A420243322 / SKA-0436-25 · Augstākās tiesas Senāts

ECLI:LV:AT:2025:0805.A420243322.10.L

Lieta Nr. A420243322, SKA-436/2025

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2025.gada 5.augustā

[1] Senātā saņemta Ģenerālprokuratūras kasācijas sūdzība par Administratīvās apgabaltiesas 2024.gada

5.decembra spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas likvidējamās AS „ABLV Bank” pieteikums un uzlikts

pienākums Ģenerālprokuratūrai viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās atlīdzināt pieteicējai procesuālos

izdevumus 21 734,07euro apmērā, kas radušies kriminālprocesā Nr. 11816015618 par arestētās mantas glabāšanu.

[2] Ģenerālprokuratūra kasācijas sūdzībā norāda, ka tiesa ir nepamatoti sašaurinājusi vērtējamo kritēriju

loku un vērtējusi tikai to, vai bijuši izdevumi, un to, vai izdevumi saistīti ar valsts uzliktu pienākumu. Tiesa neesot

piemērojusi Kriminālprocesa likuma 367.pantu pēc tā būtības un jēgas. Ģenerālprokuratūra atzīmē, ka izdevumi,

kas radušies apsūdzētajam vai juridiskajai personai, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums uzsākt procesu piespiedu

ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai, nav atlīdzināmi no valsts budžeta, tieši pretēji – procesuālie izdevumi no šīm

personām tiek piedzīti. Kasācijas sūdzībā uzsvērts: arestēto līdzekļu konfiskācija pierāda, ka pieteicējas drošības

sistēmās bijuši tādi trūkumi, kuru dēļ arestēto finanšu līdzekļu noziedzīgais raksturs nav bijis pamanīts, pieļauto

pārkāpumu rezultātā bankas likvidācija bija neizbēgama. Papildus atzīmēts, ka Kriminālprocesa likuma 365.panta

ceturtā daļa neparedz arestēto naudas noguldījumu izņemšanu, bet tikai izdevumu operāciju pārtraukšanu. Arestēto

līdzekļu nošķirta glabāšana esot nepierādīts pieteicējas apgalvojums.

Kasācijas sūdzībā arī pausti iebildumi pret to, ka tiesa nav pamatojusi, kādēļ lietas materiāliem netika

pievienots lēmums par krimināllietas Nr. 11816008921 nodošanu tiesai (pierādījums par kriminālprocesu pret

pieteicējas bijušo vadību un pieteicējas līdzatbildību), kā arī atstājusi bez ievērības tās lūgumu par tiesvedības

apturēšanu līdz minētās krimināllietas izskatīšanai. Tāpat norādīts, ka likumdevējs ir apsvēris iespēju arestētos

līdzekļus glabāt kontā Valsts kasē un nav to ietvēris Kriminālprocesa likumā.

[3] Senāts līdzīgā gadījumā ir atzinis: ja lēmums par mantas arestu ierobežo pieteicējas rīcību ar arestēto

mantu un pieteicēja arestētos bezskaidras naudas līdzekļus var tikai turpināt glabāt, bet tai nav iespēju ar šiem

līdzekļiem rīkoties, tieši lēmums par mantas arestu bija tas, kas šādu glabāšanu uz noteiktu laiku padarīja par

pieteicējas pienākumu. Attiecīgi izdevumi par šādu līdzekļu glabāšanu vairs nav uzskatāmi par likvidācijas

izdevumiem, bet gan par izdevumiem, kas radušies, izpildot lēmumu par mantas arestu (Senāta 2025.gada

30.jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-230/2025,ECLI:LV:AT:2025:0630.A420248322.12.S, 9.punkts).

Minētajā lietā Senāts arī norādījis: pieteicēja nav konkrētā kriminālprocesa dalībniece, bet izpilda tikai

atsevišķu kriminālprocesa virzītāja uzdevumu – glabāt arestētos līdzekļus. Lietā par procesuālo izdevumu, kas

radušies, izpildot šo uzdevumu, atlīdzināšanu tiek pārbaudīts tikai un vienīgi tas, kādus izdevumus uzdevuma

izpilde pieteicējai ir radījusi. Tas, vai un kādus pārkāpumus pieteicēja kā kredītiestāde ir pieļāvusi savā darbībā, ir

jārisina atsevišķā procesā, kurā nepieciešamības gadījumā ir jāapsver arī jautājums par pieteicējas nodarīto

zaudējumu piedziņu. Tam, kādi apstākļi ietekmēja lēmuma par mantas arestu pieņemšanu un pieteicējas likvidācijas

uzsākšanu, izskatāmā jautājuma kontekstā nav izšķirošas nozīmes. Tieši lēmums par mantas arestu ierobežoja

pieteicējas rīcību un liedza pieteicējai bezskaidras naudas līdzekļus izmantot vai glabāt citādi (turpat, 10.punkts).

[4] Senatoru kolēģija norāda, ka pārsūdzētajā spriedumā ir paskaidrots, kādēļ konstatējama atbilstība visiem

nepieciešamajiem kritērijiem, lai atlīdzinātu pieteicējai radušos procesuālos izdevumus. Tiesa citstarp ir secinājusi:

konkrētajā gadījumā pieteicējai arestētos līdzekļus bija nepieciešamas nodalīt no likvidācijas procesa, pieteicēja

varēja tos tikai glabāt, bet ne rīkoties kādā citā veidā (pārsūdzētā sprieduma 15.punkts). Lai gan kasācijas sūdzībā

pausti iebildumi pret vairākiem no apsvērumiem, ko tiesa ir izmantojusi savā argumentācijā, neviens no tiem pats

par sevi nav bijis izšķirošs lietas iznākumam. No kasācijas sūdzības nav saprotams, vai un kādā veidā kasācijas

sūdzībā minētie apstākļi un paustie iebildumi, pēc Ģenerālprokuratūras domām, ietekmē pieteicējas pienākumu

glabāt lēmumā par mantas arestu noteikto naudas līdzekļu summu, to neizmantojot citā veidā, un maksāt par

glabāšanu.

Tāpat atzīstams: pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam tam, vai pieteicēja, tās vadība ir pieļāvusi

pārkāpumus, tostarp noziedzīgu nodarījumu, savā darbībā, izskatāmā jautājuma kontekstā nav nozīmes. Līdz ar to

nav pamata uzskatīt, ka kasācijas sūdzībā norādītie iespējamie tiesas pieļautie procesuālie pārkāpumi saistībā ar

pierādījumu nepievienošanu un tiesvedības neapturēšanu liedza ņemt vērā kādus lietas izšķiršanai būtiskus

apstākļus un attiecīgi varētu būt ietekmējuši lietas iznākumu. Arī tiesas norādei par iespēju arestētos līdzekļus

glabāt citā veidā nav tiešas ietekmes uz lietas iznākumu, tā pausta tikai papildinoši, apsverot citus iespējamos

procesa virzītāja rīcības modeļus.

[5] Apkopojot minēto, senatoru kolēģija atzīst: kasācijas sūdzībā minētie iebildumi nerada šaubas par

pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu, turklāt pārsūdzētajā spriedumā paustie secinājumi saskan ar Senāta atziņām

līdzīgā gadījumā. Lietai arī nav nozīmes judikatūras veidošanā. Tādējādi kasācijas tiesvedību šajā lietā ir atsakāms

rosināt.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro daļu un 338.1panta otrās daļas 2.punktu,

senatoru kolēģija

nolēma

atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar Ģenerālprokuratūras kasācijas sūdzību par Administratīvās

apgabaltiesas 2024.gada 5.decembra spriedumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senatore Dz. Amerika Senators E. Darapoļskis Senatore L. Slica