Court orders tenant to pay rent arrears, court costs, and refunds overpaid state fees.

Lietas arhīva Nr. C-1809-19/23

ECLI:LV:KURT:2019:0715.C69180919.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Talsos 2019.gada 15.jūlijā

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese I.Valbaka,

ar tiesas sēžu sekretāri S.Tīfentāli,

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē 2019.gada 2.jūlijā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) “Ventspils nekustamie īpašumi”

prasībā pret /pers. B/ par telpu nomas maksas parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2019.gada 20.februārī tiesā saņemta SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” prasība pret /pers. B/ par telpu nomas maksas parāda piedziņu.

Prasība pamatota uz likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 5.pantu, Civillikuma 1587., 1756., 1759., 1765., 1779., 2141.pantu. Prasībā norādīts, ka

starp pusēm 2017.gada 31.maijā noslēgts Nekustamā īpašuma telpu nomas līgums Nr.775 par telpu nomu Talsu ielā l, Ventspilī ar kopējo platību 121,5

kvadrātmetri, ar termiņu līdz 2022.gada 31.maijam. Nomas maksa noteikta 213,17 EUR mēnesī jeb 1,45 EUR+PVN mēnesī par vienu kvadrātmetru.

Samaksa bijusi jāveic līdz tekošā mēneša 15.datumam. Līguma 3.3.punktā noteikts pienākums papildus maksāt komunālos maksājumus; 3.2.2.punktā

noteikts maksāt par auksto ūdeni un kanalizāciju, elektroenerģiju saskaņā ar rēķinu. Maksājumi nav veikti pilnā apmērā. Par laiku no 2017.gada

1.septembra līdz 2019.gada 31.janvārim izveidojies parāds par telpu nomu 3624,06 EUR; par komunālajiem pakalpojumiem parāds uz 2018.gada

31.decembri – 490,78 EUR, parāds kopā 4114,84 EUR. Parāda summa nav apstrīdēta, iebildumi nav celti. Atbildētāja brīdināta par parāda samaksu un

vēršanos tiesā. Parāds nav samaksāts, pēdējais maksājums veikts 2017.gada novembrī. Prasītāja uzskata, ka mediācija nav izmantojama, tai nepiekrīt.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas parādu un tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt tiesības saņemt likumiskos procentus no parāda summas līdz tiesas

nolēmuma izpildei. (lietas lapas no 5/6)

[2] Atbildētāja paskaidrojumus par prasību tiesai nav sniegusi.

[3] Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē iesniedza prasības labojumus, norādot, ka kļūdas pēc prasībā tika lūgts piedzīt komunālo maksājumu parādu,

tādēļ ir samaksāta lielāka valsts nodeva, nekā to paredz Civilprocesa likums, tādēļ saskaņā ar šā likuma 37.pantu atmaksājama pārmaksātā valsts

nodevas daļa. Tiesas sēdē pārstāvis prasību uzturēja spēkā saskaņā ar iesniegtajiem labojumiem, prasību uzturēja samazinātā – 3050,42 EUR apmērā un

lūdza atmaksāt valsts nodevu 19,63 EUR apmērā, norādot, ka parāda aprēķinā iekļauts kļūdains rēķins par komunālajiem pakalpojumiem, ka līdz ar to

prasības summa ir 3624,06 EUR un valsts nodeva maksājama 379,60 EUR apmērā, bet samaksāta 399,23 EUR. Papildus prasītājas pārstāvis

paskaidroja, ka telpu nomas līgums Nr.775 ir izbeigts un atbildētāja pēc prasības celšanas tiesā samaksāja 1000 EUR, līdz ar to, ņemot vērā, ka daļa no

samaksātajiem 1000 EUR ieskaitīta parāda dzēšanai, bet pārējā daļa – kārtējā rēķina apmaksai, prasību samazina un uztur to par nomas maksas parāda

3050,42 EUR piedziņu.

[4] Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, nav ziņojusi tiesai par neierašanās attaisnojošiem iemesliem, kā arī nav lūgusi lietas izskatīšanu atlikt.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta, 82.panta otrās un ceturtās, 156.panta pirmās daļas noteikumiem lieta izskatāma bez

atbildētājas klātbūtnes, jo par tiesas sēdi lietas dalībniekam paziņots likumā paredzētajā kārtībā, nosūtot paziņojumu un tiesas pavēsti uz tā juridisko

adresi 2019.gada 21.maijā. (lietas 41.lapa)

Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, otro daļu ir prezumējams, ka atbildētājai par tiesas sēdes vietu un laiku

ir paziņots 2019.gada 28.maijā.

Izvērtējot lietas izskatīšanas iespējamību bez atbildētājas klātbūtnes, tiesa ņem vērā, ka atbildētāja ir juridiskā persona, kuras paraksttiesīgajai

amatpersonai bija pienākums, uzzinot par šo tiesas procesu, savlaicīgi veikt pasākumus, lai nodrošinātu pārstāvja pilnvarojuma noformēšanu,

paskaidrojuma iesniegšanu par celto prasību un ierašanos uz tiesas sēdi. Ņemams vērā, ka par lietas ierosināšanu atbildētājai tika paziņots jau 2019.gada

4.martā, nosūtot paziņojumu un prasības pieteikuma norakstu uz atbildētājas juridisko adresi, 2019.gada 4.aprīlī pusēm tika paziņots par lietas

izskatīšanu 2019.gada 21.maijā, nosūtot paziņojumus likumā paredzētajā kārtībā uz pušu juridiskajām adresēm. Atbildētāja uz tiesas paziņojumiem

nereaģēja, paskaidrojumus ar iebildumiem pret prasību likumā paredzētajā kārtībā neiesniedza, nelūdza atlikt lietas izskatīšanu.

Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu iespējams izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes tiesas

sēdē, jo tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai.

[5] Civilprocesa likuma 208.1pants nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs

nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

Pamatojoties uz apstākli, ka prasītājas pārstāvis tiesas sēdē sniedza paskaidrojumus, ka atbildētāja paskaidrojumus par prasību nav iesniegusi, uz

tiesas sēdi atbildētāja nav ieradusies un nav paziņojusi neierašanās iemeslus, tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais

gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, jo nav konstatējami Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska

sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, uzklausījusi prasītājas pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība tās

uzturētajā apmērā ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt, Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi otra puse.

[7] Prasītāja ir nekustamā īpašuma – zemes gabala, ar kadastra numuru /numurs A/, /adrese/, īpašniece, pamatojoties uz Zemesgrāmatu apliecību.

(lietas 13.lapa)

[8] Lietai pievienots pušu 2017.gada 31.maija Nekustamā īpašuma telpu nomas līgums Nr.775 par telpu nomu Talsu ielā l, Ventspilī. (lietas lapas

no10/11) Kopējā platība 121,5 kvadrātmetri (1.1.punkts). Līguma termiņš līdz 2022.gada 31.maijam. (2.1.punkts)

Līguma 3.1.punktā Nomas maksa noteikta 1,45 EUR+PVN mēnesī par vienu kvadrātmetru, kopā 213,17 EUR mēnesī.

Līguma 3.2.punktā noteikts, ka samaksa bijusi jāveic līdz tekošā mēneša 15.datumam.

Līguma 3.3.punktā noteikts pienākums papildus maksāt komunālos maksājumus par auksto ūdeni un kanalizāciju, apkuri, elektroenerģiju pēc

pastāvošiem tarifiem un faktiski patērētā: 3.2.2.punktā – par elektroenerģiju, ūdeni un kanalizāciju, saskaņā ar rēķinu.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai puses tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No prasītājas iesniegtā 2019.gada 1.janvāra rēķina Nr.VNĪ19775/8294T (lietas 14.lapa) konstatējams, ka atbildētājas parāds par telpu nomu par

laika periodu no 2017.gada 1.septembra līdz 2019.gada 31.janvārim ir 3624,06 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu atgādinājumu, bet saskaņā ar

Civillikuma 1838.pantā noteikto – samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tā kā atbildētāja ir atzinusi parādu, veicot tā daļēju samaksu – 1000 EUR apmērā, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, kas

paredz, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse, atzīst par pierādītu atbildētājas saistību neizpildi un

parādu 3050,42 EUR, ievērojot, ka daļa no samaksātajiem 1000 EUR ir ieskaitīti kārtējā ikmēneša maksājumā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā.

Tiesa uzskata, ka prasība piedzīt no atbildētājas nomas maksas parādu par laiku no 2017.gada 1.novembra līdz 2019.gada 31.janvārim 3050,42

EUR apmērā ir apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu, ievērojot Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 3.punktu, kas nosaka

prasītāja tiesības grozīt prasības pamatu un priekšmetu, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības, minētā panta daļas 2.punktu, kas paredz

prasītāja tiesības samazināt prasījuma apmēru.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu tiesa, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā, cita starpā, norāda

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt no Civillikuma 1765.panta izriet, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā minēto un atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1765.pantā noteiktajam, tiesa atzīst prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas 6% gadā no nesamaksātā parāda 3050,42 EUR, ievērojot Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka

procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedz kapitāla lielumu.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi.

Par piedzenamās summas 3050,42 EUR piedziņas prasījumu valsts nodeva ir 356,66 EUR (aprēķins: {3050,42 EUR – 2134 EUR} x 4 % +

320), kas no atbildētājas piedzenama, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b)apakšpunktu, 41.panta pirmo daļu.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu 3,20 EUR piedziņa no atbildētājas ir apmierināma, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 39.panta pirmās

daļas 5.punktu, 40.panta pirmo daļu.

Pamatojoties uz norādītājam likuma normām, pavisam no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 359,86 EUR.

[11] Prasītājas pārstāvis lūdza atmaksāt pārmaksāto valsts nodevas daļu 19,63 EUR apmērā, norādot, ka, atbilstoši tiesā iesniegtajiem prasības

labojumiem, ievērojot, ka parāda aprēķinā bija iekļauts kļūdains rēķins par komunālajiem pakalpojumiem, ka faktiski prasības summa bija 3624,06

EUR, tad līdz ar to valsts nodeva maksājama 379,60 EUR apmērā, bet samaksāta 399,23 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 1.punktu samaksātā valsts nodeva atmaksājama, ja iemaksāta lielāka valsts nodeva, nekā to

nosaka likums.

Savukārt, Civilprocesa likuma 37.panta otrā daļa nosaka, valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā

triju gadu laikā no summas iemaksas valsts budžetā.

Konkrētajā gadījumā, prasītāja 2019.gada 7.februārī samaksājusi valsts kasē, kontā LV55TREL1060190911200 valsts nodevu 399,23 EUR

apmērā, bet valsts nodeva par 3624,06 EUR maksājama 379,60 EUR apmērā (Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b)apakšpunktu).

Tiesa atzīst, ka lūgums ir pamatots un ir pamats atmaksāt prasītājai pārmaksāto valsts nodevas daļu 19,63 EUR apmērā.

[12] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

[13] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.1, 208.1-208.4pantu, tiesa

nosprieda:

Apmierināt prasību tās uzturētajā daļā pilnīgi.

Piedzīt no /pers. B/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par labu SIA “Ventspils nekustamie īpašumi”, reģistrācijas numurs 41203001885,

parādu 3050,42 EUR (trīs tūkstošus piecdesmit euro un 42 centus) par laiku no 2017.gada 1.septembra līdz 2019.gada 31.janvārim, tiesas izdevumus

359,86 EUR (trīs simtus piecdesmit deviņus euro un 86 centus), pavisam kopā piedzīt 3410,28 EUR (trīs tūkstošus četrus simtus desmit euro un 28

centus).

Samaksa veicama SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” norēķinu kontā Nr. LV47HABA0001402060076 AS Swedbank.

Atzīt SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” tiesības saņemt no /pers. B/ likumiskos procentus 6 % gadā no piespriestās parāda summas par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), bet ne vairāk kā pamatparāda 3050,42 EUR (trīs tūkstošu piecdesmit euro un 42 centu) apmērā.

Atmaksāt /pers. B/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, no valsts budžeta valsts nodevas daļu 19,63 EUR (deviņpadsmit euro un 63

centus), kas iemaksāta 2019.gada 7.februārī valsts kasē, kontā LV55TREL1060190911200 AS Swedbank.

Noteikt /pers. B/” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums sastādīts un pieejams Kurzemes rajona tiesas kancelejā 2019.gada 15.jūlijā, kas uzskatāms par sprieduma pasludināšanas datumu.

SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” var pārsūdzēt spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Kurzemes

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Kurzemes rajona tiesā.

/pers. B/ nav tiesīga pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā, bet 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas

dienas ir tiesīga iesniegt Kurzemes rajona tiesā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Valbaka