Court orders immediate monthly alimony payment to child's guardian based on statutory minimums.

Lietas Nr. C13071015

Lietas arhīva Nr. C-0710-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē, 2015.gada 26.novembrī

Dobeles rajona tiesas tiesnese N. Pakule

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

Prasītāja 2015.gada 24.septembrī cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju par uzturlīdzekļu piedziņu. Prasības

pieteikumā norādīts, ka prasītājai no atbildētāja ir piedzimis dēls /pers. E/, personas kods /personas kods/, dzimis

/datums/Dobelē, par ko Dobeles pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas dzimšanas reģistrācijas grāmatā izdarīts ieraksts Nr.8 un

izsniegta dzimšanas apliecība.

Dēls /pers.E/atrodas prasītājas aprūpē un uzraudzībā. Prasītāja viena pati ar saviem līdzekļiem nespēj nodrošināt bērna

materiālās vajadzības.

Ņemot vērā šo apstākli, ka atbildētājs uzturlīdzekļus dēla uzturam nesniedz, bet tie ir nepieciešami pilnvērtīgai

bērna uzturēšanai, prasītāja vēlas no atbildētāja piedzīt uzturlīdzekļus dēla uzturēšanai 108 EUR mēnesī.

Normatīvais akts, ar kuru prasība pamatota- Civillikuma 177., 179.pants, Civilprocesa likuma 205.panta pirmās

daļas 1.punkts, LR Ministru Kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru

bērnam"

Pamatojoties uz minēto, prasītāja lūdz tiesu piedzīt uzturlīdzekļus no atbildētāja par labu prasītājai dēla /pers. E/

uzturam, kas sastāda 108 EUR mēnesī, bet ne mazāk, kā ar LR MK 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr. 37 "Noteikumi

par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam" noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam. Palielinoties minimālajai

mēneša darba algai, piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru palielināt proporcionāli minimālās mēneša darba algas apmēram,

saskaņā ar LR MK 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr. 37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam".

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.19 panta otro daļu celtā prasība atzīstama par maza apmēra prasību.

2015.gada 25.septembrī atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir arī atbildētāja deklarētā

dzīves vieta, nosūtīts prasības pieteikums, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē

un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30

dienu laikā no dienas, kas prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam (lietas 10.lapa). Sūtījums atgriezts atpakaļ tiesā ar

norādi- adresātu nesatiku atstāts aicinājums. Tiesa atzīst, ka atbildētājam paziņots par tiesas tiesvedībā esošo prasību

atbilstoši Civilprocesa likuma nosacījumiem.

Atbildētāja paskaidrojums tiesas noteiktajā termiņā tiesā nav saņemts.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma

taisīšanai lietā.

Par lietas skatīšanas rakstveida procesā datumu, pusēm paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta

nosacījumiem (lietas 1., 2.lapas). Pusēm nosūtītie paziņojumi tiesā atpakaļ nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1

panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, uzskatāms, ka pusēm dokumenti izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas

dienas. Neviena no pusēm nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, līdz ar to lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

MOTĪVU DAĻA

Tiesa, pārbaudījusi rakstiskos pierādījumus lietā, dzimšanas apliecību Nr. /numurs/, kas apliecina, ka atbildētājs

ir nepilngadīgā /pers. E/, personas kods /personas kods/, tēvs (lietas 8.lapa) uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu, vecākiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums rūpēties par bērnu, jo līdz

pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Rūpes par bērnu nozīmē arī bērnu uzturēt, tas ir, nodrošināt ēdienu,

apģērbu mājokli un veselības aprūpi, bērnu kopt, izglītot un audzināt, nodrošināt garīgo un fizisko attīstību, pēc iespējas

ievērojot bērna individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo daļu, vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu.

Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Saskaņā ar minētā panta otro daļu,

pienākums gādāt par bērnu uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Katra vecāka pienākums ir dot bērnam minimālo uzturlīdzekļu apjomu neatkarīgi no viņa mantiskā stāvokļa.

Atbildētāja nevēlēšanās uzturēt savus bērnus nevar būt par iemeslu viņa atbrīvošanai no tēva pienākumu pildīšanas un

līdzekļu gādāšanas sava bērna uzturam. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam ir tiesības

uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina viņa pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību.

Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta pirmā daļa

nosaka, ka atbilstoši Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa

personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Katra vecāka pienākums ir dot bērnam minimālo uzturlīdzekļu apjomu neatkarīgi no viņa mantiskā stāvokļa.

Atbildētājs ir darbaspējīgā vecumā, tiesas rīcībā ziņu par viņa darbaspēju zudumu nav.

Saskaņā ar 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu

apmēru bērnam” katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt savam bērnam minimālos

uzturlīdzekļus šādā apmērā: līdz septiņu gadu vecumam 25 % apmērā, no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma

sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

Tiesa uzskata, ka prasītājas celtā prasība par uzturlīdzekļu piedziņu, atbilstoši Latvijas Republikas Ministru

kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr. 37 nosacījumiem par minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam

neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa jānodrošina katram savam bērnam, ir apmierināma un šajā konkrētajā gadījumā ievērojot

to, ka dēls /pers.E/ patlaban sasniedzis 13 gadu vecumu viņam nosakāms uzturlīdzekļu apjoms 30% apmērā no Latvijas

Republikas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada

27.augusta noteikumiem Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” minimālā

mēnešalga no 2015.gada 1.janvāra sastāda 360 euro.

Rakstveida paskaidrojumu par celto prasību atbildētājs tiesā nav iesniedzis.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā

nav apstrīdējusi otra puse. Līdz ar to tiesa atzīst, ka lietā nav strīds par to, ka prasītāja īsteno bērna ikdienas aprūpi,

uzraudzību, ka atbildētājam kā bērna tēvam ir jāpiedalās bērna uzturēšanā un jāmaksā uzturlīdzekļi. Tāpat tiesa uzskata, ka

prasītājas pieprasītais uzturlīdzekļu apmērs neprasa vērtēt atbildētāja mantisko stāvokli, jo tas ir atbilstošs minimālo

uzturlīdzekļu apmēram, kuru katram vecākam, neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa, ir pienākums nodrošināt

katram savam bērnam. Līdz ar to, uzturlīdzekļu apmēru bērna uzturam ir nosakāms piedzīt Latvijas Republikas Ministru

kabineta noteikumu Nr. 37 noteiktajā apmērā un kārtībā. Ņemot vērā to, ka uz šo brīdi Latvijas Republikā noteiktā minimālā

darba alga ir EUR 360, no atbildētāja piedzenami dēla /pers.E/ uzturēšanai EUR 108 ik mēnesi.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr. SKC-556 ir atzinis, ka iztulkojot

Latvijas Republikas Satversmes 92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet

no ģimenes tiesiskajām attiecībām, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta

prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības

realizāciju tiesā. Līdz ar to tiesa uzskata, ka ar tiesas spriedumu uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma sākuma brīdi var

noteikt prasības celšanas brīdi- 2015.gada 24.septembri.

Ievērojot to, ka vecāku (prasītājas) aizgādība pār bērniem beidzas ar bērna pilngadības sasniegšanu (Civillikuma

219.pants), pēc kuras bērns pats iegūst pilnīgu tiesībspēju, uzturlīdzekļi par labu prasītājai bērna uzturam piedzenami līdz

bērna pilngadībai.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 203.panta ceturto daļu, ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums,

ar kuru no atbildētāja piespriesti uzturlīdzekļi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra

puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu, ņemot vērā nepilngadīgā bērna intereses,

nosakāms, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk CPL) 42.panta pirmās daļas noteikumiem tiesas izdevumi, ja prasītājs

no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai daļai. Šajā

gadījumā valsts nodeva aprēķināma saskaņā ar CPL 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunkta un CPL 35.panta

pirmās daļas 3.punkta noteikumiem. Ievērojot to, ka uzturlīdzekļu maksājumu kopsumma par vienu gadu sastāda 1296 EUR

no atbildētāja piedzenama valsts nodeva valsts ienākumos 194,40 EUR apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

6,28 EUR apmērā.

Atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei attiecībā par valsts nodevas un ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu, termiņš nosakām 10 dienas no brīža, kad spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu, sprieduma izpildi par uzturlīdzekļu piedziņu

noteikt – nekavējoties.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem

Nr. 37, Civilprocesa likuma 8., 97., 34. pantiem, 42.panta pirmo daļu, 193., 199., 204.1, 205.panta pirmās daļas 1.punktu,

250.25,pantu tiesa

nos prieda

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no atbildētāja /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus 108,00

EUR (viens simts astoņi euro) ik mēnesi dēla /pers. E/, personas kods /personas kods/, uzturam, bet ne mazāk par minimālo uzturlīdzekļu apmēru

saskaņā ar 2013.gada 15.janvāra Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 37, sākot no 2015.gada 24.septembra līdz bērna pilngadībai

vai izmaiņām normatīvajos aktos.

Mainoties minimālās darba algas apmēram uzturlīdzekļu apmērs maināms proporcionāli minimālās darba algas apmēram.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 194,40 EUR (viens simts deviņdesmit četri euro 40

centi) apmērā, kas maksājama Valsts kasē, NMR. 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, kods 0539 un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 6,28 EUR (seši euro 28 centi) apmērā, kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000,

saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316.

Daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu un valsts nodevas piedziņu noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas

no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumus apliecinošus dokumentus

iesniegt Dobeles rajona tiesā.

Daļā par uzturlīdzekļu piedziņu spriedums izpildāms nekavējoties.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2015.gada 26.novembra, Zemgales

apgabaltiesā apelācijas sūdzību iesniedzot Dobeles rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem pamatiem pārsūdzībai

apelācijas kārtībā.

Tiesnese

N.Pakule