Legislator Case Law & Legislation
C14032313 / C-0323-13 AI generated

Court dismisses eviction claim for non-payment of rent without prior termination of lease agreement.

Case Number C14032313 / C-0323-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's request to evict tenants and recover damages for non-payment of rent. The tenants failed to appear, and the court found no legal basis for eviction without a prior lawsuit to terminate the lease agreement. Additionally, the claim for damages was rejected because the failure to pay was deemed a fortuitous event rather than a breach of contract.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 1770; Civil Law 1774; Civil Procedure Law 156: Eviction from residential premises requires a separate lawsuit to terminate the lease agreement, and damages for non-payment are not recoverable if the failure to pay constitutes a fortuitous event.

Keywords

AI generated
eviction from residential premises termination of lease agreement fortuitous event damages non-payment of rent civil procedure default

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 1770
Civil Law 1774
Law on Residential Premises Rent 11
Law on Residential Premises Rent 11.1
Law on Residential Premises Rent 12
Law on Residential Premises Rent 28
Law on Residential Premises Rent 28.2
Civil Procedure Law 156
Civil Procedure Law 93
Civil Procedure Law 209
Civil Procedure Law 210
Civil Procedure Law 41
Civil Procedure Law 8
Civil Procedure Law 42
Civil Procedure Law 97
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. C 14032312

Arhīva nr. 323/13/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Gulbenē 2013.gada 9.septembrī

Gulbenes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese M.Bogdane,

ar tiesas sēžu sekretāri Valsts amatpersona

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /uzņēmuma nosaukums/ prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par zaudējumu piedziņu

un izlikšanu no dzīvokļa,

k o n s t a t ē j a:

2013.gada 2.maijā Gulbenes novada /uzņēmuma nosaukums/(turpmāk tekstā - prasītājs) iesniedzis Gulbenes rajona tiesā

prasības pieteikumu, 2013.gada 10.jūlijā iesniedzis prasības pieteikuma precizējumus. Prasībā, ņemot vērā precizējumus, prasītājs

norāda, ka starp prasītāju un /pers. A/ (turpmāk tekstā – atbildētāju) 2010.gada 26.martā ir noslēgts dzīvokļa /adrese/ īres līgums, kura

2.2.punkts nosaka īres maksas samaksas termiņu.

Līgumā kā īrnieka ģimenes loceklis ir ierakstīta /pers. B/, kura uz īres līguma noslēgšanas brīdi bija nepilngadīga.

Līguma 5.3.punktā parādnieks piekritis, ka par terminēto maksājumu kavējumu tiek aprēķināts nokavējuma līgumsods 1% apmērā

par katru dienu no kavētās summas.

Uz doto brīdi atbildētāja nav veikusi maksājumus par dzīvojamo telpu īri kopš 2011.gada oktobra un īres līguma termiņam beidzoties

(30.12.2010) nav arī atbrīvojusi dzīvokli un nodevusi prasītājam, bet joprojām to lieto, radot zaudējumus ikmēneša īres maksas

apmērā. Kopējā īres maksas parāda summa no 2011.gada oktobra līdz 2013.gada aprīlim sastāda Ls 250.13.

Ņemot vērā to, ka atbildētāja labprātīgi atteicās atbrīvot telpas, 2012.gada 11.oktobrī prasītājs nosūtīja atbildētājam vēstuli, ar

kurām brīdināja atbildētājas, ka parāda nenomaksāšanas gadījumā tiesā tiks celta prasība par parāda piedziņu un īres līguma

izbeigšanu.

Pēc vēstules saņemšanas nekādi maksājumi nav veikti un dzīvoklis nav ticis atbrīvots.

Pamatojoties uz Civillikuma 1770., 1774.,pantiem, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11., 11.1., 12.pantiem, 28.pantu un 28.2

panta pirmās daļas 1.punktu, prasītājs lūdz:

1. izlikt /pers. A/ un /pers. B/ no dzīvojamām telpām /adrese/ un viņu mantas, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas;

2. piedzīt no /pers. A/ kopumā Ls 250.13, kā zaudējumus par dzīvokļa lietošanu;

3. piedzīt no /pers. A/ samaksāto valsts nodevu Ls 50.00 apmērā;

4. piedzīt solidāri no atbildētājām valsts nodevu Ls 50.00 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.

Atbildētājas rakstveida paskaidrojumu par prasību nav sniegušas.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis nav ieradies. Iesniedzis tiesai rakstveida iesniegumu, lūdzot civillietu izskatīt bez prasītāja klātbūtnes,

norādot, ka prasība tiek uzturēta pilnā apmērā.

Atbildētājas uz tiesas sēdi nav ieradušās, par lietas izskatīšanas laiku un vietu viņām savlaicīgi paziņots, tiesas pavēstes

nosūtītas uz atbildētāju deklarētajām dzīvesvietas adresēm. Nekādi lūgumi, pieteikumi nav saņemti.

Tiesa secina, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu iespējams izskatīt bez pušu piedalīšanās tiesas

sēdē.

Pārbaudījusi lietai pievienotos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 192.pantam, tiesa ir tiesīga taisīt spriedumu tikai par likumā noteiktā kārtībā pieteiktajiem

prasījumiem, kas sastāda prasības priekšmetu, un tikai tādā apjomā, kādā tie izspriesti tiesas sēdē, tiesai, izskatot lietu pēc būtības.

Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 6.punkts uzliek prasītājam par pienākumu prasības pieteikumā norādīt likumu

(konkrētu tiesību normu), uz kura prasība pamatota. Tiesa pievienojas Civilprocesa likuma komentāros ( 414.lpp. Tiesu namu

aģentūra 2011) paustajam viedoklim, ka no minētā secināms, ka pieteikumos norādītās tiesību normas, izskatot prasību, ir saistošas

tiesai. Citādi prasītāja atsaucei uz likumiem nebūtu nekādas praktiskas nozīmes.

Prasība celta uz Civillikuma 1770., 1774.,pantiem, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11., 11.1., 12.pantiem, 28.pantu un 28.2

panta pirmās daļas 1.punktu. Tiesai nav tiesību grozīt prasības juridisko pamatu.

Sacīkstes principa īstenošanas apstākļos tiesa nesaskata likumīgu pamatu pēc savas iniciatīvas piemērot citu likumu, kas

pastāv un ko prasītājs varēja izvēlēties savu interešu aizsardzībai un kas dotu viņam vēlamo rezultātu.

No lietā iesniegtā Īres līguma nr.1592(lietas 7-8.lapa) redzams, ka atbildētāja /pers. A/ apņēmusies maksāt par dzīvokļa

/adrese/ īri un dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumiem saskaņā ar faktiski izpildīto darbu aprēķinu par katru kārtējo mēnesi, darīt to

noteiktā termiņā – līdz mēneša 25.datumam, tas paredzēts līgumu 2.2. punktā. Īres līgums noslēgts uz laiku līdz 2010.gada

30.novembrim. Līgumā kā īrnieka ģimenes loceklis ir ierakstīta /pers. B/.

Tiesa konstatē, ka prasība par atbildētāja izlikšanu no dzīvojamām telpām ir pamatota uz likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 28.

– īres līguma izbeigšana pēc izīrētāja iniciatīvas, kā arī uz 28.2 pantu, kurā noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres

līgumu izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk

nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot dzīvojamo telpu un

pamatpakalpojumus, saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Šāds prasības pamats neatbilst prasītāja aprakstītajiem faktiskajiem apstākļiem, proti, ka īres līguma termiņš beidzies

30.12.2010. No prasības pieteikuma nevar izsecināt, kāpēc īres līguma termiņam beidzoties 30.12.2010., prasītājs tikai vairāk kā pēc

diviem gadiem griežas ar prasību tiesā par atbildētāju izlikšanu. Prasītājs norādījis, ka atbildētāja nav veikusi maksājumus par

dzīvojamo telpu īri kopš 2011.gada oktobra. No minētā tiesa secina, ka starp pusēm ir turpinājušās īres tiesiskās attiecības,

neskatoties uz to, ka bija iestājies īres līguma termiņš.

Tiesa konstatē, ka Īres līguma termiņš uz prasības iesniegšanas dienu jau bija beidzis, taču prasītājs nav cēlis prasību par

īrnieka izlikšanu līguma termiņa iestāšanās dēļ. Arī apstākli, ka vēl 2012.gada 11.oktobrī prasītājs nosūtījis atbildētājām brīdinājumu,

kurā dod atbildētājam mēneša termiņu parāda nomaksai, norādīts, ka pretējā gadījumā tiks izbeigts īres līgums (lietas 11.-12.lapa).

Minēto tiesa vērtē kā piekrišanu turpināt īres attiecības pēc termiņa iestāšanās. Vērtējot prasītāja prasības pieteikumā norādītos

apstākļus saistībā ar atbildētāju rīcību neatbrīvojot īrētās telpas pēc līguma termiņa beigām, nav šaubu, ka arī no atbildētāju puses ir

saskatāma piekrišana turpināt īres attiecības ar prasītāju pēc līguma termiņa beigām. Tiesa, novērtējot abu pušu attieksmi pēc līguma

termiņa beigām, secina, ka nav likumīga pamata apmierināt prasību par atbildētāju izlikšanu no dzīvojamām telpām uz prasītāja

norādītā pamata, ja nav celts prasījums par īres tiesisko attiecību izbeigšanu.

Minēto apstākļu dēļ prasība ir noraidāma arī daļā par zaudējumu piedziņu. Turklāt, šajā daļā prasība pamatota ar Civillikuma

1770.pantu, kur noteikts, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantisks novērtējams pametums. Uz Civillikuma 1774.panta – nejaušs

zaudējums nevienam nav jāatlīdzina. Tādēļ, ja nejaušs šķērslis kavē kādu izpildīt uzņemto saistību, jāatzīst, it kā viņš būtu to izpildījis, ja

vien viņš līgumā nav uzņēmies nejaušības uzņemto saistību.

No pierādījumiem lietā, tiesa nekonstatē, ka atbildētājas būtu uzņēmušās nejaušības uzņemto saistību. Tiesa arī konstatē, ka uz šo

gadījumu nav attiecināmi Civillikuma 1774.panta izņēmumos norādītie panti.

Tā kā puses uz tiesas sēdi nav ieradušās, tiesai nav iespējams saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta ceturto daļu vērst

pušu uzmanību uz to, ka par atsevišķiem faktiem nav iesniegti pierādījumi. Šajā gadījumā tiesai nav ne tiesību, ne pienākuma atlikt

lietas izskatīšanu, jo šādu atlikšanas pamatu Civilprocesa likuma 209. un 210.pants neparedz.

Prasītājs, iesniedzot prasību tiesā, nomaksājis valsts nodevu Ls 50.00 apmērā, prasījumā par parāda piedziņu, to pamato

lietā iesniegtais maksājuma uzdevums (lietas 5.lapa), kā arī prasītājs nomaksājis valsts nodevu Ls 50.00 apmērā (lietas 5.lapa)

prasījumā par izlikšanu no dzīvokļa un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 4,40 (lietas 6. lapa), kopā Ls 104.40.

Civilprocesa likuma 41.pants nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Tā kā tiesa konstatē, ka prasība pilnībā ir noraidāma, tad nav likumīga pamata tiesas izdevumus

piedzīt no atbildētājām.

Taču tiesa secina, ka prasītāja samaksātā summa pilnībā nenosedz ierakstīto sūtījumu izdevumus, kas, saskaņā ar lietā

esošo uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem, sastāda Ls 9,99 (lietas 2.lapa). Starpība starp prasītāja sākotnēji

nomaksāto summu un faktiskajiem izdevumiem piedzenama no prasītāja, t.i., Ls 5,59 par labu valstij.

Vadoties no spriedumā norādītā un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 190.-193.pantiem, 204.1 pantu,

tiesa

nosprieda:

NORAIDĪT /uzņēmuma nosaukums/ prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par zaudējumu piedziņu un izlikšanu no

dzīvokļa.

Piedzīt no /uzņēmuma nosaukums/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu valstij Ls 5,59 (pieci lati 59

santīmi) ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, kas jāiemaksā sekojošā kontā: Tiesu administrācija Mūkusalas ielā 41b, Rīgā

NMR 90001672316 ar PVN apliekamās personas reģistrācijas Nr. LV 90001672316 saņēmēja iestāde; Valsts kase BIC kods:

TRELLV22 konta Nr. LV51TREL2190458019000, ekonomiskās klasifikācijas kods 21499. Kvīts par ar lietas izskatīšanu saistīto

izdevumu samaksu jāiesniedz Gulbenes rajona tiesas kancelejā.

Noteikt prasītājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā, sūdzību iesniedzot Gulbenes rajona tiesā.

tiesnese M.Bogdane