Court allows insurer to deny liability due to insured's failure to provide full information with gross negligence.

Lietas arhīva Nr. CA-0368-18

ECLI:LV:VAT:2018:1211.C30706615.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Madonā 2018.gada 11.decembrī

Vidzemes apgabaltiesa

tiesas sēdes priekšsēdētāja Dz.Apine

tiesneses R.Liepiņa un E.Sudāre

ar tiesas sēžu sekretāri G.Kāznieci

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. C/

trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem pārstāvim /pers. D/

atbildētājas pārstāvei /pers. E/

izskatīja atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums A/” un trešās personas ar

patstāvīgiem prasījumiem “/nosaukums B/” AS Latvijas filiāle prasībā pret apdrošināšanas akciju sabiedrības “/nosaukums C/” par apdrošināšanas

atlīdzības piedziņu un akciju sabiedrība “/nosaukums C/” pretprasībā pret sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums A/” par tiesībām neizmaksāt

apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums A/” un “/nosaukums B/” AS Latvijas filiāle apelācijas sūdzībām par

Vidzemes rajona tiesas 2018.gada 7.jūnija spriedumu, ar kuru prasība noraidīta, pretprasība apmierināta.

Aprakstošā daļa

2015.gada 11.decembrī SIA “/nosaukums A/” (turpmāk prasītāja) vērsusies Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar prasību pret

apdrošināšanas akciju sabiedrību “/nosaukums C/” (turpmāk atbildētāja) par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu, kā trešo personu lietā norādot AS

,,/nosaukums B/”.

Prasītāja norāda, ka 2011.gada 15.decembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums

(polises /numurs/), apdrošinot prasītāja komercdarbību - būvniecības darbu veikšanu. Atbilstoši līgumam, apdrošināšanas līguma vispārīgie noteikumi

Nr.01 (turpmāk noteikumi Nr.1), juridisko personu vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi Nr.52.02 (turpmāk noteikumi Nr.2) un

noteikumu pielikums Nr.52.02.102 (turpmāk noteikumi Nr.3), ir noslēgtā līguma neatņemama sastāvdaļa.

2012.gada 11.jūnijā prasītājas nolīgto darbinieku bezdarbības rezultātā, nekvalitatīvi veicot jumta būvniecību dzīvojamai mājai /adrese/,

radušies zaudējumi /pers. F/, jo appludināts viņai piederošais dzīvokļa īpašums, par ko 2012.gada 14.jūnijā /pers. F/, AS „/nosaukums F/” un prasītāja

sastādīja aktu, kurā konstatēti dzīvokļa īpašumam radītie bojājumi. Puses vienojušās par to, ka nekavējoties tiek nosegts dzīvojamās mājas jumts, kā arī

novērtēti un kompensēti radītie zaudējumi. Minētais netika izdarīts, tādēļ /pers. F/ vērsusies pie AS ,,/nosaukums B/”, ar kuru tā bija noslēgusi līgumu par

mājokļa apdrošināšanu, kas apzinājusi un novērtējusi radītos zaudējumus, kā arī veikusi visas nepieciešamās darbības, lai dzīvokļa īpašumu atjaunotu

iepriekšējā stāvoklī.

Pamatojoties uz likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu AS “/nosaukums B/” pārņēma apdrošinātās /pers. F/ prasības

tiesības, kā arī paziņoja atbildētājai par iespējamo apdrošināšanas gadījumu un lūdza izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ko atbildētāja atteicās darīt,

atsaucoties uz Noteikumu Nr.2 5.18 punktu, ka apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus, kas cēlušies nokrišņu pakāpeniskas iedarbības rezultātā un

1.10.punktu, kas nosaka pretenziju pieteikšanas termiņu 3 mēnešus.

Nepiekrītot paziņojumā norādītajiem argumentiem, 2015.gada 30.aprīlī prasītāja iesniedza apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu, lūdzot

izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību EUR 17 047,81, uz ko saņēma atbildi, ka pieteikumam nav pievienoti dokumenti, kā arī minēti fakti, kas apliecinātu

jaunatklātus apstākļus, tāpēc 2015.gada 9.februāra lēmums netiks pārskatīts.

2015.gada 7.jūlijā prasītāja nosūtīja atkārtotu lūgumu par lēmuma pārskatīšanu, papildus iesniedzot dokumentus un saņēma atbildi, kurā

atkārtoti norādīts, ka bojājumi dzīvoklim radušies pakāpeniskas lietus iedarbības rezultātā. Prasītājas ieskatā šis arguments nav pamatots, jo no

VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoloģijas centra” izziņas redzams, ka 2012.gada 11.jūnijā bija spēcīgas lietusgāzes.

Prasītāja pirmo pretenziju iesniedza 2014.gada 5.decembrī, jo atbilstoši likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 46.pantam atbildētāja

civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā var segt zaudējumus, kas radušies apdrošināšanas līguma darbības laikā, ja apdrošinātā persona par zaudējumus

izraisījušo notikumu ir iesniegusi zaudējumu piedziņas prasību triju gadu laikā pēc apdrošināšanas līguma termiņa izbeigšanās. Zaudējumu piedziņas

prasība ir iesniegta šajā termiņā.

Par zaudējumu apmēru prasītāja norāda, ka /pers. F/ piederošā dzīvokļa īpašuma atjaunošanu tā iepriekšējā stāvoklī veicis būvkomersants

SIA “/nosaukums D/”. “/nosaukums B/” AS Latvijas filiāle par iegādātajiem būvmateriāliem un veiktajiem būvdarbiem SIA „/nosaukums E/” un SIA

/Nosaukums D/ samaksājusi EUR 17 047,81, kas sastāda apdrošināšanas atlīdzības summu un atbilst likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 35.panta

noteikumiem, kā arī noteikumu Nr.2 8.2.1.punktam.

Pamatojoties uz apdrošināšanas līguma 24.panta pirmo daļu, Noteikumu Nr.2 2.4.2.punktu, Civillikuma 1587.pantu, likuma „Par

apdrošināšanas līgumu” 2., 3.panta pirmo daļu, 12.panta ceturto daļu, 24.panta pirmo, trešo, sesto daļu, 32.panta pirmo daļu, 35.pantu, 40.pantu,

saskaņā ar 2017.gada 6.februāra prasības pieteikuma grozījumiem prasītāja lūdz tiesu uzlikt atbildētājai pienākumu izpildīt ar 2011.gada 15.decembra

apdrošināšanas līgumu – polisi /numurs/uzņemtās saistības un izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību EUR 16 905,52 apmērā par labu trešajai personai

„/nosaukums B/” AS, kā arī piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai tiesāšanās izdevumus.

2016.gada 1.februārī tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā lūgts noraidīt prasību kā nepamatotu šādu apstākļu dēļ:

1. prasītāja apdrošināšanas prēmiju nav samaksājusi līgumā minētajā termiņā, par ko 2012.gada 20.jūnijā tai nosūtīts atgādinājums veikt

maksājumu Ls 71,88 apmērā, vienlaikus brīdinot, ka apdrošināšanas līgums tiks uzskatīts par izbeigtu ar brīdinājuma nosūtīšanas dienu, ja līdz

2012.gada 7.jūlijam netiks veikta apdrošināšanas prēmijas samaksa. Apdrošināšanas prēmijas maksājums iepriekš minētajā termiņā netika

saņemts, tādējādi apdrošināšanas līgums izbeigts ar 2012.gada 20.jūniju;

2. apdrošināšanas gadījuma telefonisku pieteikumu atbildētāja saņēma tikai 2014.gada 3.oktobrī, kurā sniegta informācija, ka no “/nosaukums

B/” AS saņemta 2014.gada 28.augusta pretenzija par nekvalitatīvi veiktiem jumta remontdarbiem, kā rezultātā 2012.gada jūnijā notikusi ūdens

noplūde un ir bojāts telpu remonts dzīvoklim /adrese/. Pirmā pretenzija no AS ”/nosaukums F/” saņemta 2014.gada 28.augustā. Pirmā pretenzija

no prasītājas saņemta 2014.gada 5.decembrī;

3. atbildētājai sniegta pretrunīga informācija par apdrošināšanas gadījuma iestāšanās laiku un apstākļiem:

a. 2015.gada 5.maija un 10.augusta apdrošināšanas gadījuma pieteikumos par dzīvoklim Nr./numurs/. , /adrese/, nodarītajiem

zaudējumiem atgadījuma datums norādīts 2012.gada 12.jūnijs,

b. 2014.gada 14.novembra prasītājas paskaidrojumā par notikušo negadījumu norādīts, ka jumta pārbūves darbi daudzdzīvokļu ēkai

/adrese/, tika veikti 2012.gada jūnija mēnesī un tie ietvēra esošā jumta seguma un konstrukciju demontāžu, jaunās jumta konstrukcijas

montāžu un jumta seguma ieklāšanu,

c. “/nosaukums B/” AS Latvijas filiāle 2014.gada 28.augusta un 2014.gada 5.decembra pretenzijās atgadījuma iestāšanās laiku esot

norādījusi 2012.gada jūniju,

d. 2015.gada 30.aprīlī sastādītajā atkārtotajā atlīdzības pieteikumā prasītāja atgadījuma datumu norādīja 2012.gada 12.jūniju,

e. 2015.gada 10.augustā atbildētājai iesniegts 2012.gada 14.jūnija akts, kurā norādīts, ka, veicot būvdarbus 2012.gada 14.jūnijā,

prasītājas darbinieku neuzmanības dēļ neesot pietiekami nosegts daudzdzīvokļu mājas jumts, tāpēc spēcīgo lietusgāžu laikā appludināts

/pers. F/ piederošais dzīvoklis Nr. /numurs/, sabojājot dzīvokļa sienas un griestus,

f. 2015.gada 14.janvārī no prasītāja saņemta papildus informācija, kurā norādīts, ka jumta pārbūves darbus 2012.gada jūnijā /adrese/

veikuši prasītāja darbinieki, savukārt remontdarbus dzīvoklī veikuši dzīvokļa īpašnieka salīgti namdari,

g. prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. F/ piederošais dzīvokļa īpašums tika appludināts 2012.gada 11.jūnijā prasītāja nolīgto

darbinieku bezdarbības rezultātā.

Atbildētāja secinājusi, ka bojājumi dzīvoklim Nr. /adrese/, ir radušies ilgstošā laika posmā un 2015.gada 9.februārī pieņēmusi

lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības atteikumu, norādot, ka apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus, kas cēlušies temperatūras, nokrišņu,

mitruma, plūdu, lietus vai atkušņa ūdeņu iedarbības rezultātā, vai pārplūstot ūdens savākšanas sistēmām, grāvjiem, jumta notekcaurulēm vai

kondensāta uzkrāšanās dēļ, ja augstāk minētie gadījumi zaudējumus izraisījuši pakāpeniskas iedarbības rezultātā.

Pamats prasījuma tiesību izmantošanai pastāvot “/nosaukums B/” AS Latvijas filiālei pret zaudējumu nodarījušo personu,

būvkomersantu SIA “/nosaukums A/”. Turpretī pret atbildētāju celtā prasība esot izrietoša no AAS “/nosaukums C/” un SIA “/nosaukums

A/ ” noslēgtā vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma. Tādējādi uzskata, ka Civilprocesa likums neparedz, ka prasītājai,

saņemot regresa prasību, rastos prasījuma tiesības par zaudējumu kompensēšanu atbilstoši starp prasītāju un atbildētāju noslēgtajam

Vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumam.

Pamatojoties uz likumu “Par apdrošināšanas līgumu” 24.panta otrās daļas 1.-3.punktu, 49.pantu; 148.panta trešo daļu,

atbildētāja lūgusi prasību noraidīt.

2016.gada 23.maijā “/nosaukums B/” AS (turpmāk trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem) tiesā iesniegusi prasības

pieteikumu, kurā norāda, ka 2011.gada 29.jūlijā starp “/nosaukums B/” AS kā apdrošinātāju un /pers. F/ kā apdrošinājuma ņēmēju stājies

spēkā mājokļa apdrošināšanas līgums, saskaņā ar kuru apdrošināts dzīvoklis Nr./numurs/, daudzdzīvokļu namā /adrese/.

Apdrošināšanas līguma darbības laikā 2012.gada 19.jūnijā trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem telefoniski saņēmusi

/pers. H/ paziņojumu par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos sakarā ar apdrošinātā dzīvokļa appludināšanu. 2012.gada 26.jūnijā /pers. H/

rakstiski iesniedzis apdrošinātājam atlīdzības pieteikumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, kurā norāda, ka negadījums noticis

2012.gada jūnija sākumā.

Ūdens ieplūšanu dzīvoklī apliecina 2012.gada 14.jūnijā sastādītais akts, kurā konstatēts, ka, veicot būvdarbus 2012.gada

14.jūnijā ģenerālbūvnieka SIA “/nosaukums A/" darbinieku neuzmanības dēļ netika pietiekami nosegts daudzdzīvokļu mājas jumts, tāpēc

spēcīgo lietusgāžu laikā appludināts /pers. F/ piederošais dzīvoklis Nr./numurs/, sabojājot dzīvokļa griestus, grīdu un sienas. Akta dalībnieki

vienojušies, ka tiek kompensēti nodarītie zaudējumi un veiktas darbības, lai novērstu turpmāku dzīvokļa appludināšanu, aktu parakstīja SIA

/Nosaukums A/, AS "/nosaukums F/" un /pers. F/.

2012.gada 20.jūnijā un 2012.gada 24.oktobrī trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem apsekoja apdrošināto dzīvokli un

konstatēja appludināšanas rezultātā nodarītos bojājumus. Bojājumu novēršanai noslēgts trīspusējs uzņēmuma līgums ar SIA “/nosaukums

D/” kā uzņēmēju un /pers. F/ kā īpašnieku par dzīvokļa atjaunošanas darbu veikšanu saskaņā ar līgumam pievienoto tāmi. Līguma cena

noteikta Ls 10 647,59, ar 2013.gada 20.maija papildus vienošanos līguma cena samazināta par Ls 1054,42. SIA “/nosaukums D/”

izrakstījusi rēķinus par veiktajiem darbiem par Ls 9493,17, kurus trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem apmaksājusi. Apmaksāts arī

SIA /Nosaukums B/ priekšapmaksas rēķins Ls 1054,42, bet Ls 100 dzīvokļa īpašniece /pers. F/ samaksājusi pati SIA “/nosaukums D/” kā

apdrošināšanas polisē noteikto pašrisku. Samaksāta pilna līguma summa Ls 10 647,59. Dzīvokļa atjaunošanai veikti papildus darbi saskaņā

ar “/nosaukums B/” AS Latvijas filiāle garantijām un tāmēm, par ko SIA “/nosaukums D/” izrakstījusi divus rēķinus par kopējo summu Ls

1433,67, kurus trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem apmaksājusi Ls 387,04 un Ls 1046,63 apmērā.

Par izpildītajiem darbiem 2013.gada 4.novembrī parakstīts darbu pieņemšanas – nodošanas akts. Par objekta atjaunošanu

izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība EUR 17 047,80 apmērā.

Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmajā daļā noteiktajam ar

apdrošināšanas atlīdzības izmaksas brīdi trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem izmaksātās summas apmērā ir pārņēmusi

apdrošinātās /pers. F/ tiesības pret personu, kas atbildīga par zaudējumiem, dotajā gadījumā pret SIA “/nosaukums A/”.

Ievērojot starp SIA “/nosaukums A/” un AAS “/nosaukums C/” noslēgto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu (polisi)

un tās pielikuma - Juridisko personu vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumu 4.1. un 8.4.4. punktu, kā arī atbilstoši

likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 49.panta pirmajai daļai par SIA “/nosaukums A/” nodarītajiem zaudējumiem sakarā ar dzīvokļa Nr.

/numurs/ daudzdzīvokļu namā /adrese/, saliešanu apdrošināšanas atlīdzība atbildētājai esot jāizmaksā trešajai personai ar patstāvīgiem

prasījumiem.

Trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem e-pasta formā piecos sūtījumos nosūtījusi atbildētājai zaudējumu pamatojošus

dokumentus un fotogrāfijas, bet saņēmusi no tās apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikumu, kas neesot tiesisks un pamatots, jo

secināms, ka dzīvoklis /adrese/, saliets vienas dienas spēcīgas lietusgāzes rezultātā 2012.gada jūnija sākumā ģenerālbūvnieka SIA

“/nosaukums A/” darbinieku neuzmanības dēļ, pietiekami nenosedzot mājas jumtu. To apliecina 2012.gada 14.jūnija sastādītais akts Nr.

/numurs/, /pers. H/ atlīdzības pieteikums, 2012.gada 20.jūnija prasītājas pārstāvja apsekošanas akts, VSIA “Latvijas Vides ģeoloģijas un

meteoroloģijas centra” izziņa.

2012.gada 14.jūnija aktā dzīvokļa īpašniece /pers. F/ un SIA “/nosaukums A/” vienojušies, ka tā kompensēs nodarītos

zaudējumus, no kā secināms, ka ar šo aktu jau 2012.gada 14.jūnijā SIA “/nosaukums A/” ir akceptējusi /pers. F/ pretenziju un nolēmusi

novērst viņas īpašumam radītos zaudējumus, tādēļ atbildētājai nebija tiesiska pamata atsaukties uz paziņošanas termiņa nokavējumu, jo šis

termiņš neesot nokavēts. Turklāt starp prasītāju un atbildētāju noslēgtajos apdrošināšanas līguma noteikumos neesot paredzēts, ka pamats

atteikumam izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību būtu apstāklis, ka trešā persona nav termiņā iesniegusi apdrošinātājam šādu pretenziju.

Normatīvie akti nenosaka pienākumu un termiņu trešajai personai, kura turklāt nav apdrošināšanas līguma dalībniece, iesniegt noteiktā

termiņā pretenziju apdrošinātajam.

Atbildētāja neesot pierādījusi apstākļus, kas to atbrīvo no apdrošināšanas līgumā noteiktajām saistībām izmaksāt

apdrošināšanas atlīdzību.

Pamatojoties uz likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 24., 35., 40., 49. un 50.pantu trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem lūdz tiesu

piedzīt tās labā no atbildētājas apdrošināšanas atlīdzību EUR 17 047,80 un tiesāšanās izdevumus uz sprieduma taisīšanas brīdi.

2017.gada 11.maijā atbildētāja iesniegusi pretprasību, kurā lūdz atzīt tās tiesības neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pamatojoties uz likuma

“Par apdrošināšanas līgumu” 21.panta otro daļu, 22.panta pirmo daļu, Apdrošināšanas līguma noteikumu Nr.2 7.3.1.punktu, ņemot vērā, ka prasītāja

nav sniegusi apdrošinātājam patiesu un izsmeļošu informāciju rupjas neuzmanības dēļ.

Atbildētāja norāda, ka tās kā apdrošinātāja pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību iestājas tikai apdrošināšanas līgumā noteiktajos

gadījumos, līdz ar to ir jākonstatē, ka pati prasītāja godprātīgi pildīja apdrošināšanas līguma noteikumus, tajā skaitā samaksāja apdrošināšanas prēmiju.

Atbildētājas ieskatā prasītāja nav sniegusi izsmeļošu un patiesu informāciju par apdrošināšanas gadījuma iestāšanās laiku, proti, katrā no

iesniegumiem norādīts cits negadījuma datums - 2012.gada 12.jūnija, 2012.gada viena no jūnija pirmajām dienām, 2012.gada 14.jūnijs, bet prasības

pieteikumā - 2012.gada 11.jūnijs.

Ņemot vērā, ka prasītāja lietai pievienojusi 2012.gada 14.jūnija akta oriģinālu, kurā ar roku veikti labojumi un kas neatbilst apdrošināšanas

atlīdzības lietas materiālos iesniegtajai akta kopijai, atbildētāja uzskata, ka prasītāja šādi sniedza nepatiesu informāciju apdrošinātajam, kas ir vērtējama

kā rupja neuzmanība Civillikuma 1645.panta izpratnē. Līdz ar to ir iestājušās apdrošināšanas līguma Noteikuma Nr.2 Apdrošinātās personas pienākumu

neizpildes sekas, un proti, [..] apdrošinātājam ir tiesības neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs ar ļaunu nolūku

vai rupjas neuzmanības dēļ nav izpildījis kādu no apdrošināšanas līgumā noteiktajiem pienākumiem.

2017.gada 9.jūnija paskaidrojumos prasītāja lūdz noraidīt pretprasību kā nepamatotu, paskaidrojot, ka konkrētajā gadījumā nevar runāt par

dzīvokļa pakāpenisku salīšanu, pieļaujot kādu citu datumu, izņemot 2012.gada 11.jūniju. 2012.gada 14.jūnija aktā pārrakstīšanās kļūda radusies tādēļ,

ka puses aktu sastādījušas 2012.gada 14.jūnijā un šo pašu datumu “automātiski” arī norādījusi akta tekstā. Apzinoties kļūdu un ievērojot normatīvo aktu

prasības, nepilnība labota.

2017.gada 12.jūnijā tiesā saņemts trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem paskaidrojums par pretprasību, kurā lūgts pretprasību

noraidīt pamatojoties uz prasībā norādītajiem motīviem, kā arī sakarā ar to, ka pretprasība celta vairāk kā pēc diviem gadiem, skaitot no dienas, kad

2014.gada 3.oktobrī atbildētāja telefoniski saņēma pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu, tādējādi iestājies prasības noilgums pretprasības celšanai

tiesā, kas esot patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai.

Ar Vidzemes rajona tiesas 2018.gada 7.jūnija spriedumu prasītāja un trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem prasības noraidītas pilnībā,

bet atbildētājas pretprasība apmierināta pilnībā, atzīstot tiesības neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, pamatojoties uz Apdrošināšanas līguma noteikumu

Nr.2 7.3.1.punktā noteiktajām tiesībām, ņemot vērā, ka prasītāja nav sniegusi apdrošinātājam patiesu un izsmeļošu informāciju rupjas neuzmanības dēļ

(Apdrošināšanas līguma noteikumu Nr.2 7.1.2.punkts).

Tiesa konstatēja, ka 2011.gada 15.decembrī starp SIA /Nosaukums A/ un AAS /Nosaukums C/ noslēgts civiltiesiskās atbildības

apdrošināšanas līgums, kas izbeigts ar 2012.gada 20.jūniju, jo netika veikta apdrošināšanas prēmijas samaksa. 2011.gada 29.jūlijā starp /pers. F/ un

“/nosaukums B/ ” AS Latvijas filiāle noslēgts mājokļa apdrošināšanas līgums. 2012.gada jūnijā, prasītājas nolīgto darbinieku bezdarbības rezultātā,

nekvalitatīvi veicot jumta būvniecības procesu, appludināts /pers. F/ piederošais dzīvokļa īpašums, radot zaudējumus. 2012.gada 20.jūnijā “/nosaukums

B/” AS Latvijas filiāle veica nekustamā īpašuma apsekošanu, kurā konstatēja, ka jumta izbūves laikā appludināts dzīvoklis. Dzīvokļa īpašuma

atjaunošanu tā iepriekšējā stāvoklī veicis ,,/nosaukums B/” AS Latvijas filiāles nolīgts būvkomersants SIA /Nosaukums D/. Par iegādātajiem

būvmateriāliem un veiktajiem būvdarbiem /nosaukums B/AS Latvijas filiāle samaksājusi EUR 17 047,81 apmērā. 2014.gada 3.oktobrī atbildētāja

saņēma apdrošināšanas gadījuma telefonisku pieteikumu, kurā sniegta informācija, ka AS “/nosaukums F/” ir saņēmusi no “/nosaukums B/ ” AS

2014.gada 28.augusta pretenziju par nekvalitatīvi veiktiem jumta remontdarbiem, kā rezultātā 2012.gada jūnijā notikusi ūdens noplūde un bojāts telpu

remonts dzīvoklim /adrese/. Apdrošināšanas atlīdzību lieta reģistrēta saskaņā ar AAS “/nosaukums C/” un SIA “/nosaukums A/ ” noslēgto

apdrošināšanas līgumu.

Tiesa konstatēja, ka saskaņā ar būves ekspertīzes atzinumu konstatētie mitruma bojājumi un lietus ūdens notecējumi dzīvoklī varēja rasties

vienas lietus ūdens saliešanas rezultātā, taču ņemot vērā, ka šobrīd nav iespējams konstatēt dzīvoklī esošo situāciju, kāda tā bijusi 2012.gada 11.jūnijā,

kā arī nav iespējams konstatēt jumta tehnisko stāvokli attiecīgajā dienā, nav iespējams precīzi noteikt vai defekti radušies vienas saliešanas (lietusgāzes)

rezultātā.

Tiesa atzina par pamatotiem atbildētājas argumentus par apdrošināšanas līguma noteikumu Nr.2 5.punkta 5.18.apakšpunkta, kurā noteikts,

ka apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus, kas cēlušies lietus ūdeņu pakāpeniskas iedarbības rezultātā, un 1.10.punkta, kurā sniegta pagarinātā pretenziju

iesniegšanas perioda definīcija, proti, pagarinātais pretenziju iesniegšanas periods ir 3 mēneši, piemērošanu.

Tiesas ieskatā prasītājam nav tiesību prasīt zaudējumu atlīdzību no atbildētājas pamatojoties uz Civillikuma tiesību normu, kas nosaka

zaudējumu atlīdzības pienākumu zaudējumu nodarītājam, jo tā nav zaudējumu nodarītājs.

Tiesa secināja, ka prasītāja, iesniedzot apdrošināšanas pieteikumus, nav sniegusi izsmeļošu un patiesu informāciju par gadījuma iestāšanās

laiku, katrā no iesniegumiem norādot citu apdrošināšanas gadījuma iestāšanās datumu: 2012.gada 12.jūnijā, vienā no 2012.gada jūnija pirmajām dienām,

2012.gada 14.jūnijā. Savukārt prasības pieteikumā norādīts, ka apdrošināšanas gadījums noticis 2012.gada 11.jūnijā.

Tiesa uzskatīja, ka ir iestājušās apdrošināšanas līguma noteikumu Nr.2 apdrošinātās personas pienākumu neizpildes sekas, proti,

7.3.1.punkts, kurā noteikts, ka “apdrošinātājam ir tiesības neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs ar ļaunu

nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav izpildījis kādu no apdrošināšanas līgumā noteiktajiem pienākumiem”.

Tiesa atzina par pierādītu faktu, ka pretenzija par 2012.gada jūnijā notikušo saliešanas gadījumu pret atbildētāju celta 2014.gada

5.decembrī, lai gan apdrošināšanas līguma noteikumu Nr.2 7.2.1. punktā noteikts, ka “apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums ir nekavējoties,

tiklīdz tas ir kļuvis iespējams, iesniegt apdrošinātājam apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu, kā arī sniegt apdrošinātājam izsmeļošu un patiesu informāciju

par iespējamo apdrošināšanas gadījumu un zaudējumiem, kā arī visu apdrošinātāja pieprasīto informāciju un dokumentāciju, kas ļauj spriest par nodarīto

zaudējumu būtību, iemesliem, veidu un apmēru. Atlīdzības pieteikumā arī jānorāda citas apdrošināšanas sabiedrības, kurās noslēgti profesionālās

civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumi un jāpievieno tam trešās personas pretenzija un citi no trešajām personām saņemtie dokumenti.

Izvērtējot to, ka 2012.gada 20.jūnijā tika izbeigts starp prasītāju un atbildētāju 2011.gada 15.decembrī noslēgtais apdrošināšanas līgums,

tiesa secināja, ka pagarinātais pretenzijas termiņš, kura laikā trešā persona varēja iesniegt apdrošinātājam savu pretenziju, bija līdz 2012.gada

20.septembrim. Tiesa uzskatīja, ka prasītājs nav pierādījis prasību, jo pretenzija par 2012.gada jūnijā notikušo saliešanas gadījumu pret atbildētāju celta

2014.gada 5.decembrī. Par cik tiesa nekonstatēja, ka atbildētāja būtu rīkojusies ļaunā nolūkā vai pieļāvusi neuzmanību, tiesa uzskatīja, ka pārējo

pierādījumu analīze, taisot spriedumu, nav nepieciešama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no prasītājas un trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem par labu atbildētājai

piedzīti tiesas izdevumi, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi un izdevumi EUR 1573 apmērā par būvekspertīzes veikšanu.

Par Vidzemes rajona tiesas 2018.gada 7.jūnija spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza prasītājas pilnvarotā pārstāve /pers. C/, norādot, ka

spriedumu pārsūdz pilnā apmērā, lūdz prasību apmierināt, pretprasību noraidīt un piedzīt no atbildētāja par labu SIA “/nosaukums A/” tiesāšanās

izdevumus.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa nepamatoti, pretēji loģikas likumiem, atzinusi par pamatotu atbildētāja argumentu, ka

apdrošināšanas līguma noteikumu Nr.2 5.5.18. punktā noteiktais, ka apdrošinātājam nav jāatlīdzina zaudējumi, kas cēlušies pakāpenisku lietus ūdeņu

iedarbības rezultātā, jo neviena no siloģisma premisām nenoteic to, ka ir bijusi ilgstoša lietus iedarbība uz nekustamā īpašuma neapsegtajām daļām, kā

rezultātā radušies bojājumi.

Tiesa spriedumā nepamatoti norādījusi, ka prasītāja nokavēja pagarināto pretenzijas iesniegšanas termiņu, jo nav analizējusi prasības

pieteikumā norādīto attiecībā uz atbildētājas iebildumiem par to, ka pirmo pretenziju atbildētāja saņēma 2014.gada 5.decembrī, kas atbilst likuma “Par

apdrošināšanas līgumu” 32.panta pirmajai daļai, 46.pantam, ka apdrošinātā persona par zaudējumus izraisījušo notikumu ir iesniegusi zaudējumu

piedziņas prasību triju gadu laikā pēc apdrošināšanas līguma termiņa izbeigšanās. Lietā nav strīda par to, ka minēto termiņu prasītāja ir ievērojusi, līdz ar

to ir izpildījusi Noteikumu Nr.2 1.10.punkta prasības, jo normatīvie akti neparedz šādu termiņu. Atbildētāja nevar izvirzīt papildus noteikumus par

konkrēta termiņa ievērošanu vai neievērošanu un attiecīgi ar tiem pamatot atlīdzības izmaksas atteikumu, jo tas ir pretrunā ar speciālajām tiesību normām,

kas minētas likumā “Par apdrošināšanas līgumu”, tādēļ atbilstoši Civillikuma 1415.panta noteikumiem šāds noteikums ir uzskatāms par spēkā neesošu jau

no paša sākuma.

Prasītāja norāda, ka pirmās instances tiesa sprieduma aprakstošajā daļā uz prasītājas argumentu atsaukusies, taču motīvu daļā tiem nav

devusi savu juridisko novērtējumu, tādejādi pārkāpjot Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu. Tāpat tiesa spriedumā citējusi Civillikuma 1645.pantu,

taču nav konstatējusi, kurš ir pieļāvis rupju neuzmanību, vien secinājusi, ka pierādījumu analīze, taisot spriedumu, nav nepieciešama.

2018.gada 28.jūnijā apelācijas sūdzību iesniegusi arī trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, kura lūdz pretprasību noraidīt pilnībā un

apmierināt tās prasību, piedzenot no atbildētājas apdrošināšanas atlīdzību EUR 17 047,80 apmērā un tiesāšanās izdevumus, šādu pirmās instances tiesas

pieļautu pārkāpumu dēļ:

1. tiesa sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novērtējumu, izdarot secinājumu, ka prasītāja apdrošināšanas pieteikumā nav sniegusi

izsmeļošu un patiesu informāciju par gadījuma iestāšanās laiku, tādēļ iestājušās apdrošināšanas līguma noteikumu Nr.2 apdrošinātās personas

pienākumu neizpildes sekas (7.3.1.punkts);

2. tiesa nav konstatējusi prasītājas ļaunu nolūku vai rupju neuzmanību;

3. atbildētājai tika sniegta visa nepieciešamā informācija lēmuma pieņemšanai: 2014.gada 3.oktobra telefonisks pieteikums par apdrošināšanas

gadījumu, 2014.gada 14.novembra e-pastā sniegta informācija par negadījuma apstākļiem, 2014.gada 29.oktobrī e-pasta formā piecos sūtījumos

nosūtīti zaudējumus pamatojošie dokumenti un fotogrāfijas;

4. dzīvokļa saliešana varēja notikt tikai vienas lietusgāzes rezultātā 2012.gada 11.jūnijā un sniegtā informācija atbildētājai bija patiesa un

izsmeļoša, līdz ar to atbildētāja nav pierādījusi apdrošināšanas ņēmēja ļauna nolūku vai rupju neuzmanību apdrošināšanas līgumā noteikto

pienākumu neizpildē;

5. atbildētāja nav pierādījusi, ka dzīvokļa saliešana būtu notikusi pakāpeniskas iedarbības rezultātā, lai gan šāds pierādīšanas pienākums gulstas

tieši uz atbildētāju likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 24.panta sestās daļas izpratnē. Faktu, ka dzīvokļa saliešana notikusi vienas lietusgāzes

rezultātā, bez citiem pierādījumiem apstiprina 2018.gada 14.marta būves ekspertīzes atzinums;

6. tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 189.panta otro daļu un 193.panta piekto daļu, jo bez pamatojuma piekritusi atbildētāja argumentiem par

apdrošināšanas līguma noteikumu Nr.2 5.punkta 5.18.apakšpunkta un 1.10.punkta attiecināšanu;

7. tiesa nav motivējusi argumentu, ka pagarinātais pretenziju iesniegšanas termiņš, kura laikā trešā persona varēja iesniegt apdrošinātājam

pretenziju, bija līdz 2012.gada 20.septembrim, kā arī apdrošināšanas līguma noteikumos kā apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikuma pamats

nav paredzēts apstāklis, ka trešā persona nav termiņā iesniegusi apdrošinātājam pretenziju. Noteikumu 1.10.punkts ir tikai termina definīcija, kas

neuzliek apdrošinātajai personai obligātu pienākumu un neparedz sekas attiecībā uz trešās personas pretenzijas iesniegšanu apdrošinātājiem. Arī

normatīvie akti nenosaka pienākumu un termiņu trešajai personai, kura turklāt nav apdrošināšanas līguma dalībniece, iesniegt noteiktā termiņā

pretenziju apdrošinātājam;

8. ar 2012.gada 14.jūnija aktu prasītāja akceptēja /pers. F/ pretenziju un apsolīja novērst radītos zaudējumus, tādēļ atbildētājai nebija tiesiska

pamata atsaukties uz šāda paziņošanas termiņa nokavējumu, jo šis termiņš nav nokavēts;

9. tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 1.pantu, jo pēc būtības atbildētājas pretprasība ir negatīvā atzīšanas prasība, tāpēc saskaņā ar

Civilprocesa likuma 223.panta 2.punktu tiesvedība lietā attiecībā uz pretprasību bija jāizbeidz, jo prasību cēlusi persona, kurai nav prasības

tiesības;

10. pretprasību atbildētāja cēlusi tikai 2017.gada 10.maijā, pēc diviem gadiem no tiesību rašanās dienas (Civillikuma 1896.pants), līdz ar ko

iestājies prasības noilgums pretprasības celšanai tiesā, kas ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai (Civillikuma 1893. un 1910.pants);

11. pēc savas juridiskās dabas atbildētājas juridisko personu vispārējās civiltiesiskās apdrošināšanas noteikumu 8.4.4.punktā ietvertā

apņemšanās izmaksāt atlīdzību trešajai personai, kurai ir tiesības uz atlīdzības saņemšanu, atbilst galvojuma institūtam, jo atbildētājs garantē segt

apdrošinātā nodarītos zaudējumus trešajai personai (Civillikuma 1692.pants), kas dotajā gadījumā ir prasītājs, tāpēc prasītājai ir tiesības prasīt

saistību izpildi no atbildētājas, ceļot attiecīgu prasību (likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 50.pants).

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve /pers. C/ uzturēja prasību un apelācijas sūdzību pēc tajās norādītajiem motīviem, lūdza apmierināt

prasību, bet pretprasību noraidīt.

Atbildētājas pārstāve /pers. E/ uzturēja pretprasību, lūdza to apmierināt, bet prasītājas prasību un trešās personas ar patstāvīgiem

prasījumiem prasību noraidīt kā nepamatotu.

Trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem pārstāvis /pers. D/ uzturēja prasību, atbalstīja prasītājas prasību, bet pretprasību lūdza

noraidīt kā nepamatotu.

Motīvu daļa

Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi pierādījumus un novērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, Vidzemes

apgabaltiesa secina, ka prasītājas prasība un trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem prasība un apelācijas sūdzība ir noraidāma kā

nepamatota, bet atbildētājas pretprasība ir apmierināma.

Civilprocesa likuma 432.panta piektajā daļā noteikts, ka gadījumā, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas

spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas

sprieduma motivācijai, šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā šādā gadījumā var nenorādīt.

Pamatojoties uz minēto tiesību normu, apgabaltiesa atzīst, ka Vidzemes rajona tiesa 2018.gada 7.jūnija spriedumā ir pareizi

konstatējusi lietas faktiskos un juridiskos apstākļus, taisījusi pamatotu spriedumu par prasību noraidīšanu un pretprasības apmierināšanu, tādēļ

pievienojas šī sprieduma motivācijai un neatkārto tajā minētos argumentus.

Lietas faktiskie apstākļi:

2011.gada 29.jūlijā starp /pers. F/ un trešo personu ar patstāvīgiem prasījumiem filiāle noslēgts mājokļa apdrošināšanas līgums (lietas

27.lapa, 1.sēj.);

2011.gada 15.decembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums, apdrošinot

komercdarbības veidu – vispārējie celtniecības darbi (lietas 13.lapa, 1.sēj.);

Ar 2012.gada 20.jūniju 2011.gada 15.decembra līgums izbeigts, jo ne līgumā, ne paziņojumā noteiktajā termiņā netika samaksāta

apdrošināšanas prēmija (lietas 43.lapa, 1.sēj.).

Ar 2012.gada 14.jūnija datumu sastādīti trīs savstarpēji atšķirīgi akti par to, ka SIA /Nosaukums A/ darbinieku neuzmanības dēļ

netika pietiekami nosegts daudzdzīvokļu mājas jumts, tāpēc spēcīgo lietusgāžu laikā tika appludināts /pers. F/ piederošais dzīvoklis sabojājot

dzīvokļa griestus, grīdu un sienas (lietas 26, 151.lapa, 1.sēj., 79.lapa, 2.sēj.).

2012.gada 20.jūnijā un atkārtoti 24.oktobrī trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem veikusi nekustamā īpašuma apsekošanu, kurā

konstatēja, ka jumta izbūves laikā appludināts dzīvoklis, tādejādi radot zaudējumus appludinātā dzīvokļa īpašniecei /pers. F/ (lietas 29.lapa,

1.sējums).

2014.gada 3.oktobrī atbildētāja saņēmusi apdrošināšanas gadījuma telefonisku pieteikumu, kurā sniegta informācija, ka AS

“/nosaukums F/” ir saņēmusi no trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem 2014.gada 28.augusta pretenziju, par ko reģistrēta apdrošināšanas

atlīdzību lieta.

2014.gada 13.oktobrī atbildētāja prasītājai pieprasījusi papildus informāciju un dokumentus.

2015.gada 9.februārī atbildētāja pieņēmusi lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības atteikumu, pamatojoties uz Apdrošināšanas līguma

Noteikumu Nr.2 5.punkta 5.18.apakšpunktu un apstākli, ka “/nosaukums B/” AS Latvijas filiāle pretenzija pret SIA “/nosaukums A/” saņemta

tikai 2014.gada 5.decembrī, pretēji Noteikumu Nr.2 1.10.punktam (lietas 53.lapa, 1.sēj.).

2015.gada 5.maijā un 2015.gada 10.augustā atbildētāja saņēmusi atkārtotus apdrošināšanas gadījuma pieteikumus, kuros lūgts

atkārtoti izvērtēt iesniegtos dokumentus un pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

2015.gada 8.septembrī pieņemts lēmums (lietas 41.lapa, 1.sēj.), ar kuru 2015.gada 9.februāra lēmums netiek mainīts un norādīts, ka

no lietā esošajiem dokumentiem dzīvokļa precīzu appludināšanas datumu nevar noteikt.

2015.gada 21.decembrī prasītāja vērsusies tiesā ar prasību par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu no AAS “/nosaukums C/”.

Apgabaltiesa atzīst par pamatotiem atbildētājas iebildumus, ka tās kā apdrošinātāja pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību iestājas

tikai apdrošināšanas līgumā noteiktajos gadījumos, ja apdrošinājuma ņēmējs ir izpildījis apdrošināšanas līguma noteikumus. Apgabaltiesa norāda, ka

galvenais apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir līgumā noteiktajā termiņā samaksāt apdrošināšanas prēmiju. Bez šī pienākuma izpildes apdrošināšanas

līgums nevar pastāvēt.

Notikuma laikā spēkā esošā likuma “Par apdrošināšanas līgumu” (šeit un turpmāk likums redakcijā no 2007.gada 1.oktobra līdz

2018.gada 31.maijam) pirmā panta 5.punkts, kas izsaka apdrošināšanas līguma jēgu un būtību, noteica, ka apdrošināšanas līgums ir apdrošinātāja un

apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā,

termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt

līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam.

Tas nozīmē, ka apdrošinājuma ņēmēja pienākums samaksāt apdrošinājuma prēmiju ir primārais, tikai tad seko apdrošinātāja pienākums

izmaksāt atlīdzību.

Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 18.pants paredzēja, ka apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums samaksāt apdrošināšanas prēmiju

apdrošināšanas līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā. Apdrošinātājs ir tiesīgs izbeigt apdrošināšanas līgumu, ja apdrošinājuma ņēmējs nav

samaksājis apdrošināšanas prēmiju atbilstoši apdrošināšanas līguma noteikumiem. Likuma 19.pants regulēja apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja

rīcību apdrošināšanas prēmijas nesamaksāšanas gadījumā un tā pirmā daļa noteic, ja apdrošināšanas līgumā noteiktā apdrošināšanas prēmija nav

samaksāta pilnībā, apdrošinātājam ir tiesības izbeigt apdrošināšanas līgumu šajā pantā noteiktajā kārtībā. Panta otrā un trešā daļa noteica apdrošinātāja

pienākumu pirms apdrošināšanas līguma izbeigšanas nosūtīt apdrošinājuma ņēmējam rakstveida brīdinājumu par nepilnīgu apdrošināšanas prēmijas

samaksu, uzaicinot samaksāt apdrošināšanas prēmiju atbilstoši apdrošināšanas līguma noteikumiem un norādot apdrošināšanas prēmijas samaksas

termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par 15 dienām, un nesamaksāšanas iespējamās sekas.

Likumā noteiktās tiesības izbeigt apdrošināšanas līgumu prēmijas nesamaksas gadījumā atbildētāja izmantoja, ko pierāda 2012.gada

20.jūnija paziņojums prasītājai, ar kuru prasītāja aicināta samaksāt apdrošināšanas prēmiju līdz 2012.gada 7.jūlijam, pretējā gadījumā līgums uzskatāms

par izbeigtu ar brīdinājuma nosūtīšanas dienu (lietas 43.lapa, 1.sēj.). Starp prasītāju un atbildētāju nav strīda par to, ka apdrošināšanas prēmija nav

samaksāta.

Apgabaltiesa atzīst, ka minētais apstāklis vien pats par sevi bija pamats atteikt izmaksāt apdrošināšanas prēmiju, jo nav pierādījumu, ka

apdrošināšanas gadījums ir iestājies apdrošināšanas līguma darbības laikā līdz 2012.gada 20.jūnijam.

Apgabaltiesa norāda, ka lietas materiālos nav pierādījumu prasītāja apgalvojumam, ka strīdus dzīvokļa saliešana notikusi vienas lietusgāzes

rezultātā 2012.gada 11.jūnijā.

Pamatpierādījums, ar ko prasītāja pamato savus apgalvojumu, ka notikums bijis tieši šajā datumā, ir 2012.gada 14.jūnija akts, kuru tiesa

neatzīst par ticamu pierādījumu šādu apstākļu dēļ:

1. lietā ir trīs šī akta eksemplāru kopijas, kuras savā starpā ir atšķirīgas. Prasītāja tiesai kopā ar prasības pieteikumu iesniegusi akta eksemplāru

ar Nr. /numurs/ kurā notikuma datums ar roku labots no 14.jūnija uz 11.jūniju (lietas 26.lapa, 1.sēj.). Apgabaltiesas ieskatā šis akta eksemplārs

pielāgots tiesvedības vajadzībām, labojums ar roku izdarīts pirms prasības celšanas tiesā, ņemot vērā atbildētājas atteikumus, kuros bija norādīts

uz tiem datumiem, kuros 2012.gada jūnijā bijušas lietusgāzes (lietas 41., 42.lapa, 1.sēj.);

2. trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem iesniegusi akta eksemplāru, kurā notikuma datums norādīts 14.jūnijs un tam ir cits numurs, kā prasītājas

tiesā iesniegtajam eksemplāram, proti, /numurs/ (lietas 151.lapa, 1.sēj.);

3. atbildētāja kopā ar pretprasību iesniegusi tās rīcībā esošo akta eksemplāru, kurā teksts un numurs atbilst prasītājas kopā ar prasību iesniegtajam

eksemplāram, taču šajā aktā notikuma datums nav labots un tas ir 2012.gada14.jūnijs (lietas 79.lapa, 2.sēj.).

No minētā akta trim versijām apgabaltiesa secina, ka dokuments nav ticis sagatavots 2012.gada 14.jūnijā, bet gan, visticamāk, tikai

2014.gadā speciāli tiesvedības vajadzībām, uz ko norāda lietas 151.lapā 2.sējumā esošā akta numurs ar 2014.gada datējumu, sakarā ar apdrošināšanas

gadījumu 2014.gada 14.novembrī sniegtā informācija, kurā norādīts, ka akts par notikušos netika sastādīts (lietas 99.-101.lapa, 1.sēj.), kā arī savstarpēji

pretrunīgie divi citi akta eksemplāri ar labotiem notikuma datumiem.

Tāpat apgabaltiesa atzīst, ka notikuma datums nav ne 2012.gada 11.jūnijs, ne arī 14.jūnijs. Izdarot šādu secinājumu, apgabaltiesa ņem vērā,

ka 2012.gada 14.jūnijā nokrišņi nav bijuši (lietas 45.lapa, 1.sēj.) un ka par apdrošināšanas gadījumu par dzīvokļa saliešanu /pers. H/ paziņojis tikai

2012.gada 20.jūnijā, kas atzīstams par ticamu pierādījumu. Šajā pašā dienā veikta arī strīdus dzīvokļa apskate (lietas 29., 30.lapa, 1.sēj.). Šis fakts

pierāda atbildētājas iebildumus, ka dzīvokļa saliešana, visticamāk, notikusi ilgstošā laika posmā, vairāku jūnijā notikušo lietusgāžu rezultātā.

Apgabaltiesa atzīst par nepamatotiem prasītājas un trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem iebildumus, ka dzīvokļa saliešana notikusi

vienas lietusgāzes rezultātā un ka to pierāda 2018.gada 14.marta būves ekspertīzes atzinums.

Apgabaltiesa norāda, ka ar ekspertu atzinumu lietā nav konstatēti jauni apstākļi. Eksperts vien vērtējis lietas materiālos esošos rakstveida

pierādījumus un atzinumā konstatējis faktu, ka lietas materiālos nav veikta konstatācija, ka dzīvoklis ir appludināts ilgstoši. Ņemot vērā, ka ekspertīze

veikta par faktu, kura sekas ir novērstas, strīdus dzīvoklis ir pilnībā izremontēts un to ekspertam nav bijis lietderīgi apskatīt, jo nodarītie zaudējumi un to

sekas dabā nav redzamas, eksperts norādījis, ka šobrīd nav iespējams konstatēt dzīvoklī esošo situāciju un jumta tehnisko stāvokli 2012.gada 11.jūnijā,

līdz ar to nav iespējams precīzi noteikt, vai defekti radušies vienas saliešanas (lietusgāzes) rezultātā (atzinuma 11.lapa).

Ņemot vērā minētos apstākļus, atbildētāja un pirmās instances tiesa pamatoti atsaukusies uz noteikumu Nr.2 5.5.18 punktu “[..]

apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus, kas cēlušies temperatūras, nokrišņu, mitruma, plūdu, lietus vai notekūdeņu iedarbības rezultātā, vai pārplūstot

ūdens savākšanas sistēmām, grāvjiem, jumta notekcaurulēm vai kondensāta uzkrāšanās dēļ, ja augstāk minētie gadījumi zaudējumus izraisījuši

pakāpeniskas iedarbības rezultātā” (lietas 21.lapa, 1.sēj.).

Tāpat apgabaltiesa atzīst par pamatotiem atbildētājas iebildumus, ka tai kā apdrošinātājam nav ticis savlaicīgi paziņots par apdrošināšanas

gadījuma iestāšanos, līdz ar to atbildētājai kā apdrošinātājam netika dota iespēja pašai novērtēt radušos zaudējumus un to saistību ar apdrošināšanas

risku.

Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 21.panta pirmajā daļā noteikts, ka par apdrošinātā riska iestāšanos apdrošinātais nekavējoties, tiklīdz

tas iespējams, paziņo apdrošinātājam un veic visus iespējamos saprātīgos pasākumus, lai samazinātu zaudējumus. Līdzīgi noteikumi ietverti arī Juridisko

personu vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumu 7.2.1.punktā (lietas 22.lapa, 1.sēj.).

Juridisko personu vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumu 1.10.punkts noteic, ka pagarinātais pretenzijas iesniegšanas

periods ir 3 mēneši (lietas 19.lapa, 1.sēj.).

No likuma jēgas un apdrošināšanas līguma būtības saprotams, kā arī no dzīves pieredzes zināms, ka par apdrošināšanas gadījuma

iestāšanos apdrošinātais paziņo nekavējoties, lai apdrošinātājs varētu konstatēt apdrošināšanas gadījuma iestāšanos un novērtēt zaudējumu apmēru.

Tas nostiprināts arī likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 21.panta otrajā daļā, kas noteic, ka apdrošinātais nevar iebilst pret apdrošinātāja

prasību konstatēt un novērtēt zaudējumu apjomu, to rašanās apstākļus, kā arī pret prasību iesniegt apdrošinātājam visus pie sevis esošos dokumentus,

kas raksturo apdrošinātā riska iestāšanos un tā izraisītos zaudējumus, tai skaitā dokumentus, kas satur sensitīvos personas datus par trešajām personām

un komercnoslēpumu. Apdrošinātais sniedz arī citu savā rīcībā esošo informāciju, kuru pieprasījis apdrošinātājs, kā arī pilda citus apdrošināšanas līgumā

paredzētos pienākumus.

Tā kā prasītāja kā apdrošinātais neizpildīja likuma un līguma prasības, savlaicīgi nepaziņoja par apdrošināšanas gadījumu, atbildētājai kā

apdrošinātājam nebija iespēju iepazīties ar dzīvokļa stāvokli, tā bojājuma iemesliem un novērtēt zaudējumu apmēru. 2014.gadā, kad prasītāja paziņoja

par apdrošināšanas gadījumu, /pers. F/ dzīvoklis bija pilnībā izremontēts, līdz ar to apdrošinātājam nebija iespēju realizēt likuma “Par apdrošināšanas

līgumu” 21.panta otrajā daļā noteiktās tiesības, kas ir pamats apdrošinātājam atteikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

Apgabaltiesa noraida kā nepamatotus prasītājas iebildumus, ka tā zaudējumu piedziņas prasību esot iesniegusi likumā noteiktajā triju gadu

laikā, jo norāda, ka šis ir likumā noteiktais speciālais noilguma termiņš prasības celšanai tiesā, kas atšķiras no Civillikumā noteiktā vispārējā 10 gadu

noilguma termiņa. Zaudējumu piedziņas prasības noilguma termiņš nav identisks likumā “Par apdrošināšanas līgumu” noteiktajam termiņam paziņošanai

par apdrošinātā riska iestāšanos, kas jāizdara nekavējoties vai arī Juridisko personu vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumu

1.10.punktā noteiktajā pagarinātajā pretenziju iesniegšanas periodā - 3 mēnešos.

Apgabaltiesa atzīst, ka pie šādiem apstākļiem prasītājas kā apdrošinātās personas prasība uzlikt atbildētājai pienākumu izpildīt ar

2011.gada 15.decembra apdrošināšanas līgumu – polisi Nr. /numurs/ uzņemtās saistības un izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību EUR 16 905,52 apmērā

par labu „/nosaukums B/ ” AS, noraidāma kā nepamatota.

Tāpat noraidāma trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem prasība piedzīt tās labā no atbildētājas apdrošināšanas atlīdzību EUR

17 047,80 un tiesāšanās izdevumus pamatojoties uz likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 24., 35., 40., 49., 50 pantu.

Apgabaltiesa atzīst par pamatotiem atbildētājas iebildumus, ka „/nosaukums B/ ” AS ir prasījuma tiesības par izmaksātās apdrošinājuma

summas piedziņu pret SIA “/nosaukums A/ ” kā zaudējumu nodarītāju, nevis pret atbildētāju kā zaudējumu nodarītāja apdrošinātāju. Apdrošināšanas

līgums, uz kura pamata tiek uzturēta prasība, regulē attiecības starp prasītāju un atbildētāju, nevis ar „/nosaukums B/ ” AS. Likuma “Par apdrošināšanas

līgumu” 24.panta pirmajā daļā noteikts, ka, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību apdrošināšanas līgumā

noteiktajai personai, bet „/nosaukums B/” AS nav līgumā noteiktā persona.

Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 35.pants nosaka atlīdzības kompensācijas principu, likuma 40.pants noteic, ka apdrošinātājs, kas ir

izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.

Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” terminu skaidrojumu trešā persona ir civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā persona, kurai

paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa, bet „/nosaukums B/” AS nav līgumā noteiktā trešā persona.

Apgabaltiesa noraida kā nepamatotus iebildumus, ka prasītāja ar 2012.gada 14.jūnija aktu ir apliecinājusi, ka tā atlīdzinās zaudējumus par

dzīvokļa saliešanu, tāpēc tie ir saistoši atbildētājai. Minētie iebildumi ir pretrunā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 48.panta pirmo daļu, kas tieši

paredz, ja apdrošinātais ir jebkādā veidā atlīdzinājis vai devis atlīdzības solījumu trešajai personai bez apdrošinātāja rakstveida piekrišanas, apdrošinātā

darbības rezultātā radītie vai iespējamie izdevumi nav saistoši apdrošinātājam. Tā kā prasītāja apsolījuma došanas laikā 2012.gada 14.jūnijā pat nebija

informējusi atbildētāju par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, tās apsolījums nav saistošs atbildētājai kā apdrošinātājam.

Visbeidzot likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 50.pants paredz trešās personas tiesības celt prasību pret apdrošinātāju par atlīdzības

izmaksu, kas nav attiecināms uz „/nosaukums B/” AS, jo tā nav trešā persona šī likuma izpratnē.

Bez tam apgabaltiesa ņem vērā arī faktu, ka remontdarbi /pers. F/ dzīvoklī tika uzsākti pirms jumta remonta pabeigšanas, kad mājai jumta

faktiski nebija (lietas 153.-167.lapa, 1.sēj.), tas bija pārklāts tikai ar pretvēja plēvi. Kā norādīts atbildētājai sniegtajos paskaidrojumos, darbu vadītājs

/pers. L/ norādījis apdares darbu strādniekiem, kas dzīvoklī Nr. /numurs/ bija uzsākuši darbu pie sienu un griestu apšūšanas ar ģipškartona loksnēm, ka

atbilstoši būvdarbu tehnoloģiskajai secībai iekšējās apdares darbus vajadzētu atlikt vismaz līdz laikam, kamēr pabeigta jumta ieklāšana un novērsta

nokrišņu ūdens iekļūšana 4.stāva pārsegumā, tomēr šis norādījums netika ņemts vērā (lietas 100.lap, 1.sēj.). Iekšdarbu veikšana pie šādiem apstākļiem

ir risks, ko apgabaltiesas ieskatā bija jāuzņemas pašai dzīvokļa īpašniecei, nevis apdrošinātājam.

Līdz ar to arī trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem prasība pret atbildētāju noraidāma kā nepamatota. Noraidot prasības, pretprasība

apmierināma pilnībā, pamatojoties uz Apdrošināšanas līguma noteikumu Nr.2 7.3.1.punktā noteiktajām tiesībām, ņemot vērā, ka prasītāja kā apdrošinātā

persona nav sniegusi atbildētājai kā apdrošinātājam patiesu un izsmeļošu informāciju rupjas neuzmanības dēļ, kas vērtējams kā Apdrošināšanas līguma

noteikumu Nr. 2 7.1.2. punkta pārkāpums (lietas 22., 23..lapa, 1.sēj.).

Noraidot prasības, pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka no prasītājas un trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem par labu

atbildētājai piedzenami tiesāšanās izdevumi, no abiem vienādās daļā piedzenot valsts nodevu EUR 35,57, ekspertīzes izdevumus EUR 786,50.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1) d) apakšpunktu no prasītājas un trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem par

labu atbildētājai piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kas kopā sastāda 1500 EUR, tātad 750 EUR no katra.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39., 42.pantu no prasītājas un trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem par labu valstij piedzenami ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 35,30 +4,08 - 9,40 = 29,98 : 2 = 14,99 EUR no katra.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 432.-434.panta, Vidzemes apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt SIA “/nosaukums A/ ”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, prasību uzlikt AAS “/nosaukums C/ ” pienākumu izpildīt ar

2011.gada 15.decembra apdrošināšanas līgumu – polisi Nr. /numurs/ uzņemtās saistības un izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību EUR 16 905,52 apmērā

par labu „/nosaukums B/ ” AS.

Noraidīt “/nosaukums B/ ” AS Latvijas filiāle, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, prasību par apdrošināšanas atlīdzības 17 047,80

EUR un tiesāšanās izdevumu piedziņu no AAS “/nosaukums C/”.

AAS /Nosaukums C/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pretprasību apmierināt pilnā apmērā, atzīt tiesības neizmaksāt

apdrošināšanas atlīdzību pēc 2011.gada 15.decembra apdrošināšanas līguma pamatojoties uz Apdrošināšanas līguma noteikumu Nr.2 7.3.1.punktā

noteiktajām tiesībām, ņemot vērā, ka SIA /Nosaukums A/ nav sniedzis apdrošinātājam patiesu un izsmeļošu informāciju rupjas neuzmanības dēļ

(Apdrošināšanas līguma noteikumu Nr. 2 7.1.2. punkts).

Piedzīt no SIA “/nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un “/nosaukums B/ ” AS Latvijas filiāle, reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, par labu Apdrošināšanas akciju sabiedrībai “/nosaukums C/ ”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, no katra nomaksāto

valsts nodevu EUR 35,57, ekspertīzes izdevumus no katra EUR 786,50 un ar lietas vešanu saistītos izdevumus no katra 750 EUR, kopā 1572,07 EUR

no katra (viens tūkstotis pieci simti septiņdesmit divus euro 07 centus).

Piedzīt no SIA “/nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un “/nosaukums B/” AS Latvijas filiāle, reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 14,99 EUR (četrpadsmit euro 99 centi) no katra, kas ieskaitāmi: saņēmējs

Tiesu administrācija, Antonijas iela 6, Rīga, reģ. Nr. 90001672316, konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C30706615.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Maksājumu apliecinošais dokuments iesniedzams/atsūtāms Vidzemes apgabaltiesai minētajā termiņā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā LR Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 dienu laikā, iesniedzot kasācijas sūdzību

Vidzemes apgabaltiesā un iemaksājot drošības naudu 300 EUR apmērā, kas ieskaitāmi: saņēmējs LR Augstākā tiesa, reģistrācijas Nr.90000068892,

konts LV83TREL8280010000000, BIC TRELLV22.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja

Dz.Apine

Tiesnese

R.Liepiņa

Tiesnese

E.Sudāre