Court dismissed social assistance claim for sling therapy and medication costs due to lack of statutory basis and doctor's referral.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĒZEKNES TIESU NAMS

Lietas arhīva Nr.A42-01753-19/44

ECLI:LV:ADRJRTN:2019:1022.A420175319.9.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2019.gada 22.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Solvita Pujāte,

piedaloties pieteicējai /pers. A/ un atbildētāja Daugavpils pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Daugavpils pilsētas domes pārstāvei

/pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta sakarā ar /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta par atbalsta

neparedzētos gadījumos 60,85 euro piešķiršanu izdošanu, nemantiskā kaitējuma 60,85 euro un mantisko zaudējumu 3,23 euro apmērā atlīdzinājumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja /pers. A/ vērsās Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādē „Sociālais dienests” (turpmāk – Sociālais dienests) ar 2018.gada

17.decembra iesniegumiem, kuros atkārtoti lūdza piešķirt materiālu atbalstu neparedzētā gadījumā maksas pakalpojuma – slinga terapijas apmaksai

60,85 euro apmērā un kompensēt izdevumus par medikamentu iegādi (lietas 38., 40.lapa, tulkojums lietas 39., 41.lapa).

Ar Sociālā dienesta 2019.gada 15.janvāra lēmumu Nr.1-24./2547 (turpmāk – sākotnējais lēmums) atteikts pieteicējai piešķirt materiālo atbalstu

neparedzētā gadījumā un pabalstu krīzes situācijā un atteikts kompensēt veselības aprūpes izdevumus (izdevumi par medikamentu iegādi) 22,44 euro

apmērā. Lēmumā norādīts, ka pieteicējas situācija neatbilst Daugavpils pilsētas pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu veidiem un apjomam, jo

pašvaldības saistošie noteikumi neparedz tādu maksas pakalpojumu apmaksu, kuru nepieciešamība nav pamatota ar ārsta vai ārsta speciālista

nosūtījumu. Tā kā pieteicēja atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem ir jau izlietojusi pienākošos veselības aprūpes pabalsta apjomu, tika izvērtēta

pieteicējas ģimenes sociālā un materiālā situācija attiecībā uz krīzes situācijas un neparedzēta gadījuma esību. Izvērtējot iesniegumus, neparedzēts gadījums

vai krīzes situācija netika konstatēta (lietas 13.-14.lapa).

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja Daugavpils pilsētas domē (lietas 26.lapa).

[2] Ar Daugavpils pilsētas domes (turpmāk – dome vai atbildētājs) 2019.gada 25.februāra lēmumu Nr.1.2.-16/78 (turpmāk – lēmums) cita starp

atstāts negrozīts sākotnējais lēmums (lietas 10.-12.lapa). Lēmumā norādīts šāds pamatojums.

[2.1] Pieteicēja, iesniedzot Sociālajā dienestā iesniegumu ar lūgumu kompensēt medikamentu iegādes izdevumus 22,44 euro apmērā nav iesniegusi

pamatojumu par nepieciešamo veselības aprūpi, ko izsniedz primārās veselības aprūpes ārsts vai ārsts speciālists.

Saskaņā ar domes 2016.gada 8.decembra saistošo noteikumu Nr.47 „Daugavpils pilsētas pašvaldības sociālie pabalsti” (turpmāk – Saistošie

noteikumi Nr.47) 48.punktu, lai saņemtu veselības aprūpes pabalstu, persona iesniedz pamatojumu par nepieciešamo veselības aprūpi, ko izsniedz

primārās veselības aprūpes ārsts, ārsts speciālists, psihologs vai ārsta speciālista atzinumu par funkcionālo traucējumu esamību un medicīnas vai higiēnas

preču iegādes nepieciešamību. Līdz ar to Sociālais dienests ar sākotnējo lēmumu pamatoti atteica kompensēt medikamentu iegādes izdevumus 22,44

euro apmērā.

Vienlaikus konstatēts, ka Sociālais dienests 2019.gada 25.janvārī izmaksāja pieteicējai skaidrā naudā 85,51 euro, t.sk., kompensējot veselības

aprūpes izdevumus, ko atteica kompensēt ar sākotnējo lēmumu.

[2.2] Pieteicējai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste /pers. C/ 2018.gada 22.martā un ģimenes ārste /pers. D/ 2018.gada 3.jūlijā

rekomendēja slinga terapiju katru dienu vai 2-3 reizes nedēļā. No pieteicējas iesnieguma izriet, ka pieteicēja 2018.gada 22.martā stājās rindā, lai

saņemtu valsts apmaksātu pakalpojumu – slinga terapiju (turpmāk arī pakalpojums). Līdz ar to pieteicēja, stājoties rindā, apzinājās, ka saņems

bezmaksas (valsts apmaksātu) pakalpojumu rindas kārtībā. Vadoties no ārstu rekomendācijām, pieteicējai pakalpojums tika rekomendēts, norādes, ka

tas veicams steidzami, nebija.

Pieteicējai, atrodoties Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (turpmāk – aģentūra) un saņemot valsts apmaksātos rehabilitācijas pakalpojumus, ārste

/pers. E/ 2018.gada 22.novembrī rekomendēja slinga terapiju – 5 procedūras, nozīmējot pakalpojumu no 2018.gada 23.novembra līdz 2018.gada

30.novembrim. Par pakalpojumu bija jāmaksā pirms pakalpojuma veikšanas, pārskaitot 60,85 euro (12,17 euro par vienu procedūru). Lai saņemtu

pakalpojumu, pieteicēja, izmantojot aģentūras elektronisko pastu, 2018.gada 23.novembrī nosūtīja Sociālajam dienestam iesniegumu ar lūgumu piešķirt

pabalstu neparedzētā gadījumā, pieprasīt no aģentūras faktūrrēķinu un pārskaitīt 60,85 euro aģentūras kontā, lai no 2018.gada 23. līdz 30.novembrim

saņemtu pakalpojumu.

Atbilstoši domes rīcībā esošajai informācijai pieteicējai aģentūrā tika sniegti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi par valsts budžeta līdzekļiem 21

dienu no 2018.gada 13.novembra līdz 2018.gada 3.decembrim. Ņemot vērā pieteicējas materiālo stāvokli, kritiski vērtējams pieteicējas 2018.gada

17.decembra iesniegumā norādītais, ka pieteicēja varēs uzturēties aģentūrā no 2019.gada 7.janvāra līdz 11.janvārim un saņemt pakalpojumu.

Bez tam no pieteicējas paskaidrojuma izriet, ka pieteicēja no 2019.gada februāra saņem valsts apmaksāto pakalpojumu (15 procedūras)

Daugavpilī. Līdz ar to secināms, ka pieteicējas pamatvajadzība (veselības aprūpe) ir apmierināta. Līdz ar to domei nav pamata atcelt sākotnējo lēmumu,

lai piešķirtu materiālo atbalstu vai pabalstu un apmaksātu pakalpojumu, kas pieteicējai bija nozīmēts aģentūrā no 2018.gada 23. līdz 30.novembrim. Tā

kā dome nekonstatēja pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumus, sūdzība ir nepamatota, savukārt sākotnējais lēmums ir tiesisks

un pamatots.

[2.3] Tā kā netika konstatēts sākotnējā lēmuma prettiesiskums, lūgums atlīdzināt personisko kaitējumu un mantiskos zaudējumus nav pamatots.

[3] Nepiekrītot lēmumam daļā, ar kuru atteikts piešķirt atbalstu neparedzētos gadījumos un atteikts atlīdzināt nemantisko kaitējumu un mantiskos

zaudējumus, pieteicēja iesniedza pieteikumu (ar 2019.gada 25.maija precizējumiem (lietas 45.lapa)) tiesā par labvēlīga administratīvā akta par atbalsta

neparedzētos gadījumos 60,85 euro piešķiršanu izdošanu, nemantiskā kaitējuma 60,85 euro un mantisko zaudējumu 3,23 euro apmērā atlīdzinājumu

(lietas 8.-9.lapa) . Pieteikumā norādīja, ka pieteicējai steidzami bija nepieciešams saņemt slinga terapiju, taču Sociālais dienests atteicās veikt

priekšapmaksu. Uzskata, ka dome ir nepareizi izvērtējusi faktus, neņemot vērā, ka pakalpojums bija nozīmēts uz konkrētu laiku.

[4] Dome rakstveida paskaidrojumos pieteikumu neatzina un lūdza to noraidīt kā nepamatotu, atsaucoties uz lēmumā norādīto argumentāciju

(lietas 25., 53.lapa).

[5] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja, paskaidrojot sekojošo.

Aģentūrai steidzami bija jāveic priekšapmaksa par slinga terapiju 60,85 euro, tāpēc vērsās Sociālajā dienestā pēc palīdzības. Aģentūra lūdza, lai

Sociālais dienests mutiski apstiprina, ka pēc pakalpojuma saņemšanas nepieciešamā summa tiks pārskaitīta aģentūrai. Sociālais dienests šajā gadījumā

pasliktināja pieteicējas situāciju. Noliedza, ka 2019.gada 22.novembrī pieņemšanā pie ārsta kliedza, bija agresīva, draudēja. Atbildot uz jautājumiem,

paskaidroja, ka procedūras bija nozīmētas 23., 26., 27., 29. un 30.novembrī, tāpēc materiālā palīdzība bija nepieciešama steidzami, visi nepieciešamie

dokumenti bija nosūtīti, kā arī bija norādīti procedūras saņemšanas datumi. Slinga terapija bija nepieciešama steidzami, kamēr pieteicēja atradās

rehabilitācijas centrā. Steidzamība ir acīmredzama, jo 22.novembrī tika nozīmēts slinga terapijas kurss no 23.novembra. Uzskata, ka šāda iespēja,

atrodoties rehabilitācijas centrā, bija jāizmanto, tas pieteicējas veselībai būtu labāk. Pieteicējai palika slikti, jo pieteicēja nervozēja, ka viņai nepiešķīra

pakalpojumu. Atteikums veikt slinga terapijas procedūras pasliktināja pieteicējas veselības stāvokli. Tā kā vairāk laika nebija, lai apmeklētu slinga

terapiju, nolēma Sociālajam dienestam pieprasīt naudu, lai nākošajā reizē, kad būs rehabilitācijas centrā, varētu veikt priekšapmaksu un saņemt slinga

terapijas kursu. Pieteicēja izcieta psihoemocionālu vardarbību no valsts iestāžu darbinieku puses. Izjuta fizisku un emocionālu diskomfortu, sāpes, stresu

un mokas. 2018.gadā pabalstā neparedzētiem gadījumiem pieteicēja saņēma tikai 401 euro [limits 500 euro – tiesas piezīme], pieprasītā summa 60,85

euro iekļāvās atlikušajā summā – 99 euro, tāpēc nevajadzēja ekonomēt uz pieteicējas rēķina, pieteicējas limits netika pārsniegts.

Lūdza atzīt par prettiesisku atteikumu piešķirt atbalstu neparedzētā gadījumā un piešķirt prasītos līdzekļus, jo pieteicējai tiek plānots atkārtots

brauciens uz aģentūru, kur varēs saņemt slinga terapijas procedūras.

Atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina, atsaucoties uz lēmumā ietverto argumentāciju. Papildus paskaidroja, ka gan Sociālais dienests, gan dome

vadījās no ārstu rekomendācijām, kas bija iesniegtas izvērtēšanai iestādēs. Šajās rekomendācijās nebija norādīts, ka slinga terapija pieteicējai ir

nepieciešama steidzamā kārtā. Līdz ar to gan Sociālais dienests, gan dome, zinot, ka pieteicēja stājusies rindā uz valsts apmaksātu pakalpojumu,

pieteicējai atteica piešķirt pabalstu neparedzētam gadījumam. Norādīja, ka pieteicēja kļūdaini uzskata, ka Sociālajam dienestam katru gadu ir jāpiešķir

pabalsts neparedzētos gadījumos pilnā apmērā – 500 euro.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietas dalībnieku paskaidrojumus un pierādījumus lietā, atzīst, ka pieteikums kā nepamatots ir

noraidāms.

[7] Pieteicējas mērķis, vēršoties ar pieteikumu tiesā, ir tiesību iegūšana uz labvēlīgu administratīvo aktu. Pieteicēja norāda, ka aģentūras ārste

2018.gada 22.novembrī nozīmēja pieteicējai slinga terapijas piecas procedūras (no 2018.gada 23. līdz 30.novembrim) (lietas 17.lapa). Lai pieteicēja

varētu saņemt minētās procedūras, kas ir maksas pakalpojums, pieteicēja vērsās Sociālajā dienestā par materiāla atbalsta neparedzētā gadījumā

piešķiršanu. Tātad pieteicējai atbalsts nepieciešams maksas pakalpojuma saņemšanai, ko pieteicējai ir rekomendējis ārsts speciālists. Līdz ar to tiesai

lietas ietvaros jāveic pārbaude par to, vai pieteicējai ir konstatējamas tiesības uz materiāla atbalsta neparedzētā gadījumā maksas pakalpojuma – slinga

terapijas apmaksai saņemšanu, proti, labvēlīga administratīvā akta izdošanu, to tiesību normu redakcijā, kas bija spēkā, kad pieteicēja iesniedza

pieprasījumu par materiāla atbalsta saņemšanu. Kā arī, ņemot vērā, ka tiesas sēdē pieteicēja lūdza izvērtēt arī atteikuma tiesiskumu, vai lēmums ir tiesisks

un pamatots.

[8] Likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 7.punktā noteikts, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir nodrošināt

iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu

nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs,

bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.).

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 32.pantā definēts sociālās palīdzības mērķis – sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā

nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas

situācijas uzlabošanā.

Domes 2016.gada 8.decembra saistošo noteikumu Nr.46 „Daugavpils pilsētas pašvaldības materiālais atbalsts mazaizsargātajām personām”

(turpmāk – saistošie noteikumi Nr.46) 2.8.apakšpunktā noteikts, ka neparedzēts gadījums ir stāvoklis, kad kāda ģimene (persona) ir nonākusi tādā

sociāli – ekonomiskā situācijā, ka nav spējīga apmierināt savas pamatvajadzības. Atbilstoši minēto noteikumu 5.6.punktam Daugavpils pilsētas

mazaizsargātām personām ir paredzēts atbalsts neparedzētos gadījumos.

Saistošo noteikumu Nr.46 54.punkts noteic, ka Sociālajam dienestam ir tiesības lemt par atbalstu, ja ģimenes (personas) situācija neatbilst

Daugavpils pilsētas pašvaldības sociālo pabalstu saņemšanas kritērijiem vai sociālās palīdzības pabalstu veidiem vai apjomam un ģimene (persona) nevar

apmierināt savas pamatvajadzības neparedzētos gadījumos.

Saistošo noteikumu Nr.46 55.punkts noteic, ka, lai saņemtu atbalstu, atbalsta pieprasītājam jāiesniedz iesniegums un dokumenti, kas apliecina

neparedzēta gadījuma esamību un zaudējumu apmēru vai izdevumu apmēru, kas ir nepieciešams neparedzēta gadījuma novēršanai. Savukārt atbilstoši šo

noteikumu 57.2.punktam atbalstu neparedzētos gadījumos ir tiesības saņemt ģimenei (personai), kurai nepietiek naudas līdzekļu veselības aprūpes

nodrošināšanā.

[9] Izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa neparedzēta gadījuma esību konkrētajā situācijā nekonstatē. Proti, kā konstatējams no lietas

materiāliem, pieteicējai sākotnēji slinga terapiju ir rekomendējis fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts 2018.gada 22.martā (lietas 36.lapa) un

pieteicēja uzņemta rindā uz valsts apmaksātu slinga terapijas kursu (2019.gada martā-maijā). Pieteicēja no 2018.gada 13.novembra līdz 2018.gada

3.decembrim aģentūrā saņēma valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, t.sk. fizioterapijas procedūras, bet slinga terapija ir viena no

fizioterapijas procedūrām [uz lietas izskatīšanas brīdi pieteicēja ir saņēmusi arī valsts apmaksātas piecpadsmit slinga terapijas procedūras – tiesas

piezīme].

Tiesa konstatē, ka Klienta sociālās rehabilitācijas kartē 2018.gada 13.novembrī veikts ieraksts, ka paciente ļoti vēlas saņemt slinga terapiju,

bet tas neietilpst grozā un ir maksas pakalpojums. 2018.gada 22.novembrī plkst.12.00 veikts ieraksts, ka paciente vēlas slinga terapiju

rehabilitācijas kursa ietvaros, jo dzirdēja, ka tas varētu līdzēt viņas veselības problēmai. (..) No pacientes runātā var saprast, ka viņai pašai

naudas nav, lai veikt apmaksu, bet viņa uzsver ka par to var samaksāt soc. nod. pie kuras viņa pierakstīta. Pacientei piedāvāts griezties soc.

nod. lai būtu veikta apmaksa un tikai tad viņa varēs saņemt slinga tr. Telefoniski, pacientes klātbūtnē tiek sazvanīts fizioterap. lai rezervētu

laiku konsult. un rezervēt laiku slinga terapijai. 2018.gada 22.novembrī plkst.13.05 veikts ieraksts, ka atkārtota pacientes vizīte ar pretenzijām.

Pēc pacientes vārdiem viņas grafikā netika nozīmēta slinga tr. Pacientei atkārtoti izskaidrots par viņas iespējām saņemt slinga terapiju.

Paciente sāk kliegt, palika agresīva, draud ar sūdzību. 2018.gada 23.novembrī veikts ieraksts, ka pirms slinga terapijas procedūras kliente tika

paaicināta kabinetā, lai noskaidrotu, kāpēc nav veikta samaksa par pakalpojumu. Klientes reakcija bija neadekvāta un asa, kliente vēlas, lai

pakalpojumu sedz sociālais dienests, bet dokumentu nav. 2018.gada 26.novembrī plkst.9.15 veikts ieraksts, ka paciente ienāk kabinetā uzreiz

uzsāk sarunu ar kliegšanu un draudiem. Pēc viņas domām viņai ir piešķirtas slinga terapijas, viņa ierodas nozīmētajā laikā, bet procedūra

nenotiek. Pacientei atkārtoti izskaidrots, kamēr nav veikta apmaksa viņa slinga tr. saņemt nevar, un grafikā atspoguļots rezervētais laiks

(lietas 81., 82., 83., 84.lapa).

No ierakstiem Klienta sociālās rehabilitācijas kartē tiesas ieskatā nepārprotami secināms, ka saņemt slinga terapijas procedūras ir bijusi pieteicējas

iniciatīva, t.i., tieši pieteicēja ir vēlējusies (uzstājusi), lai viņai aģentūrā tiek nozīmētas slinga terapijas procedūras, nevis, ka šīs procedūras būtu nozīmējis

ārsts speciālists kā akūti nepieciešamas, citiem vārdiem, ka pieteicējai steidzami ir nepieciešamas slinga terapijas procedūras. Ņemot vērā minēto, nav

pamata secināt, ka izskatāmajā gadījumā bija izveidojusies situācija, kad pieteicēja nespēja nodrošināt pamatvajadzības (veselības aprūpi) apmierināšanu,

proti, ka bija iestājies neparedzēts gadījums. Tiesa nekonstatē, ka Sociālā dienesta darbinieku rīcības dēļ pieteicējai būtu radīti šķēršļi neatliekamu,

steidzamu vai akūti nepieciešamu medicīnas pakalpojumu saņemšanai. Līdz ar to tiesa atzīst, ka Sociālais dienests, secīgi arī dome pamatoti atteica

pieteicējai piešķirt materiālu atbalstu neparedzētā gadījumā maksas pakalpojuma – slinga terapijas apmaksai, jo nav konstatējama neparedzēta gadījuma

esība, secīgi nav konstatējami priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošanai.

[10] Attiecībā uz pieteicējas argumentu, ka 2018.gadā materiālā atbalsta neparedzētā gadījumā limits pieteicējai nebija izsmelts, tiesa norāda, ka

apstāklis, ka domes saistošajos noteikumos Nr.46 ir noteikts konkrēts atbalsta neparedzētā gadījumā limits, nenozīmē, ka šie līdzekļi konkrētajā gadā

obligāti ir jāizlieto. Atbalsts neparedzētā gadījumā ir piešķirams tikai tad, kad ir konstatēta šāda gadījuma iestāšanās. Konkrētajā situācijā, kā tiesa to

konstatēja iepriekš, neparedzēta gadījuma esība nepastāvēja. Līdz ar to nav izšķirošas nozīmes apstāklim, ka atlikušie līdzekļi bija pietiekoši, lai

apmaksātu pieteicējai slinga terapijas piecas procedūras.

Attiecībā uz pieteicējas argumentu par situācijas steidzamību tiesa norāda, ka apstāklis, ka slinga terapijas procedūras bija nozīmētas uz konkrētu

laiku, nepierāda, ka tās bija jāsaņem steidzami. Proti, no ierakstiem Klienta sociālās rehabilitācijas kartē secināms, ka procedūru laiki tika rezervēti

gadījumam, ja apmaksa par pakalpojumu tiks veikta, nevis tāpēc, ka pieteicējai šie pakalpojumi ir akūti nepieciešami.

[11] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 92.pantam ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai

personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu

nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.panta pirmo daļu iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvo aktu vai veicot

prettiesisku faktisko rīcību, vai arī ar bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav rīkojusies.

Pieteicēja lūdz atlīdzināt nemantisko kaitējumu 60,85 euro un mantiskos zaudējumus 3,23 euro apmērā. Taču, tā kā tiesības uz atlīdzinājumu

personai ir tikai tādos gadījumos, kad konstatēts administratīvā akta vai faktiskās rīcības prettiesiskums, bet tiesa tādu nekonstatēja, prasījums par

nemantiskā kaitējuma un mantisko zaudējumu atlīdzinājumu nav pamatots un ir noraidāms.

[12] Apkopojot spriedumā konstatēto un secināto, tiesa atzīst, ka lēmums ir tiesisks un pamatots, ka priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīga

administratīvā akta izdošanai nav konstatējami, līdz ar to pieteikums kā nepamatots ir noraidāms.

[13] Administratīvā procesa likuma 126.panta ceturtajā daļā noteikts, ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas ar tiesas lēmumu bijis pilnīgi vai

daļēji atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu pilnā apmērā triju mēnešu laikā pēc sprieduma

stāšanās spēkā.

Administratīvā procesa likuma 126.panta piektajā daļā noteikts, ka šā panta ceturtajā daļā paredzētais pieteicēja pienākums pieteikuma

noraidīšanas gadījumā samaksāt valsts nodevu nav attiecināms uz tiem pieteicējiem, kuri pieteikumu iesnieguši par administratīvo aktu sociālās drošības

jomā (pensijas, pabalsti u.tml.).

Pieteicēja ar tiesneša lēmumu pilnīgi atbrīvota no valsts nodevas samaksas. Tā kā pieteicēja ir vērsusies tiesā, lai saņemtu materiālu atbalstu

neparedzētā gadījumā, kas saistīts ar maksas rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu, tādējādi cita starpā aizsargājot savas sociālās tiesības, pieteicējai

nav uzliekams pienākums samaksāt valsts nodevu 30 euro valsts budžetā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta piekto daļu, 246.-251.pantu, 289.pantu, 290.panta pirmo un otro daļu, 291.panta pirmo daļu

tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Daugavpils pilsētas domes 2019.gada 25.februāra lēmuma Nr.1.2.-16/78 atzīšanu par prettiesisku, labvēlīga

administratīvā akta par atbalsta neparedzētos gadījumos 60,85 euro piešķiršanu izdošanu, nemantiskā kaitējuma 60,85 euro un mantisko zaudējumu

3,23 euro apmērā atlīdzinājumu.

Atbrīvot /pers. A/ no pienākuma atmaksāt valsts budžetā valsts nodevu 30 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnese Solvita Pujāte