Court dismisses administrative penalty due to significant procedural violations and failure to uphold defense rights.
Legislator summary
AI generatedThe court fully dismissed the administrative penalty decision and terminated the case due to significant procedural violations. The defendant argued that the administrative process began after their defense statement was submitted, violating the Administrative Liability Law. The court found that the administrative commission incorrectly cited the wrong officer and failed to conduct a comprehensive investigation, thereby infringing on the defendant's right to defense.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvās atbildības likums 33. un 40. panti; Administratīvā komisija pieņēmusi lēmumu, neievērojot procesuālo kārtību un pārkāpusot tiesības uz aizstāvību, tādējādi lēmums ir atcelams un lieta izbeidzama.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1A/25/2457
Lieta Nr. /Numurs E/
Vidzemes rajona tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Alūksnē 2026. gada 17.martā
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Līga Supe,
rakstveida procesā izskatīja /Persona A/ sūdzību par /Vieta A/ novada pašvaldības Administratīvās komisijas
2025. gada 23. jūlija lēmumu Nr./Numurs A/,ar kuru /Persona A/ saukts pie administratīvās atbildības par to, ka
izvietoja bioloģiskos atkritumus, tam neparedzētā vietā.
Aprakstošā daļa
[1] 2025. gada 26. jūnijā /Vieta A/ novada pašvaldības policijas inspektore /Persona B/ uz iesnieguma pamata
pieņēmusi lēmumu Nr./Numurs B/ uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu par Atkritumu apsaimniekošanas
likuma 43.panta otrajā daļā paredzētu administratīvu pārkāpumu.Lēmumā konstatēts, ka /Datums A/ plkst.15.15
/Adrese A/ /Persona A/ izvietoja bioloģiskos atkritumus (ābolus, arbūza mizu, puķu lakstus), tam neparedzētā
vietā.
Ar /Vieta A/ novada pašvaldības policijas inspektores /Persona C/ 2025.gada 26.jūnija lēmumu Nr. /Numurs
C//Persona A/atzīts par pie atbildības saucamo personu.
2025.gada 23.jūlijā /Vieta A/ novada pašvaldības Administratīvā komisija (turpmāk arī - Administratīvā
komisija) pieņēmusi lēmumu Nr./Numurs D/ /Persona D/atzīt par cietušo.
[2] Ar /Vieta A/ novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2025.gada 23.jūlija lēmumu Nr./Numurs A/atzīta
par pierādītu /Persona A/ vaina administratīvā pārkāpumā, par ko atbildība paredzētaAtkritumu
apsaimniekošanas likuma 43. panta pirmajā daļā,izdarīšanā un /Persona A/ sodīts ar naudas sodu 14 naudas soda
vienību apmērā, kas atbilst 70euro.
[3] /Persona A/ iesniedzis Vidzemes rajona tiesai sūdzību, kurālūdzis atcelt /Vieta A/ novada pašvaldības
Administratīvās komisijas 2025. gada 23. jūlija lēmumu Nr./Numurs A/un izbeigt administratīvā pārkāpuma
lietu sakarā ar būtiskiem procesuāliem pārkāpumiem.
Sūdzībā norādīts, ka no lietas materiāliem redzams, ka administratīvā pārkāpuma process Nr./Numurs E/ uzsākts
2025. gada 26. jūnijā, bet paskaidrojumu kā pie atbildības saucamā persona sūdzības iesniedzējs sniedzis jau
2025. gada 17. jūnijā. Tādējādi esot pārkāpts Administratīvās atbildības likuma 33. un 40. pants. Lēmumā par
soda piemērošanu norādīts, ka lietas materiālos ir pie atbildības saucamās personas /Persona A/ 2025. gada 27.
jūnija rakstveida paskaidrojums, bet norādītajā datumā paskaidrojumu neesot sniedzis, to sniedzis 2025. gada
17. jūnijā.
Sūdzības iesniedzējs paudis viedokli, ka šajā gadījumā, kad, kā pie atbildības saucamās personas paskaidrojums
ticis pieņemts pirms administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas, esot uzskatāms par būtisku procesuālu
pārkāpumu un pieņemtais lēmums par sodu esot prettiesisks.
Sūdzības iesniedzējs atsaucies uz Administratīvās atbildības likuma 117. pantu. Norādījis, ka iesniegums
administratīvā pārkāpuma lietā saņemts 2/Datums A/ā. Valsts vides dienesta 2025. gada 11. jūnija vēstule Nr.
2.3./661/VI/2025 par iesnieguma pārsūtīšanu pēc piekritības/Vieta A/ novada pašvaldībai par sadzīves atkritumu
izgāšanu /Adrese A/, saņemta 2025. gada 11. jūnijā, bet administratīvā pārkāpuma process uzsākts tikai 2025.
gada 26. jūnijā. Tādējādi pārkāpts Administratīvās atbildības likuma 117. pantā noteiktais termiņš.
Sūdzības iesniedzējs paudis viedokli, ka lēmumā par soda piemērošanu norādīts, ka /Vieta A/ novada
pašvaldības policijas inspektore /Persona C/, pamatojoties uz /Persona D/ iesniegumu, 2025. gada 26. jūnijā
pieņēmusi lēmumu Nr. /Numurs B/par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu saistībā ar to, ka/Datums A/
ap plkst. 15.15, konstatēts, ka/Adrese A/, /Persona A/ izvietojis bioloģiskos atkritumus (ābolus, arbūza mizu,
puķu lakstus), tam neparedzētā vietā. Savukārt lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu
norādīts, ka lēmumu pieņēmusi /Vieta A/ novada pašvaldības policijas inspektore /Persona B/. Sūdzības
iesniedzējs paudis uzskatu, ka Administratīvā komisija nav precīzi vērtējusi /Vieta A/ novada pašvaldības
policijas darbinieču pieņemtos lēmumus.
Lēmumā par administratīva pārkāpuma procesa uzsākšanu norādīts, ka tas uzsākts pēc Atkritumu
apsaimniekošanas likuma 43. panta otrās daļas, savukārt, lēmumā par soda piemērošanu norādīts, ka
administratīvā pārkāpuma uzsākšanas tiesiskais pamats ir Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43. panta pirmā
daļa, arī sodīts esot pēc minētā likuma 43. panta pirmās daļas.
2025. gada 2. jūlijā saņēmis lēmumu par pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošanu, kurā norādīts
viens teikums – “Labota tiesību norma”. Turklāt lēmumā norādīts, ka amatpersona var izlabot lēmuma tekstā
acīmredzamas pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību, bet patiesībā esot
mainīta tiesību norma, nevis acīmredzama pārrakstīšanās kļūda.
Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka kopīpašumā /Adrese A/ faktiski nedzīvojot. Faktiski dzīvojot blakus esošajā
īpašumā /Adrese B/, kur kopš 2013. gada 21. jūnija esot spēkā līgums Nr. /Numurs F/ ar /Nosaukums A/ par
atkritumu apsaimniekošanu, tur arī veicot atkritumu apsaimniekošanu, līdz ar to piedaloties pašvaldības
organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā. Abiem īpašumiem esot kopīga robeža un abos īpašumos
tiekot veikta atkritumu apsaimniekošana balstoties uz līgumu, kas noslēgts ar /Nosaukums A/. Konsultējoties ar
/Nosaukums A/saņēmis skaidrojumu, ka atsevišķs līgums /Adrese A/neesot nepieciešams, jo abiem īpašumiem
esot kopēja robeža. Atkritumu savākšana tiekot realizēta uz viena līguma pamata. Iespējamie atkritumi, kas
iepriekš radušies un turpmāk varētu rasties /Adrese A/tiekot apsaimniekoti atbilstoši prasībām. Papildus
noteikumi par atkritumu apsaimniekošanu /Adrese A/ esot atrunāti noslēgtajā līgumā ar /Nosaukums A/.
Lēmumā par soda piemērošanu esot norādīts, ka Atkritumu apsaimniekošanas likuma 4. pants paredzot, ka
atkritumu apsaimniekošanu veic tā, lai neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību, bet neesot paskaidrots, kā tieši
ābolu un arbūza mizas, puķu laksti apdraudot cilvēku dzīvību un veselību, kā arī tieši kādā veidā negatīvi
ietekmējot vidi. Ņemot vērā, ka visi šie ir organiski produkti, kas dabā sadalās dabiski un paši par sevi ir
pieskaitāmi pie vides elementiem.
Administratīvā komisija neesot ievērojusi Administratīvās atbildības likuma 153. panta pirmās daļas 6. punkta
prasības – nav norādījusi ziņas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem, tas ir, nav
norādīts kā izpaudusies sūdzības iesniedzēja prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43. panta pirmajā daļā paredzēta administratīvā atbildība. Lēmumā par
soda piemērošanu neesot paskaidrots un pamatots kā tieši izpaudusies sūdzības iesniedzēja, kā atkrituma
radītāja vai valdītāja nepiedalīšanās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā.
Ņemot vērā noslēgto līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju /Nosaukums A/ un, ka komposta veidošana personai
piederošā īpašumā nav aizliegta saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 37. panta trešo daļu, sūdzības
iesniedzējs norāda, ka šīs lietas ietvaros fiksētie atkritumi (āboli un arbūza mizas, puķu laksti) tikuši novietoti
izveidotā bioloģisko atkritumu kompostēšanai speciāli ierīkotā vietā. Neesot saprotams Administratīvās
komisijas spriedums, ka minētā vieta neesot piemērota.
Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka pēc izvērtēšanas un daļēji ņemot vērā /Persona D/ viedokli (ko iesniedzēja
varējusi izteikt neiesaistot tiesībsargājošās iestādes, bet mierīgā ceļā informēt par savu nostāju), izlēmis
komposta vietu likvidēt. Ņemot vērā kopīpašnieces /Persona D/ rīcību, iesniedzot iesniegumu par šo faktu,
uzskatot to par subjektīvu nepatiku pret viņu kā kopīpašnieku un tai neesot nekāda sakara ar lietā minēto
apstākli, ka esot veicis pārkāpumu, kas sodāms ar naudas sodu, jo viņa rīcība nekādā veidā, t.sk., Atkritumu
apsaimniekošanas likuma izpratnē, neapdraudot cilvēku dzīvību un veselību.
Lietas izskatīšanas laikā iestādē par cietušo atzīta /Persona D/. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 43.
panta pirmo daļu, neesot paskaidrots kāda veida nemantisks vai mantisks kaitējums ir nodarīts /Persona D/ ar
komposta kaudzes izveidošanu.
Sūdzībā norādīts uz vairākiem faktiem: 1) /Persona D/faktiski nedzīvojot /Adrese A/; 2) Savā 2025. gada 17.
jūnija paskaidrojumā sūdzības iesniedzējs norādījis, ka /Adrese A/ dzīvojošā/Persona D/ māte, komposta
kaudzē, par kuras izveidošanu tiekot sodīts, arī ir metusi zarus, kā arī blakus kompostam regulāri izgāžot
pārtikas produktu atliekas, kuras apkārtnē mītošie putni regulāri iznēsājot pa citu īpašumu teritorijām. Par šiem
faktiem atkārtoti norādījis Administratīvās komisijas sēdē, bet viņa argumenti netikuši ņemti vērā. Viņam
atbildējuši, ka norādītie fakti uz šo lietu neattiecas. Ja vēloties, tad varot uzsākt procesu par šiem pārkāpumiem.
Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka netikuši objektīvi ņemti vērā viņa argumenti un /Persona D/ cietušās statuss
piemērots neiedziļinoties un vispusīgi nevērtējot apstākļus, kā arī nenorādot radīto kaitējumu.
Lēmumā par soda piemērošanu norādīts, ka “/Persona A/ izdarīto pārkāpumu atdzīst, sniedzis mutisku
apliecinājumu, ka lietas materiālos norādītie izvietotie bioloģiskie atkritumi ir aizvākti, atvainojas iesniedzējai
par radīto kaitējumu.” Ņemot vērā minēto, pēc Administratīvās atbildības likuma 20. panta pirmās daļas 1.
punkta, esot saskatāms vainu mīkstinošs apstāklis, bet lietas materiālos šāds apstāklis neesot minēts. Sūdzības
iesniedzējs vērsis uzmanību uz gramatisku neprecizitāti, proti, vainu var atzīt, nevis atdzīt.
Sūdzības iesniedzējs atzinis, ka bijis izveidojis kompostu, kuru plānojis izmantot kā mēslojumu augsnei, ko arī
norādījis 2025. gada 17. jūnijā sniegtajā paskaidrojumā. Saņemot lēmumu par soda piemērošanu, nesapratis, par
kāda veida pārkāpumu esot sodīts, ko tieši pārkāpis, jo, kā jau iepriekš minējis, paskaidrojums ticis pieņemts
pirms administratīvā procesa uzsākšanas, nezinot, par ko viņu vēloties sodīt.
Administratīvā pārkāpuma procesā sūdzības iesniedzējam piemērots naudas sods 70euroapmērā, proti, 14
naudas soda vienības.
Atsaucoties uz Administratīvās atbildības likuma 19. panta otro daļu, sūdzības iesniedzējs paudis uzskatu, ka
piemērots nesamērīgs sods, nav ņemti vērā atbildību mīkstinošie apstākļi un pārkāpuma raksturs kā arī tas, ka
komposta kaudze tikusi aizvākta vēl pirms lēmuma pieņemšanas. Precizējot, ka komposta kaudze tikusi novākta
pat pirms administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas, proti, 20. jūnijā. Lēmumā neesot pamatots, kāpēc
piemērots tik liels sods, ja pants paredzot brīdinājumu. Uzskatot, ka Administratīvā komisija piemērojot sodu
neesot motivējusi un pamatojusi, kāpēc tieši šāds sods piemērots.
Sūdzības iesniedzējs paudis uzskatu, ka Administratīvā komisija pieņemot lēmumu, nav ņēmusi vērā visus
apstākļus un viņa paskaidrojumus, nav precīzi interpretējusi normatīvo aktu regulējumu un ir piemērojusi sodu.
Turklāt vērsis uzmanību, ka pieļauti procesuāli pārkāpumi, vairākas gramatikas un interpunkcijas kļūdas. Līdz
ar to lēmums Nr. /Numurs A/ esot prettiesisks un nepamatots.
[4] Ar Vidzemes rajona tiesas tiesneses 2025. gada 15. augusta lēmumu sūdzība pieņemta un ierosināta
tiesvedība administratīvā pārkāpuma lietā,nosakot lietas izskatīšanu rakstveida procesā.
Līdz lēmumā noteiktajam termiņam – 2026. gada 9. janvārim, ne arī līdz lietas izskatīšanas dienai no sūdzības
iesniedzēja, cietušās un iestādes nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav saņemts noraidījums tiesas
sastāvam.
[4.1] 2026. gada 12. janvārī tiesā saņemts cietušās /Persona D/ paskaidrojums, kurā viņanorādījusi, ka pēc
Administratīvās komisijas sēdes /Persona A/ apzināti neņēmis vērā Administratīvās komisijas sniegtos
norādījumus un turpinājis pārkāpt /Vieta A/ pašvaldības saistošos noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu.
Pārkāpumi netikuši novērsti ilgstošā laika periodā – aptuveni sešus mēnešus – sistemātiski uzkrājot pagalmā
būvgružus un cita veida atkritumus. Šāda rīcība liecinot, ka /Persona A/ ne tikai ignorējis pašvaldības institūciju
norādījumus, bet arī apzināti turpinājis prettiesisku rīcību, radot ilgstošu piesārņojumu un traucējumus
apkārtējai videi.
Ņemot vērā pārkāpuma ilgstošo raksturu, atkārtotību un faktu, ka pārkāpējs ignorējis gan Administratīvās
komisijas ieteikumus, gan pašvaldības saistošos noteikumus, cietusī paudusi uzskatu, ka piemērotais naudas
sods ir pamatots, samērīgs un nepieciešams, lai nodrošinātu normatīvo aktu ievērošanu. Kā pierādījumus
paskaidrojumam pievienojusi fotogrāfijas, kas apliecinot faktus par sūdzības iesniedzēja veiktajiem
pārkāpumiem un pagalmā ilgstoši uzkrātajiem atkritumiem.
[4.2] 2026. gada 20. janvārī tiesā saņemts /Persona A/ paskaidrojums. Tajā norādījis, ka cietušās paskaidrojums
un pretenzijas neesot saistāmas ar viņa iesniegto sūdzību. Gadījumā, ja būtu atkal kaut ko pārkāpis, tas būtu
atsevišķs pārkāpums, kurš jāskata atsevišķi. Vēl jo vairāk, ka cietušās paskaidrojumam pievienotajās bildēs
norādīta pārkāpuma adrese (/Adrese A/), ar kuru izskatāmai lietai neesot saistības. Lai arī esot iesniedzis
sūdzību un uzskatot Administratīvās komisijas 2025. gada 23. jūlija lēmumu Nr. /Numurs A/ par prettiesisku un
nepamatotu, tomēr vēloties norādīt, ka esot ņēmis vērā visus Administratīvās komisijas sniegtos norādījumus un
veicis nepieciešamos pasākumus, lai ievērotu /Vieta A/ pašvaldības saistošos noteikumus par atkritumu
apsaimniekošanu.
2025. gada otrajā pusē īpašumā tikuši veikti remontdarbi un teritorijas labiekārtošanas darbi. To laikā radušies
būvgruži, kuri tikuši sašķiroti un novietoti maisos pagalmā. Teritorijas labiekārtošana (ķieģeļu lausku un citu
priekšmetu izrakšana no kopīpašuma pagalma zālāja) un remontdarbi noslēgušies 2025. gada decembrī. 2025.
gada 16. decembrī visi atkritumi no pagalma tikuši aizvākti. Kā pierādījums tam esot foto no kopīpašuma
pagalma, kas uzņemts uzreiz pēc atkritumu aizvešanas. Faktu, ka būvgruži un citi atkritumi ir izvesti, cietusī
zinājusi iesniedzot tiesai paskaidrojumus.
Motīvu daļa
[5]Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka sūdzība ir apmierināma, pārsūdzētais
lēmums atceļams pilnībā un administratīvā pārkāpuma lieta izbeidzama.
[6] Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 178. panta pirmajai daļai administratīvā pārkāpuma lietas
izskatīšana tiesā notiek sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt,
izņemot gadījumus, kad tiesai rodas šaubas par tās personas vainu, kura saucama pie atbildības, vai par atbildību
pastiprinošiem apstākļiem.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 48. pantu administratīvā pārkāpuma procesā tiesa (tiesnesis)
kontrolē administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību.
Sūdzības iesniedzējs neapstrīd faktu, ka /Datums A/ plkst. 15.15/Adrese A/ izvietoja bioloģiskos atkritumus
(ābolus, arbūza mizu, puķu lakstus).
[7] Lietā ir strīds par /Vieta A/ novada pašvaldības Administratīvās komisijas lēmuma Nr. /Numurs A/
tiesiskumu. Sūdzības iesniedzējs norādījis uz procesuāliem pārkāpumiem un viņa procesuālo tiesību
aizskārumu, kas var būt par pamatu pieņemtā lēmuma atcelšanai.
[8] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa secina, ka administratīvā pārkāpuma lietā /Vieta A/ novada pašvaldības
policijas amatpersonas un /Vieta A/ novada pašvaldības Administratīvā komisija ir pieļāvušas Administratīvās
atbildības likuma pārkāpumus.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 28. pantu, tiesiskuma princips nozīmē to, ka amatpersona,
augstāka amatpersona un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var
izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.
Tiesiskuma principa būtība ir saistīta ar normatīvo aktu pareizu piemērošanu publiskas personas darbībā.
Tiesiskuma principa ievērošana nodrošina, lai publiskas personas lēmumi būtu pēc iespējas taisnīgāki un
saprātīgāki, nebūtu pieņemti patvaļīgi (sk. Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības
likuma skaidrojumi. Sagatavoja autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. -Rīga: Tiesu
namu aģentūra, 2020, 150. lpp.).
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 121. pantu, saņemot ziņas, ka, iespējams, izdarīts administratīvais
pārkāpums, iestādes kompetentā amatpersona Administratīvās atbildības likuma noteiktajā kārtībā pieņem
lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.
[9] No lietas materiāliem konstatējams, ka /Vieta A/ novada pašvaldības policijas inspektore /Persona B/, uz
iesnieguma pamata, 2025. gada 26. jūnijā pieņēmusi lēmumu Nr./Numurs B/par administratīvā pārkāpuma
procesa uzsākšanu, par to, ka /Datums A/ plkst. 15.15/Adrese A/ /Persona A/ izvietoja bioloģiskos atkritumus
(ābolus, arbūza mizu, puķu lakstus), tam neparedzētā vietā. Norādīts, ka atbildība par administratīvo pārkāpumu
paredzēta Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43. panta otrajā daļā.
Administratīvās atbildības likuma 121. panta pirmās daļas 8. punktā noteikts, ka lēmumā par administratīvā
pārkāpuma procesa uzsākšanu norāda lēmuma pieņemšanas tiesisko pamatu.
[9.1] Lēmumā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma process uzsākts uz Administratīvās atbildības likuma 116.
panta 1. punkta, uz iesnieguma pamata,taču nav norādīts, kāds iesniegums ir par pamatu procesa uzsākšanai.
No Administratīvās atbildības likuma 121. panta ietvertās likuma jēgas izriet, ka administratīvā pārkāpuma
aprakstam lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu ir jābūt tādam, kas pilnībā ļauj izprast
pārkāpuma būtību, nemeklējot papildu izskaidrojumus lietas materiālos. Lēmumu, kurā šis apraksts nav sniegts,
nevar atzīt par atbilstošu Administratīvās atbildības likuma 121. panta prasībām.
[9.2] /Vieta A/ novada pašvaldības policijas inspektore /Persona C/ 2025. gada 26. jūnijā uz iesnieguma pamata
konstatējusi analogus faktiskos apstākļus, kādi norādīti lēmumā paradministratīvā pārkāpuma procesa
uzsākšanu un pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 123. panta otro daļu, pieņēmusi lēmumu
Nr./Numurs C/, ar kuru/Persona A/ atzīts par pie atbildības saucamo personu. Pārkāpums kvalificēts pēc
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43. panta pirmās un otrās daļas. Norādīts, ka pārkāpumu pierāda lietas
materiāli, tai skaitā, pie atbildības saucamās personas paskaidrojums.
[9.3] Tiesa norāda, ka saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 123. panta pirmo daļu, ja pie atbildības
saucamā persona ir zināma procesa uzsākšanas brīdī, lēmums par procesa uzsākšanu kalpo arī kā lēmums, ar
kuru personai piešķir pie atbildības saucamās personas statusu. Šajā gadījuma atsevišķs lēmums nav jāpieņem.
Administratīvās atbildības likuma 40. panta pirmajā daļā noteikts, ka pie atbildības saucamā persona ir fiziska
persona vai juridiska persona, par kuras izdarītu administratīvo pārkāpumu ir uzsākts administratīvā pārkāpuma
process.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 41. panta pirmās daļas 3. punktu, pie atbildības saucamajai
personai ir tiesības sniegt paskaidrojumus.
[10] Sūdzības iesniedzējs paudis viedokli, ka pie atbildības saucamās personas paskaidrojums no viņa ticis
ņemts pirms administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas. Tas uzskatāms par būtisku procesuālu pārkāpumu.
[10.1] No lietas materiāliem redzams, ka /Persona A/ pie atbildības saucamās personas paskaidrojumus sniedzis
2025. gada 17. jūnijā, tas ir, pirms šī administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas un pirms atzīšanas par pie
atbildības saucamo personu. Tādēļ tiesa apšauba, vai 2025. gada 17. jūnijā, sniedzot minētos paskaidrojumus,
/Persona A/ bija saprotams par pārkāpuma faktiskajiem apstākļiem un to, ka viņš tiek saukts pie administratīvās
atbildības par Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43.panta otrajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, kā tas
norādīts 2025. gada 26. jūnija lēmumā Nr./Numurs B/par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.
[10.2] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 33.panta pirmo daļu pie atbildības saucamajai personai ir
tiesības uz aizstāvību, proti, tiesības zināt, kāda pārkāpuma izdarīšanā to tur aizdomās, un izvēlēties savu
aizstāvības pozīciju. Tiesības uz aizstāvību ir viens no Administratīvās atbildības likuma 5. nodaļā norādītajiem
administratīvā pārkāpuma procesa pamatprincipiem.
[10.3] Līdz ar to, tiesa secina, ka administratīvā pārkāpuma procesā tikušas aizskartas /Persona A/ tiesības uz
aizstāvību un pieļauts būtisks procesuāls pārkāpums.
[11] Sūdzībā norādīts, ka lietā pārkāpts Administratīvās atbildības likuma 117. pantā noteiktais administratīvā
pārkāpuma uzsākšanas termiņš, jo ziņas par administratīvo pārkāpumu saņemtas 2025.gada 1.jūnjā, bet
administratīvā pārkāpuma process uzsākts tikai 2025. gada 26. jūnijā.
Administratīvās atbildības likuma 117. panta pirmās daļas 1. punkts un otrā daļa noteic, ka iegūstot ziņas par
administratīvo pārkāpumu, amatpersona, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros
pārbauda šīs ziņas un ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no ziņu iegūšanas dienas pieņem lēmumu par
administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Ja nepieciešama ilgstoša ziņu pārbaude, šā panta pirmajā daļā
minēto lēmumu pieņem ne vēlāk kā mēneša laikā no ziņu iegūšanas dienas.
Savukārt Administratīvās atbildības likuma 118. pantā noteikts, ka administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt
ne vēlāk kā viena gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – no pārkāpuma
pārtraukšanas dienas.
[11.1] No minētajām normām izriet, ka tikai tad, kad iegūtas ziņas par administratīvo pārkāpumu, amatpersonai
triju darbadienu laikā vai ne vēlāk kā mēneša laikā jāpieņem lēmums par administratīvā procesa uzsākšanu, bet
šādu lēmumu nepieņem (administratīvā pārkāpuma procesu neuzsāk), ja ir pagājis vairāk kā gads no pārkāpuma
izdarīšanas dienas.
[11.2] Ievērojot minēto, tiesa nekonstatē procesuālu pārkāpumu amatpersonas lēmuma par administratīvā
pārkāpuma procesa uzsākšanu pieņemšanas termiņa ievērošanā.
[12] Sūdzības iesniedzējam neesot saprotams 2025. gada 2. jūlija lēmums par pārrakstīšanās un matemātiskā
aprēķina kļūdu labošanu.
Tiesa konstatē, ka lietā 2025. gada 2. jūlijā /Vieta A/ novada pašvaldības policijas inspektore /Persona C/
pieņēmusi lēmumu par pārrakstīšanās kļūdu labojumu lēmumā Nr. /Numurs C/. Arī tiesai no minētā lēmuma
nav saprotams, kas tajā ir labots, jo lēmums ir bez jebkādas motivācijas. Lēmumā norādīts “Labota tiesību
normas”. Tiesa šādu lēmumu nevar atzīt par tiesisku, jo tas pieņemts bez jebkāda pamatojuma un nav
saprotams, kāda tieši pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūda ar to tikusi labota, jo 2025. gada 26. jūnija
lēmumā Nr. /Numurs C/ ir norādīts Administratīvās atbildības likuma 116. panta 1. punkts, 123. panta otrā daļa,
41. pants, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 37. panta otrā daļa, 37. panta trešā daļa, 43. panta pirmā daļa, 43.
panta otrā daļa, 44. panta pirmā daļa.
Administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtajam nolēmuma jābūt pamatotam.
Lēmums ir pamatots, ja no tā satura adresāts gūst skaidrību, kāpēc ir pieņemts tieši šāds lēmums, kā arī augstāka
amatpersona un tiesa var pārliecināties par lēmuma tiesiskumu. Nepieciešamība pamatot pieņemto lēmumu
kalpo tam, lai ikviena persona varētu izsekot, kā tiesību piemērotājs ir nonācis līdz konkrētam risinājumam (sk.
Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavoja autoru kolektīvs.
E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. -Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 419. lpp.).
[13] Sūdzībā norādīts, ka Administratīvās komisijas lēmums Nr./Numurs A/ ir prettiesisks un nepamatots, jo tajā
nav ņemti vērā visi apstākļi, nav precīzi interpretēts normatīvo aktu regulējums un pieļauti procesuāli
pārkāpumi.
Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 153. panta pirmās daļas nosacījumiem, lēmumā par soda
piemērošanu, cita starpā, jānorāda ziņas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem, lietā
iegūtos pierādījumus un lēmuma pieņemšanas tiesisko pamatu, tai skaitā tiesību normu, kas paredz atbildību par
administratīvo pārkāpumu.
[13.1] Administratīvā komisija veikusi pārkvalifikāciju, saucot sūdzības iesniedzēju pie administratīvās
atbildības pēc Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43. panta pirmās daļas. No lietas materiāliem nav
konstatējams, ka pirms Administratīvās komisijas lēmuma pieņemšanas /Persona A/ būtu informēts par
pārkāpuma pārkvalifikāciju uz citu minētās tiesību normas daļu, kas paredz atbildību par izdarīto pārkāpumu.
Līdz ar to Administratīvā komisija ir pārkāpusi sūdzības iesniedzēja tiesības uz aizstāvību. Šis procesuālais
pārkāpums ir atzīstams par tik būtisku, ka ir pietiekams pamats lēmuma atcelšanai un lietas izbeigšanai.
[13.2] Tiesa neapšauba /Persona A/ sūdzībā norādīto, ka no pārsūdzētā lēmuma satura nav saprotams, par kādu
pārkāpumu viņš ir ticis sodīts, ko tieši ir pārkāpis. Tāpat tiesa atzīst, ka nav apšaubāms arī sūdzībā norādītais, ka
pārsūdzētajā lēmumā pieļautas gramatiskās kļūdas un pretrunas.
Turklāt pārsūdzētajā lēmumānorādīts, ka /Vieta A/ novada pašvaldības policijas inspektore /Persona C/,
pamatojoties uz saņemto /Persona D/ iesniegumu, 2025.gada 26.jūnijā pieņēmusi lēmumuNr./Numurs B/par
administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, saistībā ar to, ka /Datums A/ ap plkst. 15.15, konstatēts,
ka/Adrese A/, /Persona A/ izvietoja bioloģiskos atkritumus (ābolus, arbūza mizu, puķu lakstus), tam neparedzētā
vietā. No lietas materiāliem redzams, ka lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesu uzsākusi/Vieta A/
novada pašvaldības policijas inspektore /Persona B/. Tiesa secina, kaAdministratīvā komisija kļūdaini norādījusi
/Vieta A/ novada pašvaldības policijas amatpersonas, kuras pieņēmušas lēmumus šajā lietā.
Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka lēmuma par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu pieņemšanas
tiesiskais pamats ir Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43.panta pirmā daļa. No lietā esošā lēmuma
Nr./Numurs B/par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, redzams, ka lēmuma pieņemšanas tiesiskais
pamats ir Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43.panta otrā daļa.
Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43. panta otro daļu atbildība paredzēta par atkritumu
apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, taču saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43. panta pirmo
daļu – par sadzīves atkritumu radītāja vai valdītāja nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu
apsaimniekošanā.
Lēmumā norādīti lietā esošie materiāli, tai skaitā, arī pie atbildības saucamās personas /Persona A/ 2025. gada
27. jūnija rakstveida paskaidrojums. Tiesa neapšauba sūdzības iesniedzēja pausto apgalvojumu, ka norādītajā
datumā paskaidrojumus nav sniedzis, jo šādi paskaidrojumi neatrodas arī lietas materiālos.
Tiesa norāda, ka tā nevar labot Administratīvās komisijas lēmumā pieļautās kļūdas, prettiesisku lēmumu padarot
par tiesisku.
[14] Ņemot vērā iepriekš spriedumā norādītos apstākļus un izdarītos secinājumus, tiesa atzīst, ka administratīvā
pārkāpuma lietā pieņemti nolēmumi, neievērojot Administratīvās atbildības likumā noteikto procesuālo kārtību,
nav veikta vispusīga, pilnīga un objektīva lietas apstākļu izpēte un pienācīga pierādījumu izvērtēšana.
Amatpersonas nav pienācīgi veikušas savus pienākumus, administratīvā pārkāpuma process veikts pieļaujot
būtiskus procesuālos pārkāpumus, proti, nenodrošinot personas tiesības uz aizstāvību. Konstatētie procesuālie
pārkāpumi ir atzīstami par būtiskiem un tie ir pamats pārsūdzētā lēmuma atcelšanai un administratīvā
pārkāpuma lietas izbeigšanai.
[15] Ņemot vērā, ka tiesa atceļ /Vieta A/ novada pašvaldības Administratīvās komisijas lēmumu un izbeidz
administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar administratīvā pārkāpuma procesa pamatprincipu pārkāpumu, tiesa
konstatējot, ka pārkāptas pie atbildības saucamās personas /Persona A/ tiesības uz aizstāvību, tad šajā spriedumā
nav nepieciešams dot vērtējumu sūdzībā norādītajiem argumentiem par pārkāpuma faktiskajiem apstākļiem un
pierādījumiem.
Tiesa atzīst, ka /Vieta A/ novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2025. gada 23. jūlija lēmums
Nr./Numurs A/ atceļams pilnībā un administratīvā pārkāpuma lieta izbeidzama.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā norādīto un pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 224.-228., 243. pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt /Persona A/ sūdzību.
atcelt pilnībā /Vieta A/ novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2025. gada 23. jūlija lēmumu Nr./Numurs
A/ un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.
Spriedumu var pārsūdzēt apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Vidzemes rajona tiesā, 10 darba dienu laikā
no sprieduma paziņošanas dienas – 2026. gada 17. marta.
Tiesnese L. Supe
Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
4 no 4