Court fully allowed landlord's eviction claim and awarded arrears plus legal interest for non-payment.

Lietas arhīva Nr. C-1896-19/23

ECLI:LV:KURT:2019:0920.C69189619.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Talsos 2019.gada 20.septembrī

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese I.Valbaka,

ar tiesas sēžu sekretāri S.Tīfentāli,

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) “Ventspils nekustamie īpašumi” prasībā pret /pers.

B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, personu izlikšanu un parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” (turpmāk – prasītāja) 2019.gada 4.martā cēlusi prasību pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/

(turpmāk – atbildētāji) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, personu izlikšanu no dzīvojamām telpām un par parāda piedziņu. Prasītāja lūdz

piedzīt tiesāšanās izdevumus un noteikt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājiem likumiskos – 6% gadā no parāda summas līdz sprieduma pilnīgai

izpildei. Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem.

[1.1] 2012.gada 8.maijā starp prasītāju un /pers. B/ noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvojamās telpas 34,40 m2 īri /adrese/. Dzīvoklī

pierakstīti arī /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ un nepilngadīgā /pers. F/. Īres līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku. Dzīvoklis ir ar centrālo apkuri,

elektroapgādi, aukstā un karstā ūdens apgādi, kanalizāciju un centrālo gāzes apgādi. Atbildētājiem ir pienākums maksāt īres maksu atbilstoši Dzīvojamās

telpas īres līgumam un likuma “Par dzīvojamās telpu īri” noteikumiem. Īres maksa maksājama par kārtējo mēnesi līdz mēneša 20.datumam. Īres maksu

sastāda: dzīvokļa uzturēšanas maksa atbilstoši prasītājas lēmumam saskaņā ar Ventspils pilsētas domes 2015.gada 28.janvāra lēmumu Nr.10 “Par

Ventspils pilsētas pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu īres maksu” un dzīvojamās mājas pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) izdevumi atbilstoši dzīvokļu

īpašnieku kopības vai atbildīgā pārvaldnieka lēmumiem. Papildus īres maksai jāmaksā obligātie maksājumi un maksa par elektroenerģiju koplietošanas

vajadzībām, ja minētā maksa iekļauta apsaimniekošanas maksā. Dzīvokļa īres maksa uz prasības pieteikuma sagatavošanu – 23,39 EUR. Nav jāmaksā

par patērēto elektroenerģiju koplietošanas vajadzībām. Ir parāds 566,48 EUR par dzīvojamās telpas īri par laiku no 2017.gada 1.janvāra līdz 2019.gada

28.februārim. Parāda summa nav apstrīdēta, telpas prasītājai nav nodotas. Atbildētāji par parādu un nelabvēlīgām sekām brīdināti. Atbildētāji uz

brīdinājumiem nav reaģējuši, līdz ar to mediācija lietā nav izmantojama.

[1.2] Prasība pamatota uz likuma ”Par dzīvojamo telpu īri” 2., 5., 10., 11., 11. 1pantu, 28.2panta pirmo daļu, Civillikuma 1587., 1765.,

1779.pantu, Civilprocesa likuma 1., 33., 41., 128., 195.pantu. (lietas lapas no 5/6)

[2] Atbildētāji paskaidrojumus Civilprocesa likuma 148.panta kārtībā nav iesnieguši.

[3] Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu uzturēja un paskaidroja, ka ticis noslēgts īres līgums. Pārstāvis lūdza labot pieļauto kļūdu prasības

pieteikumā tekstā un aprēķinā, - parāds ir veidojies nevis līdz 2019.gada 31.janvārim, bet gan līdz 2019.gada 28.februārim. Sākumā atbildētāji līgumu

pildījuši, bet tad pārtraukuši pildīt. Sūtījuši brīdinājumus, tomēr tos izsniegt nebijis iespējams, - sūtījumus nebija izņēmuši. Tad ievietota publikācija

“Latvijas Vēstnesī”. Dzīvojamās telpas nav nodotas, atslēga nav saņemta. Līdz ar to nav pildīts līguma 5.1.6.punkts. Par cik vairāk kā trīs mēnešus nav

veikti maksājumi, tad cēluši prasību tiesā. Viens no atbildētājiem kļuvis pilngadīgs. Atbilstoši tam, tiek lūgts piedzīt parādu summas no atbildētājiem

solidāri. Atbildētāji nav apstrīdējuši īres maksu. Nav viņi iebilduši par nesaņemtiem pakalpojumiem. Joprojām īres līgums netiek pildīts. Sākot ar 17.jūliju

ir aprēķinājuši kavējumu. Nav veiktas izmaiņas līguma nosacījumos. Arī pēc prasības celšanas tiesā nekas nav maksāts. Lūdz prasību apmierināt pilnā

apmērā.

[4] Atbildētāji uz tiesas sēdi neieradās. Par tiesas sēdes vietu un laiku viņiem paziņots likumā paredzētajā kārtībā – ar tiesas pavēstēm uz deklarēto

vai norādīto dzīvesvietu ārzemēs. (lietas lapas no 52/58) Atbildētāji nav lūguši atlikt lietas izskatīšanu, par attaisnojošiem neierašanās iemesliem tiesai viņi

nav paziņojuši.

[5] Tiesa atzīst, ka, tā kā netiek konstatēti Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā paredzētie lietas izskatīšanas atlikšanas gadījumi, atbildētāju

neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmās daļas noteikumiem lieta izskatāma bez atbildētāju

klātbūtnes.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi šādu apsvērumu dēļ:

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta noteikumiem, procesuālās tiesības civilprocesā puses realizē sacīkstes formā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[7.1] No lietas materiāliem redzams, ka ar 2012.gada 8.maija Dzīvojamās telpas

īres līgumu, kas noslēgts starp Pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” un /pers. B/ – īrnieci, īrnieces lietošanā nodots dzīvoklis /adrese/,

kurā ir centrālā apkure, elektroapgāde, aukstā un karstā ūdens apgāde, centrālā gāzes apgāde un kanalizācija. Īres līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku.

Saskaņā ar īres līguma 2.1.punktu īrniecei jāmaksā prasītājai īres maksa un saskaņā ar 2.2.punktu maksa par obligātie maksājumi – nekustamā īpašuma

nodoklis un zemes nomas maksa par kārtējo mēnesi līdz mēneša 20.datumam. Atbildētāji ir ierakstīti īres līgumā. (lietas lapas no 10/14)

Saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 10. pantu kopā ar īrnieku dzīvojošiem ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā

īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par īres līguma saistībām, līdz ar to atbildētājam ir pienākums

maksāt par komunālajiem pakalpojumiem pēc noteiktajiem tarifiem šo pakalpojumu sniedzējiem.

[7.2] No lietai pievienotā līguma Pielikuma Nr.2 “Kārtība, kādā īrnieks norēķinās par komunālajiem pakalpojumiem /adrese/” redzams, ka par

siltumenerģijas piegādi jāmaksā pašvaldības SIA “Ventspils siltums” līdz nākošā mēneša 20.datumam; par auksto ūdeni un kanalizāciju – BO SIA

“Ūdeka” līdz nākošā mēneša 31.datumam; par sadzīves atkritumu izvešanu – SIA „Ventspils labiekārtošanas kombināts”. (lietas 15.lapa)

[7.3] Lietā nav strīda par to, ka atbildētāji ir tiesīgi lietot dzīvokli Nr./adrese/.

No pašvaldības SIA “Ventspils siltums” izziņas (lietas 16.lapa) redzams, ka īres maksa no 2017.gada 1.janvāra noteikta 19,26 EUR, bet no

2017.gada 1.jūlija – 23,39 EUR, un, ka par laika periodu no 01.01.2017. līdz 28.02.2019. izveidojusies parāda summa par īres maksu 566,48 EUR

apmērā.

No prasītājas 2019.gada 4.februāra rēķina Nr.406211/123367Ī2 /pers. B/ redzams, ka parāda summas 566,48 EUR samaksas termiņš noteikts

līdz 2019.gada 20.februārim. (lietas 17.lapa)

Lietai pievienots prasītājas parāda 566,48 EUR aprēķins. (lietas 18.lapa)

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” (redakcijā no 01.09.2010) 2.pants noteic, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību

nodošana citai personai par maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī

pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā.

Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 5.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz rakstveidā izīrētājs un īrnieks.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9.panta pirmā daļa noteic, ka īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus

(adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā

dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs.

Nepilngadīga bērna (arī adoptēta) iemitināšanai viņa vecāku īrētajā dzīvojamā telpā pārējo tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav

nepieciešama, bet par to rakstveidā informējams izīrētājs. (panta otrā daļa)

Persona, kura saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu iemitināta īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, atzīstama par īrnieka ģimenes locekli. (panta trešā

daļa)

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta pirmā daļa noteic, ka personai ir tiesības dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā tikai tad, ja tā iemitināta

attiecīgajā dzīvojamā telpā šā likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā.

Īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā

atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām. (panta otrā daļa)

Šā likuma 9.panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā iemitinātās personas patstāvīgas tiesības uz šīs

dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst, un tām ir tikai tādas tiesības un pienākumi, kādus nosaka šis likums un attiecīgās dzīvojamās telpas īres līgums.

(panta trešā daļa)

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.panta pirmā daļa noteic, ka, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā

vienojoties, izņemot šā likuma 11.1 un 11.2 pantā noteiktos gadījumus.

Dzīvojamās telpas īres maksu veido: 1) dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās

telpas platībai, un 2) peļņa. (panta otrā daļa)

Apsaimniekošanas izdevumi sastāv no: 1) dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem (mājas sanitārā kopšana, tehniskā

uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana); 2) normatīvajos aktos noteiktā dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījuma

ēkas atjaunošanai; 3) likumos noteiktajiem obligātajiem maksājumiem (nekustamā īpašuma nodoklis u.tml.); 4) zemes nomas maksas par zemes gabala

lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes. (panta trešā daļa)

Ministru kabinets izdod noteikumus par metodiku, pēc kādas aprēķināmi šā panta trešajā daļā minētie apsaimniekošanas izdevumi. (panta ceturtā

daļa)

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 1pants noteic kārtību, Pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome

vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.pants noteic kārtību, kādā veicami maksājumi. Atbilstoši minēta panta pirmajai, otrajai un trešajai daļai

dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos, maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas

lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā un obligātais maksājums maksājams

dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajā apmērā, termiņā un kārtībā.

Saskaņā ar 2012.gada 8.maija Dzīvojamās telpas īres līguma 2.punkta nosacījumiem īrniecei pielīgta saistība maksāt katru mēnesi norādītajā

termiņā īres maksu un obligātos maksājumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1511.pantu līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Savukārt, Civillikuma 1590.pants

noteic, ka katrai pusei pret otru ir prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

No lietai pievienotajiem brīdinājumiem (lietas lapas no 19/32) un 2018.gada 28.decembra publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”

(lietas 33.lapa) redzams, ka atbildētāji brīdināti par parāda nomaksas nepieciešamību un sekām, kādas iestāsies, ja parāds netiks nomaksāts.

Lietā nepastāv strīds par to, ka puses tiesīgi noslēgušas iepriekš minēto dzīvojamās telpas īres līgumu, uz kura pamata atbildētāji lieto dzīvokli

Nr./adrese/, nepastāv strīds par līguma nosacījumiem un par to, ka prasītāja savas saistības, kas izriet no minētā līguma, godprātīgi izpildījusi, t.i.

atbildētājiem ir dota iespēja netraucēti lietot viņu lietošanā nodoto dzīvojamo telpu.

Nepastāv arī strīds par to, ka atbildētāji savas līgumsaistības nav pildījuši – nav maksājuši par īri pamatpakalpojumiem, lai gan viņiem bijusi

nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

No lietas materiāliem redzams, ka puses tiesīgi noslēgušas dzīvojamās telpas īres līgumu, uzņemoties noteiktas saistības, tajā skaitā arī atbildētājas

saistības maksāt īres maksu un citus obligātos maksājumus, kas saistīti ar dzīvokļa uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka atbildētāji nav izpildījuši savas saistības noteiktajā termiņā pēc prasītājas atgādinājuma saņemšanas, kā arī tās nav

izpildījuši līdz pat sprieduma taisīšanas dienai un parāds atbilstoši dzīvojamās telpas īres līgumam nav samaksāts.

Atbildētāju solidārās atbildības pienākums izriet no Civillikuma 1672.panta, kas nosaka, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, no minētā likuma

1674.panta, kas nosaka, ka pēc likuma solidāra saistība nodibinās, kad izpildījuma priekšmets ir nedalāms, un proti, kad tas ir vai nu kāda darbība, vai

bezdarbība, tāpat arī kad kāda lieta vairākām personām kopīgi uzticēta glabājumā, patapināta, izīrēta vai ieķīlāta. testamentu vai likumu un no likuma “Par

dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrās daļas, kur noteikts, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem

ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām. (panta otrā daļa)

Šajā gadījumā ir pamats piemērot arī Civillikuma 1683.pantu, kas nosaka, ka kreditors var pēc sava ieskata prasīt visas saistības izpildījumu no

visiem vai tikai no dažiem kopparādniekiem, vai arī tikai no viena, bet ja prasījuma priekšmets ir dalāms, tad viņš, ja vēlas, var prasīt arī tikai tā daļu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka, ievērojot, ka atbildētāja /pers. D/ pilngadīga kļuvusi 2000.gada 28.novembrī, no atbildētājām /pers. B/ un

/pers. C/ pamatoti tiek prasīts piedzīt solidāri līgumā paredzētos maksājumus parāda summas 496,31 EUR apmērā par laika periodu no 2017.gada

1.janvāra līdz 2018.gada 30.novembrim un par laika periodu no 2018.gada 1.decembra līdz 2019.gada 28.februārim parāda daļa 70,17 EUR apmērā

tiek prasīta piedzīt solidāri no atbildētājām /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/.

[7.4] Saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2. punktu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot

īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas gadījumā, ja īrnieks vairāk kā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres

maksu un maksu par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamās telpas un izmantot pamatpakalpojumus.

Saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2panta otro daļu izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina

īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

Kā redzams no lietas materiāliem, tad prasītāja ir šos noteikumus ievērojusi, brīdinājums īrniecei un viņas ģimenes locekļiem izteikts savlaicīgi (lietas

33.lapa), bet atbildētāji komunālo maksājumu parādu nav nomaksājuši līdz pat tiesas sēdes dienai. Prasītāja atbildētājus vairākkārtīgi brīdinājusi par

parāda samaksu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu (lietas lapas no 20/32), neskatoties uz to, samaksa nav veikta. Dzīvoklis nav ticis atbrīvots arī

labprātīgi (atbilstoši līguma 5.1.6. punkta nosacījumiem – nododot dzīvojamo telpu izīrētājam lietošanai derīgā stāvoklī, saskaņā ar dzīvojamās telpas

nodošanas – pieņemšanas aktu).

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības prasīt īres līguma izbeigšanu un atbildētāju izlikšanu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka prasība ir pilnībā pierādīta un tādēļ apmierināma.

[7.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja samaksājusi valsts nodevu par prasības celšanu 211,28 EUR (lietas lapas no 7/8), izdevumus par tiesas

pavēstu piegādi 9,41 EUR (lietas 9.lapa), kopā 220,60 EUR.

Prasītāja pieteikusi divus mantiska rakstura prasījumus: piedzīt parādu 566,48 EUR un izbeigt 2012.gada 8.maijā ar /pers. B/ noslēgto Dzīvojamās

telpas īres līgumu un izlikt atbildētājus no dzīvojamās telpas /adrese/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu par parāda 566,48 EUR piedziņu maksājama valsts nodeva 84,97

EUR (566,48 x 15%).

Ievērojot Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 1., 5., 8., 10.punkta noteikumus par īres līguma, kas noslēgts uz nenoteiktu (laiku) termiņu,

pirmstermiņa izbeigšanu, izliekot atbildētājus no dzīvojamām telpām, prasības summa ir maksājumu kopsumma par ne vairāk kā trim gadiem, līdz ar to

par šo prasījumu jāmaksā valsts nodeva 126,31 EUR (aprēķins: mēneša īres maksa 23,39 EUR x 12 mēneši x 3 gadi = 842,04 x 15% = 126,31 EUR).

Līdz ar to valsts nodevas kopsumma ir 211,28 EUR (84,97 EUR + 126,31 EUR).

Tiesa uzskata, ka pēc prasītājas lūguma visi tiesas izdevumi – valsts nodeva 211,28 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,41 EUR, kopā

220,69 piedzenami no atbildētājām /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ pilnā apmērā un tie piedzenami līdzīgās daļās, tas ir, no katras atbildētājas

piedzenami tiesas izdevumi 73,56 EUR.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā

veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

Civillikuma 1765.pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā (panta pirmā daļa).

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu nokavējuma procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs. Savukārt, atbilstoši šī panta 2.punktam procenti jāmaksā par svešu naudu,

nevien tad, kad tās turētājs to lietojis savā labā, bet arī tad, kad viņam pienācies šo naudu noguldīt uz procentiem un viņš to nav darījis.

Civillikuma 1763.panta 1.punktu procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar minētajām likuma normām, ievērojot prasītājas lūgumu, ir pamats atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājām

likumiskos 6 procentus gadā no piespriestās parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), bet ne vairāk kā parāda 566,48

EUR apmērā.

Civilprocesa likuma 204.1pants nosaka, ka, taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas

nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa uzskata, ka atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97.pantu, 187.panta otro daļu, 193., 195.pantu, 199.panta pirmo daļu, 204.1pantu

tiesa

nosprieda:

Apmierināt prasību pilnīgi.

Izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, kas 2012.gada 8.maija noslēgts starp SIA "Ventspils nekustamie īpašumi" un /pers. B/, personas kods

/personas kods/, par dzīvojamo telpu Nr./adrese/

Izlikt /pers.B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/,

personas kods /personas kods/, un nepilngadīgo /pers.F/, personas kods /personas kods/, ar visām viņiem piederošajām mantām no dzīvojamās telpas

Nr./adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA "Ventspils nekustamie

īpašumi", reģistrācijas Nr.41203001885, parādu par dzīvojamās telpas īri 496,31 EUR (četrus simtus deviņdesmit sešus euro un 31 centu) par laika

periodu no 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 30.novembrim.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/,

par labu SIA "Ventspils nekustamie īpašumi", reģistrācijas Nr.41203001885, parādu par dzīvojamās telpas īri 70,17 EUR (septiņdesmit euro un 17

centus) par laika periodu no 2018.gada 1.decembra līdz 2019.gada 28.februārim.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/,

līdzīgās daļās tiesāšanās izdevumus 220,69 EUR (divus simtus divdesmit euro un 69 centus), jeb no katras par labu SIA "Ventspils nekustamie īpašumi",

reģistrācijas Nr.41203001885, 73,56 EUR (septiņdesmit trīs euro un 56 centus).

Piespriesto summu pārskaitīt uz prasītājas norēķinu kontu AS Swedbank, konta Nr. LV47HABA0001402060076.

Atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājām /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ solidāri likumiskos kavējuma procentus 6 % gadā no piespriestās

parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei, bet ne vairāk kā parāda 566,48 EUR (piecu simtu sešdesmit sešu euro un 48 centu) apmērā.

Noteikt atbildētājiem termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Kurzemes

rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams Kurzemes rajona tiesas kancelejā 2019.gada 20.septembrī un no minētā datuma skaitāms termiņš sūdzības

iesniegšanai.

Tiesnese I.Valbaka