svešu
maksāšanas līdzekli - /pers. B/ izsniegto AS “Swedbank” norēķinu karti Nr.4726490000021541, kas piesaistīta norēķinu kontam Nr. LVnumurs, lai
turpmāk to nelikumīgi izmantotu. Turpinot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/, apzinoties, ka tas ir svešs maksāšanas līdzeklis un viņam nav likumīgu
tiesību veikt darījumus ar šo maksāšanas līdzekli, ar mērķi izmantot /pers. B/ maksājuma kartes kontā esošo naudu un izņemt naudas līdzekļus,
2017.gada 23.oktobrī ap plkst.00.35 ievietoja karti AS “Citadele banka” bankomātā Nr.0126 Stacijas ielā 30, Ludzā, un izņēma naudu 900 euro.
Nolaupīto naudas maku ar maksāšanas līdzekli turpmāk /pers. A/ nolika atpakaļ /pers. B/ virsjakas kabatā.
Ar šādam darbībām /pers. A/ izdarīja tīšu smagu noziegumu, atbildība par kuru paredzēta Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā.
[4] /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā. Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos:
2018.gada 10.martā ap plkst.19.03 /pers. A/ svešas kustamas mantas nolaupīšanas nolūkā, ar automašīnu BMW, valsts reģistrācijas numurs
/reģistrācijas numurs/, atbrauca uz SIA „CIRCLE K Latvia” degvielas uzpildes staciju, kas atrodas Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 143b, izmantojot sūkni
Nr.7, iepildīja savā automašīnā 23,61 litrus 95miles benzīna, un, nesamaksājot par iepildīto benzīnu, no degvielas uzpildes stacijas aizbrauca.
Tādā veidā, /pers. A/ nolaupīja SIA „CIRCLE K Latvia” piederošo benzīnu par kopējo summu 30,03 euro, kas sastāda nelielu apmēru.
Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja tīšu mazāk smagu noziegumu, atbildība par kuru ir paredzēta Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Motīvu daļa
Uz tiesas sēdi neieradās cietušās SIA “Circle K” pārstāvis, par neierašanās iemesliem nepaziņoja. Cietusī SIA “Circle K” lietā nav pieteikusi
kaitējuma kompensāciju.
Izlemjot jautājumu par iespēju skatīt krimināllietu bez cietušās SIA “Circle K” pārstāvja piedalīšanās, tiesa atzina, ka saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 469.panta otrās daļas noteikumiem krimināllietas iztiesāšana ir iespējama cietušās pārstāvja prombūtnē.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainīgumu visā viņam uzrādītajā apsūdzībā atzina pilnībā, kā arī pilnībā atzina cietušā /pers. B/ pieteikto
materiālā kaitējuma kompensāciju 4238,22 euro apmērā un uzturēja pirmstiesas procesā pieteikto lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu un
analoģisku lūgumu pieteica arī tiesai.
Valsts apsūdzības uzturētāja apsūdzētā lūgumu atzina par pieļaujamu un lūdza to apmierināt, norādot, ka apsūdzētais savu vainu ir atzinis pilnībā un
lietā savāktie pierādījumi objektīvi apstiprina apsūdzētā vainīgumu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā. Lietas materiāli ir pārbaudāmi tikai daļā par apsūdzētā
personību raksturojošām ziņām.
Cietušais /pers. B/ atzina par iespējamu izskatīt lietu bez pierādījumu pārbaudes.
Tiesa, pārbaudot lietā esošos materiālus, konstatē, ka apsūdzētā /pers. A/ vainīgums bez paša apsūdzētā pirmstiesas kriminālprocesā sniegtajiem
paskaidrojumiem apstiprinās arī ar citiem objektīviem lietā savāktajiem pierādījumiem visā celtās apsūdzības apjomā. Lietā savāktais ziņu par faktiem
kopums dod pietiekamu pamatu secinājumam, ka /pers. A/ ir izdarījis vienu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā un trīs Krimināllikuma 193.panta
otrajā daļā paredzētos noziedzīgos nodarījumus. Tāpat tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ darbības pirmstiesas kriminālprocesā ir kvalificētas pareizi.
Apsūdzētajam ir izskaidrota un saprotama pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas būtība un procesuālās sekas.
Ņemot vērā minēto, tiesa kriminālprocesa iztiesāšanas stadijā atzina, ka apsūdzētā lūgums par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu ir apmierināms
un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, bet lietas materiāli ir pārbaudāmi tikai daļā
par apsūdzētā personību raksturojošām ziņām un atbildību ietekmējošiem apstākļiem.
Ņemot vērā to, ka nepastāv strīds starp valsts apsūdzību un apsūdzēto par inkriminētās apsūdzības saturu un faktiskajiem apstākļiem, tiesa atzīst,
ka tiesas spriedumā nav nepieciešams veikt lietā esošo pierādījumu uzskaiti un analīzi, kas attiecas uz lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem.
Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta noteikumiem, nosakot sodu apsūdzētajam /pers. A/, tiesa ņem vērā apsūdzētā personību, izdarīto noziedzīgo
nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, kā arī apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus.
Par apsūdzētā personu raksturojošām ziņām pirmstiesas procesā un tiesas izmeklēšanā konstatēts, ka apsūdzētais /pers. A/ ir ieguvis pamatizglītību,
neprecēts, algotu darbu nestrādā, apgādājamo nav, agrāk vairākas reizes kriminālsodīts, pēdējās četras reizes:
1. ar Rēzeknes tiesas 2017.gada 30.maija spriedumu par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu
sodīts ar piespiedu darbu uz 200 stundām, spriedums stājies spēkā 2017.gada 10.jūnijā;
2. ar Rēzeknes tiesas 2017.gada 22.decembra spriedumu par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanu, piemērojot Krimināllikuma 50.panta piekto daļu (pēc kopības ar Rēzeknes tiesas 2017.gada 30.maija spriedumu), sodīts ar brīvības
atņemšanu uz 4 mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 mēnešiem un piespiedu darbu uz 137 stundām un 30 minūtēm, spriedums stājies spēkā
2018.gada 31.janvārī;
3. ar Rēzeknes tiesas 2018.gada 6.februāra spriedumu par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu,
piemērojot Krimināllikuma 50.panta piekto daļu (pēc kopības ar Rēzeknes tiesas 2017.gada 22.decembra spriedumu), sodīts ar brīvības
atņemšanu uz 6 mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz 9 mēnešiem un piespiedu darbu uz 137 stundām un 30 minūtēm, spriedums stājies
likumīgā spēkā 2018.gada 17.februārī;
4. ar Rēzeknes tiesas 2018.gada 8.jūnija spriedumu par Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā un 175.panta pirmajā daļā paredzēto
noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, piemērojot Krimināllikuma 51.pantu (daļēji pievienojot neizciesto sodu pēc Rēzeknes tiesas 2018.gada
6.februāra sprieduma), sodīts ar brīvības atņemšanu uz 9 mēnešiem, piespiedu darbu uz 118 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības
uz 3 gadiem.
Apsūdzētais tiesas izmeklēšanā atzina sevi par vainīgu un attieksmē pret izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem norādīja, ka ļoti nožēlo
izdarīto. Nevar izskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas iemeslus, atzīst, ka rīkojas neapdomīgi, taču viņam savs liktenis nav vienaldzīgs.
Vērtējot /pers. A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, smagumu un radītās sekas, kā arī apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus,
tiesa konstatē šādus apstākļus:
/pers. A/ saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešās un ceturtās daļas noteikumiem ir izdarījis vienu tīšu mazāk smagu noziegumu un trīs tīšus
smagus noziegumus, kas vērsti pret cietušo mantiskām interesēm. Cietušajiem nodarītie zaudējumi nav atlīdzināti.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otrās daļas noteikumiem par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli divu Krimināllikuma
193.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā (izdarīti 2017.gada oktobrī) var atzīt to, ka viņš atzina savu vainu gan
pirmstiesas procesā, gan arī tiesas izmeklēšanā un nožēlo izdarīto. Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/
atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas izdarīts 2017.gada septembrī,
var atzīt pieteikšanos par vainīgu, savas vainas vaļsirdīgu atzīšanu un izdarītā nožēlošanu (lietas 1.sējuma 39.lapa).
Tāpat tiesa, nosakot sodu, ņem vērā, ka apsūdzētais ir sadarbojies ar izmeklēšanu un tiesu, nav apstrīdējis lietā savāktos pierādījumus, lūdzis
lietu izskatīt bez pierādījumu pārbaudes, tādējādi sekmējot ātrāku krimināltiesisko attiecību noregulējumu un kriminālprocesa ekonomiskumu.
Ņemot vērā, ka iesniegumu par atzīšanos divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā, kas
izdarīti 2017.gada septembrī (lietas 1.sējuma 38.lapa) , /pers. A/ ir uzrakstījis pašrocīgi 2017.gada 31.oktobrī, tas ir jau būdams aizturēts
2017.gada 30.oktobrī saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 264.panta pirmās daļas 2.punktu uz aizdomu pamata par /pers. B/ piederošās
maksājumu kartes izmantošanu, tiesa uzskata ka nav pamata šo iesniegumu atzīt par pieteikšanos par vainīgu Krimināllikuma 47.panta pirmās
daļas 1.punkta izpratnē.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par atbildību pastiprinošu apstākli attiecībā uz visiem inkriminētajiem
noziedzīgajiem nodarījumiem atzīstams tas, ka /pers. A/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo tie ir izdarīti
nedzēstas sodāmības laikā.
Krimināllikuma 35.pantā paredzēti kriminālsoda piemērošanas mērķi – aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo
personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no
noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas. Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa noteic, ka par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu brīvības atņemšanas
sods ir nosakāms tikai tādā gadījumā, ja ar brīvības atņemšanu nesaistīta soda piemērošanu nav iespējams panākt Krimināllikuma 35.panta
paredzēto soda mērķu sasniegšanu.
Izvēloties /pers. A/ nosakāmā soda veidu, tiesa ņem vērā, ka /pers. A/ iepriekš ir ticis sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret
citu personu īpašumu, taču apsūdzētais /pers. A/ nedzēstas sodāmības laikā ir izdarījis jaunus četrus tīšus noziegumus, trīs no kuriem ir smagi.
Cietušajam /pers. B/ nodarītais kaitējums nav atlīdzināts un apsūdzētais nevar paust nekādas prognozes par kaitējuma atlīdzināšanu, jo viņam
pašlaik nav stabilu un pastāvīgu ienākumu.
Ņemot vērā šos apstākļus, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam /pers. A/ nevar noteikt ar brīvības atņemšanu nesaistītus sodus. Apsūdzētā rīcība ir
vērtējama kā asociāla un tā rupji aizskar citu personu tiesības un intereses. Tiesas ieskatā kriminālsoda mērķu sasniegšana – apsūdzētā atturēšana
no noziedzīgo darbību atkārtotas izdarīšanas un sabiedrības interešu aizsardzība – nav iespējama citādi, kā tikai ar brīvības atņemšanas soda
noteikšanu. Apsūdzētajam iepriekš noteiktie ar brīvības atņemšanu nesaistītie sodi nav atturējuši viņu no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Turklāt
apsūdzētais nav arī pienācīgi pildījis viņam iepriekš noteiktos piespiedu darbus. Tādējādi ir pamats secinājumam, ka apsūdzētā rīcība ir vērtējama
kā vieglprātīga un destruktīva attiecībā pret paša apsūdzētā likteni un apsūdzētā labošana nav iespējama ar brīvībā izciešamu sodu piespriešanu.
Ar soda piemērošanu apsūdzētajam ir jāpanāk viņa atturēšana no noziedzīgu darbību atkārtotas izdarīšanas, kā arī jāpanāk, lai apsūdzētais
apzinās, ka sods ir nenovēršams par katru noziedzīgo darbību un nosakāmā soda smagums ir atkarīgs tikai un vienīgi no paša apsūdzētā izvēlētiem
uzvedības modeļiem.
Tiesa atzīst, ka sods /pers. A/ par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ir nosakāms īslaicīgas
brīvības atņemšanas veidā, bet par Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu sods ir nosakāms brīvības
atņemšanas veidā.
Izvērtējot /pers. A/ nosakāmā soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzētā attieksmi pret nodarījumu, iestājušās sekas, kā arī ņem vērā noziedzīgo
nodarījumu izdarīšanā konstatētos atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus. Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam sods par
Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā un 193.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu ir nosakāms tuvāk minimālajai panta
sankcijā paredzētajai robežai, taču, ņemot vērā to, ka apsūdzētā /pers. A/ darbībās ir konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis, nav pamata sodu
apsūdzētajam noteikt minimālā apmērā. Tāpat nosakot sodus par Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu
izdarīšanu ir jāņem vērā nodarītā kaitējuma apmērs.
/pers. A/ galīgais sods pēc spriedumu kopības ir nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas noteikumiem, noteikto sodu
daļēji saskaitot ar brīvības atņemšanas sodu un pilnīgi pievienojot neizciesto piespiedu darbu un papildsodu, kas noteikti ar Rēzeknes tiesas
2018.gada 8.jūnija spriedumu. Brīvības atņemšanas soda izciešana apsūdzētajam /pers. A/ skaitāma no šā sprieduma taisīšanas dienas. Saskaņā
ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā /pers. A/ ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks no 2017.gada
30.oktobra līdz 2017.gada 1.novembrim (divas dienas) un no 2018.gada 29.maija līdz 2018.gada 31.maijam (divas dienas). Papildsoda –
transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – termiņā ieskaitāma izciestā soda daļa no 2018.gada 19.jūnija līdz 2018.gada 28.jūnijam.
Ņemot vērā, ka pēc vairākiem spriedumiem piespriestā brīvības atņemšanas soda termiņš kopā nepārsniedz trīs gadus, nav tiesiska pamata
aizstāt neizciesto sodu – piespiedu darbs – ar brīvības atņemšanu atbilstoši Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punkta noteikumiem. Saskaņā
ar Krimināllikuma 52.panta 2.1daļas noteikumiem /pers. A/ noteiktie piespiedu darbi izpildāmi patstāvīgi pēc brīvības atņemšanas soda
izciešanas.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 272.panta ceturtās daļas noteikumiem apsūdzētajam noteiktais drošības līdzeklis – nodošana policijas
uzraudzībā – sprieduma izpildes nodrošināšanai ir grozāms uz apcietinājumu, apcietinot viņu tiesas zālē pēc sprieduma pasludināšanas.
Kriminālprocesā cietušais /pers. B/ iesniedzis materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu par 4238,22 euro piedziņu no vainīgā /pers.
A/.
Saskaņā ar Civillikuma 1635.panta pirmo daļu katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts
kaitējums dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot, un saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu
katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko tas ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.
Cietušajam nodarītie zaudējumi ir tiešā cēloniskā sakarībā ar apsūdzētā /pers. A/ prettiesiskajām darbībām. Kriminālprocesa likuma
352.panta ceturtajā daļā noteikts, ka kaitējuma nodarītājs un cietušais var labprātīgi vienoties par atlīdzinājumu. Ņemot vērā, ka apsūdzētais
pieteikto kaitējuma kompensāciju atzina, tiesa atzīst, ka tā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktum ir piedzenama
no vainīgā. Citastarp arī tiesai nerodas saprātīgas šaubas par pieteiktās kaitējuma kompensācijas apmēra nesamērīgumu, jo tās apmērs atbilst
apsūdzībā norādīto faktisko apstākļu kopumam.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 134.panta otro daļu divus CD diskus ar videoierakstiem atzīt par dokumentiem un turpināt
glabāt pie krimināllietas materiāliem.
Kaitējuma kompensācijas nodrošināšanai 4238,22 euro apmērā, ir saglabājams /pers. A/ mantai – akustiskajai sistēmai F8D A180X (s/n
A180XE170100204) un automašīnai BMW 316, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (WIN: WBACA71070FL42878) - uzliktais
arests.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 272.panta ceturto daļu, 353.panta pirmās daļas 1.punktu, 499., 511., 512., 514. un 520., 527.-
530.pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
/pers. A/, personas kods /personas kods/:
1. atzīt par vainīgu Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (izdarīts 2017.gada 9. un 10.septembrī)
un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem;
2. atzīt par vainīgu Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (izdarīts 2017.gada 20.oktobrī) un sodīt
ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem;
3. atzīt par vainīgu Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (izdarīts 2017.gada 22. un 23.oktobrī) un
sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem;
4. atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu
uz 1 (vienu) mēnesi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, daļēji saskaitot noteiktos sodus, pēc noziedzīgu nodarījumu kopības galīgo sodu
/pers. A/ noteikt – brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu noteikto sodu daļēji saskaitīt ar brīvības atņemšanas sodu un pilnīgi pieskaitīt piespiedu
darbus un papildsodu, kas noteikti ar Rēzeknes tiesas 2018.gada 8.jūnija spriedumu, un galīgo sodu pēc spriedumu kopības /pers. A/ noteikt –
brīvības atņemšanu uz 11 (vienpadsmit) mēnešiem, piespiedu darbu uz 118 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 (trīs)
gadiem.
Brīvības atņemšanas soda iziešanu /pers. A/ skaitīt no 2018.gada 28.jūnija.
Brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā ieskaitīt /pers. A/ aizturēšanā pavadīto laiku no 2017.gada 30.oktobra līdz 2017.gada
1.novembrim (divas dienas) un no 2018.gada 29.maija līdz 2018.gada 31.maijam (divas dienas). Papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību
atņemšana – termiņā ieskaitīt izciesto soda daļu no 2018.gada 19.jūnija līdz 2018.gada 28.jūnijam.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1daļu piespiedu darba sodu izpildīt patstāvīgi, piespiedu darba izpildi uzsākot pēc brīvības
atņemšanas soda izciešanas.
Pamatojoties uz kriminālprocesa likuma 272.panta ceturto daļu, grozīt /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli no nodošanas policijas
uzraudzībā uz apcietinājumu un apcietināt /pers. A/ tiesas zālē pēc sprieduma pasludināšanas.
Lietai pievienotos divus CD diskus saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 134.panta otro daļu turpināt glabāt pie lietas materiāliem.
Apmierināt pilnībā cietušā /pers. B/ pieteikto materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu un piedzīt no /pers. A/, personas kods
/personas kods/, /pers. B/, personas kods 160286-12815, labā 4238,22 euro (četri tūkstoši divi simti trīsdesmit astoņi euro un 22 centi).
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.panta pirmās daļas 9.punktu noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par kaitējuma
atlīdzināšanu – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokumentus par kaitējuma kompensāciju atlīdzināšanu jāiesniedz Rēzeknes tiesai.
Kaitējuma kompensācijas nodrošināšanai 4238,22 euro (četri tūkstoši divi simti trīsdesmit astoņi euro un 22 centi) apmērā saglabāt uzlikto
arestu /pers. A/ mantai – akustiskajai sistēmai F8D A180X (s/n A180XE170100204) un automašīnai BMW 316, valsts reģistrācijas numurs
/reģistrācijas numurs/ (WIN: WBACA71070FL42878).
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams, bet procesa dalībnieki 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā
iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.
Pilno spriedumu daļā par noteikto sodu, kaitējuma kompensāciju vai sakarā ar tiesas pieļautiem procesuālo tiesību normu pārkāpumiem var
pārsūdzēt vai noprotestēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību vai
protestu Rēzeknes tiesā.
Tiesnesis P.Novičenoks