Court partially dismissed appeal, upholding conviction for dangerous driving while voiding a separate traffic violation charge.

Lietas arhīva Nr. 1-0050-18/15

ECLI:LV:RLPT:2018:0329.1A29014317.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 29.martā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese D.Bērziņa 2018.gada 29.martā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu

/pers. A/ (turpmāk - sūdzības iesniedzēja) sūdzībā par Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka A.Velša (turpmāk - iestāde)

2017.gada 8.jūnija lēmumu Nr. 31.

Aprakstošā daļa

2017.gada 2.maijā Valsts policijas GKPP SDP Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja inspektors S.Bukans sastādījis /pers. A/

administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr. PG003176 par to, ka 2017.gada 3.aprīlī plkst. 15:36 Rīgā vadītāja /pers. A/ vadīja transportlīdzekli

BMW X3 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ pa Vienības gatvi no K.Ulmaņa gatves puses Ģimnastikas ielas virzienā un krustojumā ar

Ģimnastikas ielu, šķērsojot 921.ceļa apzīmējuma līniju ,,dubultā nepārtrauktā līnija” veica kreiso pagriezienu uz Ģimnastikas ielu pie luksofora aizliedzošā

(sarkanā) signāla. Tādējādi /pers. A/ brauca agresīvi, izdarot vairākus citu citam sekojošus pārkāpumus, kas saistīti ar ceļu satiksmes bīstamu situāciju

radīšanu.

Protokolā norādīts, ka tādējādi /pers. A/ neievēroja Ceļu satiksmes noteikumu 45.4. un 295. punkta prasības, par ko atbildība paredzēta Latvijas

APK 149.5 panta 1.daļā, 149.4 panta 11.daļā un 149.31 panta 5.daļā, vadītājai uzlikts naudas sods 70,00 EUR apmērā.

2017.gada 9.maijā Valsts policijas GKPP SDP priekšnieks N.Krapsis pieņēma lēmumu par pārrakstīšanas kļūdas labošanu protokolā-lēmumā

Nr. PG003176. Lēmumā amatpersona norāda, ka atbildība par agresīvu braukšanu, izdarot vairākus citu citam sekojošus pārkāpumus, kas saistīti ar

ceļu satiksmei bīstamu situāciju radīšanu paredzēta Latvijas APK 149. 4 panta 13.daļas 1.punktā, nevis Latvijas APK 149. 4 panta 11.daļā, no kā

amatpersona secina, ka protokolā-lēmumā pieļauta pārrkastīšanas kļūda. Taču lēmuma nolemjošajā daļā iestāde atkārtoti norāda protokolā-lēmumā

norādīto pārkāpuma kvalifikāciju –Latvijas APK 149.5 panta 1.daļu, 149.4 panta 11.daļu un 149.31 panta 5.daļu.

2018.gada 18.maijā iestādē saņemta /pers. A/ sūdzība par protokolu-lēmumu Nr. PG003176.

2017.gada 5.jūnijā pēc sūdzības saņemšanas Valsts policijas GKPP SDP priekšnieks N.Krapsis pieņēma atkārtotu lēmumu par pārrakstīšanas

kļūdas labošanu protokolā-lēmumā Nr. PG003176. Amatpersona konstatēja pieļauto kļūdu 9.05.2017. lēmumā par kļūdas labošanu, un laboja

protokolā-lēmumā Nr. PG003176 norādīto pārkāpuma kvalifikāciju no Latvijas APK 149.5 panta 1.daļas, 149.4 panta 11.daļas un 149.31 panta 5.daļas

uz Latvijas APK 149.5 panta 1.daļu, 149.4 panta 13.daļas 1.punktu un 149.31 panta 5.daļu.

Ar augstākas iestādes 2017.gada 8.jūnija lēmumu Nr. 31 atstāts negrozīts inspektora S.Bukana 2017.gada 2.maija lēmums lietā Nr. PG003176

par iesniedzējas saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149. 4 panta 13.daļas 1.punkta, 149.5 panta 1.daļas, 149.31 panta 5.daļas un

saskaņā ar Latvijas APK 35.panta otro daļu uzlikts minimālais naudas sods Latvijas APK 149. 4 panta 13.daļas 1.punkta sankcijas ietvaros 70 EUR

apmērā, savukārt sūdzība noraidīta.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2017.gada 14.jūlijā saņemta iesniedzējas sūdzība par iestādes 2017.gada 8.jūnija lēmumu Nr.

31. Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norāda, ka lēmumam nepiekrīt un pārsūdz to pilnā apmērā.

Iesniedzēja norāda, ka, izvērtējot administratīvās lietas materiālus, tika konstatēts, ka administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PG003176 ir

noformēts, pārkāpjot kā Latvijas APK 248.panta 1.daļā norādītās prasības (protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda normatīvo aktu un normu,

kas paredz atbildību par šo pārkāpumu), kā arī Latvijas APK 274. panta 2.daļas 9.punktu (Lēmumā norāda normatīvo aktu, kas paredz atbildību par

attiecīgo administratīvo pārkāpumu (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu)), administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.

PG003176 nepareizi norādīts Latvijas APK pants, saskaņā, ar kuru iesniedzēja saukta pie administratīvās atbildības, proti, Lastvijas APK 149. 4 panta

11.daļa, kas no Latvijas APK izslēgts ar 2009.gada 21.janvāra likumu. 2017.gada 11.maijā inspektors S.Bukans klātienē iepazīstināja iesniedzēju ar

2017. gada 9.maijā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N.Krapša pieņemto lēmumu par

pārrakstīšanās kļūdas labošanu lēmumā par administratīvo pārkāpumu lietā Nr. PG003176. Lēmumā norādīts nepareizs Latvijas APK pants proti,

Latvijas APK 149.4 panta 11.daļa, kas no Latvijas APK izslēgta ar 2009.gada 21.janvāra likumu un nevar tikt piemērota.

Savukārt, 2017.gada 10.jūnijā iesniedzēja saņēma Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka

N.Krapša 2017. gada 5. jūniia lēmumu par pārrakstīšanās kļūdas labošanu lēmumā par administratīvo pārkāpumu lietā Nr.PG003176, kurā nolemts

sadaļā “Pārkāpuma būtība” vārdus “Atbildība par pārkāpumu (-iem) paredzēta LAPK: 149.5 panta 1.daļā, 149.4 panta 11.daļa, un 149. 31 panta 5.

daļa” aizstājot ar tekstu “149.5 panta pirmajā daļā, 149.4 panta trīspadsmitajā daļā un 149.31 panta piektajā daļā”, lēmums pieņemts un nosūtīts

2017.gada 5.jūnijā, kad jau bija beidzies inspektora S.Bukana lēmuma pārsūdzēšanas termiņš.

Iesniedzēja uzskata, ka pieļautie procesuālie pārkāpumi ir būtiski, līdz ar to Lēmums ir atceļams, bet lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā

izbeidzama.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un vadoties no Latvijas APK 288. panta pirmās daļas un 289. 1 panta, iesniedzēja lūdz tiesu atcelt Valsts policijas

Galvenās kārtības policijas pārvaldes 2017.gada 8.jūnija lēmumu Nr. 31 un lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeigt.

2017.gada 18.augustā tiesā no iestādes saņemts paskaidrojums par iesniedzēja sūdzību. Paskaidrojumā iestāde norāda, ka /pers. A/ vaina

pierādīta, pamatojoties uz sekojošiem lietā esošiem pierādījumiem: administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG 003176, /pers. A/ paskaidrojumu un

sūdzību, pārkāpuma izdarīšanas brīdī veikto video ierakstu. Līdz ar to, secināms, ka /pers. A/ par agresīvu braukšanu 2017.gada 3.aprīlī plkst.15:36 ar

transportlīdzekli BMW X3 (valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/) Rīgā pa Vienības gatvi no K.Ulmaņa gatves puses Ģimnastikas ielas

virzienā, krustojumā ar Ģimnastikas ielu šķērsojot 921.ceļa apzīmējumu (Dubultā nepārtrauktā līnija) un veicot kreiso pagriezienu uz Ģimnastikas ielu pie

luksofora aizliedzošā (sarkanā) signāla, pamatoti saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149. 5panta 1.daļas, 149.4panta 13.daļas

1.punkta un 149.31 panta 5.daļas.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PG 003176 pieļauto kļūdu, secināms, ka tā ir atzīstama par pārrakstīšanās kļūdu, kas

izveidojusies Latvijas APK 149.4 panta daļu uzskaitījumā, neiekļaujot 2009.gadā izslēgtās tiesību normas (vienpadsmito un divpadsmito daļu). Lietā

esošie pierādījumi vērtējami kopsakarā. Līdz ar to arī protokols lietā vērtējams kopsakarā ar citiem pierādījumiem. Tā kā no lietā esošajiem

pierādījumiem to kopsakarā ir konstatējama pārkāpuma būtība un attiecīgie CSN punkti, tad iestādes ieskatā arī konkrētajā gadījumā nav pamata šo

pārrakstīšanās kļūdu atzīt par būtisku procesuālu pārkāpumu, kura dēļ lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PG 003176 būtu atceļams. Turklāt ar

2017.gada 5.jūnija Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes lēmumu Nr.832 minētā kļūda tika izlabota.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, iestāde lūdz tiesu saskaņā ar Latvijas APK 289. 12panta otrās daļas 1.punktu lietā pieņemto lēmumu atstāt

negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Motīvu daļa

Tiesa, iepazinusies ar sūdzību un iestādes 2017.gada 8.jūnija lēmumu Nr. 31, pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi iesniedzējas sūdzību,

iestādes lēmuma argumentāciju, atzīst, ka iestādes lēmums Nr.31 atceļams daļā.

Izskatot sūdzību, tiesa piemēro Latvijas APK tiesību normas.

Latvijas APK 289. 12 panta otrā daļa noteic, ka rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no

šādiem spriedumiem:

1. atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2. atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3. atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4. groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Latvijas APK 289.13 panta septītā daļa noteic, ka, tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1. vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2. vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3. vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4. vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5. kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6. vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7. kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto

garantijas naudu.

Savukārt Latvijas APK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību

mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 1.pants nosaka, ka administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu

sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses,

noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un

stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu

attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.

Šā uzdevuma realizēšanai administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu,

kādu administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr. 279 ,,Ceļu satiksmes noteikumu” 45.4 punkts noteic, ka sarkans signāls (arī mirgojošs)

vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani signāli aizliedz kustību. Lai informētu par sarkanā signāla degšanas ilgumu, zem luksofora vai tā sekcijas var

uzstādīt paskaidrojoša satura plāksnīti.

Latvijas APK 149. 5 panta 1.daļā noteikts, ka par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes

regulētāja signālam vai braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu, uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam

desmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — no trīsdesmit līdz simt četrdesmit EUR (Latvijas APK redakcijā, kas bija spēkā

pārkāpuma izdarīšanas laikā).

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr. 279 ,,Ceļu satiksmes noteikumu” 27.nodaļā 295.punktā noteitks, ka 920. un 921. ceļa

apzīmējuma līnijas šķērsot aizliegts, izņemot 920. ceļa apzīmējuma līniju gadījumos, kad tā lietota, lai apzīmētu stāvvietas robežas, vai sadala

pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, lai atgrieztos savā braukšanas virziena pusē.

Latvijas APK 149.31 panta 5.daļā noteikts, ka par 921.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai

pretējā virzienā, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Latvijas APK 149. 4panta 13.daļas 1.punktā noteikts, ka par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā vairāku tādu citu citam sekojošu ceļu

satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarīšana, kas saistīti ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu, uzliek naudas sodu

transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Saskaņā ar Latvijas APK 286.panta otro daļu augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma

lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

Lietā nepastāv strīds par to, iesniedzēja protokolā norādītajā vietā un laikā vadīja transportlīdzekli BMW X3 ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/, Rīgā, pa Vienības gatvi no K.Ulmaņa gatves puses Ģimnastikas ielas virzienā un krustojumā ar Ģimnastikas ielu, šķērsojot

921.ceļa apzīmējuma līniju, veica kreiso pagriezienu pie luksofora ailziedzošā signāla.

Lietā ir strīds par to, vai iesniedzēja ir ievērojusi CSN 45.4 un 295.punkta prasības, vai pamatoti saukta pēc adminsitratīvās atbildības pēc

Latvijas APK 149.5 panta 1.daļas, 149.4 panta 13.daļas 1.punkta un 149.31 panta 5.daļas, kā arī vai procesuālie pārkāpumi lietā nav noveduši pie

nepareiza nolēmuma pieņemšanas.

Tiesa konstatē, ka sākotnēji iesniedzēja tika saukta pie administratīvās atbildības un sodīta par Latvijas APK 149. 5 panta 1.daļas, 149.4

panta 11.daļas un 149.31 panta 5.daļas pārkāpumu, vadītājai uzlikts naudas sods 70,00 EUR apmērā.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka iestāde 9.05. 2017. un 5.06.2017. ir pieņēmusi lēmumu par kļūdas labošanu un

grozījusi apsūdzību no Latvijas APK 149. 5 panta 1.daļas, 149.4 panta 11.daļas un 149. 31 panta 5.daļas uz Latvijas APK 149. 5 panta 1.daļu,

149.4 panta 13.daļas 1.punktu un 149.31 panta 5.daļu.

Tiesa norāda, ka Latvijas APK 149. 4 panta 11.daļa izslēgta ar 2009.gada 22.janvāra likumu, par ko lietā nav strīda. Līdz ar to

lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā šajā daļā ir izbeidzama un to nevar labot ar lēmumu par kļūdas labojumu, uzskatot par pārrakstīšanās

kļūdu.

Tiesa norāda, ka pārkāpums, kas ar iestādes 5.06.2017. lēmumu kvalificēts pēc Latvijas 149.4 panta 13.daļas 1.punkta (agresīvā

braukšana) ir smagāks nekā Latvijas APK 149.5 panta 1.daļas pārkāpums. Iestāde, izdarot šādu labojumu konkrētajos apstākļos bez pārkāpējas

klātbūtnes jau pēc 2017.gada 2.maija protokola-lēmuma par soda uzlikšanu pārsūdzības termiņa notecējuma, ir pieļāvusi būtisku procesuālu

pārkāpumu, ar ko aizskartas pārkāpējas tiesības uz aizstāvību. Līdz ar to lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā šajā daļā ir izbeidzama un to

nevar labot ar lēmumu par kļūdas labojumu, uzskatot par pārrakstīšanās kļūdu.

Tiesa norāda, ka apsūdzības grozīšana un pārkvalifikācija ir iespējama gadījumos, kad netiek aizskartas pie administratīvās

atbildības saucamās personas tiesības uz aizstāvību.

Latvijas APK 278.-1 panta 1.daļā noteikts, ka, ja administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais institūcijas (amatpersonas) lēmums ir

prettiesisks, augstāka iestāde pēc savas iniciatīvas var pieņemt šā kodeksa 287.panta pirmās daļas 2. vai 3.punktā paredzēto lēmumu. Institūcijas

(amatpersonas) lēmumu nevar atcelt, ja tas ir izpildīts. Augstāka iestāde šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu paziņo administratīvā pārkāpuma

lietas dalībniekiem.

Savukārt minētā likuma panta 3.daļā noteikts, ka institūcija (amatpersona), kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā,

pēc savas iniciatīvas vai pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma var izlabot lēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina

kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību.

Tiesas ieskatā izskatāmajā lietā iestādei inspektora S.Bukana 2017.gada 2.maija administratīvā pārkāpuma protokola-lēmums Nr.

PG003176 lēmums bija jāatceļ daļā par iesniedzējas sodīšanu par Latvijas APK 149. 4 panta 11.daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu un

lietvedība šajā daļā jāizbeidz, pārējā daļā protokolu-lēmumu atstājot negrozītu, jo pārējā daļā iesniedzēja savu vainu bija atzinusi.

Tiesa, izvērtējot sūdzībā norādītos argumentus, pārbaudot iestādes 2017.gada 8.jūnija lēmuma Nr. 31 pamatojumu, atzīst, ka

iestādes lēmums atceļams daļā par iesniedzējas saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149.4panta 13.daļas 1.punktā paredzētā

pārkāpuma izdarīšanu un šajā daļā lietvedība izbeidzama.

No lietā esošā iesniedzējas paskadrojuma izriet, ka viņa ir atzinusi savu vainu pēc Latvijas APK 149. 5 panta 1.daļas un 149.31

panta 5.daļas, izdarīto nožēlojusi, iesniedzējai pēc smagākā panta tika piemērots naudas sods panta sakcijā noteiktajās robežās.

Sākotnēja apsūdzība pēc Latvijas APK 149. 5 panta 1.daļas un 149.31 panta 5.daļas izvirzīta pareizi, iesniedzēja savu vainu ir

atzinusi, lietā pieņemts lēmums ievērojot Latvijas APK noteikos pamatprincipus.

/pers. A/ vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, par kuru atbildība paredzēta Latvijas APK 149.5 panta 1.daļā un 149.31 panta 5.daļā ir

pierādīta ar visiem lietā esošajiem pierādījumiem to kopumā un savstārpējā sakarībā.

Lietas materiālos tiesa pārbauda šādus pierādījumus:

1. administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PG003176 CSDD valdes locekļa Valsts policijas darbinieka palīga /pers. P/ iesniegumu, no kura

izriet, ka viņš no CSDD kvalifikācijas daļas saņēma e-pastu ar video materiālu, kas nofilmēts no CSDD eksaminācijas transportlīdzekļa. No video

materiāla redzams, ka autoskolas instruktors rupji pārkāpj CSN, pie kam pārskāpums tiek izdarīts, veicot divu jauno vadītāju (motociklistu)

apmācības laikā;

2. 2.05.2017. /pers. A/ paskaidrojumu, no kura izriet, ka viņa 2017.gada 3.aprīlī ap plkst. 16:00 Rīgā vadīja sev piederošo transportlīdzekli

BMW X3 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ pa Vienības gatvi no K.Ulmaņa gatves puses Ģimnastikas ielas virzienā un

krustojumā ar Ģimnastikas ielu veica kreiso pagriezienu pie luksofora aizliedzošā signāla, ko ļoti nožēlo. Norāda, ka tajā brīdī bija sakāpinātā

emocionālā stāvoklī. Veica drošas braukšanas apmācību ar bijušajiem kursantiem. Krustojumā iedegās dzeltenais luksofora signāls un motocikla

vadītāji, kuri atradās jau krustojuma teritorijā, pabeidza manevru pie dzeltenā signāla. /pers. A/ norāda, ka, vēloties neatpalikt no viņiem, arī

šķērsoja krustojumu izrādās pie aizliedzošā luksofora signāla. Lūdz lūdz piemērot minimālo sodu, par cik sodu viņai pēdējā laikā nav, cenšas

ievērot CSN un atvainojas par radīto situāciju. Paskaidrojumam pievienots /pers. A/ pašrocīgi rakstīts paskaidrojums par notikušā izdarīšanas

iemesliem, kas saistīti ar viņas emocionāliem pārdzīvojumiem pēdējā laikā;

3. 9.05.2017. Valsts policijas GKPP SDP priekšnieka N.Krapša lēmumu Nr. 667;

4. 5.06.2017. Valsts policijas GKPP SDP priekšnieks N.Krapša lēmumu Nr. 832;

5. CD disks ar video materiālu, kurā fiksēts iesniedzējas pārkāpums.

Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, atzīst lietā esošos pierādījumus par ticamiem un pieļaujamiem pierādījumiem izskatāmajā lietā pārkāpējas

vainas pierādīšanai.

Tiesa atzīst, ka amatpersonu - policijas darbinieku - sastādītajiem dokumentiem, tajā skaitā administratīvā pārkāpuma protokolam

izskatāmajā lietā, a apriori ir publiska ticamība, un tos iespējams apšaubīt, tikai iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina. Lietas izskatīšanas gaitā

pierādījumi, kas izslēdz iesniedzējas vainu, netika iesniegti.

Pierādījumi, kas liktu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti, netika konstatēti. Tāpat tiesa nekonstatē tādus procesuālus pārkāpumus, kas

būtu par pamatu lēmuma pilnīgai atcelšanai un sūdzības apmierināšanai.

Tiesa pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, novērtējot lietā

esošos pierādījumus, atzīst, ka, ievērojot Latvijas APK noteikos soda uzlikšanas pamatprincipus, iesniedzējai pēc smagākā panta piemērots

naudas sods panta sakcijā noteiktajās robežās.

Tiesa, izvērtējot iesniegtās sūdzības pamatotību, vadās tikai no likuma un citiem normatīvajiem aktiem.

Latvijas APK 32.pantā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Tiesa secina, ka iestādes piemērotais naudas soda 70,00 EUR apmērs ir atbilstošs izdarītā pārkāpuma smagumam, tāpēc nav pamata

uzliktā naudas soda samazināšanai.

Līdz ar to iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības un sodīta pēc Latvijas APK 149.5 panta 1.daļas un 149.31 panta 5.daļas

un viņai uzlikts atbilstošs sods sankcijas ietvaros. Tādējādi administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PG003176 par šiem pārkāpumiem ir sastādīts

likumīgi un pamatoti, taču lietvedība izbeidzama par protokolā norādīto Latvijas APK 149.4 panta 11.daļas pārkāpumu.

Pieņemot iesniedzējas sūdzību, ierosinot lietu un izskatot pēc būtības, ir ievērotas iesniedzējas Satversmes 92.pantā garantētās tiesības uz

savu tiesību un likumisko interešu aizstāvību taisnīgā tiesā. Netiek pārkāpta arī iesniedzējas nevainības prezumpcija, jo, tiesas ieskatā, sūdzības

iesniedzējas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta, viņai piemērotais sods ir soda sankcijas ietvaros likuma redakcijā, kas bija

spēkā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laikā, bet sūdzībā minētie apgalvojumi ir pamatoti daļā par amatpersonas lēmumiem sakarā ar kļūdas

labojumiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstākminēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 32.pantu, 237.pantu, 243.pantu, 244.pantu,

275.pantu, 286.pantu, 289.2 pantu, 289.6pantu, 289.12panta otrās daļas 2.punktu un 4.punktu, 289.13 pantu 5.daļu, 289.17pantu, 289.18pantu,

tiesa

nosprieda

atcelt Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka A.Velša 2017.gada 8.jūnija lēmumu Nr. 31 daļā par /pers.

A/ saukšanu pie adminsitratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149.4 panta 13.daļas 1.punkta, pārējā daļā lēmumu, ar kuru /pers. A/, personas kods

/personas kods/, atzīta par vainīgu un sodīta pēc Latvijas APK 149. 5 panta 1.daļas un 149.31 panta 5.daļas ar naudas sodu 70,00 EUR apmērā,

atstāt negrozītu.

Izbeigt lietvedību daļā pēc Latvijas APK 149.4 panta 13.daļas 1.punkta un Latvijas APK 149.4 panta 11.daļas.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesā no tā pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2018.gada 3.aprīļa.

Tiesnese: (personiskais paraksts) D.Bērziņa