Court orders full payment of property management debt plus interest and court costs to property management company.
Legislator summary
AI generatedThe court fully dismissed the defendant's defense and ordered the payment of a property management debt, state fees, and litigation costs. The plaintiff, a property management company, sued for arrears arising from a 2013 and 2016 management agreement with the state-owned housing authority. The defendant had paid some amounts but failed to pay the full sum, creating a significant debt that the court validated as legally enforceable.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 34. panta 1. punkta 'a' apakšpunkts; Civilprocesa likuma 35. panta 1. punkts; Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 189., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pants: The court must fully support a claim for debt collection when the defendant fails to provide valid defenses, ordering payment of principal, state fees, and litigation costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:AIRT:2018:0131.C07041517.2.S
Lieta Nr.C07041517
Lietas arhīva Nr. C-0097-18/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē 2018.gada 31.janvārī
Aizkraukles rajona tiesa:
tiesnese J.Bebriša izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA „Nekustamā īpašuma pārvalde” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda
piedziņu.
Aprakstošā daļa
SIA „Nekustamā īpašuma pārvalde” (turpmāk – prasītāja) 2017.gada 2.martā cēlusi Aizkraukles rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/
(turpmāk – atbildētājs) par mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšana notiek atbilstoši 2013.gada 7.oktobra iepirkuma līgumam Nr. par VAS
/Nosaukums A/ valdījumā esošo dzīvojamo māju pārvaldīšanu Zemgales reģionā.
2016.gada 29.augustā starp prasītāju un SIA „Nekustamā īpašuma pārvalde” tika noslēgts iepirkuma līgums Nr. par Privatizācijas aģentūras
valdījumā esošo dzīvojamo māju pārvaldīšanu.
Atbilstoši minētajiem līgumiem prasītāja veic dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu.
Ar atbildētāju atsevišķs līgums nav noslēgts.
Atbilstoši līguma noteikumiem un saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu un likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju” prasītājai uzdots veikt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā minētās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības VAS /Nosaukums A/
valdījumā esošajās dzīvojamās mājās, tam funkcionāli piederīgajās palīgēkās un būvēs un dzīvojamām mājām funkcionāli piesaistītajos zemes gabalos.
Prasītāja apņēmās veikt nekustamā īpašuma nodokļu maksājumus, slēgt līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, aprēķināt maksu un saņemt to no
nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašniekiem, īrniekiem un nomniekiem, veikt citus pienākumus, kas noteikti līgumā. Līgumā noteiktas arī prasītājas tiesības
vērsties tiesā ar prasību par parāda piedziņu.
Katru mēnesi atbilstoši sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem un prasītājas tāmei tiek aprēķināta un iekļauta rēķinos maksa par
apsaimniekošanu un maksa par komunālajiem pakalpojumiem.
Atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums Nr.un kopīpašuma 340/16285 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas, kadastra numurs /numurs A/, kas
reģistrēts Aizkraukles pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.. Telpas kopējā platība ir 34 kvadrātmetri.
Atbilstoši mājas apsaimniekotāja apstiprinātām tāmēm noteikta apsaimniekošanas maksa un samaksas apmērs uzkrājumu fondā.
Maksa par komunālo pakalpojumu apmaksu tiek aprēķināta atbilstoši patēriņa uzskaites rādījumiem un pakalpojuma sniedzēja tarifiem.
Atbildētājs kopš īpašumu iegādes maksājumus prasītājai veica atbilstoši rēķiniem, tomēr samaksa netika veikta pilnā apmērā, kā rezultātā
izveidojās ievērojama parāda summa. 2016.gada 24.februārī no atbildētāja tika saņemta vēstule par apņemšanos veikt parāda summas samaksu, veicot
ikmēneša maksājumu 100 EUR apmērā un apmaksājot kārtējo rēķinu. Atbildētājs solījumu nav pildījis.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2016.gadā tika saņemti tikai trīs maksājumi, vairāk maksājumus nav veicis. 2017.gada 22.februārī dzīvoklī tika
atslēgta elektroenerģijas piegāde.
Atbildētāja kopējā parāda summa par laika periodu no 2014.gada 14.jūlija līdz 2017.gada 22.februārim ir 1590,52 EUR apmērā.
Prasītāja atsaukusies uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. un 7.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantu, kurā noteikti dzīvokļa īpašnieka
pienākumi.
Prasītāja atsaukusies arī uz Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pantu, norādot, ka dzīvokļu īpašnieki, tajā skaitā, atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas
veiktos aprēķinus, nav iesniedzis iebildumus prasītājas tāmei, nav sasaukuši dzīvokļu īpašnieku kopības sapulces un lēmuši attiecībā par veicamo
maksājumu apmēru un kārtību, līdz ar to ir spēkā nama apsaimniekotāja sastādītā tāme.
Apsaimniekošanas maksa tiek noteikta atbilstoši 2008.gada 17.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma
maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.
Prasītāja norāda, ka līguma nenoslēgšana ar atbildētāju nav šķērslis prasītāja tiesību realizācijai. Atbildētājam nav likti šķēršļi dzīvojamās platības
izmantošanai un pamatpakalpojumu saņemšanai. Atbildētājs nepiedalās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšanā, ilgstoši neveic maksājumus.
Prasītāja prasību pamato ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5., 7.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, Civillikuma 1., 2289.,
2290., 2307., 2308.pantu, Ministru kabineta 2008.gada 17.decembra noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un lūdz tiesu:
- piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu 1590,52 EUR apmērā par laika posmu no 2014.gada 14.jūlija līdz 2017.gada 22.februārim;
- pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu, ierakstot ķīlas tiesību atzīmi 1590,52 EUR apmērā atbildētājam piederošajam dzīvokļa īpašumam
Nr., kadastra Nr./numurs A/, kas reģistrēts Aizkraukles Zemesgrāmatu nodaļas Aizkraukles pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. /numurs/;
- noteikt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no piedzītas pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma
izpildes (izsoles) dienai;
- piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai tiesāšanās izdevumus.
Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka nevēlas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, kā arī norādījusi, ka mediācija strīda risināšanai nav iespējama.
Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesnese s 2017.gada 9.marta lēmumu noraidīts SIA „Nekustamā īpašuma pārvalde” pieteikums par prasības
nodrošināšanu (lietas 33.-35.lapa).
2018.gada 24.janvārī tiesā saņemts prasītāja pieteikums par tiesvedības izbeigšanu daļā. Pieteikumā norādīts, ka pēc prasības celšanas atbildētājs
ir veicis četrus maksājumus, apmaksājot kārtējos rēķinus un samaksājot parādu 504,65 EUR apmērā. Lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu 1085,87
EUR apmērā un tiesāšanās izdevumus. Lūdz noteikt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no galvenā parāda summas par laiku
līdz sprieduma izpildei (lietas 61.lapa).
Rakstveida paskaidrojumu par celto prasību atbildētājs tiesā nav iesniedzis. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojuma
neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu 2017.gada 9.martā prasītājam un 2017.gada 30.jūnijā
atbildētājam ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt
noraidījumu tiesnesim (lietas 38., 41.lapa). Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka – ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida
procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,
un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas
datumu.
Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses 2017.gada 1.septembra lēmumu civillietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā 2018.gada 31.janvārī
(lietas 49.lapa). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 5 panta pirmo daļu 2017.gada 16.oktobrī atbildētājam un 2018.gada 3.janvārī prasītājai ir
paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir
izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (lietas 50., 59.lapa).
Atbildētājam korespondence saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.2 pirmajā daļā noteikto sūtīta uz dzīvesvietu Apvienotajā Karalistē (lietas 42.-44.,
51.-53.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.2 panta otro daļu, ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms,
ka personai par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu ir paziņots tikai tajā gadījumā, ja ir saņemts
apstiprinājums par dokumenta izsniegšanu. Dokumentus uzskata par izsniegtiem datumā, kāds norādīts apstiprinājumā par dokumentu izsniegšanu.
2017.gada 7.augustā un 2017.gada 13.novembrī tiesā saņemts apstiprinājums, ka dokumenti izsniegti atbildētājam (lietas 47., 56.-57.lapa).
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka SIA „Nekustamā īpašuma pārvalde” maza apmēra prasība pret /pers. A/ par
parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma prasītāja uzturētajā apmērā.
Saskaņā ar 2013.gada 7.oktobra iepirkuma līgumu Nr. par Valsts akciju sabiedrības /Nosaukums A/ valdījumā esošo dzīvojamo māju
pārvaldīšanu Zemgales reģionā un tā pielikumu prasītāja pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/ (lietas 12.-16.lapa).
Prasības pieteikumam pievienots 2016.gada 29.augusta iepirkuma līgums un pielikums iepirkuma līgumam Nr. par Privatizācijas aģentūras
valdījumā esošo dzīvojamo māju, tostarp /adrese/, pārvaldīšanu (lietas 20.-25.lapa).
Iepirkuma līgums noslēgts uz trīs gadiem (līguma 3.punkts), pārvaldnieka pienākumos paredzot veikt visas dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā
minētās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, ievērojot spēkā esošos Latvijas būvnormatīvus un citus ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu saistītos tiesību
aktus (līguma 6.1.apakšpunkts), veikt dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā minētās citas pārvaldīšanas darbības (..) (līguma 6.2.apakšpunkts), dzīvokļu
īpašumu īpašnieku vārdā slēgt līgumus par apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšanu, kā arī sadzīves atkritumu izvešanu nekustamajā īpašumā
(..) (līguma 6.3.apakšpunkts).
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības
nostiprinājusi zemesgrāmatā.
No prasības pieteikumam pievienotā Aizkraukles pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma noraksta redzams, ka ar Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas
tiesneses lēmumu atbildētājam /pers. A/ nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – dzīvokļa īpašumu Nr. un kopīpašuma 340/16285
domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas /adrese/, kas ierakstīts Aizkraukles pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs /(lietas 27.lapa).
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.punkts nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumu piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, savukārt 2.punkts
nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumu segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Dzīvokļa
īpašuma likuma 10.panta 3., 4., 5., 6., 7., 8.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt dzīvokļa īpašumu attiecinātos
nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; saudzīgi izturēties pret kopīpašumā
esošo daļu, ievērojot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu
citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa
īpašumā; nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas
ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt
iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; un pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.
Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktajam, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma
domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas līgumā.
Prasītāja iesniegusi dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekošanas un remontu izdevumu tāmi 2014., 2015., 2016.gadam, kas pamato
apsaimniekošanas maksas aprēķinu (lietas 17.-19.lapa).
No prasības pieteikumā norādītā secināms, ka dzīvokļu īpašnieki, tajā skaitā atbildētājs, nav apstrīdējis prasītāja veiktos aprēķinus, nav iesniedzis
iebildumus prasītāja tāmei, dzīvokļu īpašnieki nav sasaukuši dzīvokļu īpašnieku kopības sapulces un lēmuši attiecībā par veicamo maksājumu apmēru un
kārtību, līdz ar to, spēkā ir nama apsaimniekotāja sastādītā tāme.
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmo un otro daļu, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar
dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Ar dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu saistīti lēmumi dzīvokļu īpašumu mājā tiek pieņemti Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.pants nosaka, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķu šā likuma 6.pantā
noteikto pārvaldīšanas darbību dzīvojamās mājas īpašnieks var uzdot veikt pārvaldniekam (..).
Ar lietas materiāliem pierādīts, ka Valsts akciju sabiedrība /Nosaukums A/, kā dzīvojamās mājas /adrese/, valdītāja, deleģējusi prasītājai SIA
„Nekustamā īpašuma pārvalde” dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, atbilstoši minētā likuma 10.pantā noteiktajam (lietas 12.-16., 20.-25.lapa).
Ministru kabineta 2008.gada 17.decembra noteikumi Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un
apsaimniekošanu” nosaka dzīvojamās mājas pārvaldnieka veicamās darbības, tajā skaitā, dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu
tāmes sastādīšanu kalendāra gadam (noteikumu 1.1.apakšpunkts).
Saskaņā ar minēto noteikumu 2.punktu, noteikumi ir piemērojami dzīvojamā mājā, (..) kurā dzīvokļu īpašnieki likumā noteiktajā kārtībā nav lēmuši
par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un noteikuši maksu par to.
No prasības pieteikumā norādītā secināms, ka dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki nav lēmuši par veicamo maksājumu apmēru un
kārtību, līdz ar to, piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 17.decembra noteikumu Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” nosacījumi.
No prasības pieteikumā norādītā parāda aprēķina redzams, ka atbildētājs nav pienācīgi pildījis dzīvokļa īpašnieka pienākumus attiecībā uz
dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksas segšanu, iekrājot laika periodā no 2014.gada 14.jūlija līdz 2017.gada 22.februārim parādu 1590,52 EUR
apmērā (lietas 5.lapa). No prasītājas 2018.gada 24.janvāra pieteikuma par tiesvedības izbeigšanu daļā (lietas 61.lapa) izriet, ka pēc prasības celšanas
atbildētājs daļēji veicis parāda samaksu, un pamatparāds ir 1085,87 EUR apmērā.
Atbildētājs savas procesuālās tiesības iesniegt paskaidrojumus un apstrīdēt prasītājas prasījumu nav izmantojis. Atbildētājs nav cēlis iebildumus par
parāda aprēķinu, nav norādījis uz tādiem faktiem, kas liecinātu, ka prasītāja pilnībā vai kādā daļā nebūtu izpildījusi pienākumus. Ne lietas materiālos, ne
arī lietas iztiesāšanas laikā netika gūti pierādījumi, ka atbildētājs parādu 1085,87 EUR apmērā par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu
prasītājai būtu samaksājis, kā to nosaka Civillikuma 1838.panta pirmā daļa, jo tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Tā kā atbildētājs /pers. A/ nav pienācīgi pildījis Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto dzīvokļa īpašnieka pienākumu segt dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas, uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, no
atbildētāja par labu prasītājai piedzenams parāds par laika periodu no 2014.gada 14.jūlija līdz 2017.gada 22.februārim 1085,87 EUR apmērā.
Prasītāja lūgusi atzīt tās tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo
summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles
noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts
prasības pieteikumā.
Tiesa atzīst, ka prasītājai, saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, atzīstamas
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no galvenā parāda summas par
laika periodu līdz sprieduma izpildei, nepārsniedzot tās apmēru.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu par prasību 238,58 EUR apmērā (lietas 10.lapa).
Prasītāja samaksājusi arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 12,71 EUR apmērā (lietas 11.,62.lapa), kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta
pirmās daļas 5.punktu ir izdevumi, kas radušies ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegāšanu, izsniegšanu. Minētie tiesas izdevumi piedzenami no
atbildētāja par labu prasītājai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu (..), un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei (..).
Tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 1.punktu, 41.panta pirmo daļu, 189.,
190., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr.40003238943, parādu par
laika periodu no 2014.gada 14.jūlija līdz 2017.gada 22.februārim 1085,87 EUR (viens tūkstotis astoņdesmit piecus euro un 87 centus), valsts nodevu
238,58 EUR (divi simti trīsdesmit astoņus euro un 58 centus) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 12,71 EUR (divpadsmit euro un 71 centu).
Samaksa SIA „Nekustamā īpašuma pārvalde” veicama: AS „SEB banka”, konta numurs LV06UNLA0002030467165.
Noteikt SIA „Nekustamā īpašuma pārvalde” tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt no /pers. A/ likumiskos sešus procentus gadā
no nesamaksātās parāda pamatsummas 1085,87 EUR (viens tūkstotis astoņdesmit pieci euro un 87 centi), nepārsniedzot tā apmēru.
Noteikt /pers.A/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu prasītāja var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas –
2018.gada 31.janvāra, bet atbildētājs – 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Aizkraukles
rajona tiesā.
Tiesnese J.Bebriša