Tax court dismisses VAT refund claim where taxpayer knowingly participated in tax evasion scheme.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Riga dismissed TIKA's request to cancel the State Revenue Service's decision imposing VAT and late payment penalties. The court found that TIKA failed to verify the legitimacy of invoices from SIA 'KLARIONS' and SIA 'TRIGOR' because the company representatives denied conducting business there. The court determined that TIKA's involvement with these entities, including a loan agreement between a director and a company, proved the taxpayer knowingly participated in a tax evasion scheme, thereby denying the right to input tax deduction.
Legislator headnote
AI generatedLikuma "Par nodokļiem un nodevām" 29.pants; Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 10.pants: A taxpayer loses the right to input tax deduction and late payment penalties if they knowingly participate in a tax evasion scheme, evidenced by their failure to verify the legitimacy of invoices from entities with which they have undisclosed financial connections.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420467411
Lietas arhīva Nr. A42-00222-13/9
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2013.gada 29.novembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese L.Andersone,
piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „TIKA” pilnvarotajiem pārstāvjiem /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/,
atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajam pārstāvim /pers. F/,
atklātā tiesa sēdē izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „TIKA” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2011.gada
8.februāra lēmuma Nr.22.4.6/8215 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvalde veica SIA „TIKA” (turpmāk arī - pieteicēja) datu atbilstības
pārbaudi par 2010.gada februāri, martu, aprīli un maiju, kuras laikā izvērtēja nodokļu maksātāja iesniegtajās pievienotās vērtības
nodokļa (turpmāk arī- PVN) deklarācijās uzrādītās informācijas atbilstību nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai un
normatīvajiem aktiem.
Pārbaudes rezultātā VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore 2010.gada 1.decembrī pieņēma lēmumu Nr.23.20.3/63506 (turpmāk
arī - Sākotnējais lēmums), ar kuru pieteicējai papildu nomaksai budžetā aprēķināts PVN Ls 29845,95 un nokavējuma nauda Ls
3325,44, kopā Ls 33171,39.
Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja VID ģenerāldirektorei.
Ar VID ģenerāldirektores 2011.gada 8.februāra lēmumu Nr.22.4.6/8215 (turpmāk arī - Lēmums) atstāts negrozīts Sākotnējais
lēmums.
Lēmums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem.
[2.1] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja, pamatojoties uz SIA „KLARIONS ” un SIA „TRIGOR” vārdā noformētajiem rēķiniem par
precēm un pakalpojumiem 2010.gada februārī – maijā PVN deklarācijās iekļāvusi PVN Ls 29 845,95.
Savukārt konkrētajā gadījumā SIA „KLARIONS” un SIA „TRIGOR” amatpersonas /pers. H/ un /pers. I/ noliedz saimnieciskās darbības
veikšanu minētajās komercsabiedrībās.
Saskaņā ar Komerclikuma 221.panta pirmo daļu valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Līdz ar to
nevar uzskatīt, ka sabiedrība veic saimniecisko darbību, ja tās pārstāvis to noliedz.
Par tiesiski noslēgtu darījumu var atzīt tādu darījumu, kas ir noslēgts ar uzņēmuma amatpersonas vai tās pilnvarotas personas noteikti
izteiktu gribu. Ja darījuma dalībnieka griba darījumā iztrūkst, nevar uzskatīt, ka darījums faktiski ir noticis.
2010.gada 1.jūnija paskaidrojumā VID Finanšu policijas pārvaldei SIA „KLARIONS” amatpersona /pers. H/ norādīja, ka par SIA
„KLARIONS” amatpersonu kļuvis pēc trešās personas lūguma, kredītiestādē parakstījis dokumentus latviešu valodā, no kuriem viņš
neko nav sapratis. Pārskatus un deklarācijas /pers. H/ nav parakstījis un nav iesniedzis VID, par uzņēmuma darbību nav informēts,
saimniecisko darbību nav veicis, kā arī nav pilnvarojis citu personu to darīt.
VID rīcībā ir arī SIA „TRIGOR” amatpersonas /pers. I/ VID Finanšu policijas pārvaldei sniegtie paskaidrojumi 2010.gada 1.jūnijā. /pers.
I/ norādījis, ka par amatpersonu SIA „TRIGOR” kļuvis pēc trešās personas lūguma, pie notāra parakstījis dokumentus saistībā ar
I/ norādījis, ka par amatpersonu SIA „TRIGOR” kļuvis pēc trešās personas lūguma, pie notāra parakstījis dokumentus saistībā ar
firmas pārreģistrāciju, kā arī saimniecisko darbību uzņēmumā nav veicis, kā arī nevienu nav pilnvarojis to veikt. Viņš nav informēts par
to, kur atrodas SIA „TRIGOR” grāmatvedības uzskaites dokumenti, nav parakstījis dokumentus, nav iesniedzis pārskatus un
deklarācijas VID, neko nezina par uzņēmuma darījumu partneriem, nav slēdzis līgumus, kā arī nav informēts par uzņēmuma juridisko
adresi.
/pers. H/ un /pers. I/ paskaidrojumus VID Finanšu policijas pārvaldei sniegtos paskaidrojumus, kā arī VID rīcībā esošo informāciju par
SIA „KLARIONS” un SIA „TRIGOR”, VID Nodokļu kontroles pārvalde secināja, ka konkrētajos gadījumos ir tikai formāli izpildītas
likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” prasības, bet norādītie darījumi faktiski nav notikuši.
[2.2] Vienlaikus VID Nodokļu kontroles pārvaldes secinājumu par pieteicējas deklarēto darījumu ar minētajiem uzņēmumiem faktisko
neesamību papildus pamato arī citi pārbaudē konstatētie un savstarpējā kopsakarā vērtētie lietas faktiskie apstākļi, proti,
SIA „KLARIONS” un SIA „TRIGOR” nav sasniedzamas juridiskajā adresē, 2010.gada 25.maijā SIA „KLARIONS” ir izslēgta no VID ar
PVN apliekamo personu reģistra, 2010.gada 25.novembrī ir uzsākta SIA „TRIGOR” izslēgšanas procedūra no VID ar PVN apliekamo
personu reģistra.
[2.3] VID Nodokļu kontroles pārvalde apstrīdēja pieteicējas grāmatvedības reģistros iegrāmatoto darījumu ar SIA „KLARIONS” un SIA
„TRIGOR” faktisko esamību un secināja, ka minēto sabiedrību vārdā noformētie rēķini satur nepatiesu un nesalīdzināmu informāciju un
likuma „Par grāmatvedību” 2., 7.panta izpratnē nav atzīstami par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem ierakstu veikšanai
grāmatvedības reģistros un par nodokļa rēķiniem, atbilstoši kuriem ir atskaitāms priekšnodoklis saskaņā ar likuma „Par pievienotās
vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu.
[2.4] Tā kā VID rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka pieteicēja nav veikusi darījumus ar SIA „KLARIONS” un SIA „TRIGOR” un ieraksti
grāmatvedības reģistros ir veikti izmantojot nepatiesu informāciju saturošus rēķinus, kā arī pieteicēja neatsaucās uz VID 2010.gada
6.oktobrī nosūtīto paziņojumu Nr.23.20.3/51727 par konstatētajām neatbilstībām par darījumiem ar SIA „KLARIONS” un SIA „TRIGOR”
un lūgumu līdz 2010.gada 15.novembrim iesniegt PVN deklarāciju precizējumus vai pamatotu izskaidrojumu par datu atbilstības
pārbaudē konstatētajām neatbilstībām, secināms, ka VID Nodokļu kontroles pārvalde pamatoti saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un
nodevām” 23.panta 5.1daļu, 29.panta otro daļu pieteicējai par 2010.gada februāri – maiju papildu nomaksai budžetā noteica
PVN Ls 29845,95 un nokavējuma naudu Ls 3325,44.
[3] Administratīvajā rajona tiesā 2011.gada 14.martā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots
ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[3.1] Lēmums ir pretrunā ar Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 4.punktu, jo netika noskaidrots pieteicējas viedoklis
Sākotnējā lēmuma un Lēmuma pieņemšanas laikā, kā arī ar Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 6.punktu, jo
administratīvā akta pieņemšanas laikā nav izdarīti lietderības apsvērumi. Lēmuma pieņemšanas brīdī VID bija zināma pieteicējas
jaunā juridiskā adrese Zivju ielā 1, Rīgā, LV – 1015, taču VID paziņojumu nosūtīja uz iepriekšējo adresi Elijas ielā 20-14, Rīgā, LV-
1050, tādējādi neļaujot pieteicējai izteikt argumentus un viedokli par Lēmumu, kā arī izlemt, vai iesniegt precizētas PVN deklarācijas.
VID paplašināti tulko Komerclikuma 139.pantā noteikto par juridiskās personas sasniedzamību, jo likumā nav minēts par
sasniedzamību, bet gan tikai noteikts, kas ir juridiskā adrese un kā jārīkojas juridiskās adreses maiņas gadījumā. Turklāt pieteicēja ir
iesniegusi pieteikumu Uzņēmumu reģistram par juridiskās adreses maiņu un Uzņēmumu reģistra lēmums šajā gadījumā nav
pieteicējas kompetences jautājums.
Lēmums ir arī pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo, trešo, piekto un septīto daļu.
[3.2] Pieteicēja ir veikusi visas likumiskās darbības, lai izvairītos no negodīgu un nelikumīgu darījumu slēgšanas, t.i., atrodot jaunu
darījumu partneri, vienmēr ir pārliecinājusies par darījumu partnera esamību, tiesībspēju un rīcībspēju LURSOFT datu bāzē, kā arī
veica uzņēmuma pārbaudes Latvijas Republikas VID mājaslapā. Visās pieejamās datu bāzēs apstiprinājās ziņas par SIA „TRIGOR”
un SIA „KLARIONS” un to amatpersonām. No tā izriet, ka pieteicēja saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta
pirmās daļas 1.punktu ir pārliecinājusies, ka nodokļu rēķinus izsniedza ar PVN apliekamas personas un tieši no šīm juridiskajām
personām pieteicēja saņēma pakalpojumus un darījumi bija faktiski notikuši, kas nozīmē, ka darījumu apliecinošie dokumenti satur
patiesu informāciju atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.pantam.
[3.3] Pieteicējai arī nebija iespējas pārliecināties par darījumu partneru iesniegtajiem pārskatiem par darījuma partneru darba ņēmēju
skaitu, to vārdiem un uzvārdiem, lai pārliecinātos par darījumu partneru darba resursu esamību. Turklāt uzņēmumi varēja nodarbināt
pašnodarbinātas personas, kas pārskatos netiktu uzrādītas.
[3.4] VID bija jāizmanto savas ar Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmo un otro daļu noteiktās tiesības un jāpieprasa no
notāriem parakstu ekspertīzes, nevis jāpamatojas tikai uz SIA „KLARIONS” un SIA „TRIGOR” amatpersonu sniegtajiem
paskaidrojumiem.
[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemts VID rakstveida paskaidrojums, kurā atbildētājs norāda, ka pieteikums nav pamatots un ir
noraidāms, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem argumentiem.
[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja prasījumu uz pieteikumā norādīto argumentu pamata papildus norādot, ka savos
paskaidrojumos SIA „TRIGOR” un SIA „KLARIONS” amatpersonas ir sniegušas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošu informāciju, lai
iespējams, izvairītos no atbildības un uzņemtām saistībām. Savukārt no iestādes puses šo amatpersonu teiktais netiek apšaubīts un
pārbaudīts. Tāpat pieteicēja uzskata, ka neskatoties uz darījumu amatpersonu nepatiesi vai pretrunīgi sniegto informāciju, pieteicēja
no savas puses ir izdarījusi visu iespējamo, lai būtu tiesības atskaitīt priekšnodokli. SIA „TIKA” nevar būt atbildīga par to, ka tās
darījumu partneri nemaksā nodokļus.
Pieteicējas amatpersona /pers. C/ tiesas sēdē sniedza paskaidrojumus par faktiskajiem apstākļiem darījumos ar SIA „TRIGOR” un
SIA „KLARIONS”.
Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasījumu neatzina saskaņā ar Lēmumā minētajiem argumentiem.
Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki /pers. I/ un /pers. K/.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un liecinieka liecību, izvērtējot lietas apstākļus un lietā
esošos pierādījumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.
[7] No pārsūdzētā Lēmuma izriet, ka VID ir apstrīdējis pieteicējas deklarētos darījumus ar SIA „TRIGOR” un SIA „KLARIONS” un
saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu un likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.pantu,
samazinājis sabiedrības priekšnodokļa atskaitījumus par minēto sabiedrību vārdā noformētajos rēķinos norādīto PVN.
[7.1] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka tikai VID reģistrētai apliekamai personai ir
tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām
saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu
nodrošināšanai.
Atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punktā norādītajam priekšnodoklis ir pievienotās vērtības nodokļa
summa, kas norādīta apliekamajai personai izrakstītajā pievienotās vērtības nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm vai
saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
No iepriekšminētā izriet, ka personai ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi: 1) abi darījuma
dalībnieki ir reģistrēti VID kā PVN maksātāji; 2) prece un rēķins saņemti no rēķinā norādītās personas, 3) prece vai pakalpojums ir
sniegts ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai; 4) ir saņemts un apmaksāts nodokļu rēķins.
[7.2] Izvērtējot šo nosacījumu iestāšanos, katrā konkrētajā gadījumā ir jāvērtē ne tikai attiecīgo dokumentu esamība, bet arī apstākļi,
kas liecina par darījuma faktu ar konkrēto personu, kas reģistrēta PVN maksātāju reģistrā. Tātad vērtējams ir ne tikai attiecīgo
dokumentu noformējums, bet arī tajos ietvertās informācijas patiesums.
Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā ir izpildīti visi priekšnoteikumi, lai pieteicējai rastos tiesības uz priekšnodokļa
atskaitīšanu, tostarp, vai pieteicēja no SIA „TRIGOR” un SIA „KLARIONS” ir saņēmusi minēto sabiedrību vārdā noformētajos
rēķinosnorādītos pakalpojumus.
[8] Kā to vairākkārt norādījis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts), nodokļa rēķina
saņemšana ir tikai viens no priekšnoteikumiem, lai persona iegūtu tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu (sk., piemēram, Senāta
spriedumu lietā Nr.SKA-85/2004, Nr.SKA-114/2004, Nr.SKA-202/2006, Nr.SKA-297/2006).
Senāts arī noteicis, ka, ja ar lietā esošajiem pierādījumiem tiek konstatēts, ka konkrētais darījums nav noticis, tad šo darījumu it kā
apliecinošo PPR (preču pavadzīme-rēķins) vai cita veida nodokļu rēķinu nevar uzskatīt par attaisnojuma dokumentu, uz kura pamata
būtu pieļaujams izdarīt ierakstus grāmatvedības reģistros (sk. Senāta 2007.gada 4.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-93/2007
14.punktu). Tādējādi tas, ka darījumu apliecina rēķins, automātiski nepierāda to, ka darījums ir noticis reāli.
[9] Izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteicēja nav spējusi pierādīt sniegtās informācijas atbilstību faktiskajiem
apstākļiem, savukārt lietā ir pietiekoši pierādījumu, lai neatzītu pieteicējas darījumu ar SIA „TRIGOR” un SIA „KLARIONS”. Savus
secinājumus tiesa pamato ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[10] Pieteicējas amatpersona /pers. C/ gan apstrīdēšanas iesniegumā (lietas 28.-30.lapa), gan pieteikumā tiesai (lietas 3.-8..lapa)
norādījis, ka SIA „TIKA” ir veikusi visas likumiskās darbības, lai izvairītos no negodīgu un nelikumīgu darījumu slēgšanas, t.i., atrodot
sev jaunu darījumu partneri, vienmēr ir pārliecinājusies visās iespējamās valsts nodrošinātajās datu bāzēs par darījumu partnera
esamību, tiesībspēju un rīcībspēju. Visās pieejamās datu bāzēs bija apstiprinājušās ziņas par SIA „TRIGOR” un SIA „KLARIONS”, kā
arī par to amatpersonām /pers. I/ un /pers. H/. Pie šādiem apstākļiem sabiedrībai nebija pamata apšaubīt juridiskās personas
identitāti, kuras rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie valsts izsniegtie reģistrācijas dokumenti un lēmumi, kā arī identitāti un rīcībspēju
apstiprinošie dokumenti – pases.
[11] No lietas materiāliem ir konstatējams, ka 2010.gada 1.aprīlī starp SIA „TRIGOR” kā Izpildītāju un pieteicēju kā Pasūtītāju noslēgts
līgums Nr.TR010410 (lietas 1.pielikuma 2.-5.lapa), kurā Izpildītājs apņemas veikt ūdensvada un kanalizācijas izbūves, remonta un
avārijas likvidācijas darbus, un seguma atjaunošanu pēc šo darbu veikšanas Rīgā un Rīgas rajonā Pasūtītāja ierādītajā objektā
„Ūdensvada izbūves, remonta un avārijas likvidācijas darbi, un seguma atjaunošana pēc šo darbu veikšanas Rīgā un Rīgas rajonā”
(1.punkts). Par 2010.gada aprīļa mēnesī izpildītajiem ūdensvada remonta darbiem sastādīti 8 darbu pieņemšanas Akti (lietas
1.pielikuma 8.-16.lapa). 2010.gada 31.maijā SIA „TRIGOR” vārdā noformēts rēķins Nr.TR050509 (lietas 1.pielikuma 17.lapa) par
ūdensvadu remonta darbiem saskaņā ar līgumu Nr.TR0104108 un 8 darba pieņemšanas Aktiem kopsummā Ls 21247, 60 no kuriem
PVN sastāda 3687,60. 2010.gada 31.maijā pieteicēja uz SIA „TRIGOR” bankas kontu pārskaitījusi rēķinā norādīto summu (lietas
1.pielikuma 18.lapa). Visus minētos dokumentus SIA „TRIGOR” vārdā parakstījis /amats/ /pers. I/, bet SIA „TIKA” vārdā parakstījis
/amats/ /pers. C/.
[11.1] Tiesas sēdē /pers. C/ par sadarbību ar SIA „TRIGOR” paskaidroja, ka SIA „TRIGOR” amatpersona /pers. I/ ir meklējis darbu un
atstājis savu telefona numuru pie pieteicējas strādniekiem. Tikšanās reizē /pers. C/ noskaidroja, ka /pers. I/ ir santehniķis, tātad veic
līdzīgus pieteicējas profila darbus. /pers. I/ pastāstīja, ka ir nesen atgriezies no Amerikas uz Latviju, nodibinājis uzņēmumu, vēlas sākt
strādāt, zinot un protot veikt ūdensvadu remontdarbus. /pers. C/ arī uzzināja, ka /pers. I/ ir /pers. C/ paziņas /pers. M/ brālis, kas arī
strādā pieteicējas nozarē. /pers. C/ sazinājās ar /pers. M/, kurš apstiprināja, ka brālis ir strādājis par santehniķi un visu zina.
Pieteicējai bija noslēgts līgums ar SIA „Rīgas ūdens” par avārijas darbu veikšanu. Šis darbs nav grūts, bet ir sarežģīts. Ūdensvada
avārijas likvidēšanai nekādi lielie materiālie ieguldījumi nav nepieciešami, bet tam ir jānotiek ātri un rezultatīvi. /pers. I/, apskatot dažus
pieticējas darba objektus, apgalvoja, ka viņam viss ir skaidrs un darbus varēs izdarīt. Tā kā ūdens avārijas darbi nav plānveida, tad ne
vienmēr jebkura firma, kad tai piezvana dispečers, var šos darbus paveikt. Tāpēc, lai pieteicēja pēc iespējas biežāk varētu saņemt
šādu pasūtījumu un to izpildīt, /pers. C/ meklēja uzticamu apakšuzņēmēju – partneru un, kad pieteicās /pers. I/, /pers. C/ ar SIA
„TRIGOR” noslēdza līgumu. Taču, kad sākās pirmie darbi, /pers. C/ jau uzreiz saprata, ka viss notiek ne tā kā bija vajadzīgs, /pers. I/
nebija daudz paziņu vai strādnieku, ar ko strādāt, kaut arī ūdens avārijas tika likvidētas, bet tas nenotika operatīvi. Tāpēc neskatoties
uz to, ka /pers. C/ pazina /pers. I/ brāli, pēc neilgas sadarbības, un dažiem neveiksmīgiem objektiem, līgums tika uzteikts. /pers. C/
sadarbības laikā /pers. I/ uzticēja nelielus darbus, lai pārliecinātos, ko viņš var izdarīt. Maziem darbiem pietiek ar 1-2 strādniekiem,
bet ja darbi sarežģītāki ir nepieciešama tehnika un vismaz 5-6 strādnieki, taču /pers. I/ lieli darbi netika doti, arī nepieciešamo tehniku
/pers. I/ sagādāja, jo tā nav problēma, daudzām privātpersonām ir iegādāta dažāda tehnika, ko ar sludinājumu palīdzību var iznomāt.
Vēl joprojām pastāv šādas mazas 5-6 cilvēku brigādes, kas pēc vajadzības un pieprasījuma veic jebkurus darbus.
[11.2] /pers. I/ 2010.gada 1.jūnijā VID Finanšu policijas pārvaldei sniegtajā liecībā (lietas 55.-56.lapa) norādījis, ka viņš gribējis
nopirkt firmu, 2010.gada martā – aprīlī pēc sludinājuma atradis un piezvanījis, runājis ar Vitāliju un saticies ar viņu Rīgā. Ar Vitāliju bija
gājuši pie notāra, lai parakstītu dokumentus firmas reģistrācijai uz /pers. I/ vārda. Pie notāra /pers. I/ parakstīja dokumentu, kas bija
aizpildīts no abām pusēm. /pers. I/ parakstījies divās vietās, dokumentu nosaukumu nezin. Notāra pakalpojumu apmaksāja Vitālijs. Uz
Uzņēmumu reģistru /pers. I/ gāja kopā ar Vitāliju, tur par paraksta paraugu maksāja pats. Visus dokumentus sagatavoja Vitālijs un
saņemtos dokumentus arī paņēma viņš. Visa dokumentu noformēšanas procedūra ilga divas nedēļas. Vitālijs /pers. I/ apgalvojis, ka
pēc norēķinu konta atvēršanas bankā atdos viņam visus dokumentus. /pers. I/ kļuva par SIA „TRIGOR” īpašnieku, bet nav devis naudu
pamatkapitāla apmaksai. 2010.gada aprīļa sākumā /pers. I/ kopā ar Vitāliju atvēra kontu A/S „Latvijas Pasta banka”, bankā
parakstītos dokumentus paņēma Vitālijs, motivējot ar to, ka vēl ir nepieciešams veikt dažas formalitātes. Bankas dokumenti atrodas
pie Vitālija. /pers. I/ nevienu nav pilnvarojis darboties viņa vārdā. Noformējot SIA „TRIGOR” uz sava vārda, /pers. I/ nekādu
komercdarbību nav veicis, kādā adresē reģistrēts uzņēmums nezin, līgumus nav slēdzis un darbiniekus darbā nav pieņēmis. Kur
glabājas SIA „TRIGOR” grāmatvedības un finanšu dokumenti, kā arī zīmogi nezin, jo nekad tos nav turējis rokās. Pie liecības /pers. I/
pašrocīgi piebildis, ka viņš iegādājies uzņēmumu, domājot par nākotni. Uzņēmuma reģistrācijas brīdī uz /pers. I/ vārda, uzņēmums
nekad nestrādāja un nenodarbojās ar saimniecisko darbību.
[11.3] Tiesas sēdē liecinieks /pers. I/ liecināja, ka viņš SIA „TRIGOR” nopirka 2010.gada sākumā pēc sludinājuma avīzē no Vitālija.
Kāds bija šīs firmas iepriekšējais darbības veids /pers. I/ nezin, bet viņš plānoja nodarboties ar celtniecības darbiem. /pers. I/ meklēja
darbu. Atbraucot uz Rīgu, /pers. I/ piegāja pie strādniekiem, kas veica remontdarbus un apprasījās vai ir kāds viņam piemērots
santehniķa darbs. Kāds no strādniekiem ar viņu aprunājās un apsolījās parunāt ar priekšnieku un, ja būs vajadzība, tad priekšnieks arī
piezvanīs. Vēlāk /pers. I/ piezvanīja /pers. C/ un pateica, ka ir darbs, kas saistīts ar ūdensvadu komunikācijām. Tā kā /pers. I/ vēl tikai
plānoja uzsākt savu darbību, viņš savā uzņēmumā bija viens pats, pieņemt vēl kādu citu pastāvīgā darbā nevarēja, jo nebija naudas,
ar ko maksāt, tāpēc vienkārši meklēja cilvēkus, kas veiks darbus, pats nestrādāja, bet bija tikai kā starpnieks. Ielu nosaukumus, kurās
tika veikti remontdarbi, /pers. I/ nosaukt nevarot, jo nav rīdzinieks. Kopumā bija astoņi objekti, par kopējo summu apmēram divdesmit
tūkstoši latu, piemēram, vienā objektā bija vecs ugunsdzēsēju hidrants, atbraucām, parādīja, kas jādara, objektā noņēma veco
hidrantu un uzstādīja jaunu, pēc tam atbrauca /pers. C/, novērtēja darbu. Citā objektā tika veikts caurules blīvējums, priekš tam tika
sagatavota veidne, kurā salēja betonu. Vēl vienā objektā iesaldēja un izgrieza gabalu no vecas caurules, tad lika jaunu cauruli. Ja
kādā no objektiem applūda, tad tur ar sūkņiem izsūknēja ūdeni, nožāvēja un lika iekšā jaunus caurules gabalus. /pers. I/ strādniekus
sazvanījās pēc avīžu sludinājumiem un organizēja ātrās brigādes. Konkrētu strādnieku vārdus un uzvārdus /pers. I/ nosaukt nevar, ar
strādniekiem līgumi netika slēgti. Vienīgais līgums, ko /pers. I/ SIA „TRIGOR” vārdā ir slēdzis, tas ir līgums ar SIA „TIKA”, jo sadarbība
ar /pers. C/ izbeidzās un viss sabruka. Šī sadarbība ilga dažus mēnešus, bet varbūt arī ilgāk, jo darbi nesekoja viens pēc otra, bija arī
pārtraukumi. Strādniekiem par darbu tika samaksāts gan ar pārskaitījumu no uzņēmuma konta, gan skaidrā naudā, iepriekš naudu
noņemot no konta. Nekādas atskaites VID /pers. I/ nav sniedzis, un grāmatvedībā neko nesaprot. Kas iesniedzis atskaites VID SIA
„TRIGOR” vārdā nezin, uz atskaitēm ir viņa paraksts, iespējams, ka to ir izdarījis iepriekšējais firmas īpašnieks Vitālijs. Sniedzot
liecības VID Finanšu policijas pārvaldē, /pers. I/ bija nobijies, tāpēc arī pateica, ka neko nezin par uzņēmuma darbību. SIA „TRIGOR”
dokumentus /pers. I/ uzrādīt nevar, jo tie nav saglabājušies. Ar /pers. N/ /pers. I/ nav pazīstams un nav arī pazīstams ar /pers. O/.
[11.4] No „Lursoft” datu bāzes konstatējams, ka /pers. I/ par SIA „TRIGOR” vienīgo /amats/ kļuvis 2010.gada 18.martā, savukārt laikā
no 2010.gada 27.janvāra līdz 2010.gada 18.martam SIA „TRIGOR” vienīgā /amats/ bija /pers. N/.
[12] No lietas materiāliem (lietas 1.pielikuma 40.-178.lapa) ir konstatējams un par to strīds nepastāv, ka 2009.gada decembrī un
2010.gada janvārī starp SIA „KLARIONS” kā Darbuzņēmēju un pieteicēju kā Pasūtītāju tika noslēgti Darbuzņēmuma līgumi, kuros
Darbuzņēmējs apņēmās veikt dažādus ar ūdensvadu un kanalizāciju sistēmām saistītus izbūves, remonta un avārijas likvidācijas
darbus Pasūtītāja ierādītajos objektos. Par 2010.gada februāra-aprīļa mēnesī izpildītajiem darbiem tika sastādīti darbu pieņemšanas
Akti. No 2010.gada 17.februāra līdz 30.aprīlim SIA „KLARIONS” vārdā noformēti rēķini par veiktajiem darbiem kopsummā Ls
124563,55 no kuriem PVN sastāda Ls 26158,35, un attiecīgi pieteicēja uz SIA „KLARIONS” bankas kontu pārskaitījusi rēķinos
norādītās summas.
Visus minētos dokumentus SIA „KLARIONS” vārdā parakstījis /amats/ /pers. O/, bet SIA „TIKA” vārdā parakstījis /amats/ /pers. C/.
[12.1] No „Lursoft” datu bāzes konstatējams, ka no 2009.gada 12.oktobra līdz 2010.gada 12.februārim SIA „KLARIONS” /amats/ bija
/pers. O/, savukārt laikā no 2010.gada 12.februāra līdz 26.maijam SIA „KLARIONS” /amats/ bija /pers. H/.
[12.3] Tiesas sēdē /pers. C/ par sadarbību ar SIA „KLARIONS” paskaidroja, ka šajā uzņēmumā strādāja vairāki strādnieki un darbus
veica bez problēmām. Ar SIA „KLARIONS” iepazinās Ikšķilē, tur SIA „TIKA” bija liels objekts, tāpēc daļu darba piedāvāja veikt SIA
„KLARIONS”. Kad vēlāk SIA „TIKA” parādījās kādi citi darbi, ko paši tajā laikā nevarēja pagūt izdarīt, attiecīgi to piedāvāja izpildīt SIA
„KLARIONS”. Ar SIA „KLARIONS” tika noslēgts līgums. Kad SIA „TIKA” sāka izjust krīzi, samazinājās darba apjoms, tāpēc piedāvātos
darbus SIA „TIKA” varēja izpildīt ar saviem spēkiem un pieaicināt citus no malas vairs nebija vajadzības. Iesākumā /pers. C/ bija
iepazinies ar vienu no SIA „KLARIONS” strādniekiem, bet vēlāk kontaktējās ar /pers. O/, kā šīs firmas /amats/. /pers. C/ arī Lursoft
datu bāzē pārliecinājās, ka /pers. O/ ir SIA „KLARIONS” /amats/. Kad /pers. O/ vietā nāca /pers. H/, tad /pers. O/ palika strādāt
uzņēmumā uz pilnvaras pamata, pilnvara tika uzrādīta /pers. P/ un viņam arī tika atdota pilnvaras kopija. Ar /pers. H/ personīgi /pers.
P/ nav ticies, nav arī par viņu interesējies.
[12.4] /pers. H/ 2010.gada 1.jūnijā VID Finanšu policijas pārvaldei sniegtajā liecībā (lietas 50.-51.lapa) norādījis, ka par SIA
„KLARIONS” amatpersonu kļuva pēc trešās personas lūguma. Šķirotavā dzīvo /pers. H/ māte un kaimiņos dzīvo vīrietis vārdā Saša,
kas /pers. H/ piedāvāja nopelnīt naudu. /pers. H/ bija jānokopē pase un jāatdod kopiju Sašam, par ko tika samaksāti 20 lati. Kādam
nolūkam bija vajadzīga pases kopija /pers. H/ nezina. Saša aizveda /pers. H/ pie notāra, pateica, kas jārunā un kas jādara, bet pats
palika gaidīt ārpusē. Notārs apliecināja /pers. H/ paraksta paraugu un noformēja pilnvaru uz Sašas vārda, kā arī izgatavoja /pers. H/
pases kopiju, kura tika atdota Sašam. Saša /pers. H/ samaksāja 20 latus un paskaidroja, ka tad kad būs savākti pietiekami daudz
cilvēku, viņš ar /pers. H/ sazināsies. /pers. H/ nav pārliecināts vai ir bijis kredītiestādē, bet Vecrīgā, kaut kādā iestādē bija, kurā
parakstīja dokumentus latviešu valodā, tāpēc neko nesaprata. Pie notāra bija arī sagatavota pilnvara par paraksta tiesībām uz citu
personu, taču uz kādu nezin. Ar SIA „KLARIONS” saimniecisko darbību nav nodarbojies, kā arī nav pilnvarojis to veikt citām
personām.
[13] No [11] punktā minētajiem apstākļiem tiesa secina, ka /pers. C/ SIA „TIKA” vārdā slēdzot darījumu ar SIA „TRIGOR” bija personīgi
pazīstams ar tās /amats/ /pers. I/, kā arī ar viņa brāli /pers. M/. Uz /pers. I/ vārda uzņēmums tika reģistrēts 2010.gada 18.martā,
savukārt līgums ar pieteicēju tika noslēgts jau 2010.gada 1.aprīlī. Mēneša laikā SIA „TRIGOR” pēc pieteicējas pasūtījuma veica
ūdensvadu remonta darbus 8 objektos par kopējo summu Ls 21247,60.
Kaut arī /pers. I/ tiesas sēdē apliecināja, ka SIA „TRIGOR” ir izpildījis pieteicējas pasūtījumu, pārējie lietas materiāli noliedz šāda
darījuma faktisko esamību un tiesa /pers. I/ liecībai piedod ļoti zemu ticamības pakāpi.
[13.1] Sākotnēji /pers. I/ ir pilnīgi noliedzis jebkādu saimniecisko darbību viņam piederošajā uzņēmumā to pašrocīgi papildus ierakstot
2010.gada 1.jūnijā VID Finanšu policijas pārvaldei sniegtajā liecībā. /pers. I/ norādi, ka, sniedzot liecību VID Finanšu policijas
pārvaldē, bija stipri nobijies, tiesa vērtē kritiski, jo cilvēks nevar tik stipri nobīties, lai pilnīgi aizmirstu par darījumu, kas noticis vienu
mēnesi iepriekš. Turklāt 2010.gada 1.jūnijā /pers. I/ liecināja, ka nezin kur glabājas SIA „TRIGOR” grāmatvedības un finanšu
dokumenti, kā arī zīmogi, jo nekad tos nav turējis rokās. Savukārt tiesā /pers. I/ liecināja, ka SIA „TRIGOR” dokumentus nevar uzrādīt,
jo tie nav saglabājušies. Tiesas ieskatā SIA „TRIGOR” grāmatvedības un finanšu dokumenti, kā arī zīmogi tik tiešām tā arī nekad nav
bijuši /pers. I/ rīcībā, tāpēc arī viņš tos nav varējis uzrādīt ne 2010.gada 1.jūnijā, ne arī vēlāk tiesā. Vienlaicīgi SIA „TRIGOR” dokumenti
un zīmogi kā redzams ir bijuši kādas trešās personas rīcībā, jo uz darījuma dokumentiem ar pieteicēju atrodas SIA „TRIGOR” zīmogs.
[13.2] Tiesa arī saskata pretrunu starp /pers. I/ tiesas sēdē apgalvoto, ka grāmatvedībā neko nesaprot, un darījuma apliecinošajiem
dokumentiem (izpildīto darbu pieņemšanas aktiem un izrakstīto rēķinu), kuri precīzi izstrādāti pēc visiem grāmatvedības standartiem.
Šāda pretruna liecina tikai par to, ka visus darījuma dokumentus ir sagatavojusi trešā persona un pat iespējams tos ir sagatavojusi
pati SIA „TIKA”, jo arī pieteicējas turpmākie darījumu dokumenti ar SIA „Rīgas ūdens” ir sastādīti līdzīgi.
[13.3] /pers. I/ tiesas sēdē apgalvoja, ka strādniekiem par darbu tika samaksāts gan ar pārskaitījumu no uzņēmuma konta, gan
skaidrā naudā, iepriekš naudu noņemot no konta. Šāds apgalvojums pilnīgi nesakrīt ar A/S „Latvijas pasta banka” izrakstu no SIA
„TRIGOR” konta par periodu no 2010.gada 18.marta līdz 2010.gada 31.jūnijam (lietas 124.-131.lapa), no kura redzams, ka naudas
summa Ls 21247,60 apmērā, kas kontā ienākusi 2010.gada 28.maijā no SIA „TIKA”, tajā pašā datumā un pilnā apmērā pārskaitīta uz
SIA „MOCEL”. Turklāt no šī izraksta arī redzams, ka visas naudas summas (kopā Ls 219 341,25), kas ienākušas SIA „TRIGOR” kontā
no 2010.gada 27.aprīļa līdz 28.maijam, praktiski uzreiz tika pārskaitītas uz vienu vienīgo uzņēmumu SIA „MOCEL”. Līdz ar to tiesai
nerodas nekādas šaubas, ka /pers. I/ strādniekiem par darbu nav maksājis ne ar pārskaitījumu no uzņēmuma konta, ne skaidrā
naudā, iepriekš naudu noņemot no konta.
[13.4] Savukārt, tā kā /pers. I/ tiesas sēdē nevarēja nosaukt neviena strādnieka personas datus, kā arī nevarēja izsmeļoši paskaidrot
par katru darba izpildes objektu un darba apjomu, tiesai ir pamatotas šaubas, ka /pers. I/ personīgi jebkad būtu veicis saimniecisko
darbību uzņēmumā.
[13.5] Tiesa arī konstatē, ka /pers. I/ versija par to, kā viņš iepazinās ar /pers. C/, sakrīt ar /pers. P/ sniegto paskaidrojumu tiesas
sēdē. Taču, ņemot vērā, ka abas personas ir pazīstamas un līdz pat šim uztur kontaktus, ir pieņemams, ka tiesas sēdē teiktais ir bijis
iepriekš saskaņots, turklāt /pers. I/ liecību sniedza 2013.gada 4.aprīlī, bet /pers. P/ savus paskaidrojumus sniedza 2013.gada
17.oktobra tiesas sēdē, līdz ar to viņam bija iespēja iepazīties ar tiesas sēdes protokolu.
[14] No [12] punktā minētajiem apstākļiem tiesa secina, ka visi Darbuzņēmuma līgumi tika slēgti laikā, kad SIA „KLARIONS” /amats/
bija /pers. O/, savukārt šajos līgumos atrunātie pakalpojumi tika sniegti jau laikā, kad SIA „KLARIONS” /amats/ bija /pers. H/. Taču
neraugoties uz to, ka pēc 2010.gada 12.februāra uzņēmums pilnīgi pārgāja /pers. H/ valdījumā, tāmes, darbu pieņemšanas Aktus un
rēķinus SIA „KLARIONS” vārdā parakstīja /pers. O/ kā uzņēmuma /amats/.
[14.1] Tiesa lietā nav guvusi apstiprinājums tam, ka /pers. O/ laika periodā no 2010.gada 12.februāra līdz 30.aprīlim ir darbojies SIA
„KLARIONS” kā /amats/ uz pilnvaras pamata.
SIA „KLARIONS” iesniegtajā ziņojumā „Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba
ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2010.gada februāri /pers.
O/ deklarēts kā darba ņēmējs un viņam aprēķināta darba alga, par 2010.gada martu /pers. O/ darba alga nav aprēķināta, bet par
2010.gada aprīli /pers. O/ vispār kā darba ņēmējs netiek deklarēts (lietas 2.pielikuma 15.-21.lapa). Turklāt tiesa šim dokumentam
nepiedod ticamību, jo ziņojumos kā darba ņēmējs ar aprēķinātu algu ir deklarēts arī /amats/ /pers. H/, kas noliedz jebkādu darbību
uzņēmumā.
Vienlaicīgi, kaut arī /pers. P/ ir apgalvojis, ka /pers. O/ strādāja uzņēmumā uz pilnvaras pamata un šī pilnvara /pers. P/ tika uzrādīta, kā
arī bija iesniegta pilnvaras kopija, tiesai ne pilnvara, ne arī tās kopija netika uzrādīta. Savukārt tiesai, izmantojot visus iespējamos
līdzkļus, t.sk., piespiedu atvešanu, tā arī neizdevās /pers. O/ nopratināt tiesas sēdē, lai apstiprinatu pieteicējas pārstāvja apgalvoto, ka
šī pilnvara atrodas pie /pers. O/.
[14.2] No pieteikuma izriet ka pieteicēja datu bāzē iegūtās ziņas par SIA „KLARIONS” amatpersonu /pers. H/ ir pārbaudījusi ar
identitātes apstiprinošu dokumentu – pasi, tādējādi ir veikusi visas likumiskās darbības, lai izvairītos no negodīgu un nelikumīgu
darījumu slēgšanas. Taču šāds apgalvojums ir pretrunā ar /pers. P/ tiesas sēdē paskaidroto, ka viņš ar /pers. H/ personīgi nav ticies
un nav arī par viņu interesējies.
Pie minētajiem apstākļiem, kad darbu pieņemšanas Aktus un rēķinus SIA „KLARIONS” vārdā parakstījusi persona (/pers. O/), kas
nav uz to pilnvarota, savukārt persona (/pers. H/), kura ir pilnvarota parakstīt šos dokumentus, noliedz saimniecisko darbību
uzņēmumā, secināms, ka pieteicēja nemaz nebija pārbaudījusi to, vai SIA „KLARIONS” tiek pienācīgi pārstāvēts, pretēji pieteicējas
norādītajam, ka tā visu ir pārbaudījusi.
Līdz ar to SIA „KLARIONS” vārdā noformētie rēķini satur nepatiesu un nesalīdzināmu informāciju un likuma „Par grāmatvedību” 2.,
7.panta izpratnē nav atzīstami par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem ierakstu veikšanai grāmatvedības reģistros un par
nodokļa rēķiniem, atbilstoši kuriem ir atskaitāms priekšnodoklis saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta
pirmās daļas l.punktu.
[15] Tiesa arī norāda, ka /pers. O/, līdzīgi kā /pers. I/, par uzņēmuma īpašnieku bija kļuvis neilgi pirms Uzņēmumlīgumu noslēgšanas ar
pieteicēju, t.i., 2009.gada 12.oktobrī, un neilgi pēc līgumu noslēgšanas, t.i., 2010.gada 12.februārī, par SIA „KLARIONS“ /amats/ jau
kļuva /pers. H/, kas viennozīmīgi noliedz saimniecisko darbību uzņēmumā.
Turklāt tiesa Tiesu informācijas sistēmā ir konstatējusi, ka 2010.gada 1.novembrī Ogres rajona tiesā pa pastu saņemts /pers. O/
pieteikums par SIA „TRIGOR” maksātnespējas procesa pasludināšanu, kurā norādīts, ka 2010.gada 20.maijā starp /pers. O/ un SIA
„TRIGOR” tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.01/05-10 par summu Ls 2000,00, aizdevums noteiktajā termiņā līdz 20.07.2010. netika
atgriezts tāpēc pieteicējs lūdz pasludināt SIA „TRIGOR” maksātnespējas procesu (skat. Ogres rajona tiesas tiesneša 2010.gada
2.novembra lēmums lietā Nr.3-10/0066/6).
Minētā informācija un lietā konstatētie faktiskie apstākļi to kopsakarā liecina, ka starp visiem trim uzņēmumiem un to amatpersonām
ir pastāvējusi savstārpēja saikne, kas apvienoja to kopējās intereses. Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka pieteicējai ne tikai vajadzēja
zināt, bet tā zināja, ka tā iesaistās ar PVN izkrāpšanu saistītā shēmā, tādējādi pieteicējai nav tiesību uz priekšnodokļa atmaksu Ls 29
845,95 apmērā atbilstoši SIA „KLARIONS” un SIA „TRIGOR” vārdā noformētajiem rēķiniem.
[16] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrajā daļā noteikts, ka par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa
nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda - no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto
dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.
Tādējādi VID pamatoti pieteicējai ir aprēķinājusi arī nokavējuma naudu Ls 3 325,44 apmērā.
[17] Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir pamatots un tiesību normām atbilstošs, savukārt pieteicējas
pieteikums ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda:
noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „TIKA” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2011.gada 8.februāra lēmuma
Nr.22.4.6/8215 atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese L.Andersone