Court upheld partial administrative penalty for official holding conflicting positions without permission.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42672607

A1880-09/18

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 8.septembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese K.Kalvāne-Radziņa

piedaloties pieteicējam I.B. un I.B. pilnvarotajam pārstāvim, zvērinātam advokātam Aldim

Gobzemam,

atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Korupcijas novēršanas un

apkarošanas biroja pārstāvei K.A.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.B. pieteikuma par

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2007.gada 9.novembra lēmuma Nr.1/10528

atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 5.augustā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk –

Birojs vai atbildētājs) Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenā speciāliste A.K.

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu RD Nr.000273 par to, ka I.B. (turpmāk arī –

pieteicējs), savienojot savu valsts amatpersonas amatu ar citiem amatiem, ir pārkāpis likumā

,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" valsts amatpersonām noteiktos

ierobežojumus. Minētajā protokolā secināts, ka pieteicējs izdarīja administratīvo pārkāpumu,

par kuru atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā -

LAPK) 166.28 un 166.30 pantā (lietas lapa 151).

[2] Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja I.J. ar 2007.gada

10.septembra lēmumu Nr.870/1-24/115 nolēma par valsts amatpersonai noteikto amata

savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpšanu saukt I.B. pie administratīvās

atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.28 un 166. 30 panta un sodīt ar

naudas sodu, uzliekot naudas sodu Ls 250 apmērā (lietas lapa 132).

[3] Nepiekrītot Biroja /amats/ I.J. 2007.gada 10.septembra lēmumam, pieteicējs

2007.gada 10.oktobrī to apstrīdēja Biroja priekšniekam (lietas lapa 128).

[4] Biroja /amats/ A.V. pieņēma 2007.gada 19.novembra lēmumu Nr.1/10528

(turpmāk tekstā - Lēmums), ar kuru atstāja spēkā Biroja /amats/ I.J. 2007.gada 10.septembra

lēmumu Nr.870/1-24/115, grozot soda apmēru, nosakot to Ls 100 apmērā (lietas lapa 107).

[5] 2007.gada 6.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums

par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā izteikti turpmāk norādītie argumenti un apsvērumi:

[5.1] Lēmumā norādītais, ka pieteicējam, 2006.gada novembrī stājoties valsts

amatpersonas amatā /Nosaukums/, bija jālūdz /Nosaukums/ rakstveida atļauja minētā amata

savienošanai ar /Pilsētas dome/ /amats/ nav tiesisks. Saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma

17.panta pirmo daļu, likuma ,,Par pašvaldībām" 81.panta pirmo daļu un Reģiona nolikuma 7.

un 20.punktu padomes izveides pamatā ir tiesiski noteikts kritērijs, kas ir jāizpilda, lai rastos

iespēja kļūt par padomes locekli, t.i., ir jābūt konkrētas pašvaldības priekšsēdētājam. Pastāv

uzskats, ka dalība /Nosaukums/ un ar to saistītie pienākumi veido daļu no attiecīgās

pašvaldības domes priekšsēdētāja pienākumu (kas veicami konkrētas pašvaldības pārvaldes

jomā) kopuma. Līdz ar to, atsevišķas atļaujas pieprasīšana šo pienākumu veikšanai, kā arī

šādas atļaujas neesamība ir pretrunā ar tiesību aktos noteikto un vienlaicīgi nedrīkst būt par

tiesisku pamatu amatpersonas sodīšanai.

[5.2] Lēmumā norādīts, ka izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus ir

konstatēts, ka ne Reģiona 2007.gada 10.septembra vēstulē Nr. 1-17/157, ne 2007.gada

3.septembra vēstulē Nr. 1-17/149 nav minēts, ka pieteicējam ir izsniegta rakstveida atļauja

/Nosaukums/ locekļa amata savienošanai ar citiem amatiem, kā arī no minētajām vēstulēm

neizriet, ka Reģions būtu vērtējis, vai pieteicējs, savienojot savu valsts amatpersonas amatu ar

citiem amatiem, nenonāks interešu konflikta situācijā un vai konkrēto amatu savienošana

saskaņā ar normatīvajiem aktiem vispār ir pieļaujama.

Pieteicējs uzskata, ka Lēmumā subjektīvi un atrauti no konkrētās lietas ir tulkojis un

piemērojis normatīvajos aktos noteikto, kā rezultātā izdarījis secinājumus, kas nav uzskatāmi

par pamatotiem un vērā ņemamiem. Konkrētās administratīvās lietas ietvaros, Reģions

nosūtīja Birojam 2007.gada 3.septembra vēstuli, kurā tas rakstveidā ir izteicis piekrišanu

(atļauju) konkrēto pieteicēja amatu savienošanai ar darbu /Nosaukums/, jo attiecīgajā vēstulē

norādītie amati nepārprotami ir saistīti ar attiecīgās pašvaldības un sabiedrības interešu

pārstāvēšanu, tāpat Reģions ir norādījis, ka tas nesaskata (tātad ir veicis vērtēšanu) interešu

konflikta pastāvēšanas iespējamību, savienojot konkrētajā vēstulē minētos amatus ar amatu

/Nosaukums/. Līdz ar to pieteicējam nav saprotams, kāda tulkošanas metode šajā gadījumā

piemērota Lēmumā, definējot, ka Reģionam bija jāizsniedz rakstveida atļauja katram

atsevišķam amatu savienošanas gadījumam, vēl jo vairāk ievērojot apstākli, ka normatīvajos

aktos nav izvirzītas konkrētas prasības, rakstveidā izsniedzamu atļauju noformējumam

(izteiksmes formai un attiecināmībai uz vienu vai vairākiem gadījumiem) amatu savienošanai.

Lēmumā nav saskatāma tiesiski veikta analīze par kopsakarību, ko veido likumdevēja mērķis,

nosakot amatpersonai rakstveida atļaujas saņemšanas pienākumu, un šādas rakstveida atļaujas

saņemšanas pienākuma izpildes esamību kontekstā ar konkrēto administratīvo lietu, kā arī nav

saprotams, vadoties pēc kādiem kritērijiem, Lēmumā ir norādīts, ka Reģions neesot veicis

vērtēšanu par Pieteicēja amatu savienošanas tiesiskumu, lai gan Reģions šo faktu ir tieši

norādījis savā 2007.gada 3.septembra vēstulē.

[5.3] Lēmumā norādītais, ka konkrētā administratīvajā lietā ir savākta visa

nepieciešamā informācija par administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļiem, pierādījumi ir

vērtēti kopsakarā un no tiem izdarīti pamatoti juridiski secinājumi, kā rezultātā ir ievērots

objektīvās izmeklēšanas princips, kā arī, ka Biroja pienākums ir darīt visu, lai aizsargātu citu

personu likumīgās tiesības un intereses, līdz ar to, pieņemot adresātam nelabvēlīgu lēmumu,

tiek realizēts Administratīvā procesa likumā paredzētais demokrātiskas iekārtas princips, nav

tiesisks.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 12.pantam vienkāršota

atsauce uz normatīvajiem aktiem ir nepietiekoša, iztrūkstot šādu normu izskaidrojošai un

pamatojošai analīzei, kas būtu tieši attiecināma uz izskatāmo administratīvā pārkāpumu lietu.

Arī atsauce uz apstākli, ka konkrētās lietas ietvaros ir ievērots objektīvās izmeklēšanas

princips ir nepamatota atruna, kas tiek lietota Lēmumā bez reāla tiesiskā seguma, kā piesegs

formāla rakstura darbību imitācijai. Lēmumā nav ne tiešas, ne netiešas norādes uz to, kāds

sabiedrības ieguvums tieši būs vai iespējams tiks radīts Lēmuma pieņemšanas rezultātā,

kontekstā ar to kāds bija sabiedrības ieguvums laika periodā, kad pieteicējs savienoja

attiecīgos amatus.

Iestādei, izvērtējot attiecīgo administratīvā pārkāpuma lietu, ir iespēja un ir pienākums

rīkoties saskaņā ar objektīvās izmeklēšanas principu un noskaidrot apstākļus, kas nav pilnībā

noskaidroti un pierādīti vai rada šaubas. Tāpat arī nevainīguma prezumpcijas ietvaros

administratīvā akta adresātam nav jāpierāda sava nevainība, bet vaina ir jāpierāda Lēmuma

pieņēmējam. Saskaņā ar APL 4.pantu administratīvajā procesā tiek piemēroti tiesību principi,

t.sk., princips, kas nosaka, ka ikvienas šaubas jātulko par labu indivīdam (privātpersonai).

Tādējādi Lēmuma pieņēmējs ir centies veikt nevis tās darbības, kuras paredz normatīvie akti

(piemēram, APL 67. pants), bet gan formāli, deklaratīvi un ne pēc būtības izdarījis nenoteikta

rakstura un prettiesiska satura secinājumus, kā rezultātā pieņēmis normatīvo aktu

noteikumiem neatbilstošu Lēmumu.

[5.4] Lēmumā ir nolemts, ka saskaņā ar APL 65. un 66.pantu un Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 5.punktu, ir spēkā atstājams

Biroja 2007.gada 10.septembra lēmums, grozot soda apmēru, nosakot to Ls 100 apmērā.

Lēmumā kopumā ir saskatāmas tikai dažas (tātad pants piemērots nepilnīgi) no APL

66.pantā minētajām lietderības satura sastāvdaļām, un tieši attiecībā uz LAPK 166.28 un 166.30

pantā paredzētā soda apmēra noteikšanas principiem APL 66.pantā noteiktais nav absolūti

piemērots. Tā rezultātā ir secināms, ka arī šajā aspektā Lēmuma pieņēmējs ir pieļāvis būtisku

procesuālu pārkāpumu, jo ir skaidri redzama cēloņsakarība starp procesuālo pārkāpumu un

citāda satura lēmuma iespējamību.

[5.5] Lēmumā ir vērsta pieteicēja uzmanība, ka pieteicējs kā SIA ,,/Nosaukums/"

padomes loceklis saskaņā ar likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā'' 4. panta pirmās daļas 18.punktu ir uzskatāms par valsts amatpersonu, jo minētajā

kapitālsabiedrībā pašvaldības daļa kopumā pārsniedz 50% un līdz ar to pieteicējam kā minētās

kapitālsabiedrības padomes loceklim ir jāievēro minētā likuma 7.panta piektajā daļā noteiktie

amatu savienošanas ierobežojumi.

Pieteicējs uzskata, ka šāda norāde (arī interpretācija) nav tiesiska, pamatota un

saprotama un ir dīvaina, jo, iepazīstoties ar datu bāzē LURSOFT publicēto informāciju, ir

iespējams konstatēt, ka SIA ,,/Nosaukums/" dalībnieki ir tikai un vienīgi 81 pašvaldība, tomēr

nevienai no attiecīgajām pašvaldībām piederošo kapitāla daļu apjoms kapitālsabiedrībā

nepārsniedz 22,35%. Tādējādi Birojs Lēmuma ietvaros ir pierādījis apstākli, ka tas pavisam

pavirši tulko tiesību normas, vērtē pierādījumus, izdara secinājumus un dod norādījumus un

pieteicējam, rodas pamatotas šaubas arī par jebkuru citu Lēmumā ietverto secinājumu.

[5.6] Lēmumā ir secināts, ka likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā" 7.panta piektās un sestās daļas normu saturs ir skaidrs un tādēļ Lēmuma

pieņemšanai nav nepieciešams izmantot visas APL 17. pantā paredzētas interpretācijas

metodes.

Gadījumā, ja konkrētās tiesību normas būtu skaidras un nepārprotamas, tad iespējams

nebūtu nedz šādas administratīvās lietas, nedz prettiesiska un atceļama Lēmuma. Arī Reģions

savā 2007.gada 10.septembra vēstulē Nr. 1-17/157 ir norādījis, ka nav iespējams pilnībā un

viennozīmīgi tulkot un piemērot likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā” normas, kā rezultātā Reģions ir vērsies pašvaldību lietu ministrijā ar lūgumu rast

risinājumu pareizai šo normu interpretācijai tieši attiecība uz plānošanas reģionos strādājošām

amatpersonām. Šāda Reģiona vēstule ir pierādījums faktam, ka normas nebūt nav skaidras un

viennozīmīgi tulkojamas.

[5.7] Pieteicējs lūdz atcelt Lēmumu, ievērojot arī to, ka ar 2007.gada 13.septembri

pieteicējs ir labprātīgi atstājis padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu AS ,,/Nosaukums/",

Vidzemes plānošanas reģions atkārtoti ir izsniedzis pieteicējam atļauju amatu savienošanai,

izsakot to tādā formā, kādā to vēlējās redzēt Birojs, un /Pilsētas pašvaldība/ dome ar

2007.gada 13.septembra lēmumu Nr.548 (Protokols 13, #47) „Par SIA „/Nosaukums/”

/Pilsētas pašvaldība/ kapitāla daļu turētāja iecelšanu” ir par SIA „/Nosaukums/" kapitāla daļu

turētāja pārstāvi iecēlusi citu personu.

[6] Tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos atbildētājs norāda, ka pieteikumu

neatzīts un tas ir noraidāms šādu apsvērumu dēļ:

[6.1] Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 2.panta pirmo

daļu Birojs ir kompetentā institūcija, kas minētajā gadījumā kontrolē likuma ,,Par interešu

konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpildi.

Lēmumā pamatoti ir piemērota likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā” 7.panta sestā daļa un pieteicējam kā valsts amatpersonai ir saistošs

minētā likuma 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktais, proti, /Nosaukums/ locekļa amatu var

savienot ar /Pilsētas dome/ /amats/, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta

rakstveida atļauja. Minētā likuma normas skaidri un nepārprotami nosaka priekšnosacījumus

attiecīgā valsts amatpersonas amata savienošanai ar citu amatu (rakstveida atļaujas saņemšana

un interešu konflikta neesamība).

Lēmumā konstatēts, ka pieteicējs no 2006.gada 10.novembra līdz Biroja amatpersonas

I.J. 2007.gada 10.septembra lēmuma pieņemšanas brīdim saskaņā ar likuma ,,Par interešu

konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta daļu kā Padomes loceklis ir valsts

amatpersona, kurai ir saistoši minētajā likumā noteiktie ierobežojumi un aizliegumi. Saskaņā

ar likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28.panta trešajā daļā

noteikto kompetenci līdzīgu uzskatu pauž arī Valsts ieņēmumu dienests, norādot, ka

plānošanas reģiona attīstības padomes locekļi ir uzskatāmi par valsts amatpersonām (Valsts

ieņēmumu dienesta 2007.gada 5.jūlija vēstule Nr.7.2-17/157/26581).

Likuma ,,Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta

pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 8.panta

trešā daļa nosaka, ja konstatēta pretruna starp normatīvajos aktos ietvertajām vispārējām

speciālajām tiesību normām, vispārējā tiesību norma ir spēkā tiktāl, ciktāl to neierobežo

speciālā tiesību norma. Reģionālās attīstības likumā ir ietvertas vispārīgās tiesību normas,

kuras nosaka, kādā veida tiek veicināta un nodrošināta līdzsvarota un ilgtspējīga valsts

attīstība, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, kā arī

nosaka kārtību, kādā tiek izveidota plānošanas reģiona attīstības padome. Savukārt likumā

,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikta kārtība, kādā valsts

vai pašvaldības institūcijā tiek novērsta interešu konflikta situācijas rašanās, nosakot

ierobežojumus un aizliegumus valsts amatpersonām, ir speciālā tiesību norma.

[6.2] Reģiona 2007.gada 3.septembra vēstulē ir pausts viedoklis, ka pieteicējs ir

informējis /Nosaukums/ par visiem viņa ieņemamajiem amatiem, kā arī no vēstulē minētā

secināms, ka /Nosaukums/ uzskata, ka pieteicējs, kļūstot par /Nosaukums/ locekli, jau bija

valsts amatpersonas statusā saskaņā ar likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā" 4.panta pirmās daļas 14.punktu kā Vidzemes pilsētas domes

priekšsēdētājs. Līdz ar to /Nosaukums/ uzskata, ka uz pieteicēju kā valsts amatpersonu šīs

normas izpratnē attiecas 7.panta piektās daļas 1.punktā minētā tiesību norma. Proti, minētajā

vēstulē tiek pausts uzskats, ka pieteicējs /Nosaukums/ locekļa amatu ieņem saskaņā ar likumu.

Reģionālās attīstības likuma 17.panta pirmajā un otrajā daļā nav noteikts, ka par

plānošanas reģiona attīstības padomes locekli un tās priekšsēdētāju var būt tikai konkrēta

amatpersona, kura ieņem attiecīgo amatu, proti, minētajam amatam ir jābūt tādam, lai pēc tā

varētu identificēt konkrētu amatpersonu. Piemēram, kā tas ir noteiks Reģionālās attīstības

likuma 15.panta otrajā daļā, ka Nacionālās reģionālās attīstības padomes priekšsēdētājs ir

reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Padomes sastāvā ir ekonomikas ministrs,

finanšu ministrs, labklājības ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, satiksmes ministrs,

zemkopības ministrs, vides ministrs un reģionu attīstības padomju priekšsēdētāji vai viņu

norīkotie pārstāvji. Ņemot vērā minēto un to, ka pašvaldības domes (padomes) deputāta

un/vai /amats/ nav identificējams ar konkrētu amatpersonu, atbildētājs uzskata, ka uz

Plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājiem un minētās padomes locekļiem nav

attiecināmi speciālie amatu savienošanas ierobežojumi saskaņā ar likuma ,,Par interešu

konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta piektās daļas 1.punktā noteikto. Līdz

ar to, minētā amatu savienošana, ko veic plānošanas reģionu attīstības padomes priekšsēdētājs

vai šīs padomes locekļi, nav uzskatāma par amatu savienošanu, kuru šīs valsts amatpersonas

veic saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem.

[6.3] Lēmumā pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir konstatēti ar LAPK

243.panta otrajā daļā atļautajiem līdzekļiem, proti, ar 2007.gada 5.augusta administratīvā

pārkāpuma protokolu RDNr.000273, ar pieteicēja paskaidrojumu, Vidzemes plānošanas

reģiona attiecīgajās vēstulēs sniegto informāciju, ar /Pilsētas pašvaldība/ vēstulēs sniegto

informāciju, ar Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra Valmieras reģionālās nodaļas vēstulēs

sniegto informāciju, ar Valsts meža dienesta vēstulē sniegto informāciju, ar SIA

,,/Nosaukums/" vēstulē sniegto informāciju, kā arī ar Valsts ieņēmu dienesta vēstulēs sniegto

informāciju.

Lēmumā ir konstatēts, ka pieteicējs, pildot /Pilsētas dome/ /amats/ pienākumus un

vienlaikus ieņemot attiecīgus amatus nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu

valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā un 7.panta piektajā daļā noteiktos

amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta ceturtās daļas 4.punktā noteikto ierobežojumu.

Līdz ar to pieteicējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru ir paredzēta

administratīvā atbildība pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.28 un

166.30panta.

No Administratīvā procesa likuma 107.panta ceturtās daļas izriet, ka, lai noskaidrotu

administratīvās lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu ir jāvāc

pierādījumi pēc savas iekšējās pārliecības (objektīvās izmeklēšanas princips). Ņemot vērā, ka

objektīvās izmeklēšanas mērķis ir nodrošināt, ka lietas izskatīšanas gaitā tiek noskaidroti

patiesie lietas apstākļi un panākts tiesisks un taisnīgs rezultāts, objektīvās izmeklēšanas

principa ievērošana ir saistīta ar Administratīvā procesa likuma 154.panta pirmajā daļā

ietverto pienākumu vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudīt pierādījumus un novērtēt tos.

Lēmumā, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudot un izvērtējot pierādījumus

administratīvā pārkāpuma lietā, ir konstatēts, ka pieteicējs ir valsts amatpersona, kurai ir

saistoši likumā noteiktie ierobežojumi un aizliegumi, un ka pieteicējs, neievērojot likumā

noteiktos ierobežojumus ir saucams pie administratīvās atbildības.

Tas vien, ka procesa dalībnieka un iestādes (amatpersonas) viedoklis par lietas

izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka

iestāde (amatpersona) nav noskaidrojusi objektīvo patiesību lietā un nav pilnīgi, vispusīgi un

objektīvi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departaments augstākās tiesas Judikatūras nodaļa. Objektīvās izmeklēšanas princips-

interpretācija un piemērošana; publicēts Jurista Vārds, 2006.gada 10.janvāris, Nr.2(405)).

[6.4] Likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta

piektajā daļā un sestā daļa paredz divu obligātu nosacījumu esamību - rakstveida atļaujas

saņemšanu un interešu konflikta neesamību. Tādējādi ar brīdi, kad nav izpildīts kaut viens no

nosacījumiem, valsts amatpersona ir pārkāpusi amatu savienošanas ierobežojumus.

Minētā tiesību norma neparedz valsts amatpersonai iespēju izvēlēties, vai saņemt

amatu savienošanas atļauju, kā arī Birojam rīcības brīvību attiecībā uz pārkāpuma

konstatēšanu, proti, likumā noteiktais amatu savienošanas ierobežojums ir pārkāpts, ja nav

saņemta rakstveida atļauja. Amata savienošanas ierobežojuma tiesību normas ir skaidras un

nepārprotamas. Likuma mērķis ir novērst interešu konflikta rašanos valsts amatpersonu

darbībā un tas tiek sasniegts ar tiesību normu, kas paredz amatu savienošanas atļaujas

saņemšanas nepieciešamību. Rakstveida atļaujas saņemšanai pirms amatu savienošanas nav

tikai formāls raksturs, minētais process ietver sevī konkrētās amatu savienošanas izvērtējumu

katrā individuālā gadījumā attiecībā uz katru konkrēto amatu un personu, tai skaitā, interešu

konflikta iespējamības izvērtēšanu.

Likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 2.pantā ir

noteikts, ka likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs,

novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai

mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu

darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts

amatpersonu darbībai. Lai realizētu minēto mērķi, likumdevējs valsts amatpersonām ir

noteicis amatu savienošanas un citus ierobežojumus un aizliegumus, pienākumus. Vienlaikus

LAPK ir noteikta atbildība par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Saskaņā ar LAPK 9.panta pirmo daļu par administratīvo pārkāpumu atzīstama

prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura

apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto

pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Ievērojot minēto, atbildētājs uzskata, ka likumdevējs, paredzot administratīvo

atbildību par likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts darbībā” normu pārkāpumiem, ir

atzinis, ka valsts amatpersona, pārkāpjot minētajā likumā valsts amatpersonām noteiktos

ierobežojumus un aizliegumus, ka arī nepildot viņam uzliktos pienākumus, apdraud valsts vai

sabiedrisko kārtību, ka arī noteikto pārvaldes kārtību. Biroja pienākums, realizējot savas

frakcijas, ir darīt visu, lai aizsargātu citu personu likumīgās tiesības un intereses. Līdz ar to,

pieņemot adresātam nelabvēlīgu lēmumu, tiek realizēts administratīvā procesa likumā

paredzētais demokrātiskās iekārtas princips.

Saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvā soda piemērošanas mērķis ir personu, kura

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzināt likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu

cienīšanas garā, kā arī tiklab tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus

pārkāpumus.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka imperatīvas

normas gadījumā, kas šajā gadījumā nosaka valsts amatpersonām amatu savienošanas

ierobežojumus, pieņemot konkrēto normu, likumdevējs jau sākotnēji ir izvērtējis sabiedrības

un atsevišķas personas tiesiskās intereses, tātad izvērtējis ierobežojuma samērīgumu un

lietderības apsvērumu (2004.gada 9.marta spriedums lietā Nr.SKA- 10)

Birojam, konstatējot, ka persona ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu ir jāizdod

obligātais administratīvais akts, līdz ar to, iestādes rīcības brīvība aprobežojas tikai ar

konkrēta piemērojamā administratīvā soda apmēra izvērtēšanu.

[6.5] Likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta

pirmās daļas 18.punkts nosaka, ka kapitālsabiedrības loceklis, kurš pārstāv Latvijas valsts vai

pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, vai valdes loceklis kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai

pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus ir valsts

amatpersona.

Terminu ,,atsevišķi” likumdevējs minētajā tiesību normā ir lietojis, nosakot, ka valstij

vai pašvaldībai vienai pašai kādā kapitālsabiedrībā pieder vairāk kā 50% kapitāldaļas,

savukārt termins ,,kopumā" lietots tādējādi, ka valstij un pašvaldībai kopā vai vairākām

pašvaldībām kopā kādā kapitālsabiedrībā pieder vairāk kā 50% kapitāldaļas.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra Valmieras reģionālās nodaļas

sniegto informāciju SIA „/Nosaukums/" dalībnieki ir vairākas pašvaldības (kopumā 81

pašvaldība). Ņemot vērā, ka dalībnieki minētajā kapitālsabiedrībā it tikai pašvaldības, līdz ar

to šīm pašvaldībām kopumā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļas. Tādējādi pieteicējs

saskaņā ar likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta

pirmās daļas 18.punktu kā valdes loceklis kapitālsabiedrībā, kurā pašvaldības daļa

pamatkapitālā kopumā pārsniedz 50 procentus, ir valsts amatpersona, kurai ir saistoši

minētajā likumā noteiktie ierobežojumi un aizliegumi.

[7] Tiesas sēdē pieteicēja pilnvarotais pārstāvis pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto

argumentu pamata.

[8] Tiesas sēdē atbildētāja pilnvarotā pārstāve pieteikumu neatzina uz Lēmumā un

paskaidrojumos tiesai norādīto argumentu pamata.

Motīvu daļa

[9] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieka paskaidrojumu, izvērtējot lietas apstākļus un

lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir apmierināms daļēji.

[10] Tiesa konstatē, ka pieteicējs laika periodā, par kuru pieteicējam piemērots

administratīvais sods, ieņēma sekojošus amatus:

1) /Pilsētas dome/ /amats/ – no 2003.gada 23.janvāra līdz Lēmuma pieņemšanai

(lietas lapa 235 un 263);

2) /Nosaukums/ /amats/ – no 2006.gada 10.novembra līdz Lēmuma pieņemšanai

(lietas lapa 179, 263 un 270);

3) SIA ,,/Nosaukums/" /amats/ – no 2003.gada 19.marta līdz 2007.gada 20.februārim

(lietas lapa 155, 184 un 191);

4) A/S ,,/Nosaukums/" /amats/ – no 2004.gada 26.novembra līdz 2007.gada

13.septembrim (lietas lapa 183 un 194);

5) SIA ,,/Nosaukums/" padomes loceklis - no 2005.gada 11.aprīļa līdz 2007.gada

13.septembrim (lietas lapa 185, 187, 199 un 200);

[11] Ar pārsūdzēto Lēmumu atbildētājs ir konstatējis, ka pieteicējs:

1) savienojot /Pilsētas dome/ /amats/ ar valdes /amats/ SIA ,,/Nosaukums/" laika

periodā no 2003.gada 19.marta līdz 2007.gada 20.februārim, padomes priekšsēdētāja

vietnieka amatu a/s ,,/Nosaukums/" laika periodā no 2004.gada 26.novembra līdz 2007.gada

13.septembrim un padomes locekļa amatu SIA ,,/Nosaukums/" laika periodā no 2005.gada

11.aprīļa līdz 2007.gada 13.septembrim, kuru savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir

aizliegta, neizpildot likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

8.pantā noteikto amatu savienošanas ierobežojumu izpildes kārtību un saņemot atalgojumu

par aizliegto amatu pienākumu pildīšanu, ir pārkāpis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu

valsts amatpersonu darbībā” 7.panta piektās daļas, 8.panta pirmās daļas 1.punkta un 2.punkta,

un 9.panta pirmās daļas un ceturtās daļas 4.punkta normas;

2) savienojot /Nosaukums/ locekļa amatu ar valdes /amats/ SIA „/Nosaukums/” no

2006.gada 10.novembra līdz 2007.gada 20.februārim, padomes priekšsēdētāja vietnieka

amatu a/s ,,/Nosaukums/" no 2006.gada 10.novembra līdz 2007.gada 13.septembrim, padomes

locekļa amatu SIA ,,/Nosaukums/" laika periodā no 2006.gada 10.novembra līdz 2007.gada

13.septembrim un /amats/ /Pilsētas dome/ no 2006.gada 10.novembra līdz Lēmuma

pieņemšanai, kuru savienošana ar valsts amatpersonas amatu bija aizliegta un saņemot

atalgojumu par aizliegto amatu pienākumu pildīšanu, ir pārkāpis likuma „Par interešu

konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punkta un 9.panta

pirmās daļas normas.

Neievērojot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

8.pantā noteikto pienākumu pārtraukt tādu valsts amatpersonas amata savienošanu ar citiem

amatiem, kura nav atļauta ar likumu, pieteicējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru

paredzēta atbildība LAPK 16628.pantā. Nesaņemot rakstveida atļauju valsts amatpersonas

amata savienošanai ar citiem amatiem un savienojot amatus, kuru savienošana bija aizliegta,

pieteicējs ir pārkāpis likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus, tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu, par

kuru paredzēta atbildība LAPK 16630.pantā.

Saskaņā ar LAPK 16628.pantu par neatļauta amata, uzņēmuma līguma vai

pilnvarojuma izpildes neizbeigšanu likumā noteiktajā termiņā uzliek naudas sodu valsts

amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts

amatpersonas amatus vai bez tā.

Saskaņā ar LAPK 16630.pantu par likumā noteikto komercdarbības, valsts

amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu

ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā

arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā uzliek naudas sodu

valsts amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt

valsts amatpersonas amatus vai bez tā.

[12] Tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds, ka pieteicējs ir ieņēmis attiecīgos amatus.

Pieteikumā pieteicējs galvenokārt iebilst pret to, ka minēto amatu savienošana ir likuma „Par

interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normu pārkāpums un par amatu

savienošanu ir pamatoti un samērīgi piemērot administratīvo sodu.

Tādejādi tiesai ir jāpārbauda, vai atbildētājs ir ievērojis visus formālos un procesuālos

priekšnoteikumus, kā arī piemērojis atbilstošas materiālo tiesību normas.

[13] Saskaņā ar LAPK 239.panta 7.punkta noteikumiem lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietā nevar uzsākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja līdz administratīvā

pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.

LAPK 37.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru

mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – četru mēnešu

laikā no tā atklāšanas dienas.

Līdz ar to tiesai jāpārbauda, kad izdarīts attiecīgais administratīvais pārkāpums un kad

Birojs to atklājis.

Ievērojot, ka pieteicējs /Pilsētas dome/ /amats/, kā arī /Nosaukums/ locekļa amatu ir

savienojis ar padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu a/s ,,/Nosaukums/" un padomes locekļa

amatu SIA ,,/Nosaukums/" līdz administratīvā soda uzlikšanai ar Biroja amatpersonas I.J.

2007.gada 10.septembra lēmumu, kā arī no pārkāpuma atklāšanas laika, tiesa atzīst, ka lietā

konstatētā neatļauta minēto amata izpildes neizbeigšana un amatu savienošanas ierobežojumu

pārkāpšana ir ilgstoši pārkāpumi.

Ņemot vērā Lēmumā norādīto, ka Biroja amatpersona A.K. 2007.gada 9.maijā ir

sastādījusi ziņojumu Nr.14-5/40, kurā konstatēti pieteicēja pārkāpumi un pieņemts lēmums

par lietvedības administratīvā pārkāpuma lietā uzsākšanu, tiesa atzīst par pamatotu Lēmumā

secināto, ka minētais datums uzskatāms par administratīvā pārkāpuma atklāšanas laiku. Līdz

ar to tiesa secina, ka administratīvais sods ar Biroja amatpersonas I.J. 2007.gada 10.septembra

lēmumu par minētajiem pārkāpumiem ir uzlikts LAPK 37.panta pirmajā daļā noteiktajā

termiņā.

Savukārt /Pilsētas dome/ /amats/, kā arī /Nosaukums/ locekļa amatu pieteicējs ir

savienojis ar valdes /amats/ SIA ,,/Nosaukums/" laika periodā līdz 2007.gada 20.februārim.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka lai noteiktu

notikumu, no kura skaitāms noilgums ilgstoša administratīvā pārkāpuma gadījumā,

nepieciešams noskaidrot noilguma institūta mērķi. Ja persona izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, valstij ir ekskluzīva tiesība personu sodīt, respektīvi, valstij ir soda pretenzija.

Tiesību sodīt valsts var parasti ierobežo ar noteiktu termiņu. Juridiskajā literatūrā minēti

vismaz divi vērā ņemami noilguma noteikšanas iemesli:

1) procesa bezjēdzība – pēc ilgāka laika paiešanas nav iespējams precīzi noteikt

lietas apstākļus, tādēļ „labāk atteikties no soda pretenzijas, nekā demonstrēt savu nespēku”;

2) „nepieciešamība atsvabināt no soda aiz noilguma izriet no tiesību iekšējās

tiekšanās pēc noteiktības [lasi: tiesiskās stabilitātes principa] kā tiesību pamatīpašības, bez kā

viņas pašas sevi noliegtu. Ja ir pareizi, ka noziedzīga nodarījuma momentā valstij rodas soda

pretenzija, tad, iekams šī pretenzija nav apmierināta, pastāv nenoteiktība, kura jānovērš, vai

nu apmierinot pretenziju, vai, ja tas zināmā laikā izrādījās par neiespējamu, ar valsts

atteikšanos no tās, lai novērstu no tiesībpārkāpuma tiesiskā dzīvē radušos nenoteiktību”.

Kā būtisku noilguma īpašību var minēt arī to, ka noilgums disciplinē attiecīgo iestāžu

amatpersonas un veicina savlaicīgu vainīgo personu saukšanu pie juridiskās atbildības.

Ilgstoša administratīvā pārkāpuma īpatnība ir tā, ka šis pārkāpums tiek pārtraukts:

1) tikai tad, kad persona to pārtrauc apzināti (piemēram, pārstāj glabāt neatļautas

vielas, izpilda iestādes lēmumu) vai

2) neatkarīgi no savas gribas (piemēram, iestādes lēmums tiek izpildīts personas

vietā, policija atklāj un konfiscē neatļautās vielas u.c.).

Šajos gadījumos noilgums tiek skaitīts no administratīvā pārkāpuma pārtraukšanas

dienas (sk. Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 2.marta sprieduma lietā Nr.SKA-

6/2009. 12. un 13. punktu).

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka 2007.gada 20.februāris, kad pieteicējs pārtrauca

/Pilsētas dome/ /amats/ un /Nosaukums/ locekļa amatu savienot ar valdes /amats/ SIA

,,/Nosaukums/”, ir uzskatāms par minētā pārkāpuma izdarīšanas dienu (pabeigšanas dienu).

Līdz ar to, tiesa secina, ka šajā daļā uzliekot pieteicējam administratīvo sodu ar Biroja

amatpersonas I.J. 2007.gada 10.septembra lēmumu, sods ir uzlikts vēlāk kā četru mēnešu

laikā no pārkāpuma izdarīšanas, tādējādi pārkāpjot LAPK 37.panta pirmo daļu.

[14] Attiecībā uz /Pilsētas dome/ /amats/ savienošanu ar padomes priekšsēdētāja

vietnieka amatu a/s ,,/Nosaukums/" un padomes locekļa amatu SIA ,,/Nosaukums/" tiesa

norāda turpmāk minēto.

Birojs ir secinājis, ka padomes priekšsēdētāja vietnieka amata a/s ,,/Nosaukums/" un

padomes locekļa amata SIA ,,/Nosaukums/" savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir

aizliegta. Līdz ar to Birojs ir secinājis, ka, neizpildot likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu

valsts amatpersonu darbībā” 8.pantā noteikto amatu savienošanas ierobežojumu izpildes

kārtību un saņemot atalgojumu par aizliegto amatu pienākumu pildīšanu, pieteicējs ir pārkāpis

likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta piektās daļas,

8.panta pirmās daļas 1.punkta un 2.punkta, un 9.panta pirmās daļas un ceturtās daļas 4.punkta

normas.

Līdz ar to vispirms ir noskaidrojams, vai pieteicējam bija atļauts savienot

priekšsēdētāja vietnieka amatu a/s ,,/Nosaukums/" un padomes locekļa amatu SIA

,,/Nosaukums/" ar /Pilsētas dome/ /amats/.

Tiesa konstatē, ka pārsūdzētā Lēmuma pieņemšanas brīdī /Pilsētas pašvaldība/

piederēja 47,68 procenti a/s „/Nosaukums/” akciju. Pārējās kapitālsabiedrības akcijas

piederēja citām privātpersonām (lietas lapa 88). Tāpat tiesa konstatē, ka SIA ,,/Nosaukums/"

dalībnieki ir daudzas pašvaldības (lietas lapas 77-83).

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”

1.panta 6.punktu privātā kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas

pieder vairākām pašvaldībām, valstij un pašvaldībai, valstij vai pašvaldībai un citām

personām (izņemot personāla akciju īpašniekus).

Tādejādi a/s „/Nosaukums/” un SIA ,,/Nosaukums/" ir atzīstamas par privātām

kapitālsabiedrībām.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”

11.panta pirmās daļas 1.punktu pašvaldības kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir

pašvaldība, kurai pieder šīs kapitāla daļas.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”

14.panta pirmo daļu, ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos

kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs (turpmāk

arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

Tādejādi pieteicējs a/s „/Nosaukums/” un SIA ,,/Nosaukums/" bija kapitāla daļu

turētāja pārstāvis (lietā nav materiālu, kas liecinātu, ka /Pilsētas dome/ kapitāla daļu turētāja

pārstāvja tiesības būtu nodevusi citai institūcijai vai personai) un vienlaicīgi ieņēma padomes

priekšsēdētāja vietnieka amatu un attiecīgi padomes locekļa amatu minētajās

kapitālsabiedrībās.

Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

9.panta ceturtās daļas 4.punktu valsts amatpersonai, kamēr tā ir valsts vai pašvaldības kapitāla

daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā, kā arī trīs gadus pēc šo pienākumu pildīšanas ir

aizliegts ieņemt citus amatus attiecīgajā kapitālsabiedrībā.

Pie tam atbilstoši likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā” 4.panta pirmās daļas 20.punktam valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētāja

pārstāvis ir valsts amatpersona

Tādejādi likumdevējs viennozīmīgi ir paudis savu nostāju un ir aizliedzis pašvaldības

kapitāla daļu turētāja pārstāvim kapitālsabiedrībā ieņemt citus amatus attiecīgajā

kapitālsabiedrībā.

[15] Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

8.panta pirmo daļu personai, kas pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem

amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, septiņu dienu laikā ir

pienākums rakstveidā:

1) paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par to, ka tā ieņem

vienu vai vairākus amatus (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kuru savienošana ar

valsts amatpersonas amatu ir aizliegta;

2) iesniegt institūcijai, kurā tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas

amatu ir aizliegta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata.

Ievērojot to, ka pieteicējs nav izpildījis iepriekš citētās tiesību normas prasības, tiesa

uzskata, ka atbildētājs pieteicēja darbībās pamatoti ir konstatējis administratīvā pārkāpuma

sastāvu, kas ir paredzēts LAPK 166.28 pantā.

[16] Pārsūdzētajā Lēmumā atbildētājs ir konstatējis pretrunu starp likuma „Par

interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta piektās daļas 3.1 punktu un

9.panta ceturtās daļas 4.punktu. Tiesa nepiekrīt tādai atbildētāja tiesību normu interpretācijai,

jo pretruna starp tām nepastāv.

Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

7.panta piektās daļas 3.1 punktu pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, (..) un

kapitālsabiedrību padomju locekļiem, kuri pārstāv (..) pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā,

ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar amatu kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai

pašvaldība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar valsts vai pašvaldības interešu pārstāvēšanu šajā

sabiedrībā, nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās

institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi

amatā.

Proti, likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta

piektās daļas 3.1 punkts runā par tām amatpersonām, kuras ir pašvaldību kapitālsabiedrību

padomju locekļi un kā tādi pārstāv pašvaldības intereses attiecīgajā kapitālsabiedrībā, nevis

par pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvjiem kapitālsabiedrībā, kas ir tādi uz likuma „Par

valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 14.panta pirmās daļas pamata.

Respektīvi aplūkotās tiesību normas noregulē atšķirīgas faktiskās situācijas un savstarpēji

nekolidē. Tādejādi konkrētajā gadījumā likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā” 7.panta piektās daļas 3.1 punkts nav piemērojams. Minēto secinājumu

nemaina arī tas apstāklis, ka pieteicējs ir /amats/, jo viņš atbilstoši likuma „Par valsts un

pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 14.panta pirmajai daļai ir kapitāla daļu

turētāja pārstāvis, nevis vispārīgs pašvaldības interešu pārstāvis. Proti, ir nošķirams likumā

precīzi noteiktais regulējums, kas atbilst 9.panta ceturtās daļas 4.punktā ietvertajām tiesību

normas tiesiskā sastāva pazīmēm (pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis

kapitālsabiedrībā), no vispārējām pašvaldības interešu pārstāvības tiesībām, kas atbilst 7.panta

piektās daļas 3.1 punktā ietvertajām tiesību normas tiesiskā sastāva pazīmēm (pašvaldības

interešu pārstāvēšana šajā sabiedrībā) un nav saistītas ar pašvaldības domes priekšsēdētāja

atbildību kā pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim.

[17] Attiecībā un /Nosaukums/ locekļa amata savienošanu ar padomes priekšsēdētāja

vietnieka amatu a/s ,,/Nosaukums/" un padomes locekļa amatu SIA ,,/Nosaukums/" tiesa

norāda turpmāk minēto.

Birojs ir secinājis, ka pieteicējs, savienojot /Nosaukums/ locekļa amatu ar /Pilsētas

dome//amats/, padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu a/s ,,/Nosaukums/" un padomes

locekļa amatu SIA ,,/Nosaukums/" nav ievērojis likuma „Par interešu konflikta novēršanu

valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestajā daļā notiektos ierobežojumus un aizliegumus.

Proti, Birojs ir secinājis, ka stājoties /Nosaukums/ locekļa amatā, pieteicējs nav lūdzis

padomei rakstveida atļauju minētā amata savienošanai ar /Pilsētas dome//amats/, a/s

,,/Nosaukums/" amatu un SIA ,,/Nosaukums/" amatu.

Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

7.panta sestās daļas 3.punktu vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis, Iekšlietu

ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta

pakāpi, kā arī pašvaldības policijas amatpersona un šā likuma 4.panta otrajā un 2.1 daļā

minētās amatpersonas, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, var

savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai šā panta

vienpadsmitajā daļā neminēta pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu

konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas

personas rakstveida atļauja.

Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

4.panta otro daļu par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata

pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības

izdot administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas

attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar

valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem.

Saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 5.panta pirmo daļu plānošanas reģions ir

atvasināta publiska persona. Tās lēmējorgāns ir Plānošanas reģiona attīstības padome.

Saskaņā ar minētā panta trešo daļu plānošanas reģioni ir Kurzemes plānošanas reģions,

Latgales plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions un

Zemgales plānošanas reģions. Saskaņā ar minētā likuma 17.panta pirmo daļu plānošanas

reģiona attīstības padomi no attiecīgo pašvaldību deputātiem ievēlē plānošanas reģionā

ietilpstošo pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulce. Saskaņā ar likuma 16.1 panta otro daļu, lai

īstenotu plānošanas reģiona kompetenci, Plānošanas reģiona attīstības padome apstiprina

plānošanas reģiona nolikumu un budžetu, var izveidot, reorganizēt un likvidēt plānošanas

reģiona iestādes un kapitālsabiedrības, lemt par dalību biedrībās un nodibinājumos, kā arī

deleģēt privātpersonai atsevišķus pārvaldes uzdevumus.

Tādejādi pieteicējs kā /Nosaukums/ loceklis ir amatpersona saskaņā ar likuma „Par

interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta otro daļu. Līdz ar to uz viņu

ir attiecināmi minētā likuma 7.panta sestajā dāļā noteiktie ierobežojumi. Proti, pieteicējs

varēja savienot minētos amatus, ja ir saņemta atbilstoša atļauja.

Birojs, izvērtējot tā rīcībā esošos lietas materiālus, nonācis pie secinājuma, ka

pieteicējs atbilstošu atļauju nav saņēmis.

[18] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk arī – Senāts)

savā praksē jau ir interpretējis tiesību normas, kuras noteic valsts amatpersonu – civildienesta

ierēdņu – amatu savienošanas ierobežojumus (sk. Senāta 2006.gada 21.septembra sprieduma

lietā Nr.SKA-426/2006 10. un 11.punktu; 2006.gada 18.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-

418/2006 11.punktu). Minētajos spriedumos Senāts ir norādījis, ka amatu savienošana ir

tiesiski iespējama, ja ir izpildīti abi tiesību normā noteiktie nosacījumi, proti, pirmkārt, amatu

savienošana nerada interešu konflikta situāciju un, otrkārt, ir saņemta atļauja. Kā atzinis

Senāts, rakstiskas atļaujas saņemšanai nav tikai formāls raksturs, tā sevī ietver konkrētās

amatu savienošanas izvērtējumu katrā individuālā gadījumā attiecībā uz katru konkrēto amatu

un personu. Turklāt, tulkojot minēto tiesību normu teleoloģiski, Senāts secinājis, ka tiesību

norma paredz pozitīvas atļaujas lēmuma formā saņemšanu, kas apstiprina, ka attiecīgajai

lēmējinstitūcijai nav iebildumu, ka konkrētā amatpersona veic amatu savienošanu.

Atļauja pēc būtības ir apliecinājums tam, ka attiecīgajai lēmējinstitūcijai nav

iebildumu, ka konkrētā amatpersona veic amatu savienošanu. No likuma neizriet aizliegums

minēto izvērtējumu lēmējinstitūcijai veikt vienlaicīgi ar personas iecelšanu vai ievēlēšanu

amatā.

Ņemot vērā minēto, Senāts paudis uzskatu, ka, lemjot par personas, kura jau ieņem

citu amatu, par ko lēmējinstitūcija ir informēta, iecelšanu vai ievēlēšanu valsts amatpersonas

amatā, lēmējinstitūcija vienlaicīgi arī vērtē iespēju personai turpmāk savienot vairākus

amatus. Senāta ieskatā atbilstība valsts amatpersonas amatam nozīmē arī personas atbilstību

likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasībām. Pretējā

gadījumā, proti, ja pēc ievēlēšanas amatā personai vēl būtu jāvēršas pie lēmējinstitūcijas ar

lūgumu atļaut šo amatu savienot ar līdz šim ieņemto amatu, atļauja pārvērstos par formālu

prasību (skat. Senāta 2008.gada 11.decembra sprieduma lietā SKA-619/2008 9.punktu un

12.punktu).

Līdz ar to lietā ir noskaidrojams, vai Vidzemes plānošanas reģiona kopsapulce, ievēlot

pieteicēju /Nosaukums/, zināja par to, ka pieteicējs ieņem amatus /Pilsētas dome/, a/s

,,/Nosaukums/" un SIA ,,/Nosaukums/".

[19] Tas, ka Vidzemes plānošanas reģiona kopsapulce zināja par to, ka pieteicējs

ieņem amatu /Pilsētas dome/ ir pats par sevi saprotams, jo Vidzemes plānošanas kopsapulce

sastāv no Vidzemes reģionā ietilpstošo pašvaldību priekšsēdētājiem, kuri no sava vidus ievēl

padomi.

Savukārt attiecībā uz amatiem a/s ,,/Nosaukums/" un SIA ,,/Nosaukums/" tiesa

konstatē, ka Vidzemes plānošanas reģiona kopsapulcei bija zināms, ka pieteicējs ieņemt

amatus minētajās kapitālsabiedrībās. Tas nepārprotami izriet no Vidzemes plānošanas reģiona

2007.gada 3.septembra vēstules Nr.1-17/149 (lietas lapa 175).

Pastāvot iepriekš konstatētajiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka pieteicējs ir saņēmis

Vidzemes plānošanas reģiona atļauju savienot amatu Reģiona attīstības padomē ar amatiem

/Pilsētas dome/, a/s ,,/Nosaukums/" un SIA ,,/Nosaukums/". Līdz ar to pieteicēja darbībās nav

konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas ir noteikts LAPK 166.30 pantā.

[20] Lēmumā cita starpā ir konstatēts, ka pieteicējs nav saņēmis /Pilsētas dome/

atļauju savienot /Pilsētas dome/ /amats/ ar amatu /Nosaukums/.

Lietā tiesa konstatē /Pilsētas pašvaldība/ domes 2007.gada 8.februāra sēdes lēmuma

Nr.103 (protokols Nr.2, #50) izrakstu, no kura ir redzams, ka /Pilsētas dome/ ir saskaņojusi

pieteicēja /Pilsētas dome/ /amats/ apvienošanu ar amatu /Nosaukums/.

Līdz ar to pārsūdzētā Lēmuma pieņemšanas brīdī un sākotnējā lēmuma pieņemšanas

brīdī 2007.gada 10.septembrī jau bija pagājis LAPK 37.panta pirmajā daļā noteiktais

administratīvā soda uzlikšanas termiņš. Tādejādi atbildētājam nebija pamata konstatēt minēto

pārkāpumu un piemērot administratīvo sodu, bet lietvedība bija izbeidzama atbilstoši LAPK

239.panta 7.punktam (skat. šā sprieduma [13] punktā ietverto motivāciju).

[21] Rezumējot iepriekš konstatēto, tiesa uzskata, ka lietvedība administratīvā

pārkāpuma lietā ir izbeidzama par administratīvo pārkāpumu, par kuru pieteicējam ir

piemērota administratīvā atbildība saskaņā ar LAPK 166.30 pantu par to, ka pieteicējs nav

saņēmis Vidzemes plānošanas reģiona atļauju savienot amatu attīstības padomē ar amatiem

/Pilsētas dome/, a/s ,,/Nosaukums/", SIA „/Nosaukums/” un SIA ,,/Nosaukums/", kā arī

/Pilsētas dome/ atļauju savienot /Pilsētas dome/ /amats/ ar amatu /Nosaukums/.

Lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama daļā par pieteicēja saukšanu

pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.28 pantu par to, ka pieteicējs ir savienojis

/Pilsētas dome/ /amats/ ar valdes /amats/ SIA ,,/Nosaukums/”.

Savukārt Lēmums daļā par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā

ar LAPK 166.28 pantu par to, ka pieteicējs ir savienojis /Pilsētas dome/ /amats/ un

/Nosaukums/ locekļa amatu ar padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu a/s ,,/Nosaukums/" un

padomes locekļa amatu SIA ,,/Nosaukums/".

[22] Izvērtējot pieteicējam piemērotā administratīvā soda apmēru, tiesa konstatē

turpmāk minēto.

Pieteicējam ir piemērots administratīvais naudas sods Ls 100 apmērā. LAPK 166.28

panta sankcija paredz administratīvo sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem,

atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.

Saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma

raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Tiesa secina, ka pieteicējs pārkāpumu ir izdarījis korupcijas novēršanas jomā, kas skar

būtiskas sabiedrības intereses. Pieteicējam kā augstai valsts amatpersonai bija jāzina tiesiskais

regulējums, kas uzliek viņam īpašus pienākumus un atbildību valsts amatpersonas interešu

konflikta novēršanā. Pie tam pieteicējs ir pārkāpis imperatīvu tiesību normu, kas nepārprotami

nosaka, ka pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā nedrīkst ieņemt citus

amatus attiecīgajā kapitālsabiedrībā. Pieteicējs nav rīkojies atbilstoši likuma noteikumiem un

nav pārtraucis savienot aizliegtus amatus ilgstošu laika periodu – a/s ,,/Nosaukums/" no

2004.gada 26.novembra līdz 2007.gada 15.oktobrim (dati ņemti www.lursoft.lv, aplūkots

2009.gada 27.augustā) un SIA ,,/Nosaukums/" no 2005.gada 11.aprīļa (dati ņemti

www.lursoft.lv, aplūkots 2009.gada 27.augustā) līdz 2007.gada 13.septembrim, kad ar

/Pilsētas dome/ lēmumu par SIA ,,/Nosaukums/" /Pilsētas pašvaldība/ kapitāla daļu turētāja

pārstāvi iecelta Pašvaldības administrācija un lēmumu pieņemšanas tiesības nodotas J.B.

(lietas lapa 71). Līdz ar to tiesa pieteicēja darbībās nekonstatē atbildību mīkstinošus

apstākļus. Pie tam pieteicējs izdarīto pārkāpumu nav atzinis un savu vainu vaļsirdīgi

nenožēlo. Tādejādi nav pamata pieteicējam piemērot minimālo tiesību normas sankcijā

paredzēto soda mēru un Biroja noteiktais naudas sods Ls 100 apmērā ir pamatots un atstājams

negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu,

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.puntu un 7.punku, 286.panta pirmās

daļas 1.punktu un 3.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2007.gada 9.novembra

lēmumu Nr.1/10528 daļā par I.B. saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK

166.28 pantu par to, ka I.B. ir savienojis /Pilsētas dome/ /amats/ ar /amats/ a/s ,,/Nosaukums/"

un padomes locekļa amatu SIA ,,/Nosaukums/", bet I.B. sūdzību attiecīgajā daļā noraidīt.

Atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2007.gada 9.novembra lēmumu

Nr.1/10528 un izbeigt lietu daļā par I.B. saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar

LAPK 166.30 pantu par to, ka I.B. nav saņēmis Vidzemes plānošanas reģiona atļauju savienot

amatu /Nosaukums/ ar amatiem /Pilsētas dome/, a/s ,,/Nosaukums/", SIA „/Nosaukums/” un

SIA ,,/Nosaukums/", kā arī /Pilsētas dome/ atļauju savienot /Pilsētas dome/ /amats/ ar amatu

/Nosaukums/.

Atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2007.gada 9.novembra lēmumu

Nr.1/10528 un izbeigt lietu daļā par I.B. saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar

LAPK 166.28 pantu par to, ka I.B. ir savienojis /Pilsētas dome/ /amats/ un /Nosaukums/

locekļa amatu ar valdes /amats/ SIA ,,/Nosaukums/”.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā

sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu

namā.

Spriedums sastādīts 2009.gada 8.septembrī.

Tiesnese /paraksts/ K.Kalvāne-Radziņa

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnese

K.Kalvāne-Radziņa

Rīgā, 2009. gada 8.septembrī