Court dismissed appeal against administrative fine for failure to sign waste management contract.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's appeal against a municipal administrative fine for failing to sign a waste management contract. The plaintiff argued that recent property acquisition and temporary absence abroad prevented contract signing, but the court found no evidence supporting this claim. Consequently, the court upheld the administrative commission's decision based on the established violation of mandatory waste management regulations.
Legislator headnote
AI generatedAtkritumu apsaimniekošanas likuma 16.pants; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 pants: Failure to sign a waste management contract constitutes an administrative violation, and a plaintiff's appeal is inadmissible unless statutory grounds for revocation are met.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1A-0278-17/2
ECLI:LV:RPPT:2017:1121.1A68027817.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā,
2017.gada 21.novembrī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese Gunta Sokolova, rakstveida procesā izskatot /pers. A/ sūdzību par Siguldas novada pašvaldības
Administratīvās komisijas 2017.gada 13.jūnija lēmumu Nr.N18 EM506086/108/2017,
konstatēja:
2017.gada 17.maijā plkst.13:00 Siguldas novada pašvaldības policijas inspektors Tālis Niedzviedzis sastādīja /pers. A/ administratīvā pārkāpuma
protokolu EM506086 par to, ka 2017.gada 17.maijā /pers. A/ piederošajā īpašumā /adrese/ nav noslēgts līgums par sadzīves atkritumu izvešanu.
Norādīts, ka ir pārkāpta Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16.panta pirmā daļa un 2013.gada 29.maija Siguldas novada saistošo noteikumu
Nr.13 “Par atkritumu apsaimniekošanu Siguldas novadā” 12. un 12.2.1.punkts.
Konstatēts, ka ir izdarīts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā arī - LAPK) 75.panta otrajā daļā paredzētais
administratīvais pārkāpums.
Ar Siguldas novada domes Administratīvās komisijas (tālāk tekstā arī- komisija) lēmumu Nr. N18 EM506086/108/2017 /pers. A/ sodīts pēc
LAPK 75.panta otrās daļas ar naudas sodu 70 euro.
Lēmumā norādīts, ka 2017.gada 01.maijā SNPP inspektors T.Niedzviedzis, veicot darba pienākumus kopā ar inspektoru I.Pūci, apsekoja
privātīpašumu /adrese/. Sakarā ar konstatēto pārkāpumu, ka nekustamā īpašuma īpašnieks nav noslēdzis atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar atkritumu
apsaimniekošanas komersantu, /pers. A/ nosūtīts uzaicinājums 2017.gada 17.maijā sniegt paskaidrojumu Siguldas novada Pašvaldības policijā.
2017.gada 17.maijā /pers. A/ uz paskaidrojuma sniegšanu neieradās, par neierašanās iemesliem ziņu nav. Līdz ar to /pers. A/ sastādīts
administratīvā pārkāpuma protokols un kopija nosūtīta uz deklarēto dzīvesvietas adresi.
Saskaņā ar LAPK 270.panta pirmo daļu administratīvā pārkāpuma lietai tika noteikts izskatīšanas termiņš 2017.gada 13.jūnijs plkst.16:30.
Administratīvā pārkāpuma lieta tika izskatīta bez pie atbildības saucamās personas klātbūtnes.
Komisija ir iepazinusies ar e-pasta vēstuli no /pers. A/, kur viņš paskaidro, ka īpašumu iegādājies nesen (pēc Zemesgrāmatas datiem 2017.gada
25.janvārī) un negaidīti pēc tam nācies doties uz ASV uz četriem mēnešiem, atgriezīsies Latvijā 01.jūlijā. Tāpēc noslēgt līgumu šobrīd neesot iespējams.
Lūdz protokolu “iesaldēt”.
Komisija, iepazīstoties ar lietā esošajiem materiāliem izdarījusi secinājumus, ka /pers. A/ tika nosūtīta brīdinājuma vēstule, uz kuru nesekoja nekāda
veida atbildes reakcija. Brīdinājuma vēstule, tāpat kā vēstule par administratīvā pārkāpuma protokolu tika nosūtīta uz deklarēto dzīvesvietu. Tomēr uz
sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu /pers. A/ reaģēja. Komisija norāda, ka tās rīcībā ir informācija, ka līgumu par atkritumu apsaimniekošanu
var pieteikt arī elektroniski.
Izvērtējot lietas materiālus, komisija nekonstatēja apstākļus, kas mīkstina atbildību saskaņā ar LAPK 33.pantu, kā arī nav konstatējusi apstākļus,
kas pastiprina atbildību par izdarīto pārkāpumu saskaņā ar LAPK 34.pantu.
Komisija ir novērtējusi pierādījumus: SNPP pavadrakstu; administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.EM506086; vēstules kopiju par administratīvā
pārkāpuma protokolu; protokolam pievienoto dokumentu sarakstu; SNPP inspektora T.Niedzviedža 17.05.2017. ziņojumu; iis.ic.iem.gov.lv izdruku,
SNPP inspektora T.Niedzviedža 01.05.2017. ziņojumu; izdruku no datu bāzes „Personu datu pārlūks”, izdruku no Zemesgrāmatas; uzaicinājumu
paskaidrojuma sniegšanai un, atklāti balsojot, ar 4 balsīm par (E.Liepiņa, G.Mūrmane, A.Ādamsone, R.Balode), pret- nav, atturas- nav, nolēma /pers.
A/ piemērot naudas sodu 70 euro apmērā.
Par šo lēmumu 2017.gada 03.augustā tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība.
Sūdzībāpers. A norāda, ka, tā kā kopš 2017. gada 06.marta līdz 2017.gada 30.jūnijam bija Amerikas Savienotajās valstīs (turpmāk tekstā arī-
ASV), viņam personīgi nebija iespējas saņemt Siguldas pašvaldības policijas sūtīto vēstuli. Viņa deklarētajā adresē, Rīgā, adresešāda vēstule kā ierakstīts
sūtījums netika piegādāts, tādēļ neviena cita persona nevarēja zināt, ka šāda vēstule ir iemesta pasta kastītē. Viņa prombūtnes dēļ arī radās situācija, ka
nebija iespējams sniegt ziņas par to, kādēļ īpašumam nav pieslēgts atkritumu izvešanas pakalpojums, un attiecīgi tādēļ Siguldas pašvaldības policija
sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.EM506086, kurš arī esot nosūtīts uz viņa deklarēto adresi. Šādu sūtījumu viņš arī nav saņēmis, jo
joprojām ir ārzemēs.
Norāda, ka viņa deklarētajā adresē dzīvo viņa sieva, kura atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Sieva visu laiku nav bijusi uz vietas, bet tajos
laikos, kad bija, pasta darbinieks nav piegādājis nevienu no iepriekš minētajām vēstulēm, kuras sūtījusi Siguldas pašvaldības policija. Norāda, ka
25.05.2017. viņa sieva ievēroja, ka nepieciešams izņemt sūtījumus no pasta kastītes, tajā brīdī arī viņa konstatēja, ka ir pienākuši sūtījumi un, protams,
nebija iespējams noteikt, vai pasta darbinieks ir nesis šos sūtījumus uz dzīvokli vai nē. Norāda, ka sieva tajā pašā dienā sazinājās ar viņu un informēja par
vēstulēm un to saturu. Uzzinājusi par administratīvā procesa esamību, sieva gaidīja pasta darbinieka ierašanos un saņēma no darbinieka sūtījumu, kurā
bija komisijas lēmums.
Norāda, ka apstrīdētajā lēmumā nav minēts fakts, ka viņš sūtījis Siguldas pašvaldības policijai e-pastu, kurā minējis, ka nekavējoties ir nosūtījis
pieteikumu par pakalpojuma pieslēgšanu uzņēmumam SIA “JUMIS”, kā arī to, ka viņš minējis faktu, ka šobrīd mājā neviens nedzīvo.
Komisija lēmumā norāda, ka viņu rīcībā esot ziņas, ka līgumu ar SIA “JUMIS” iespējams noslēgt arī elektroniski. Norāda, ka vēlāk 18.jūlijā pēc
telefona sarunas ar SIA “JUMIS” darbinieci /pers. H/ saņēmis informāciju, ka elektroniski var uzrakstīt tikai pieteikumu, taču elektroniski nav iespējams
noslēgt līgumu par atkritumu izvešanu. Lai to noslēgtu, ir jāierodas pie SIA “Jumis”, līdz ar to lēmumā norādītā informācija ir kļūdaina.
Ņemot vērā to, ka uzreiz ir izmantojis šo iespēju mēģināt elektroniski pieteikties atkritumu izvešanai, uzskata, ka no viņa puses ir izpildītas visas uz
konkrēto mirkli iespējamās darbības. Savukārt, no SIA “JUMIS” līdz 14.07.2017.nebija saņēmis nekādu informāciju par pakalpojuma pieslēgšanu un
līguma noslēgšanu.
Uzskata, ka uzņēmumam, kuram ir pienākums nodrošināt atkritumu izvešanas pakalpojumu Siguldas pašvaldībā, arī būtu jāpilda savas saistības un
jāsazinās ar personām, kuras piesakās pakalpojumam arī elektroniski, jo tā tas ir norādīts mājas lapā.
Ņemot vērā to, ka nav iespējams iegūt rakstiskā formā elektronisko pieteikuma anketu, kuru aizpildījis SIA “JUMIS” mājas lapā, 14.07.2017. ap
plkst.14.00, telefoniski sazinoties ar SIA “JUMIS ” un uzņēmuma darbinieci, tika informēts, ka ir notikusi kāda kļūda un tieši šis pieteikums tā arī nav
bijis apstrādāts, tomēr atzina, ka ir bijis saņemts. Pārrunājot radušos situāciju, darbiniece apstiprināja, ka tā ir arī uzņēmuma vaina un norādīja, ka
uzņēmums nemaz nav ieinteresēts slēgt līgumu par atkritumu izvešanu īpašumam, kurā šobrīd neviens nedzīvo, jo tiktu patērēti uzņēmuma resursi tukšas
atkritumu tvertnes apsekošanai. Darbiniecei tika paskaidrots, ka īpašumā ir deklarējusies sieva un dēls tā iemesla dēļ, lai iestātos rindā uz pašvaldības
bērnu dārzu, tomēr fiziski tur neviens nedzīvo, jo tiek veikts telpu kosmētiskais remonts. Tas, ka telpas šobrīd nav apdzīvojamas, ir acīmredzams fakts.
Tāpat arī tika norunāts, ka līdz ko īpašums kļūs apdzīvojams, uzreiz tiks pieslēgta atkritumu izvešana. Norāda, ka saistošo noteikumu Nr.13 “Par
atkritumu apsaimniekošanu Siguldas novadā” 13.2 punktā pie norādītā atkritumu izvešanas biežuma nemaz nav minēts, ka neapdzīvotām vienģimeņu,
divģimeņu vai rindu mājām ir nepieciešams pieslēgt atkritumu izvešanas pakalpojumu.
Norāda, ka noprot, ka komisijas sastāvam nav īpašas ticības, ka viņš bijis prombūtnē ārvalstīs, jo uz pirmo vēstuli neesot reaģējis, taču uz lēmumu
gan, tādēļ pielikumā pievieno NATO komandējuma pavēli.
Uzskata, ka, ņemot vērā visus apstākļus, viņam nav nodrošināta iespēja pilnībā realizēt savas procesuālās tiesības, kā arī nešķiet loģiski tas, ka
viņam ir jānomaksā sods 70 euro apmērā par pakalpojuma neesamību, kas viņam nemaz nav nepieciešams, jo konkrētajā īpašumā šobrīd nav iespējams
dzīvot, turklāt SIA “JUMIS” norāda, ka šobrīd nemaz nav nepieciešams slēgt līgumu par atkritumu izvešanu, tādēļ lūdz atcelt piemēroto naudas sodu 70
euro apmērā.
Tiesnese, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka sūdzība nav pamatota un tādēļ tā ir noraidāma.
LAPK 289.13panta trešā daļa paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā
pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks
argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Tiesnese pievienojas Siguldas novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2017.gada 13.jūnija lēmumā Nr.N18 EM506086/108/2017
norādītajai motivācijai, tāpēc spriedumā neizklāsta izvērstus argumentus, jo tie atkārtotu sprieduma aprakstošajā daļā izklāstīto iestādes motivāciju.
Tiesnese uzskata, ka iestāde ir motivējusi savu lēmumu ar pierādījumu analīzi kopsakarā ar normatīvajiem aktiem, ko tiesnesei nav pamata
apšaubīt.
Tiesnese uzskata, ka /pers. A/ pārkāpums ir konstatēts pareizi, pierādīts un administratīvais sods ir piemērots atbilstoši LAPK 75.panta otrās daļas
sankcijai, nosakot minimāli iespējamo sodu.
Papildus tiesnese norāda sekojošo.
Lietā nav strīda, ka /pers. A/ nav noslēdzis atkritumu apsaimniekošanas līgumu.
Sūdzībā pers. A norāda, ka, tā kā kopš 2017. gada 06.marta līdz 2017.gada 30.jūnijam bija ASV, viņam personīgi nebija iespējas saņemt
Siguldas pašvaldības policijas sūtīto vēstuli, viņa deklarētajā adresē, Rīgā, adresešāda vēstule kā ierakstīts sūtījums netika piegādāts, tādēļ neviena cita
persona nevarēja zināt, ka šāda vēstule ir iemesta pasta kastītē.
Saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta otro daļu dokuments, kas paziņots kā vienkāršs pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu astotajā dienā no
dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments.
Protokola noraksts nosūtīts pa pastu 2017.gada 18.maija vēstulē Nr.6.3./1316 uz sūdzības iesniedzēja deklarēto dzīvesvietu /adrese/, vienlaicīgi
nosūtot paziņojumu par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laiku un vietu.
Saskaņā ar Paziņošanas likuma 4.panta pirmo daļu fiziskajai personai dokumentu paziņo uz deklarētās dzīvesvietas adresi vai deklarācijā norādīto
papildu adresi. Dokumentu var paziņot uz citu adresi gadījumā, ja adresāts norādījis uz objektīviem apstākļiem, kādēļ tas nepieciešams. Adresātam ir
pienākums būt sasniedzamam norādītajā adresē.
Ievērojot citētās normas, tiesnese secina, ka /pers. A/ bija pienākums būt sasniedzamam deklarētajā dzīvesvietā un /pers. A/ prombūtne
administratīvās lietas izskatīšanas laikā nevar būt par pamatu lēmuma atcelšanai.
Bez tam no lietas materiāliem redzams, ka sūdzības iesniedzējs, 2017.gada 25.maijā policijai sūtot elektroniskā pasta vēstuli, nav lūdzis policijai
atlikt lietas izskatīšanu, bet ir tikai izteicis lūgumu “iesaldēt” administratīvā pārkāpuma protokolu.
/pers. A/ norāda, ka lēmumā nav minēts fakts, ka sūdzības iesniedzējs sūtījis policijai e-pastu, kurā minējis, ka nekavējoties ir nosūtījis pieteikumu
par pakalpojuma pieslēgšanu uzņēmumam SIA “JUMIS”, kā arī to, ka šobrīd mājā neviens nedzīvo.
Tiesnese uzskata, ka šim argumentam nav nozīmes, jo administratīvā pārkāpuma fakts konstatēts 2017.gada 17.maijā un uz to brīdi līgums par
atkritumu izvešanu nebija noslēgts. Administratīvā pārkāpuma fakts fiksēts administratīva pārkāpuma protokolā un tiesnesei nav pamata apšaubīt
protokolā fiksētās ziņas par faktiem, jo administratīvā pārkāpuma lietā nav konstatēti tādi apstākļi, kas norādītu uz protokolā iekļauto ziņu nepatiesumu
vai neatbilstību patiesajiem lietas apstākļiem.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8.panta 3.punkts nosaka, ka pašvaldība izdod saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu
savā administratīvajā teritorijā, nosakot šīs teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu savākšanai, arī
minimālajam sadzīves atkritumu savākšanas biežumam, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai, kārtību, kādā veicami maksājumi par šo
atkritumu apsaimniekošanu, kā arī nosaka pašvaldības pilnvarotas institūcijas un amatpersonas, kuras kontrolē saistošo noteikumu ievērošanu un ir
tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu.
Lietā nav strīda, ka uz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienu pastāvēja 2013.gada 29.maija Siguldas novada saistošie noteikum Nr.13 “Par
atkritumu apsaimniekošanu Siguldas novadā”, kas paredzēja, ka atkritumu radītājam un valdītājam jāiekļaujas pašvaldības organizētajā atkritumu
apsaimniekošanas sistēmā, noslēdzot līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16.panta pirmā daļa nosaka, ka sadzīves atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs:
1)piedalās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, ievērojot normatīvos aktus par atkritumu apsaimniekošanu (arī
pašvaldības izdotos saistošos noteikumus) un noslēdzot līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš ir
noslēdzis attiecīgu līgumu ar pašvaldību;
2) sedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu.
No minētā izriet, ka sūdzības iesniedzējam ir ar normatīvajiem aktiem uzlikts pienākums noslēgt līgumu par sadzīves atkritumiem. Tāpēc tiesnese
atzīst, ka komisija ir pareizi izvērtējusi sūdzības iesniedzēja iebildumus un pieņēmusi atbilstošu lēmumu.
Ievērojot minēto, tiesnese secina, ka sūdzības iesniedzēja sūdzība nav pamatota, līdz ar to ir noraidāma.
Tiesnese nekonstatē LAPK 289.12 panta pirmajā daļā paredzētos iestādes lēmuma obligātos atcelšanas iemeslus.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 pantu, tiesnese
nosprieda:
noraidīt /pers. A/ sūdzību par Siguldas novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2017.gada 13.jūnija lēmumu Nr.N18 EM506086/108/2017.
Spriedums pārsūdzams 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas
Pārdaugavas tiesā.
Tiesnese G.Sokolova