Administrative court dismissed appeal against registrar's decision to register corporate changes without fact-finding.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court rejected the applicant's request to annul the State Notary's decision regarding corporate registry changes. The applicant argued that the registrar failed to verify factual circumstances, such as shareholder participation and the accuracy of the shareholder register. The court held that the registrar's competence is limited to formal document checks and does not extend to a full fact-finding trial reserved for ordinary jurisdiction courts.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 307. un 309. panti; 329. panta 1. daļa: The registrar's authority is restricted to formal document verification and does not encompass a comprehensive factual inquiry into the substantive circumstances of corporate decision-making.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420150024
AA43-0681-25/8
ECLI:LV:ADAT:2025:1006.A420150024.7.S
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā, 2025.gada 6.oktobrī
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Irina Kaļiņina, tiesnese Santa Liniņa un tiesnese Roze Paegle
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona A/ pieteikumu par
Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra /Datums A/ lēmuma /Numurs A/ atcelšanu daļā, sakarā ar/Persona A/
apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2025.gada 21.janvāra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Uzņēmumu reģistra (turpmāk arī – reģistrs) valsts notāra /Datums B/ lēmumu /Numurs B/ (turpmāk –
pirmais lēmums) reģistrētas izmaiņas trešās personas /Nosaukums A/ (turpmāk – sabiedrība) padomes sastāvā un
valdē.
Ar reģistra valsts notāra /Datums C/ lēmumu /Numurs C/ (turpmāk – otrais lēmums) pievienots /Datums D/
Akcionāru reģistra nodalījums Nr.1 (turpmāk – Akcionāru reģistra nodalījums Nr.1) sabiedrības reģistrācijas lietai
un reģistrētas izmaiņas informācijā par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem.
Ar reģistra valsts notāra /Datums E/ lēmumu /Numurs D/ (turpmāk – trešais lēmums) reģistrētas izmaiņas
sabiedrības padomē.
Nepiekrītot minētajiem lēmumiem, pieteicējs /Persona A/ kā sabiedrības akcionārs tos apstrīdēja.
Ar reģistra galvenā valsts notāra /Datums A/ lēmumu /Numurs A/ (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) pirmais
lēmums atzīts par tiesisku daļā par izmaiņu sabiedrības padomē reģistrāciju un atstāts negrozīts daļā par izmaiņu
sabiedrības valdē reģistrāciju, kā arī atstāts negrozīts otrais un trešais lēmums. Pārsūdzētais lēmums citstarp
pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[1.1] 2022.gada 16.jūnijā tika pieņemts likums ,,Grozījumi Komerclikumā” (turpmāk – Grozījumi), ar kuru
Komerclikums papildināts ar normām, kas uzliek par pienākumu akciju sabiedrībām iesniegt reģistrā akcionāru
reģistra nodalījumu pievienošanai akciju sabiedrības reģistrācijas lietai.
Atbilstoši Komerclikuma pārejas noteikumu 66.punktam akciju sabiedrībai akcionāru reģistra nodalījums
jāiesniedz līdz 2024.gada 30.jūnijam. Pirmās ziņas par sabiedrības akcionāru sastāvu reģistrā iesniegtas ar /Datums
K/ pieteikumu un tam pievienotajiem dokumentiem par akcionāru reģistra nodalījuma pievienošanu sabiedrības
reģistrācijas lietai un informācijas par patieso labuma guvēju reģistrāciju, kuram pievienots sabiedrības Akcionāru
reģistra nodalījums Nr.1, kas sastādīts /Datums D/.
Sabiedrības reģistrācijas lietai pievienots arī sabiedrības /Datums F/ akcionāru reģistrs, kas pamato sabiedrības
iesniegto informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem. Sekojoši, izskatot /Datums L/ pieteikumam izmaiņu
sabiedrības padomē un valdē reģistrācijai pievienoto sabiedrības /Datums E/ ārkārtas akcionāru sapulces protokolu
/Numurs E/, reģistra valsts notāra rīcībā nebija ziņu par sabiedrības akcionāru sastāvu /Datums G/ jo reģistrs ziņas
par akciju sabiedrību akcionāriem reģistrē tikai no 2023.gada 30.jūnija.
[1.2] Tāpat reģistrs nav tiesīgs pārbaudīt apstākli, vai akcionārs /Datums G/ faktiski piedalījās sabiedrības
akcionāru sapulcē, jo reģistrs ir tiesīgs pārbaudīt tikai protokolā /Numurs E/ norādīto ziņu atbilstību normatīvajiem
aktiem. Minētajā protokolā norādīts, ka visi akcionāri tika informēti par sapulces norisi /Datums M/. No protokolā
ietvertās informācijas secināms, ka sabiedrības /Datums G/ akcionāru sapulce ir sasaukta pienācīgā kārtībā.
Reģistrs nav tiesīgs vērtēt, kā faktiski tika sasaukta minētā akcionāru sapulce.
[2] Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma 3. un 4.punkta, ar kuriem atstāti negrozīti otrais un
trešais lēmums, atcelšanu. Pieteikums pamatots šādi.
[2.1] Reģistram bija jāņem vērā sabiedrības lietā esošs /Datums F/ sabiedrības akcionāru saraksts, kura esību
reģistra lietā 2023.gada 27.septembrī apliecināja reģistra darbiniece, izsniedzot tā apliecinātu kopiju. Izsniegtā
dokumenta kopija atbilda ierakstam, kas bija redzamsLursoft datu bāzes izdrukā par akcionāru sastāvu. Tādējādi
prettiesisks un faktiskajiem apstākļiem neatbilstošs ir pārsūdzētajā lēmumā norādītais, ka reģistra rīcībā neesot bijis
tāds dokuments. Reģistram bija pienākums pārbaudīt ziņu atbilstību sabiedrības lietā esošajiem dokumentiem.
[2.2] Reģistrs nepamatoti atsaucas uz Komerclikuma 238.panta pirmo un otro daļu, pamatojot Akcionāru reģistra
nodalījuma Nr.1 pieņemšanu. Reģistram, saņemot dažu nedēļu laikā vairākus atšķirīgus sabiedrības akcionāru
reģistrus, bija pienākums pārbaudīt ziņu atbilstību sabiedrības lietā esošajiem dokumentiem un pieprasīt sabiedrībai
papildu dokumentus, lai pamatotu akciju pāreju ar Komerclikuma 234.panta septītajā daļā norādītajiem
dokumentiem.
[2.3] Reģistra valsts notāram ir pienākums pārbaudīt sabiedrības iesniegtajā dokumentā ietvertās ziņas un tā satura
atbilstību normatīvajiem aktiem un sabiedrības lietā esošajiem dokumentiem, ko reģistra galvenais valsts notārs
neveica.
[3] Ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteikums noraidīts, pamatojoties uz turpmāk minētajiem
argumentiem.
[3.1] /Datums L/ reģistrā saņemts sabiedrības pieteikums par izmaiņu reģistrāciju sabiedrības padomes un valdes
sastāvā. Pieteikumam pievienots sabiedrības /Datums G/ ārkārtas akcionāru sapulces protokols /Numurs E/, kurā
atspoguļots akcionāru sapulcē pieņemtais lēmums ievēlēt uz pieciem gadiem jaunu sabiedrības padomes sastāvu –
/Persona B/, /Persona C/, /Persona D/ – un sabiedrības padomes /Datums N/ sēdes protokols /Numurs F/, kurā
fiksēts padomes sēdē pieņemtais lēmums atkārtoti ievēlēt par sabiedrības valdes locekli /Persona E/ ar tiesībām
pārstāvēt to atsevišķi.
[3.2] No likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (turpmāk – Uzņēmumu reģistra likums) 14.panta
pirmās un otrās daļas tiesību normām izriet reģistra uzdevums komersanta reģistra vešanā, izskatot pieteikumu par
izmaiņu izdarīšanu reģistrā, pārbaudīt, vai pieteikumam ir pievienoti šādai reģistrācijai tiesību normās noteiktie
dokumenti, kā arī pārbaudīt iesniegto dokumentu atbilstību tiesību normu prasībām. Taču reģistram nav jāpārbauda
pieteikuma pamatā esošā komersanta lēmuma pieņemšanas faktiskie apstākļi. Minētais atbilst stabilai judikatūrai.
[3.3] Sabiedrības padomes un valdes izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā ir iesniegti visi likumos paredzētie
dokumenti, tiem ir juridisks spēks un to forma atbilst normatīvajos aktos noteiktajam, dokumentos ietverto ziņu
apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī reģistrā nav reģistrēts tiesisks šķērslis sabiedrības padomes un
valdes izmaiņu reģistrēšanai. Līdz ar to reģistra rīcība /Datums B/, reģistrējot izmaiņas sabiedrības padomes sastāvā
un valdē, ir atzīstama par tiesisku.
[3.4] /Datums D/ reģistrā saņemts sabiedrības pieteikums informācijas par patieso labuma guvēju reģistrācijai, kurā
noradīts, ka /Persona B/ zaudējis patiesā labuma guvēja statusu sabiedrībā. Pieteikumam pievienots sabiedrības
/Datums H/ akcionāru reģistrs /Numurs G/, kā arī Akcionāru reģistra nodalījums Nr.1. Pieteicējs uzskata, ka reģistrs
nepamatoti pievienojis sabiedrības reģistrācijas lietai Akcionāru reģistra nodalījumu Nr.1, jo reģistram bija jāņem
vērā reģistra lietā esošo /Datums F/ sabiedrības akcionāru sarakstu, pieprasot no sabiedrības papildu dokumentus,
lai pamatotu akciju pāreju ar Komerclikuma 234.panta septītajā daļā norādītajiem dokumentiem.
[3.5] Lietā iesniegts: /Datums F/ sabiedrības akcionāru saraksts, saskaņā ar kuru /Persona B/ pieder /Skaits/ vārda
akciju, kas sastāda 44 % no pamatkapitāla, /Persona E/ pieder /Skaits/ vārda akciju, kas sastāda 28 % no
pamatkapitāla, /Persona A/ pieder /Skaits/ vārda akciju, kas sastāda 18 % no pamatkapitāla, /Persona D/ pieder
/Skaits/ vārda akciju, kas sastāda 5 % no pamatkapitāla, /Persona C/ pieder /Skaits/ vārda akciju, kas sastāda 5 %
no pamatkapitāla; /Datums H/ sabiedrības akcionāru saraksts, saskaņā ar kuru /Persona E/ pieder /Skaits/ vārda
akciju, kas sastāda 50 % no pamatkapitāla, /Nosaukums B/ pieder /Skaits/ vārda akciju, kas sastāda 15 % no
pamatkapitāla, /Persona A/ pieder /Skaits/ vārda akciju, kas sastāda 10 % no pamatkapitāla, /Persona C/ pieder
/Skaits/ vārda akciju, kas sastāda 12,5 % no pamatkapitāla, /Persona D/ pieder /Skaits/ vārda akciju, kas sastāda
12,5 % no pamatkapitāla; Akcionāru reģistra nodalījums Nr.1, saskaņā ar kuru /Persona E/ pieder /Skaits/ akcijas ar
/Skaits/ balsu skaitu, /Nosaukums B/ pieder /Skaits/ akcijas ar /Skaits/ balsu skaitu, /Persona A/ pieder /Skaits/
akcijas ar /Skaits/ balsu skaitu, /Persona C/ pieder /Skaits/ akcijas ar /Skaits/ balsu skaitu, /Persona D/
pieder/Skaits/ akcijas ar /Skaits/ balsu skaitu.
[3.6] Tiesa piekrita pieteicējam, ka iepriekš minētie sabiedrības akcionāru saraksti ir atšķirīgi gan pēc to satura, gan
pēc formas. Vienlaikus tiesa norādīja, ka saskaņā ar Uzņēmumu reģistra likuma 4.15panta pirmās daļas „c”
apakšpunktu (tiesību norma redakcijā, kas bija spēkā 2021.gada 23.februārī) reģistrācijas lietas publiskajā daļā
iekļauj ziņas par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem.
Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma
(turpmāk – Novēršanas likums) 1.panta 5.punkta „a” apakšpunktam patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kura
ir klienta — juridiskās personas — īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek
nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskajām
personām — fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 % no juridiskās
personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.
No minētām tiesību normām secināms, ka, iesniedzot reģistram pieteikumu par juridiskās personas patieso labuma
guvēju reģistrāciju, ir arī jāiesniedz dokuments, kas to apstiprina, proti, dokuments, kurā norādīta akcionāra
līdzdalība procentos no pamatkapitāla.
Izskatāmajā lietā, kā liecina /Datums F/ akcionāru saraksts, sabiedrībā fiziskas personas, kas atbilst Novēršanas
likuma 1.panta 5.punkta „a” apakšpunkta noteikumiem bija divas – /Persona B/ (akciju skaits sastāda 44 % no
pamatkapitāla) un /Persona E/ (akciju skaits sastāda 28 % no pamatkapitāla). Līdz ar to sabiedrība 2024.gada
22.janvāra vēstulē /Numurs J/ (lietas 1.sējuma 113.-122.lapa) ir pamatoti norādījusi, ka /Datums F/ akcionāru
saraksts reģistrā tika iesniegts, lai pamatotu informāciju par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem atbilstoši
Novēršanas likuma 1.panta 5.punkta „a” apakšpunkta noteikumiem. Savukārt /Datums D/, iesniedzot reģistrācijai
informāciju, ka patiesais labuma guvējs zaudējis patiesā labuma guvēja statusu juridiskajā personā, sabiedrība
pamatoti pieteikumam klāt pievienojusi jaunu akcionāru sarakstu, kas liecina, ka /Datums H/ sabiedrībā ir palikusi
tikai viena fiziska persona, kas atbilst Novēršanas likuma 1.panta 5.punkta „a’ apakšpunktā noteikumiem –
/Persona E/ (akciju skaits sastāda 50 % no pamatkapitāla), bet /Persona B/ ir zaudējis patiesā labuma guvēja statusu
sabiedrībā.
[3.7] 2022.gada 16.jūnijā tika pieņemti Grozījumi, ar kuriem Komerclikums papildināts ar tiesību normām, kas cita
starpā uzliek par pienākumu akciju sabiedrībām iesniegt reģistrā akcionāru reģistra nodalījumu pievienošanai
akciju sabiedrības reģistrācijas lietai. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Komerclikums paredz akciju
sabiedrībām pienākumu vest akcionāru reģistru un ierakstīt tajā ziņas par vārda akcijām un to turētājiem. Atšķirībā
no SIA, akciju sabiedrību akcionāru reģistri nav jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā – tie ir pieejami tikai pašā akciju
sabiedrībā un tikai personām, kurām normatīvie akti piešķir šādas tiesības. Šāda akciju reģistrācijas un uzskaites
kārtība nenodrošina pietiekamu akciju sabiedrību caurspīdīgumu un informācijas par akcionāriem pieejamību.
Turklāt esošā informācijas iegūšanas kārtība par akciju sabiedrību akcionāriem var veicināt akciju sabiedrību
izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas darbību veikšanai. Likumprojekts paredz, ka
vārda akcijas tāpat kā līdz šim ir jāieraksta akcionāru reģistrā, kuru ved pati akciju sabiedrība. Tomēr ar
likumprojektu šī kārtība tiek pilnveidota un vienādota ar SIA dalībnieku reģistra vešanas kārtību: vārda akcijām
turpmāk ir piešķirami individuāli kārtas numuri, ieraksti akcionāru reģistrā ir izdarāmi hronoloģiskā secībā,
akcionāru reģistrs sastāvēs no atsevišķiem nodalījumiem, katrs nodalījums ir jāsagatavo divos eksemplāros, no
kuriem viens ir iesniedzams Uzņēmumu reģistrā, paraksti uz akcionāru reģistra nodalījuma ir apliecināmi notariāli
vai arī nodalījums parakstāms ar drošu elektronisko parakstu. Lai pielāgotos jaunajam regulējumam un iesniegtu
akcionāru reģistrus Uzņēmumu reģistram, akciju sabiedrībām tiks noteikts pārejas posms (1 gads), kura laikā ir
jāiesniedz aktuālais akcionāru reģistrs Uzņēmumu reģistram. Ja sabiedrība nebūs izpildījusi šo likuma prasību,
Uzņēmumu reģistrs pieņems lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu un sabiedrībai tiks piemērota, tā sauktā,
vienkāršotā likvidācija. Grozījumi stājās spēkā 2023.gada 1.jūlijā un atbilstoši Komerclikuma pārejas noteikumu
66.punktam līdz 2023.gada 30.jūnijam komercreģistrā reģistrēta akciju sabiedrība, kurai ir vārda akcijas, atbilstoši
šā likuma 235.panta prasībām sastāda un ne vēlāk kā līdz 2024.gada 30.jūnijam iesniedz komercreģistra iestādei
aktuālo sabiedrības akcionāru reģistru.
No lietas materiāliem konstatējams, ka, pamatojoties uz Grozījumos minētajām tiesību normām, sabiedrība
/Datums D/ reģistram iesniedza aktuālo Akcionāru reģistra nodalījumu Nr.1, kas pēc formas un satura atbilst
Komerclikuma 235.panta prasībām. Savukārt, ņemot vērā, ka pēc Grozījumu spēkā stāšanās sabiedrība reģistrā
iesniedza pirmo akcionāru reģistra nodalījumu, tad attiecībā uz Akcionāru reģistra nodalījumu Nr.1 nebija
piemērojama Komerclikuma 234.panta septītā daļa, kas paredz, ka, ja akcionārs akciju atsavina, ierakstu akcionāru
reģistra nodalījumā ar savu parakstu apliecina arī akcijas atsavinātājs un ieguvējs.
Kā pamatoti norāda reģistrs, saņemot Akcionāru reģistra nodalījumu Nr.1, tam nebija jākonstatē pretrunas starp
iepriekš iesniegtajiem akcionāru sarakstiem, jo akcionāru reģistrs ir dokuments ar mainīgu informāciju, kura
atjaunojama ikreiz, kad ir notikušas izmaiņas akcionāru sastāvā vai informācijā par akcionāriem. Līdz ar to
pašsaprotami, ka Akcionāru reģistra nodalījumā Nr.1 norādītā informācija par sabiedrības akcionāriem ir atšķirīga
no informācijas, kas norādīta iepriekšējos akcionāru sarakstos. Savukārt reģistra kompetencē neietilpst pienākums
pārbaudīt notikušās izmaiņas sabiedrības akcionāru sastāvā laika periodā no /Datums F/ līdz /Datums D/, kad
atbilstoši Komerclikuma 235.panta prasībām tika sastādīts pirmais aktuālais Akcionāru reģistra nodalījums Nr.1.
Prasība akciju sabiedrībām reģistrā atklāt savus akcionārus tika noteikta tikai pēc Grozījumu spēkā stāšanās. Līdz
ar to reģistra rīcība, /Datums C/ reģistrējot patiesā labuma guvēja statusa izbeigšanos /Persona B/ un pievienojot
Akcionāru reģistra nodalījumu Nr.1 sabiedrības reģistrācijas lietai, ir atzīstama par tiesisku.
[3.8] /Datums O/ reģistrā saņemts sabiedrības pieteikums par izmaiņu reģistrāciju sabiedrības padomes sastāvā, tam
pievienots sabiedrības /Datums I/ ārkārtas akcionāru sapulces protokols /Numurs I/, kurā atspoguļots gan akcionāru
sastāvs, kas atbilst Akcionāru reģistra nodalījumā Nr.1 norādītajam, gan akcionāru sapulcē pieņemtais lēmums
ievēlēt uz pieciem gadiem jaunu sabiedrības padomes sastāvu – /Persona C/, /Persona B/, /Persona D/.
Tiesa, izvērtējot minētajam pieteikumam pievienotos dokumentus, atzina, ka sabiedrības padomes izmaiņu
reģistrēšanai komercreģistrā ir iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, tiem ir juridisks spēks un to forma
atbilst normatīvajos aktos noteiktajam, arī dokumentos ietverto ziņu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem,
kā arī reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis sabiedrības padomes un valdes izmaiņu reģistrēšanai. Līdz ar to
reģistra rīcība, /Datums E/ reģistrējot izmaiņas sabiedrības padomes sastāvā, ir atzīstama par tiesisku.
[3.9] Pieteicējs norāda, ka sabiedrības reģistrācijas lietā atradās /Datums F/ informācija par pieteicējam piederošām
/Skaits/ akcijām, kā arī atsaucas uz citās tiesās esošajām civillietām.
Tiesa, iepazīstoties ar Ekonomisko lietu tiesas /Datums R/ spriedumu lietā /Numurs H/, konstatēja, ka sprieduma
9.4 punktā ir runa par /Datums P/ sabiedrības akcionāru sapulci, kuras laikā tikuši iesniegti iesniegumi par akciju
pārdošanu un akcionāru sapulce devusi piekrišanu /Persona F/ un /Persona B/ pārņemt no pieteicēja /Skaits/
sabiedrības akcijas, nododot tās /Persona E/. Kaut arī minētais spriedums nav stājies spēkā, tas tomēr netieši
liecina, ka sabiedrības akciju atsavināšana starp sabiedrības akcionāriem ir notikusi vēl pirms Grozījumu spēkā
stāšanās, kas netika atspoguļota komercreģistrā, jo tāda prasība Komerclikumā nebija paredzēta.
Līdz ar to pieteicēja atsaukšanās uz Lursoft datu bāzes izdruku nav pamatota, jo tā līdz Grozījumu spēkā stāšanās
neatspoguļoja aktuālo sabiedrības akcionāru reģistru.
[4] Pieteicējs par Administratīvās rajona tiesas spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot pieteikumu
apmierināt. Apelācijas sūdzība pamatota ar pieteikumā ietvertajiem argumentiem un turpmāk minēto.
[4.1] Pirmās instances tiesa nav veikusi objektīvu pierādījumu pārbaudi, arī reģistra notāram, pārbaudot iesniegto
pieteikumu un tam pievienotos retrospektīvos dokumentus, bija pienākums salīdzināt tos ar reģistra lietā esošajiem
dokumentiem.
[4.2] Tiesa nepamatoti atzina, ka reģistra rīcība atbilst stabilai judikatūrai, arī atsaucei uz Ekonomisko lietu tiesas
/Datums R/ spriedumu lietā /Numurs H/ nav tiesiska pamata, jo lieta vēl nav izskatīta apelācijas instancē.
[5] Reģistrs paskaidrojumā par apelācijas sūdzību uzskata, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota un noraidāma,
Administratīvā rajona tiesa nav pieļāvusi tādus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus, kas varētu
novest pie lietas nepareizas izspriešanas. Tiesai nebija pamata patstāvīgi noskaidrot un vērtēt papildu apstākļus, kas
nav izskatāmi administratīvā procesa ietvaros.
Pieteicējs nepamatoti uzskata, ka tiesa izmanto savstarpēji izslēdzošus apgalvojumus un vērtē patiesā labuma
guvēju ierakstu apstrīdēšanu. Arguments par patieso labuma guvēju ierakstiem tiek izmantots kā pamatojums
dažādu akcionāru reģistru esībai akciju sabiedrības reģistrācijas lietā.
Izskatāmajā gadījumā nav pamata arī argumentam, ka Komerclikuma grozījumu anotācija būtu izmantota kā
vienīgais administratīvā akta izvērtēšanas pamats.
[6] Sabiedrība paskaidrojumā par apelācijas sūdzību uzskata, ka tiesa spriedumā ir sniegusi argumentāciju,
analizējot lietā esošos pierādījumus. Sabiedrība pilnībā pievienojas spriedumā norādītājiem motīviem.
Motīvu daļa
[7] Kā pamatoti atzina pirmās instances tiesa, lietā ir strīds par to, vai reģistrs pamatoti ir pievienojis sabiedrības
reģistrācijas lietai Akcionāru reģistra nodalījumu Nr.1, reģistrējot izmaiņas informācijā par sabiedrības patiesajiem
labuma guvējiem, un atstājis spēkā reģistrētās izmaiņas sabiedrības padomē.
[8] Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot administratīvā procesa dalībnieku argumentus kopsakarā ar lietā
iesniegtajiem pierādījumiem, uzskata, ka pirmās instances tiesa pamatoti atzina reģistra rīcību, /Datums C/
reģistrējot patiesā labuma guvēja statusa izbeigšanos /Persona B/ un pievienojot Akcionāru reģistra nodalījumu
Nr.1 sabiedrības reģistrācijas lietai, par tiesisku, kā arī to, ka sabiedrības padomes izmaiņu reģistrēšanai
komercreģistrā tika iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, tiem ir juridisks spēks un to forma atbilst
normatīvajos aktos noteiktajam, arī dokumentos ietverto ziņu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem, ka
reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis sabiedrības padomes izmaiņu reģistrēšanai, līdz ar to reģistra rīcība,
/Datums E/ reģistrējot izmaiņas sabiedrības padomes sastāvā, ir atzīstama par tiesisku.
Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais faktu konstatējums un tiesību normu
interpretācija ir pareiza, tādēļ apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu
pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā konstatētajiem faktiem un motivācijai, to neatkārtojot.
Ievērojot Administratīvā procesa likuma 7.pantā noteikto, ka iestāde un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto
pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim, secināms, ka
padziļināts sabiedrības sapulces protokolu saturisks izvērtējums neietilpst komercreģistra vešanas iestādes
kompetencē. Tas nozīmē, ka pirmās instances tiesai izskatāmajā gadījumā nebija pamata veikt sapulču norises
faktisko apstākļu pārbaudi objektīvās izmeklēšanas ietvaros.
[9] Senāta judikatūrā atzīts, ka atbilstoši Uzņēmumu reģistra likuma 14.pantā noteiktajai Uzņēmumu reģistra
kompetencei reģistrs pārbauda, vai pieteikumam par izmaiņu izdarīšanu reģistrā ir pievienoti šādai reģistrācijai
tiesību normās noteiktie dokumenti un iesniegto dokumentu atbilstību tiesību normu prasībām, taču nepārbauda
lēmuma pieņemšanas faktiskos apstākļus (piemēram, Senāta 2015.gada 17.decembra lēmuma lietā Nr.SKA-
1444/2015 (A420432712) 7.punkts). Minētās atziņas nav zaudējušās savu aktualitāti arī līdz lietas izskatīšanas
laikam.
Komersanta lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude būtu nesaderīga ar Uzņēmumu reģistra parasti
veicamās pārbaudes apjomu. Lai gan nav šaubu, ka Uzņēmumu reģistra kompetencē ietilpst arī iesniegto
dokumentu satura atbilstības pārbaude, iestādes kompetences robežas tomēr nav paplašināmas līdz tiesvedībai
raksturīgai tiesību jautājumu pārbaudei vai strīda izskatīšanai. Dokumentu juridiskā spēka vai tajā ietverto ziņu
atbilstības normatīvajiem aktiem vai citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem apšaubīšana vērtējama kā
izņēmuma gadījums (Senāta 2015.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.SKA-136/2015 (A420625810) 10.punkts,
2016.gada 9.augusta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-346/2016 (A420625810) 6.punkts, 2019.gada
12.septembra spriedums lietā Nr.SKA-193/2019 (ECLI:LV:AT:2019:0912.A420338615.2.S)).
No minētā secināms, ka pieteicēja administratīvajā procesā iestādei izvirzītie argumenti, ka pieteicējs nav ticis
likumā noteiktajā kārtībā uzaicināts uz sabiedrības akcionāru sapulci; viens akcionārs /Datums G/ nevarēja
piedalīties sabiedrības akcionāru sapulcē, jo uzturēšanās atļaujas neesības dēļ minētais akcionārs nevarēja atrasties
Latvijas Republikas teritorijā; /Datums J/ /Nosaukums B/ nevarēja būt sabiedrības akcionārs, jo saskaņā ar
sabiedrības valdes paziņojumu tikai /Datums I/ tika plānots sasaukt sabiedrības ārkārtas akcionāru sapulci, kuras
dienas kārtībā būtu bijis jālemj par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu un atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām
uz akciju pirkšanu; /Nosaukums B/ ir tikai sabiedrības kreditors, kas ir aizdevis naudu, bet sabiedrības akcijas tam
ir plānots nodot nākotnē, kapitalizējot parādu, emitējot jaunas akcijas; Akcionāru reģistra nodalījumā Nr.1 ir
norādītas nepatiesas ziņas, jo tiek nepamatoti samazināts pieteicējam piederošo akciju skaits, un citi tamlīdzīgi
apsvērumi attiecināmi uz sabiedrības lēmējinstitūcijas lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaudi, kas
veicama tikai vispārējās jurisdikcijas tiesvedības kārtībā, ko pieteicējs arī realizējis.
Izvērtējot pieteicēja iebildumu, ka tiesai nebija tiesiska pamata atsaukties uz Ekonomisko lietu tiesas /Datums R/
spriedumu lietā /Numurs H/, konstatējams, ka minētā atsauce tika sniegta, izvērtējot pieteicēja argumentu saistībā
ar situācijas faktiskajiem apstākļiem, kādi ir vērtējami vispārējās jurisdikcijas tiesvedībā, kurā pieteicējam ir
piešķirts prasītāja statuss.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, tiesa
nosprieda
noraidīt /Persona A/ pieteikumu par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra /Datums A/ lēmuma /Numurs A/
atcelšanu daļā par valsts notāra /Datums C/ lēmuma /Numurs C/ un /Datums E/ lēmuma /Numurs D/ atstāšanu
negrozītu.
Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas
dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesneses:/Persona B/
I.Kaļiņina S.Liniņa R.Paegle