Court dismissed appeal against tax penalty, ruling administrative discretion in penalty selection was lawful.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the applicant's request to annul a municipal decision imposing a tax penalty. The applicant argued the penalty violated the purpose of fines and failed to consider procedural requirements, while the municipality contended it had discretion in selecting the penalty amount. The court held that the chosen penalty amounts were legally justified as they represented the minimum possible fines under the relevant tax laws, thereby upholding the administrative act.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 66. pants; likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.1 pants: The court established that administrative bodies possess discretion in selecting penalty amounts within statutory limits, and such discretion is lawful even when the chosen amount represents the minimum permissible under the law.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A42429707 A2053-08/10 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2008.gada 19.decembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis A. Vīksne,
Piedaloties pieteicējam I.J. un atbildētāja Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes pārstāvim Artim Dāvidniekam, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz I.J. pieteikuma par Rīgas domes 2007.gada 11.janvāra lēmuma Nr.1-43/RD-07- 40-ap atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Rīgas domes (turpmāk arī – Dome vai Atbildētājs) Pašvaldības ieņēmumu pārvalde (turpmāk arī - Pārvalde) 2006.gada 15.novembrī pieņēma lēmumu Nr.PIP-06-16630-ls/05-20-3/-06-13606-AL „Par soda naudas aprēķināšanu” (turpmāk arī – Sākotnējais lēmums). Pārvalde konstatējusi, ka I.J. (turpmāk arī - Pieteicējs) iesniedza ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa pārskatus par 2004., 2005.gadu un deklarāciju par 2006.gadu, neievērojot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 9.punkta 3. un 6.apakšpunkta prasības.
Ar Sākotnējo lēmumu Pieteicējam aprēķināta soda nauda par savlaicīgu pārskata par 2004.gadu neiesniegšanu Ls 10, soda nauda par savlaicīgu pārskata par 2005.gada neiesniegšanu Ls 10, soda nauda par savlaicīgu deklarācijas par 2006.gada neiesniegšanu Ls 10, kopā Ls 30. [1.1] Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, Pieteicējs to apstrīdēja Domē. Ar Domes priekšsēdētāja 2007.gada 11.janvāra lēmumu Nr.1-43/RD-07-40-ap Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts (turpmāk arī - Lēmums). [2] 2007.gada 12.februārī tiesā saņemts Pieteicēja pieteikums par Lēmuma atcelšanu.
Pieteikumā norādīts turpmāk minētais. [2.1] Pieteicējs uzskata, ka Domes Pārvaldes apsvērumi izdodot administratīvo aktu un uzliekot naudas sodu ir pretrunā ar sodīšanas mērķi, jo sodīšanas mērķis ir atturēt no tādas pašas vai līdzīgas rīcības izdarīšanas. [2.2] Pieteicējs uzskata, ka viņam kā privātpersonai pašvaldībai katru gadu ir jāmaksā vienāda nekustamā īpašuma par ēkām un būvēm naudas summa. [2.3] Pašvaldība nav brīdinājusi Pieteicēju, ka viņš nav iesniedzis pārskatus. [2.4] Pieteicējs uzskata, ka pieņemot Lēmumu Atbildētājs nav ņēmis vērā Administratīvā procesa likuma 66.pantu un tajā noteikto administratīvā akta izdošanas nepieciešamību tiesiska mērķa sasniegšanai. [3] Atbildētājs savos rakstveida paskaidrojumos tiesai norāda, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk minēto apsvērumu dēļ. [3.1] Pieteicējs ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs par ēkām un būvēm kopš 2000.gada.
Pieteicējs ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa pārskatus par 2004.gadu un 2005.gadu, un ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa deklarāciju par 2006.gadu nebija iesniedzis likumā noteiktā termiņā. [3.2] Atbildētājs norāda, ka Pieteicējam bija pienākums ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa pārskatu par 2004.gadu iesniegt līdz 2005.gada 1.februārim, bet ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa pārskatu par 2005.gadu un deklarāciju par 2006.gadu līdz 2006.gada 1.februārim. Pieteicējs ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa pārskatu par 2005.gadu un deklarāciju par 2006.gadu iesniedza 2006.gada 8.novembrī, bet ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa pārskatu par 2004.gadu – 2006.gada 10.novembrī, līdz ar to uzskatāms, ka Pieteicējs nav ievērojis likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktos deklarāciju un pārskatu iesniegšanas termiņus, nokavējot attiecīgi 280 un 647 dienas. [3.3] No likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.1 panta pirmās daļas 3.punkta un otrā daļas normas paredz konkrēta satura administratīvā akta izdošanu, nosakot konkrēta apmēra soda naudu, neparedzot ne lietderības, ne satura izvērtēšanu.
Lēmums Administratīvā procesa likuma 65.panta pirmās daļas izpratnē ir uzskatāms par obligāto administratīvo aktu. [3.4] Atbildētājs norāda, ka neviens normatīvais akts neparedz šāda veida brīdinājuma nosūtīšanu. No Lēmumā norādītajām tiesību normām izriet nepārprotams nodokļa maksātāja pienākums informēt nodokļa administrāciju par savā īpašumā esošām, ar kustamā īpašuma nodokli apliekamām ēkām, kā arī patstāvīgi veikt maksājamā nodokļa aprēķināšanu un paziņošanu nodokļu administrācijai. [5] Tiesas sēdē Pieteicējs pieteikumu uzturēja saskaņā ar pieteikumā norādītajiem argumentiem, papildus norādīdams, ka Atbildētājs nav ņēmis vērā Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksā noteiktos principus uzliekot Pieteicējam administratīvo sodu. [6] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasījumu neatzina saskaņā ar pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos minēto.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, izvērtējusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, secina, ka pieteikums nav pamatots. [8] Tiesa konstatē šādus lietas faktiskos apstākļus. [8.1] Domes Pārvalde 2006.gada 15.novembrī pieņēma Sākotnējo lēmumu (lietas 7.-8.lapas). Pārvalde konstatējusi, ka Pieteicējs iesniedza ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa pārskatus par 2004., 2005.gadu un deklarāciju par 2006.gadu, neievērojot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 9.punkta 3. un 6.apakšpunkta prasības.
Ar Sākotnējo lēmumu Pieteicējam aprēķināta soda nauda par savlaicīgu pārskata par 2004.gadu neiesniegšanu Ls 10, soda nauda par savlaicīgu pārskata (turpmāk arī - Pārskati) par 2005.gada neiesniegšanu Ls 10, soda nauda par savlaicīgu deklarācijas (turpmāk arī – Deklarācija) par 2006.gada neiesniegšanu Ls 10, kopā Ls 30. Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, Pieteicējs to apstrīdēja Domē. Ar Domes 2007.gada 11.janvāra Lēmumu (lietas 9.-12.lapas) Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. 2007.gada 12.februārī tiesā saņemts Pieteicēja pieteikums (lietas 4.-5.lapas) par Lēmuma atcelšanu. [9] Ņemot vērā iepriekš minēto un tiesas sēdē paskaidroto, tiesa secina, ka lietā nav strīda, ka Pieteicējs ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs.
Lietā nav arī strīda, ka Pieteicējs Pārskatus un Deklarāciju nebija iesniedzis noteiktajā termiņā, ko apliecina arī lietā esošie Pieteicēja iesniegumi (lietas 30.-31. lapas) tiesas ieskatā lietā ir strīds par to, vai Atbildētājs pamatoti uzlicis soda naudu Ls 30, - apmērā. Attiecīgi tiesas vērtējumā jāpārbauda, vai Atbildētājs rīkojies tiesiski un pamatoti uzliekot Pieteicējam soda naudu par savlaicīgu Pārskatu un Deklarācijas neiesniegšanu. [10] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 18.pants 4.punktā noteikts, ka nodokļu administrācijas pienākumi ir piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) likumu pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem.
Attiecīgi secināms, ka Atbildētājam bija tiesību normās deleģētas tiesības piemērot sankcijas pret nodokļu (nodevu) likumu pārkāpējiem, minētajā gadījumā Atbildētājam bija pienākums piemērot sankcijas pret Pieteicēju, ja tika konstatēts pārkāpums, tātad izdodams administratīvais akts. Tomēr minētā norma, nenosaka, ka būtu izdodams konkrēta satura administratīvais akts. Vērtējot citēto normu kopumā likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.1 panta pirmajā un otrajā daļā noteikto: ja nodokļu maksātājs iesniedz nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus (turpmāk — deklarācijas), neievērojot normatīvajos aktos noteiktos iesniegšanas termiņus, viņam par deklarācijas iesniegšanu ar novēlošanos atkarībā no novēlošanās ilguma tiek uzlikta soda nauda šādos apmēros, ja konkrēto nodokļu likumos nav noteikts citādi:
1) līdz 15 kalendāra dienām — 0,1 procents no kopējās deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, bet ne vairāk kā 50 latu;
2) no 16 līdz 30 kalendāra dienām — 0,5 procenti no kopējās deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, bet ne vairāk kā 200 latu;
3) virs 30 kalendāra dienām — 1 procents no kopējās deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, bet ne vairāk kā 500 latu, savukārt otrajā daļa noteikts, ka ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā deklarācijas aprēķina rezultātā nodoklis nav jāmaksā vai soda nauda, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ir mazāka par 10 latiem, par deklarācijas iesniegšanu ar novēlošanos uzliek soda naudu 10 latu apmērā, ja konkrēto nodokļu likumos nav noteikts citādi secināms, ka Atbildētājam bija izdodams satura izvēles administratīvais akts, jo Atbildētājam bija rīcības brīvība ievērojot iepriekš citēto normās noteiktos ietvarus (nokavējuma termiņš un summas lielums).
Tiesa secina, ka Atbildētājs Lēmumā nav pamatojis, kāpēc par Pārskata savlaicīgu neiesniegšanu ir izvēlēta soda sankcija Ls 10,- apmērā, tāpat nav norādīts, kāpēc par Deklarācijas neiesniegšanu ir piemērots Ls 10, -. Tomēr tiesa secina, ka no tiesību normām izriet, ka piemērotā soda nauda par katru pārkāpumu (divi pārskatu un deklarācija) ir noteikta minimālajā iespējamā apmērā, kas tiesas vērtējumā izriet no likuma „ Par nodokļiem un nodevām” 32.1 panta otrajā daļā noteiktā, attiecīgi secināms, ka izvēlētais soda nauda lielums Ls 10,- apmērā par katru pārkāpumu ir tiesisks un pamatots. [11] Pieteicējs norāda, ka Atbildētājs piemērojot pret Pieteicēju soda sankciju nav ievērojis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktos principus.
Tiesas vērtējumā minētajā gadījumā soda sankcija ir piemērota saskaņā ar speciālajām tiesību normās paredzētajiem kritērijiem, tas ir, ar likumā „Par nodokļiem un nodevām” un „Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktajiem principiem, un attiecīgi nebija nepieciešamības vadīties no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā normās noteiktās procesuālās kārtības. Tiesa secina, ka tiesību normās nav uzlikts pienākums Atbildētājam brīdināt par neiesniegtajām deklarācijām un pārskatiem, attiecīgi nav pamatots Pieteicēja arguments, ka Atbildētājam bija pienākums brīdināt Pieteicēju. [12] Ņemot vērā spriedumā minēto, tiesa secina, ka Lēmums ir tiesisks, bet pieteikums noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, tiesa nosprieda:
noraidīt I.J. pieteikumu par Rīgas domes 2007.gada 11.janvāra lēmuma Nr.1-43/RD-07-40-ap atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.
Tiesnesis (paraksts) A.Vīksne
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis A.Vīksne Rīgā, 2008.gada 19.decembrī