Court orders apartment owner to pay management fees, utilities, and court costs to the property management company.

Civillieta Nr.C30432117

Lietvedības Nr.C-1300-18/26

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 28.decembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,

tiesnese K.Kraveca,

tiesas sēdes sekretāre M.Kalpinova,

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS “HAUSMASTER” prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2017.gada 1.martā saņemts AS “HAUSMASTER” (turpmāk – Prasītāja) prasības pieteikums

vienkāršotajā procedūrā pret /pers. B/ (turpmāk – Atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasībā norādīts, ka 2003.gada 10.martā Atbildētājam reģistrēts īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu/adrese/ Rīgā, kadastra Nr./numurs

A/(turpmāk – Dzīvoklis), ar kopējo platību 178,1 m2 un 1781/47327 pie dzīvokļa piederošām kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas

un zemes kadastra Nr./numurs B/.

2010.gada 26.februārī dzīvojamās mājas /adrese//adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tika pieņemts lēmums ar 2010.gada 1.jūniju mainīt

namīpašuma pārvaldnieku pret Prasītāju.

Starp Prasītāju un Atbildētāju nav noslēgts individuālais dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums, līdz ar ko

Atbildētājam ir pienākums segt Prasītājai visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu proporcionāli tam piederošā

dzīvokļu īpašuma lielumam, atbilstoši maksājuma daļai, kā arī apmaksāt maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem saskaņā ar Dzīvokļu

īpašuma likuma 16. panta trešo daļu.

Saskaņā ar 2010.gada 26.februāra kopsapulces protokola pielikuma Nr.5 2.1.2. punktu Atbildētājam ir pienākums savlaicīgi apmaksāt Prasītājas

izsniegtos rēķinus, tas ir, Prasītājas norādītajos termiņos. Maksa par komunālajiem pakalpojumiem tiek aprēķināta un ietverta ikmēneša rēķinos saskaņā

ar komunālo pakalpojumu sniedzošo uzņēmumu noteiktajiem tarifiem.

2012.gada 21.novembrī dzīvojamās mājas Baznīcas ielā 7, Rīgā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemts lēmums pieņemt Prasītājas piedāvājumu

noteikt apsaimniekošanas maksu 0,30 EUR par m2 līdz 2013.gada 1.maijam un pēc 2013.gada 1.maija 0,35 EUR m2.

Norāda, ka neskatoties uz to, ka Atbildētājs nepilda savas ar likumu uzliktās saistības, Prasītāja joprojām nodrošina dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un noteikto komunālo pakalpojumu piegādi Atbildētājam.

Saskaņā ar Prasītājas grāmatvedības datiem Atbildētāja parādsaistības pret Prasītāju uz 2017.gada 1.februāri sastāda 2129,79 EUR, kas sastāv

no pamatparāda 2098,90 EUR par laika posmu no 2016.gada aprīļa līdz 2017.gada janvārim (ieskaitot) un likumiskiem procentiem 30,89 EUR, kas

aprēķināti uz 2017.gada 1.februāri.

Prasība pamatota ar Dzīvokļu īpašuma likuma 10.pantu, 13.panta pirmo un otro daļu, 16.panta trešo daļu, Civillikuma 864., 1071., 1402., 1652.,

1765., 1828.pantu, Civilprocesa likuma 1., 9., 10., 24., 26.,pantu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 1.punktu,

39., 41., 74.pantu, 82.panta otro daļu, 93.pantu, 127.-130.pantu, 195.pantu, 250.19pantu, 250.20pantu.

Lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājai parādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanas izdevumiem, komunālajiem

maksājumiem un papildus pakalpojumiem 2129,79 EUR apmērā, kas sastāv no pamatparāda 2098,90 EUR par laika posmu no 2016.gada aprīļa līdz

2017.gada janvārim (ieskaitot) un likumiskiem procentiem 30,89 EUR, kuri aprēķināti uz 2017.gada 1.februāri, tiesāšanās izdevumus 324,17 EUR, kas

sastāv no valsts nodevas 319,47 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 4,70 EUR; noteikt Prasītājas tiesības saņemt 6% gadā līdz pilnai

sprieduma izpildei (izsoles dienai).

2017.gada 10.aprīlī tiesā saņemti Atbildētāja paskaidrojumi, kuros norāda, ka prasību neatzīst.

Paskaidro, ka Prasītāja prasības pieteikumam nav pievienojusi nevienu dokumentu, kas pierādītu tiesisko attiecību esamību starp pusēm, kā arī šo

tiesisko attiecību ietvaros Prasītājas veiktās darbības un to apjomu. Atbildētājs ir uzskatāms par vienu no dzīvojamās mājas Baznīcas ielā 7, Rīgā,

kopīpašniekiem.

Norāda, ka uz nekustamo īpašumu /adrese A//adrese/ (/adrese/), kadastra Nr./numurs /2003.gada 1.decembrī ar aktu no 2003.gada

19.septembra tika izbeigtas Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas un 2010.gada 1.septembrī ar aktu no 2010.gada 2.augusta tika izbeigtas

DzīKS “Baznīcas iela 7/Dzirnavu 48” valdījuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības. No 2010.gada 1.septembra saskaņā ar 2010.gada

2.augusta nodošanas aktu valdījuma, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības nodotas visiem kopīpašuma kopīpašniekiem. 2015.gada 11.jūnijā LR

Augstākā tiesa sniegusi atzinumu, ka kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesībspējas un rīcībspējas piederības adresāti ir konstatējami kā

visi kopīpašuma kopīpašnieki, nevis AS “HAUSMASTER”, kā arī norādījusi, ka Prasītājai nav prasību tiesības, norādot uz visu ierosināto civillietu un

nolēmumu leģimitātes trūkumu saistībā ar kopīpašuma kopīpašnieku personas datu apstrādi tiesvedībās. Līdz ar ko Atbildētājs jau septiņus gadus

atkārtoti norāda tiesai, ka šādu prasību neatzīst pilnībā un lūdz tiesu saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 2.punktu un 224.panta pirmo daļu izbeigt

tiesvedību lietā, kā arī taisīt sprieduma izpildes pagriezienu civillietā Nr.C30719210, Nr.C30558213, Nr.C30604214 un piedzīt no Prasītājas visus

tiesāšanās izdevumus.

2017.gada 14.augustā un 2017.gada 24.oktobrī tiesā saņemti pieteikumi par prasības summas pieaugumu, kurā Prasītāja norāda, ka 2016.gada

novembrī Prasītājas rīcībā nonākusi Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes 2016.gada 16.novembra vēstule Nr.OIBS-1-

781-nd par būvi Baznīcas ielā 7, Rīgā, par to, ka tai nav nodrošināta fasāžu savlaicīga atjaunošana un krāsošana atbilstoši Būves arhitektoniskajam stilam

un apkārt esošajai pilsētvides ainavai, uz kuru 2017.gada 20.decembrī Prasītāja sniegusi atbildi par to, ka dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība ir

jau veikusi preventīvas darbības, lai nodrošinātu nepieciešamos ēkas fasādes remontdarbus.

Pamatojoties uz pienākumiem, kas uzlikti dzīvokļu īpašniekam ar dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma normām, Dzīvokļa īpašuma likuma normām,

kā arī Civillikuma 1071.pantu, 1068.pantu, 2017.gada 4.aprīlī dzīvojamās mājas Baznīcas ielā 7, Rīgā dzīvokļu īpašnieku kopības sapulcē tika pieņemts

lēmums cita starpā, apstiprināt SIA “Trigon Būve” piedāvājumu par ēkas fasādes remontu 208716,82 EUR tai skaitā PVN, iekļaut dzīvojamās mājas

dzīvokļu īpašniekiem izrakstītajos rēķinos par pārvaldīšanas un komunālajiem pakalpojumiem 2017.gada aprīļa un maija mēnešos ar sapulces lēmumu

apstiprinātos izdevumus, sadalot tos proporcionāli kopējiem dzīvokļa kvadrātmetriem (…).

Atsaucas uz Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma trešo daļu, Civillikuma 1084.pantu, Būvniecības

likuma 21.panta devīto daļu.

Kopējā ēkas fasādes remontam piestādītā summa ir 235265,67 EUR. Pamatojoties uz 2017.gada 4.aprīļa dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu

īpašnieku kopības sapulcē pieņemto lēmumu, Prasītāja Atbildētājam izrakstītajos 2017.gada aprīļa un maija rēķinos iekļāvusi maksājumus ēkas fasādes

remontam, kas aprēķināti atbilstoši Atbildētāja īpašumā esošā dzīvokļa Nr.6, Baznīcas ielā 7, Rīgā kopējai platībai – 178,1 m2, kas sastāda 4641,41

EUR x 2 mēneši, kopā 9282,82 EUR.

Norāda, ka no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas Prasītāja ir turpinājusi nodrošināt Atbildētājam apsaimniekošanas, komunālos un papildus

pakalpojumus, līdz ar ko lūdz piedzīt no Atbildētāja Prasītājas labā 13018,62 EUR, kas sastāv no pamatparāda 12724,34 EUR par laika posmu no

2016.gada aprīļa līdz 2017.gada septembrim (ieskaitot) un likumiskiem procentiem 294,28 EUR apmērā, kuri aprēķināti līdz 2017.gada 1.oktobrim,

samaksāto valsts nodevu 708,25 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR; noteikt Prasītājas tiesības saņemt no Atbildētāja 6% gadā

līdz pilnai sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Prasītājas pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja, pamatojoties uz prasības pieteikumā un to papildinājumos norādītajiem apstākļiem. Papildus

norādīja, ka 2017.gada 4.aprīlī dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemtie lēmumi ir spēkā esoši un ievērojami. Sākotnējais

nepieciešamais maksājums tika sadalīts divos maksājumos pa 4641,41 EUR un tika iekļauts 2017.gada aprīļa un maija rēķinos. Atbildētājam bija iespēja

noslēgt papildus vienošanos par citu maksāšanas kārtību. Paziņojums par kopsapulces norises vietu un laiku tika novietots uz ziņojuma dēļa kāpņu telpās,

kā arī pastkastītēs. Uz kopsapulci ieradās 18 no 31 dzīvokļu īpašniekiem. Atbildētājs uz kopsapulci neieradās. Maksājumus Atbildētājs Prasītājai nav

veicis. Norādīja, ka tiesvedība lietā nav apturama, jo, kamēr lietas izskatīšana par kopsapulces protokolu spēkā esamību nav pabeigta, tikmēr

kopsapulcēs protokoli ir spēkā esoši.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. 2018.gada 28.novembrī tiesā saņemts Atbildētāja iesniegums ar lūgumu apturēt tiesvedību lietā, atlikt lietas

izskatīšanu un attaisnot Atbildētāja neierašanos uz tiesas sēdi. Lūgumam pievienots Medicīnas sabiedrības “ARS” izraksts no pacienta medicīniskās

kartes.

Ņemot vērā, ka jāievēro Prasītājas tiesības uz lietas savlaicīgu izskatīšanu saprātīgā termiņā (lietas izskatīšana sakarā ar atbildētāja slimošanu tika

atlikta piecas reizes), tiesa, ievērojot procesuālās ekonomijas principu, kā arī to, ka atbildētājs lietā sniedzis rakstveida paskaidrojumus, nolēma lietu

izskatīt bez Atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies Prasītājas pārstāves tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir

apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme

lietas izspriešanā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

No lietas materiāliem pievienotās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodalījuma Nr.13461 6 izdrukas redzams, ka

Atbildētājam, pamatojoties uz 2003.gada 30.janvāra pirkuma līgumu 2003.gada 10.martā nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/, un

1781/47327 kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas, zemes, kadastra Nr./numurs A/( 1.sējums lietas 11.lapa).

2010.gada 26.februārī dzīvojamās mājas /adrese//adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemts lēmums ar 2010.gada 1.jūniju mainīt

namīpašuma pārvaldnieku pret Prasītāju, pieņemt zināšanai apsaimniekošanas tāmi, apstiprināt prasītāja noteikto maksu par kopīpašuma uzturēšanu un

pārvaldīšanu 0,20 LVL par kv.m. par dzīvokļa īpašuma kopējo platību mēnesī, un līgumsodu 0,5% apmērā no termiņā neapmaksātās summas par katru

nokavēto dienu, apstiprināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu un tā pielikumu ar labojumiem (lietas 1.sēj. 12.-

27.lapa).

Dzīvokļu īpašuma likuma 16.panta trešā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļu īpašniekam, ja „par”

balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

Kā izriet no 2010.gada 26.februāra dzīvokļu īpašnieku sapulces protokola kopsapulcē piedalījās 17 dzīvokļu/nedzīvojamo telpu īpašnieki jeb 65%

no visiem objekta īpašniekiem. Jautājumā par pārvaldnieka maiņu „par” nobalsoja 17 balsis, „pret” nobalsoja 3 balsis, kas norāda, ka vairāk kā puse

dzīvokļu īpašnieku pieņēmuši lēmumu par apsaimniekotāja maiņu un noteikuši maksu par kopīpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka kopības lēmums ar attiecīgu balsu vairākumu ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem, rada vienotu un visiem

dzīvokļu īpašniekiem saistošu gribas izteikumu. Pārvaldīšanas līguma redakcija ir saskaņota un apstiprināta dzīvojamās mājas kopsapulcē.

Atbilstoši Civillikuma 2289.pantam pilnvarojuma līgums ir līgums, saskaņā ar kuru viena puse uzņemas izpildīt otrai zināmu uzdevumu, bet pilnvaras

devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu; 2313.pantu pilnvarotājam ir tiesības katrā laikā vienpusēji atsaukt savu pilnvarojumu;

2314.pantu pilnvarnieka darbība pēc tam, kad viņam ticis zināms par pilnvarojuma atsaukšanu, nav spēkā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 15.pantu Dzīvokļu īpašnieku kopība ir dzīvokļa īpašuma pārvaldes institūcija; dzīvokļu īpašnieku kopību

pārstāv dzīvokļa īpašuma pārvaldnieks vai tam pilnvarota persona. Savukārt, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11.pants nosaka, ka pārvaldīšanas

tiesiskajās attiecībās, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par pilnvarojuma līgumu. Ņemot vērā iepriekš minēto tiesisko

regulējumu secināms, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums pieder pie pilnvarojuma līguma. Dzīvojamās mājas /adrese// /adrese/ dzīvokļu īpašnieki

ar savu 2010.gada 26.februāra dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par apsaimniekotāja maiņu ir atsaukuši iepriekš doto pilnvarojumu veikt minētā

nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un pārvaldīšanu. Tiesas ieskatā nav tiesiskas nozīmes faktam, ka mainoties apsaimniekotājam nav parakstīts

pieņemšanas – nodošanas akts, jo pilnvaras devēja tiesības jebkurā brīdī atsaukt izdoto pilnvaru. Kā arī ar Rīgas apgabaltiesas 2017.gada 11.decembra

spriedumu Prasītāja prasība pret /pers. B/ par parāda piedziņu ir apmierināta. Ar spriedumu nodibināts fakts, ka AS „HAUSMASTER” apsaimnieko

nekustamo īpašumu /adrese /, pamatojoties uz 2010.gada 26.februāra Dzīvojamās mājas /adrese / /adrese/Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola

pamata, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 96. panta otrajai daļai nav no jauna jāpierāda iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

Lietā nav gūti pierādījumu, ka kopš 2017.gada decembra mēneša vai pirms tam dzīvojamās ēkas Baznīcas ielā 7, Rīgā dzīvokļu īpašnieku kopība

apsaimniekošanas pilnvarojumu nodevusi citai personai, līdz ar ko nav pamata Atbildētāja iebildumam, ka Prasītājai nav prasījuma tiesību pret /pers. B/

un nav pamata tiesvedības izbeigšanai lietā.

Civillikuma 1401.pants nosaka, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība; 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas

darbības, vai pēc likuma. Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2. un 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar 2012.gada 21.novembra dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu tika nolemts pieņemt prasītāja

piedāvājumu noteikt apsaimniekošanas maksu 0,30 LVL m2 apmērā līdz 2013.gada 1.maijam un 0,35 LVL m2 (0,50 EUR) apmērā par kvadrātmetru

pēc 2013.gada 1.maija (lietas 1.sēj. 28.-34.lapa).

Tiesa atzīst, ka apstāklis, ka starp Prasītāju un Atbildētāju nav noslēgts atsevišķs apsaimniekošanas līgums pats par sevi nav pamats uzskatīt, ka

Atbildētājam nav saistoši prasījumi par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumu atlīdzināšanu, jo šis Atbildētāja pienākums izriet no likuma.

Tiesa secina, ka, izpildot Dzīvokļa īpašuma likuma normas, kas uzlikti dzīvokļa īpašniekiem, kā arī Civillikuma 1071.pantu, 1068.pantu, 2017.gada

4.aprīlī dzīvojamās mājas Baznīcas ielā 7, Rīgā dzīvokļu īpašnieku kopības sapulcē tika pieņemts lēmums apstiprināt SIA “Trigon Būve” piedāvājumu par

ēkas fasādes remontu 208716,82 EUR apmērā tai skaitā PVN, iekļaut dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem izrakstītajos rēķinos par pārvaldīšanas un

komunālajiem pakalpojumiem 2017.gada aprīļa un maija mēnešos ar sapulces lēmumu apstiprinātos izdevumus, sadalot tos proporcionāli kopējiem

dzīvokļa kvadrātmetriem (…).

Lietas materiāliem ir pievienots 2017.gada 4.aprīļa dzīvokļu īpašnieku sapulces protokols, no kura redzams, ka kopsapulcē piedalījās 18

dzīvokļu/nedzīvojamo telpu īpašnieki no 31 dzīvokļa īpašniekiem. Jautājumā par fasādes atjaunošanu „par” nobalsoja 18 balsis, „pret” nobalsoja 0

balsis, jautājuma par remontdarbu izmaksu apstiprināšanu „par” nobalsoja 17 balsis, „pret” nobalsoja 1 balsis, jautājumā par remontdarbu izdevumu

iekļaušanu dzīvokļu īpašnieku izrakstītajos rēķinos par 2017.gada aprīļa un maija mēnešos „par” nobalsoja 16 balsis, „pret” nobalsoja 2 balsis, kas

norāda, ka vairāk kā puse dzīvokļu īpašnieku pieņēmuši lēmumu apstiprināt SIA “Trigon Būve” piedāvājumu par ēkas fasādes remontu 208716,82 EUR

izmaksām, tai skaitā PVN, iekļaut dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem izrakstītajos rēķinos par pārvaldīšanas un komunālajiem pakalpojumiem

2017.gada aprīļa un maija mēnešos ar sapulces lēmumu apstiprinātos izdevumus, sadalot tos proporcionāli kopējiem dzīvokļa kvadrātmetriem (…).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka kopības lēmums ar attiecīgu balsu vairākumu ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem, rada vienotu un visiem

dzīvokļu īpašniekiem saistošu gribas izteikumu.

Tiesa uzskata, ka tas apstāklis, ka viens no kopīpašniekiem ir apstrīdējis minēto kopīpašnieku lēmumu, neaptur minētā lēmuma izpildi, kā arī nevar

būt par pamatu tiesvedības apturēšanai šajā lietā. Tostarp tiesa konstatē, ka Atbildētājs nav apstrīdējis 2017.gada 4.aprīļa kopsapulcē kopīpašnieku

pieņemtos lēmumus likumā noteiktajā kārtībā.

Kā izriet no Prasītājas aprēķina, ko Atbildētājs pēc būtības nav apstrīdējis, Atbildētāja parādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu,

apsaimniekošanu, komunālajiem pakalpojumiem un papildus pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma /adrese/, lietošanu, laika periodā no

2016.gada aprīļa līdz 2017.gada septembrim (ieskaitot) sastāda 12724,34 EUR apmērā.

Tiesa atzīst, ka maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem Prasītāja aprēķinājusi

pamatoti, saskaņā ar 2010.gada 26.februāra u n 2012.gada 21.novembra dzīvokļu īpašnieku kopības sapulces lēmumiem, un pamatojoties uz

pakalpojumu sniedzēju piestādītajiem rēķiniem.

Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus tam, ka Prasītājas piestādītie aprēķini par minētajiem izdevumiem un komunālajiem pakalpojumiem nav

pamatoti, un nav tos apstrīdējis prasības kārtībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, taču tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka Atbildētājs

ir izpildījis savas saistības pret Prasītāju, veicot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas, apsaimniekošanas izdevumu, komunālo maksājumu, papildus

pakalpojumu apmaksu, tiesa atzīst, ka no Atbildētāja Prasītājas labā piedzenams dzīvojamās mājas pārvaldīšanas, apsaimniekošanas izdevumu,

komunālo maksājumu, papildus pakalpojumu parāds par laika periodu no 2014.gada aprīļa līdz 2017.gada septembrim (ieskaitot) 12724,34 EUR

apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu;

1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu tiesisku darījumu, vai uz likumu; 1759.pantu (1.punktu) procenti jāmaksā arī bez noteiktas

norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu; 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav

darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā, ka Atbildētājs kā parādnieks pielaidis maksājumu samaksas nokavējumu, bet puses nav vienojušās par nokavējuma procentu apmēru

no Atbildētāja piedzenami likumiskie nokavējuma procenti, t.i., 6% apmērā gadā no attiecīgajā laikā esošās pamatparāda summas, par laiku no

2016.gada aprīļa līdz 2017.gada septembrim (ieskaitot), ko Atbildētājs nav apstrīdējis, 294,28 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu Prasītājai atzīstamas tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda

summas, tas ir, no 12724,34 EUR par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas,

sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Konkrētajā gadījumā Prasītājs ir cēlis prasību par parāda piedziņu, papildinot sākotnējo prasījumu divas reizes, lūdzot piedzīt no Atbildētāja

kopējo parādu 13018,62 EUR apmērā, par ko būtu maksājama valsts nodeva 708,95 EUR apmērā.

Prasītājs ir veicis valsts nodevas apmaksu 708,25 EUR apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta nosacījumiem no Atbildētāja Prasītājas labā piedzenami izdevumi par valsts nodevas samaksu 708,25 EUR

apmērā (1.sēj. 9., 173.lapa; 2.sēj. 10.lapa) un izdevumi par pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR (1.sēj.10.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta nosacījumiem, no Atbildētāja valsts labā piedzenama nesamaksātā valsts nodeva 0,70 EUR un iepriekš

nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas atbilstoši lietā esošajai Uzziņas lapai (1.sēj. 2.lapa; 2.sēj. 2.lapa) sastāda 5 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, Atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar 8., 41., 42., 97., 190.- 195., 204.1pantu, tiesa

nosprieda:

Apmierināt AS “HAUSMASTER” prasību pret /pers. B/ par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanas izdevumu, komunālo maksājumu

un papildus pakalpojumu parāda un likumisko procentu piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS “HAUSMASTER”, reģistrācijas Nr.40103223751, pamatparādu 12724,34

EUR par laika posmu no 2016.gada aprīļa līdz 2017.gada septembrim (ieskaitot), likumiskos nokavējuma procentus 294,28 EUR, kas aprēķināti līdz

2017.gada oktobrim, un tiesas izdevumus 712,95 EUR, bet kopā 13731,57 EUR (trīspadsmit tūkstoši septiņi simti trīsdesmit viens euro, 57 centi).

Samaksu veikt AS „HAUSMASTER”, reģistrācijas Nr.40103223751, norēķinu kontā AS “Swedbank”, konta Nr.LV02HABA0551024966132.

Atzīt AS „HAUSMASTER”, reģistrācijas Nr.40103223751, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (sešus

procentus) gadā no pamatparāda 12724,34 EUR apmērā līdz sprieduma izpildei.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods 211053-10906, valsts labā nesamaksāto valsts nodevu 0,70 EUR ( 00 euro, 70 centi) apmērā.

Samaksu veikt Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, konta Nr.LV55TREL1060190911200, s aņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods

TRELLV22, norādot maksājuma mērķī civillietas Nr.C30432117. Kvīts par samaksas veikšanu iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesas kancelejā lēmuma labprātīgas izpildes termiņa laikā

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5 EUR (pieci euro, 00 centi) apmērā.

Ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus iemaksāt: saņēmējs Tiesu administrācija, NMR 90001672316, konta Nr.LV51TREL2190458019000,

BIC kods TRELLV22, norādot maksājuma mērķī civillietas Nr.C30432117. Kvīts par samaksas veikšanu iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas kancelejā lēmuma labprātīgas izpildes termiņa laikā.

Noteikt, ka /pers. B/, personas kods /personas kods/, spriedums labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2018.gada 28.decembra, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese K.Kraveca