Court dismissed appeal against administrative penalty for unauthorized construction under Building Law and Administrative Offences Code.

ECLI:LV:CERT:2017:1127.1A11002417.1.S

NORAKSTS

Lieta Nr. 1A11002417

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs 2017. gada 27. novembrī

Cēsu rajona tiesa:

tiesnese D. Ročāne

2017. gada 16. novembrī rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ sūdzības par Cēsu novada

pašvaldības Administratīvās komisijas 2017. gada 12. jūnija lēmumu Nr. D09-06-03/2017.

Aprakstošā daļa

2017. gada 15. maijā Cēsu novada pašvaldības Cēsu novada Būvvaldes būvinspektors U. Dančauskis (turpmāk-amatpersona) /pers. A/ sastādījis

administratīvā pārkāpuma protokolu ZU Nr. 303769 par to, ka 2017. gada 10. martā pulksten 11.00 konstatēts, ka /adrese/ bez akceptēta būvprojekta

un būvatļaujas ir uzbūvēta ēka, izrakts dīķis un samontēta būve no betona blokiem ar dzelzsbetona pārsegumu. Būvdarbi tiek turpināti.

Protokolā norādīts, ka tādējādi ir pārkāpta Būvniecības likuma 17. panta pirmā daļa, par ko administratīvā atbildība paredzēta Latvijas APK 152.

panta otrajā daļā.

Protokols sastādīts bez /pers. A/ klātbūtnes.

Amatpersona nosūtījusi administratīvā pārkāpuma protokolu izskatīšanai pēc piekritības Cēsu novada pašvaldības Administratīvajai

komisijai (turpmāk-Administratīvā komisija).

Ar Administratīvās komisijas 2017. gada 12. jūnija lēmumu Nr. D09-06-03/2017 /pers. A/ atzīts par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā

par Latvijas APK 152. panta otrās daļas pārkāpšanu un viņam uzlikts naudas sods 150 EUR apmērā.

Lēmumā norādīts, ka lietas izskatīšanā pārbaudīti šādi dokumenti: 2017. gada 10. marta lēmums, 2017. gada 15. maija administratīvā pārkāpuma

protokols Nr.ZU303769, 2017. gada 15. maija atzinums par būves pārbaudi Nr. BIS-BV-19.9-2017-3920, 2017. gada 15. maija atzinums par būves

pārbaudi Nr.BIS-BV-19.9-2017-3919, 2017 gada 7. jūnija vēstule Nr. 11/2457, 12.06.2017. vēstule Nr. 4/2512 ar pielikumiem, 2017. gada

30. maija lēmums.

Lēmumā norādīts, ka 2017. gada 30. maijā lietas izskatīšanas laikā /pers. A/ sniedzis savu paskaidrojumu, kurā norādījis, ka lietas materiālos nav

viņa paskaidrojumu, jo slimības dēļ viņš nav varējis ierasties uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu. Ir pārpratums no būvinspektora puses,

jo zemes īpašums pieder viņam, savukārt ēkas viņš nav būvējis, to ir darījis iepriekšējais zemes īpašnieks, kas ir atrunāts pirkuma līgumā un

Zemesgrāmatā. Viņam bija zināms, ko viņš pērk. Iepriekšējais īpašnieks ir apņēmies sakārtot visus jautājumus ar būvju legalizāciju līgumā noteiktajā

kārtībā. Metāla kolonnas nav betonētas, bet iespraustas zemē piemērīšanas nolūkā. Atzinis, ka to ir izdarījis viņš.

Būvinspektors lietas izskatīšanas laikā norādījis, ka /pers. A/ vēl joprojām nav izņēmis būvatļauju. Viņa darbības rezultātā tiek būtiski pārveidota

nekustamā īpašuma ainava. Dīķa rakšana neatbilst projektam, kā arī būvatļauja nav pārreģistrēta uz jauno zemes īpašnieku.

Administratīvā komisija, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, atsaukusies uz: 1) Būvniecības likuma 17. panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka

būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi būvatļaujā par visu tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi, būvdarbu uzsākšanas

nosacījumu izpildi un būvatļauja kļuvusi neapstrīdama. Šā likuma 15. panta septītajā daļā minētajā gadījumā būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad

būvvalde izdarījusi atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;

2) Būvniecības likuma 18. panta otro daļu, kas nosaka, ka būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvatļaujas vai pirms tam, kad būvatļaujā,

apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem

aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Patvaļīga

būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam vai būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas projekta

dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem

3) Latvijas APK 152. panta otro daļu, kas nosaka, ka par būves patvaļīgu būvniecību fiziskām personām uzliek naudas sodu no 140 EUR līdz

1400 EUR/

Administratīvā komisija izvērtējusi Atzinumu par būves pārbaudi Nr.BIS-BV-19.9-2017-3919, kurā norādīts, ka, 2017. gada 28. februārī

apsekojot nekustamo īpašumu, tiek konstatēts, ka ir notikusi nelikumīga būvniecība. Nelikumīgi izrakts dīķis un uzbūvēta ēka 28 m x 10 m. Ēka izbūvēta

uz paneļu pamatnes, kura balstās uz metāla konstrukcijām. Metāla konstrukcijas samontētas dīķa krasta gruntī. Ēkas A gals ir no guļbūves baļķiem.

Pārējā karkasa ēkas daļa ir veidota, kā daļēji stiklota statņu konstrukcijas. Ēkai ir iemontēti logi un durvis, ir ieklāts jumta segums. Ēkas R galā izveidots

laukums ar izmēriem 12 m x 5 m ar atbalsta sienu. Dīķa R galā izbūvēta nelikumīga būve, kura pilnībā iedziļināta gruntī. Būves vertikālās konstrukcijas

veidotas no jau lietotiem pamatu blokiem, pārsegums no dobtajiem paneļiem. Būves izmēri ir 8,5x5x3 m. Būvdarbi veikti bez akceptēta būvprojekta un

būvatļaujas. Būvinspektora norādījumi - nekavējoties pārtraukt patvaļīgo būvniecību.

Tāpat Administratīvā komisija izvērtējusi Atzinumu par būves pārbaudi Nr.BIS-BV-19.9-2017-3920, kurā norādīts, ka atkārtoti apsekojot

nekustamo īpašumu, kurā jau bija veikta patvaļīga būvniecība, izrokot dīķi un tā malā izbūvējot ēku un būvi, konstatēts, ka kopš iepriekšējās pārbaudes

ir turpināti būvdarbi un iebetonētas 18 metāla kolonas ēkas D pusē. Ir izrakta būvbedre 6x8m esošās dzīvojamās mājas priekšā.

Administratīvā komisija ir izvērtējusi iepriekšējā 2017. gada 30. maija Administratīvās komisijas sēdē /pers. A/ sniegtos paskaidrojumus un

secinājusi, ka no tiem izriet, ka savu vainu viņš atzīst daļēji, t.i. atzīst, ka metāla kolonnas viņš ir ievietojis zemē, taču noliedz, ka tās būtu iebetonējis.

Tāpat Administratīvā komisija norādījusi, ka /pers. A/ zināja, ka būvdarbi ir jāveic atbilstoši normatīvo aktu prasībām, viņam bija jāpārtrauc

būvdarbi, taču tie tika turpināti. No lietas materiāliem izriet, ka darbi tika turpināti arī pēc lietas sākotnējās izskatīšanas 2017. gada 30. maijā līdz

2017. gada 8. jūnijam, kad konstatēts, ka pie nelikumīgi uzbūvētās ēkas, kurā tiek veikti apdares darbi, dīķis ir paplašināts. Ēkas R galā novietota katlu

māja, dzelzsbetona būves priekšā novietota metāla konstrukcija. Nelikumīgi izraktās būvbedres malā iemontēti dzelzsbetona apgaismes stabu nelikvīdi.

Administratīvā komisija atzinusi, ka administratīvajā lietā esošie paskaidrojumi un lietas materiāli ir pietiekami lietas objektīvai izlemšanai,

administratīvais pārkāpums ir fiksēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, pārkāpums ir pierādīts ar administratīvās lietas materiāliem un secinājusi, ka

/pers. A/ rīcībā ir administratīvā pārkāpuma sastāvs un viņš ir atzīstams par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Administratīvā komisija, vērtējot /pers. A/ vainas pakāpi, izdarītā pārkāpuma raksturu, sabiedrisko bīstamību, ņēmusi vērā to, ka pārkāpējs nav

ieradies uz protokola sastādīšanu, ir sniedzis paskaidrojumus, savu vainu atzīst daļēji, kas kopumā norāda uz viņa nevienaldzīgo attieksmi pret izdarīto

pārkāpumu un tā iespējamajām sekām.

Administratīvā komisija nav konstatējusi atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošus apstākļus.

Vērtējot samērīguma principu, Administratīvā komisija atzinusi, ka ir pamats piemērot naudas sodu lielāku nekā sankcijā noteiktajā minimālajā

apmērā, jo /pers. A/ patvaļīgi, bez saskaņota un akceptēta būvprojekta un būvatļaujas ir veicis ievērojamus būvdarbus, turklāt pēc tam, kad izsniegts

atzinums nav ievērojis būvinspektora norādījumus pārtraukt būvdarbus, no /pers. A/ attieksmes un darbības konstatēts, ka viņa darbības nav vērstas uz

pārkāpuma novēršanu, jo savā nekustamajā īpašumā turpina būvdarbus. Pārkāpējs nav ieradies uz protokola sastādīšanu, nav ieradies uz lietas

izskatīšanu, savu vainu atzinis daļēji, kas kopumā liecina par nevienaldzīgo attieksmi pret pārkāpumu un tā radītajām sekām.

Nepiekrītot Administratīvās komisijas lēmumam, /pers. A/ iesniedzis sūdzību Cēsu rajona tiesai.

Sūdzībā norādīts, ka Administratīvās komisijas lēmumu uzskata par nepamatotu un atceļamu pieļauto materiālo un procesuālo normu pārkāpumu

dēļ.

2017. gada 28. februārī /adrese/ tika veikts nekustamā īpašuma plānveida apsekošana, ko veica būvinspektors Uģis Dančauskis. Šīs pārbaudes

rezultātā tika sastādīts Atzinums par būves pārbaudi Nr.BIS-BV-19.9-2017-3919. Pamatojoties uz šo atzinumu, tika konstatēts, ka /adrese/ ir notikusi

nelikumīga būvniecība.

Atzinumā ir minēts, ka ir veiktas fotofiksācijas, kas liecina par nelikumīgu būvniecību. Kā arī atzinumā ir būvinspektora norādījumi - nekavējoties

pārtraukt patvaļīgo būvniecību.

Uz protokola sastādīšanu un lietas izskatīšanu nebija ieradies slimības dēļ. Uz administratīvo sēdi bija deleģējis būvinspektoru, bet nebija iedevis

pilnvaru, kas dotu tiesības runāt viņa vārda. Ir sniedzis savus paskaidrojumus rakstiski, kur minējis, ka savu vainu atzīst daļēji, un tieši, ka metāla

kolonnas zemē ievietojis, bet nav tās iebetonējis.

Nekustamo īpašumu iegādājies no SIA „ALL4BUILD”, noslēdzot pirkuma līgumu 2016. gadā 28. oktobrī. Šā līguma 2.4. punkta ir minēts, ka

nekustamajā īpašumā /Nosaukums/ ir nepabeigtas būves un to nodošana ekspluatācijā ir uz pārdevēja atbildību.

Kā arī iegādes brīdī un līguma parakstīšanas brīdī augstāk minētā līguma 3.2. punktā ir minēts, ka pircējs pērk nekustamo īpašumu ar tā

piederumiem un sastāvdaļām - guļbūves pirts komplekss, garāžas ēka ar izbūvētu dzīvojamo platību, koka šķūnis, nepabeigta dzīvojamā māja, dīķis

nekustamajā īpašumā teritorijā.

Pirms visa īpašuma iegādes ir veikta topogrāfiskā uzmērīšana, kur ir minēts, ka uz zemes gabala jau atrodas vairākas nepabeigtas jaunbūves un

vairāki jaunizveidoti dīķi.

Lēmumā Nr. D09-06-03/2017 ir minēts, ka pēc sēdes būvinspektors atnesis pirkuma līguma kopija, kas tika pievienota lietai. Bet tā uz to brīdi

netika ņemtas vērā.

/pers. A/ norādījis, ka savā iegādātajā nekustamajā īpašuma nav veicis patvaļīgu būvniecību, bet atzīst, ka metāla kolonnas ir ievietojis zemē priekš

piemērīšanas.

Uzskata, ka lietā nav gūti pierādījumi, kas pierādītu viņa vainu, ka tieši viņš veicis šos būvniecības darbus.

Uzskata, ka visas šaubas, kuras nav iespējams novērst, ir tulkojamas par labu personai, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības.

Uzskata, ka lēmumam administratīvajā lietās ir jābūt tiesiskam un pamatotam, jākonstatē faktiskie apstākļi un jāpiemēro atbilstošas tiesību normas.

Šajā Administratīvās komisijas 2017.gada 12. jūnija lēmumā tas nav ievērots.

Uzskata, ka pieņemtais lēmums ir nepamatots un atceļams pilnā apjomā, jo nav konstatēts administratīvā pārkāpuma sastāvs, nav iegūti pierādījumi,

kas liecinātu, ka tieši /pers. A/ ir veicis patvaļīgu būvniecību Cēsu novada Vaives pagasta /Nosaukums/.

Ar tiesneses 2017. gada 26. jūlija lēmumu ierosināta administratīvā pārkāpuma tiesvedība sakarā ar /pers. A/ sūdzību. Tienese nolēmusi izskatīt

/pers. A/ sūdzību rakstveida procesā 2017. gada 16. novembrī, nosakot, ka nolēmuma noraksts saņemams tiesas kancelejā 2017. gada 27. novembrī.

2017. gada 28. augustā tiesā saņemts Administratīvās komisijas paskaidrojums par /pers. A/ sūdzību.

Tajā norādīts, ka Administratīvā komisija lūdz noraidīt /pers. A/ iesniegto sūdzību pilnā apmērā kā nepamatotu. Administratīvā komisija, izskatot

lietu, ir noskaidrojusi un ņēmusi vērā visus apstākļus, kam ir nozīme pareizā lietas izlemšanā, tajā skaitā, ir pārliecinājusies, ka administratīvais pārkāpums

ir fiksēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. /pers. A/ rīcībā ir konstatēts administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas ir pierādīts ar administratīvajā lietā

esošajiem materiāliem.

Administratīva komisija atsaukusies uz Būvniecības likuma 19. pantu, kas nosaka atbildību būvniecībā. Panta pirmajā daļā noteikts, ka būvniecības

procesa dalībnieki ir zemes īpašnieks, būves īpašnieks, būvprojekta izstrādātājs, būvdarbu veicējs, būvuzraugs un būveksperts, kuriem ir pienākums

ievērot normatīvo aktu prasības. No minētā izriet, ka /pers. A/ bija pienākums ievērot normatīvo aktu prasības būvniecības procesā.

Nav patiess /pers. A/ apgalvojums, ka uz Administratīvās komisijas sēdi viņš ir deleģējis būvinspektoru pārstāvēt viņa intereses. Būvinspektors

U. Dančauskis Administrtīvās komisijas sēdē bija pieaicināts no Cēsu novada Būvvaldes, kurš ir speciālists būvniecības jomā, kā arī pārzina /pers. A/

pārkāpuma būtību. Būvinspektors Administratīvā komisijas sēdē nepārstāvēja /pers. A/ un viņa vārdā neiesniedza Komisijā nekāda veida līgumus.

U. Dančauskis Administratīvās komisijas sēdē apstiprināja izdarītā pārkāpuma sastāvu un norādīja, ka /pers. A/ līdz lietas izskatīšanai nav izņēmis

būvatļauju.

Tāpat nav patiess /pers. A/ apgalvojums, ka metāla kolonnas nav iebetonētas. /pers. A/ atzīst, ka metāla kolonnas viņš ir ievietojis, bet norāda, ka

tās nav iebetonētas. Lietas materiālos ir fotoattēli, no kuriem nepārprotami ir secināms, ka zemē ievietotās metāla kolonnas ir iebetonētas. Tāpat arī

atzinumā par būves pārbaudi Nr.BIS-BV-19.9- 2017-3920 ir norādīts, ka kopš “iepriekšējās nekustamā īpašuma pārbaudes ir turpināti būvdarbi un

iebetonētas 18 metāla kolonnas ēkas D pusē”. Atzinumu par būves pārbaudi ir sastādījis būvinspektors, kuram ir atbilstošas zināšanas un iemaņas, lai

konstatētu pārkāpuma esamību, kā arī to, vai metāla kolonnas ir zemē ievietotas vai iebetonētas.

Komisijas ieskatā nav nekāda pamata apšaubīt būvinspektora sastādīto atzinumu par būves pārbaudi. Būvinspektors pildot savus darba

pienākumus ievēro normatīvo aktu prasības, viņam nav nekādu personisko interešu konkrētajā lietā, līdz ar to Komisijas ieskatā, /pers. A/ apgalvojums,

ka stabi nav betonēti ir viņa centieni izvairīties no administratīvās atbildības par izdarīto pārkāpumu un apgalvojums pats par sevi nav ticams.

Neskatoties uz diviem sastādītajiem atzinumiem par būves pārbaudi, kuros ir norādījumi pārtraukt būvdarbus, /pers. A/ ignorē šo prasību un turpina

pārkāpt normatīvo aktu prasības, t.i., 2017. gada 8. jūnijā veicot būves pārbaudi, atkārtoti tika konstatēts, ka būvdarbi tiek turpināti, neievērojot

normatīvo aktu prasības.

No /pers. A/ rīcības ir nepārprotami secināms, ka viņa darbības nav vērstas uz normatīvo aktu prasību ievērošanu, /pers. A/ klaji ignorē Cēsu

novada Būvvaldes būvinspektora norādījumus pārtraukt būvdarbus, kas kopumā norāda uz /pers. A/, iespējams, vienaldzīgo attieksmi pret normatīvo

aktu prasību izpildi būvniecības jomā.

Administratīvā komisija lūgusi noraidīt /pers. A/ sūdzību un atstāt spēkā negrozītu Cēsu novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2017. gada

12. jūnija lēmumu Nr. D09-06-03/2017.

Motīvu daļa

Pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka sūdzība ir noraidāma, bet Cēsu novada pašvaldības Administratīvās

2017. gada 12. jūnija lēmums Nr. D09-06-03/2017 atstājams negrozīts.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta septītās daļas noteikumiem tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas

naudu.

Konkrētajā lietā /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības par Būvniecības likuma 17. panta pirmās daļas pārkāpšanu, un viņam piemērots

administratīvais sods saskaņā ar Latvijas APK 152. panta otro daļu.

Kā jau tiesa iepriekš norādījusi, saskaņā ar Latvijas APK 152. panta otrās daļas noteikumiem par būves patvaļīgu būvniecību uzliek naudas sodu

fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro [..].

Tiesas ieskatā lietā vispirms ir noskaidrojams, vai konkrētajā gadījumā Cēsu novada Vaives pagasta “Ezermaļos” ir konstatēta patvaļīga

būvniecība.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 12.punktu, būvniecība ir visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 17. panta pirmās daļas noteikumiem būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi būvatļaujā

par visu tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi, būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi un būvatļauja kļuvusi neapstrīdama. Šā likuma 15. panta

septītajā daļā minētajā gadījumā būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde izdarījusi atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto projektēšanas nosacījumu

izpildi un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

Savukārt saskaņā ar Būvniecības likuma 18. panta otrās daļas noteikumiem būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvatļaujas vai pirms tam, kad

būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar

normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 Vispārīgie būvnoteikumi 2. punkta 2.8. apakšpunktu būvētājs ir fiziska

persona - zemes vai būves īpašnieks Būvniecības likuma izpratnē, kas speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos savām vajadzībām pats organizē

būvdarbus, piedalās tajos un uzņemas būvdarbu vadītāja pienākumus.

Saskaņā ar minēto noteikumu 3. punkta 3.1. apakšpunktu būvniecību var ierosināt zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs

(arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs) vai lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt.

Ar lietā esošo Cēsu rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000088821 izdruku pierādīts, ka īpašums /adrese/

pieder /pers. A/, un minētais īpašums sastāv no diviem zemes gabaliem ar kopējo platību 7,8 ha platībā un četrām būvēm. Īpašums /pers. A/ pieder,

pamatojoties uz 2016. gada 7. novembra pirkuma līgumu pamata un ierakstīts zemesgrāmatā 2016. gada 13. decembrī.

Lietā nav pierādījumu tam, ka uz /pers. A/ piederošā zemes īpašuma atrastos kādai citai personai piederošas būves vai jaunbūves, kā arī tam, ka

kādu no sev piederošās zemes daļas /pers. A/ būtu nodevis nomā kādai citai personai, kas būtu uzsākusi būvniecību uz nomātā zemes gabala.

Līdz ar to tiesai nav saprātīgu šaubu par to, ka /pers. A/ īpašums /adrese/ pieder pilnīgi un nedalīti. Pierādījumus pretējam /pers. A/ tiesai nav

iesniedzis.

Tādējādi tiesai nav saprātīgu šaubu arī par to, ka par veikto būvniecību uz viņam piederošā zemes īpašuma ir atbildīgs vienīgi /pers. A/, jo atbilstoši

Būvniecības likuma 19. panta pirmās un otrās daļas noteikumiem būvniecības procesa dalībniekiem (zemes īpašnieks, būves īpašnieks, būvprojekta

izstrādātājs, būvdarbu veicējs, būvuzraugs un būveksperts) ir pienākums būvniecības procesā ievērot normatīvo aktu prasības. Šā likuma izpratnē zemes

īpašnieks ir arī publiskas personas zemes tiesiskais valdītājs, bet būves īpašnieks - publiskai personai piederošas vai citas būves tiesiskais valdītājs.

Ja uz zemes gabala atrodas vai tiek būvēta zemes īpašniekam piederoša būve, par būvdarbu uzsākšanu vai veikšanu bez būvatļaujas vai pirms tam,

kad būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, ja attiecīgie lēmumi būvniecības uzsākšanai

nepieciešami, atbild zemes īpašnieks. Zemes īpašnieks ir atbildīgs arī par normatīvajiem aktiem atbilstoša būvprojekta izstrādātāja, būveksperta,

būvdarbu veicēja un būvuzrauga izvēli.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 18. panta trešās, ceturtās, piektās daļas noteikumiem būvinspektoram, veicot būvniecības kontroli, ir tiesības

apskatīt un pārbaudīt būvi un būvlaukumu būvdarbu laikā. [..]. Veicot būvdarbu kontroli, būvinspektori atbilstoši to iestāžu kompetencei, kurās viņi

nodarbināti:

1) pārbauda būvdarbu uzsākšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām;

2) pārbauda būvdarbu veikšanas atbilstību būvprojektam un normatīvo aktu prasībām;

3) pārliecinās par būvizstrādājumu atbilstību apliecinošas dokumentācijas esamību būvlaukumā un par konstatētajiem trūkumiem informē

būvizstrādājumu tirgu uzraugošo iestādi;

4) pārliecinās par vides aizsardzības prasību ievērošanu būvlaukumā un par konstatētajiem trūkumiem informē institūcijas, kuras veic vides valsts

kontroli;

5) pārliecinās, vai tiek veikta autoruzraudzība vai būvuzraudzība gadījumos, kad attiecīgās uzraudzības nepieciešamību nosaka normatīvie akti, un

vai tiek ievērots būvuzraudzības plāns.

Ja būvinspektors saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1. punktu konstatē patvaļīgu būvniecību, viņš aptur būvdarbus un uzraksta attiecīgu atzinumu,

bet iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti pirms

atzīmes izdarīšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi — neatkarīgi no apstākļiem, kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta;

2) par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes, bet gadījumos, kad patvaļīgas būvniecības rezultātā

nodarīts kaitējums videi, — arī pēc tā novēršanas vides un dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja lēmums par atļauju

veikt būvniecību būvvaldes noteiktajā termiņā netiek izpildīts, būvvalde var lemt par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.

No minētajām tiesību normām izriet, ka, būvinspektoram, izvērtējot konkrēto gadījumu, ir jādod atzinums par pārbaudē konstatēto un, ja tiek

konstatēta patvaļīga būvniecība, tad ir jāuzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus, līdz būvvaldes lēmuma pieņemšanai.

Tiesa konstatē, ka lietā ir pierādījumi tam, ka būvinspektors ir veicis divas pārbaudes /pers. A/ īpašumā /Nosaukums/ – 2017. gada 28. februārī un

10. martā, sastādot par šīm pārbaudēm atzinumus 2017. gada 15. maijā. 2017. gada 15. maija atzinumā Nr. BIS-BV-19.902017-3920 (46-17) par

pārbaudi 2017. gada 10. martā būvinspektors devis norādījumus nekavējoties pārtraukt patvaļīgo būvniecību līdz Cēsu novada būvvalde pieņem lēmumu

atbilstoši Būvniecības likuma 18. panta piektajai daļai.

Minētajā atzinumā būvinspektors norādījis, ka, atkārtoti apsekojot nekustamo īpašumu, kurā jau bija veikta patvaļīga būvniecība, izrokot dīķi un tā

malā izbūvējot ēku un būvi, konstatēts, ka kopš iepriekšējās pārbaudes ir turpināti būvdarbi un iebetonētas 18 metāla kolonas ēkas D pusē. Ir izrakta

būvbedre 6x8m esošās dzīvojamās mājas priekšā. 2017. gada 15. maija atzinumā Nr. BIS-BV-19.902017-3919 (31-17) par pārbaudi 2017. gada

28. februārī būvinspektors norādījis, ka būvdarbi veikti bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas.

Tiesai nav pamata apšaubīt būvinspektora atzinumā konstatētos pārkāpumus, jo /pers. A/ līdz lietas izskatīšanai nav iesniedzis pierādījums tam, ka

būtu apstrīdējis administratīvā kārtā viņam izsniegtos atzinumus par patvaļīgu būvniecību. Tāpat /pers. A/ nav iesniedzis pierādījumus tam, ka pretēji

administratīvā pārkāpuma protokolā un atzinumos norādītajam, viņam ir izstrādāts un akceptēts būvprojekts un saņemta būvatļauja likumā noteiktajā

kārtībā būvniecības veikšanai viņam piederošajā īpašumā /Nosaukums/.

Līdz ar to par nepamatotiem un nepierādītiem atzīstami /pers. A/ sūdzībā norādītie argumenti par to, ka lietā nav gūti pierādījumi, kas pierādītu viņa

vainu, ka tieši viņš veicis šos būvniecības darbus.

Lietas izskatīšanā nav tiesiskas nozīmes tam, ka iepriekšējā īpašuma īpašniece SIA „ALL4BUILD”, noslēdzot pirkuma līgumu 2016. gadā 28.

oktobrī, tā 2.4. punktā ir uzņēmusies atbildību nodot ekspluatācijā nekustamajā īpašumā /Nosaukums/ esošās nepabeigtās būves, jo visas būves ir

pārgājušās /pers. A/ īpašumā, un tikai viņš ir atbildīgs par būvniecības likumību viņam piederošajā īpašumā.

Turklāt amatpersona nelikumīgas būvniecības turpināšanas faktu ir konstatējusi, veicot divas pārbaudes laikā, kad /pers. A/ jau ir nekustamā

īpašuma vienīgais īpašnieks, konstatējot, ka kopš 2017. gada 28. februāra patvaļīga būvniecība laikā līdz 2017. gada 10. martam tiek turpināta, kad

pilnībā atbildīgs par būvniecību sev piederošajā īpašumā ir tikai tā īpašnieks /pers. A/.

Tiesas ieskatā /pers. A/ apgalvojums par to, ka lēmumam administratīvajā lietā ir jābūt tiesiskam un pamatotam, jākonstatē faktiskie apstākļi un

jāpiemēro atbilstošas tiesību normas ir deklaratīvs un nav pamatots ar pierādījumiem. /pers. A/ nav norādījis uz faktiem un apstākļiem, kas apstiprinātu

viņa apgalvoto par to, ka Administratīvās komisijas lēmums nebūtu tiesisks un pamatots, ka faktiskie apstākļi ir atšķirīgi no tiem, ko konstatējusi

amatpersona, ka lietas izskatīšanā piemērotas neatbilstošas tiesību normas.

Ņemot vērā minēto, izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolu un lietas materiālus, tiesa secina, ka lietā ir pierādīta pārkāpuma objektīvā puse

– patvaļīgā būvniecība /pers. A/ piederošajā īpašumā /adrese/, par ko ir atbildīgs /pers. A/.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka Administratīvā komisija pareizi kvalificējusi /pers. A/ rīcību kā Būvniecības likuma 17. panta pirmās daļas noteikumu

pārkāpumu, par ko administratīvā atbildība paredzēta Latvijas APK 152. panta otrajā daļā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto argumentāciju, tiesa atzīst, ka Cēsu novada pašvaldības Administratīvā komisijas 2017. gada 12. jūnija lēmums

Nr. D09-06-03/2017 kā likumīgs un pamatots ir atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība kā nepamatota un nepierādīta noraidāma.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

12 18

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 289. panta otrās daļas 1.punktu, 289. panta pirmo daļu, tiesa

n o s p r i e d a

noraidīt pie administratīvās atbildības sauktās personas /pers. A/ sūdzību un atstāt negrozītu Cēsu novada pašvaldības Administratīvā komisijas

2017. gada 12. jūnija lēmumu Nr. D09-06-03/2017, ar kuru /pers. A/ atzīts par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā par Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 152. panta otrās daļas pārkāpšanu un sodīts ar naudas sodu 150 EUR apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma pilna teksta pieejamības dienas tiesas kancelejā –

2017. gada 27. novembra, iesniedzot apelācijas sūdzību Cēsu rajona tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) D. Ročāne

NORAKSTS PAREIZS

Cēsu rajona tiesas tiesnese D. Ročāne

Cēsīs 27. 11. 2017.