Court dismissed appeal against fine for failing to undergo mandatory firearm health checks.

ECLI:LV:AIRT:2017:1116.1A07002017.3.S

Lietas Nr.1A07002017

Lietas arhīva Nr. 1A-0020-17/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2017. gada 16. novembrī

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese S. Daukšte rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/ sūdzībā par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes

2017. gada 19.septembra lēmumu Nr.

Aprakstošā daļa

[1] 2017. gada 1. martā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Atļauju sistēmas grupas inspektors Imants

Voitiņš sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. /numurs/ (turpmāk- protokols) par to, ka 2017. gada 1. martā plkst. 10.50, izskatot

administratīvo lietu Nr. /numurs/ no 12.01.2017. , tika konstatēts, ka /pers. A/, p.k. /personas kods/, dzīv. Jaunjelgavas novada /adrese/, kas ir

šaujamieroča turētājs un saņēmis attiecīgā šaujamieroča glabāšanas atļauju Nr. /numurs/, laika posmā no 26.01.2016. līdz šim brīdim nav veicis kārtējo

veselības pārbaudi šaujamieroču glabāšanai un nēsāšanai, ar ko neizpilda atļaujas darbības laikā pildāmas prasības. Ar ko /pers. A/ pārkāpa “Ieroču un

speciālo līdzekļu aprites likuma” 18.1 panta trešo daļu un MK noteikumu Nr. 1011 “Ieroču atļauju noteikumi, kā arī ieroču izņemšanas un iznīcināšanas

noteikumi” 158.1. apakšpunktā noteiktās prasības. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 183.3 pantā (lietas

15. lapa). /pers. A/ 2017. gada 16. martā ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa priekšnieka Z. Januševska lēmumu

piemērots naudas sods 100,00 euro apmērā, atņemot šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesības

uz vienu gadu (lietas 11.-13. lapa).

[2] 2017. gada 5. aprīlī /pers. A/ par minēto Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa priekšnieka Z. Januševska

2017. gada 16. martā lēmumu iesniedzis sūdzību augstāk stāvošā iestādē (lietas 9.lapa). 2017. gada 3. maijā, izskatot /pers. A/ sūdzību, Valsts

policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks K. Rekscs (turpmāk- Iestāde) nolēma 2017. gada 16. marta Valsts policijas Zemgales

reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa priekšnieka Z. Januševska lēmumu Nr. /numurs/ administratīvā pārkāpuma lietā Nr. /numurs/ grozīt Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 183.3 panta sankcijas ietvaros, piemērojot naudas sodu 35 euro apmērā un atņemot šaujamieroča vai lielas

enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesības uz vienu gadu (lietas 1.-5. lapa).

[3] 2017. gada 10. jūlijā Aizkraukles rajona tiesa, izskatot /pers. A/ sūdzību par Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieka K.

Reksca 2017. gada 3. maija lēmumu Nr. /numurs/, pieņēma lēmumu atcelt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieka 2017.

gada 3. maija lēmumu Nr. /numurs/ administratīvā pārkāpuma lietā Nr. /numurs/un 2017. gada 16. marta Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes

Jēkabpils iecirkņa priekšnieka lēmumu Nr. /numurs/ (administratīvā pārkāpuma protokols Nr. /numurs/) un lietu nosūtīt Valsts policijas Zemgales

reģiona pārvaldei jaunai izskatīšanai, jo šajā administratīvā pārkāpuma lietā tika pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā pārkāpuma

lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas laiku un vietu.

[4] 2017. gada 7. augustā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirknī izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu

Nr. /numurs/ un /pers. A/ par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 183.3 pantā paredzēto pārkāpumu piemērots naudas sods 35,00 EUR

apmērā (lietas 79.-80. lapa).

[5] Par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa 2017. gada 7. augusta lēmumu /pers. A/ 2017. gada 21. augustā

iesniedza sūdzību Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē ( lietas 86.-87.lapa).

[6] 2017. gada 19. septembrī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks, Kārtības policijas priekšnieks K.

Rekscs ( turpmāk- Iestāde) izskatīja /pers. A/ sūdzību un Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa 2017. gada 7. augusta lēmumu

atstāja negrozītu, bet /pers. A/ sūdzība tika noraidīta.

[6.1] Iestāde, izskatot lietu, secinājusi, ka lietā ir strīds par to, vai /pers. A/ ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 183.3

pantā paredzēto pārkāpumu, vai viņam sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols un piemērotais administratīvais sods ir pamatots un samērīgs ar

izdarīto pārkāpumu.

[6.2] Izvērtējusi lietā esošos pierādījumus un atsaucoties uz Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 18.1 pantu un Ministru kabineta

noteikumu Nr.1011 “Ieroču atļauju noteikumi, kā arī ieroču izņemšanas un iznicināšanas kārtība” ( turpmāk – MK Noteikumi Nr. 1011) 158.1. punktu,

Iestāde secinājusi, ka 2016. gada 25. janvārī SIA “Aizkraukles slimnīca” /pers. A/ izsniegtajai medicīniskajai izziņai Nr. /numurs/ beidzies termiņš un viņš

kārtējo veselības pārbaudi, kas veicama fiziskām personām, kuras saņēmušas ieroču glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju vai atļauju darbam ar

ieročiem, nav veicis. Iestāde atzinusi, ka derīgu medicīnisko izziņu fiziskā persona /pers. A/, kas glabā medību ieroci, nav saņēmis.

[6.3] Iestāde nepiekrīt sūdzības iesniedzēja viedoklim, ka medicīnisko pārbaudi pēc būtības veic cilvēkiem neatkarīgi no viņa statusa, līdz

ar to sūdzības iesniedzēja rīcība 2015. gada 31. jūlijā un 2016. gada 27. jūlijā, izejot kārtējo veselības pārbaudi ārstniecības iestādē VSIA “Iekšlietu

ministrijas poliklīnika”, kuru veica Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisija, izvērtējot viņa veselības stāvokli un nekonstatējot medicīniskās

pretindikācijas, atbilst normatīvo aktu – Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 18.1 panta pirmās un trešās daļas, MK noteikumu Nr. 1011 158.1.

apakšpunkta prasību saturam un jēgai un norāda turpmāk minēto.

[6.3.1] Personai veikto medicīnisko pārbaužu mērķis var būt dažāds. Veselības pārbaudi personām, kuras saņēmušas ieroču glabāšanas,

nēsāšanas vai kolekcijas atļauju, atļauju darbam ar ieročiem vai šaušanas instruktora sertifikātu, tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 22.

jūlija noteikumiem Nr. 48 Noteikumi par veselības pārbaudēm personām, kas glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem” kurā, veicot personas

vispārējā veselības stāvokļa pārbaudi, izvērtē un sniedz atzinumu arī par medicīniskām pretindikācijām ieroču glabāšanai ( nēsāšanai).

[6.3.2] Attiecībā uz veselības pārbaudi, ko /pers. A/ izgājis VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika” Iestāde lēmumā norādījusi, ka /pers.

A/ kā Valsts policijas amatpersonai ir pienākums veikt notiektos veselības izmeklējumus, kas nepieciešami atzinuma sniegšanai par amatpersonas

veselības stāvokļa atbilstību dienesta pienākumu izpildei. Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija ir poliklīnikas struktūrvienība, kas

veic Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu un amatpersonu amatu kandidātu veselības pārbaudes, lai

noteiktu veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību atbilstību veicamajiem amata pienākumiem. Veselības stāvokļa pārbaude un atzinuma sniegšana

notiek saskaņā ar 2006. gada 21. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 970 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un

ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un

psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kartību”( turpmāk- Noteikumi Nr. 970). No minētā Iestāde secina,

ka veicot kārtējo veselības pārbaudi ārstniecības iestādē VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika”, kuru veica Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija,

/pers. A/ bija ieguvis atzinumu par to, ka viņa veselības stāvoklis atbilst dienesta pienākumu izpildei, nevis veicamajai veselības pārbaudei fiziskai

personai, kas glabā ( nēsā) ieročus ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 18.1 panta izpratnē. Lietas materiāliem ir pievienota /pers. A/ veselības

pārbaudes lapas kopija, kuru 2016. gada 27. jūlijā parakstījusi Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisijas ārstu komisijas vadītāja I. Čevera, sniedzot

atzinumu, ka amatpersonas veselības stāvoklis atbilst dienestam un amatam.

[6.3.3] Iestāde lēmumā norāda, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu veselības pārbaudes tiek veiktas atbilstoši MK

Noteikumiem Nr. 970, kur veselības pārbaudes apjoms, lai noteiktu veselības stāvokļa atbilstību veicamajiem amata pienākumiem, visiem

pārbaudāmajiem noteikts vienāds, ņemot vērā arī to, ka policijas darbiniekam dienesta pienākumu pildīšanai saskaņā ar likumu ir tiesības pastāvīgi glabāt

un nesāt šaujamieroci, taču konkrēti nesaņemot informāciju, vai pārbaudāmajai amatpersonai dienesta pienākumu pildīšanai ir piestiprināts dienesta

ierocis.

[6.3.4] Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 25. panta otrajā daļā noteikts, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, valsts drošības

iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku Jaunsardzes un Informācijas centra, Latvijas Bankas Apsardzes pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta Ieslodzījumu

vietu pārvades, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, ostas policijas un pašvaldības policijas īpašumā ( valdījumā) esošo ieroču un speciālo

līdzekļu glabāšanas, nēsāšanas, izmantošanas un pielietošanas kartību nosaka šo institūciju darbību reglamentējošie normatīvie akti, bet kartību, kādā

minētās institūcijas iegādājas un realizē ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus, nosaka Ministru kabinets.

[6.3.5] Saskaņā ar MK Noteikumu Nr. 1011 tiesību normām, ir atšķirīga kārtība kādā izsniedz ieroču glabāšanas un nēsāšanas atļauju

fiziskai personai un kādā- juridiskai personai, kā arī minētais normatīvais akts reglamentē dienesta ieroču nēsāšanas atļaujas izsniegšanas kārtību.

Saskaņā ar likuma “Par policiju”14. panta otro daļu policijas darbinieka rīcībā esošā šaujamieroča un nēsāšanas noteikumu un kartības noteikšana ir

deleģēta Iekšlietu ministram. Ņemot vērā šo deleģējumu, ir izdoti Iekšlietu ministrijas 2006. gada 4. janvāra noteikumi Nr. 1 “Noteikumi par kartību,

kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs tiek veikta bruņojuma saņemšana, glabāšana, uzskaite, izsniegšana dienesta pienākumu pildīšanai, nēsāšana

un pielietošana” un Valsts policijas 2011. gada 5. jūlija iekšējie noteikumi Nr. 10 “Noteikumi par bruņojuma aprities kārtību Valsts policijā un valsts

policijas koledžā”.

[6.3.6] Lēmumā noradīts, ka /pers. A/ kā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonai, kurai izsniegta dienesta ieroča nēsāšanas

atļauja, ir saistoši spēkā esošie tiesību akti par dienesta ieroča saņemšanu, glabāšanu, nēsāšanu un pielietošanu, kā arī iekšējie noteikumi un disciplinārie

reglamenti, par kuru prasību neievērošanu amatpersona ir saucama pie disciplināratbildības, gan arī kā fiziskai personai saistošas ar likumu noteiktās

prasības tai piešķirtās ieroču glabāšanas atļaujas laikā, par kuru prasību neizpildi persona ir saucama pie administratīvās atbildības uz vispārīgiem

pamatiem.

[6.3.7] Ņemot vērā minēto, Iestāde konstatē, ka /pers. A/ kā fiziskai personai un šaujamieroča glabāšanas atļaujas saņēmējam, kura

īpašumā ir medību ierocis, bija pienākums veikt kārtējo veselības pārbaudi saskaņā ar MK Noteikumu Nr. 418 prasībām, kā to nosaka Ieroču un

speciālo līdzekļu aprites likuma 18.1 panta trešā daļa un MK Noteikumu Nr. 1011 158.1. punkts. Normatīvais regulējums neparedz izņēmuma

gadījumus amatpersonām, t.sk, Valsts policijas amatpersonām, kuras veikušas kārtējo veselības pārbaudi veselības stāvokļa atbilstībai dienesta

pienākumu izpildei. Līdz ar to /pers. A/ darbībās pamatoti konstatēts administratīvā pārkāpuma sastāvs, par ko paredzēta atbildība Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 183.3 pantā.

[6.3.8] Izvērtējot lietas materiālus, Iestāde atzinusi, ka lēmums Nr. /numurs/ administratīvā pārkāpuma lietā, konstatējot /pers. A/ vainu

administratīvajā pārkāpumā, par ko paredzēta administratīva atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 183.3 pantā, ir tiesisks un pamatots.

[6.3.9] Atsaucoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22. un 32.pantu, atbilstoši šī kodeksa 34. panta pirmās daļas 1.

punktam, Iestāde konstatējusi /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli, un atbilstoši šī kodeksa 33. panta pirmās daļas 2. punktam - arī atbildību

mīkstinošu apstākli, ka /pers. A/ ir novērsis pārkāpumu. Par pārkāpumu viņam piemērots minimālais par to paredzētais sods – naudas sods 35 EUR

apmērā ( lietas 90.-93.lapa).

[7] 2017. gada 16. oktobrī Aizkraukles rajona tiesā saņemta /pers.A/ 2017. gada 5. oktobra sūdzība administratīvā pārkāpuma lietā Nr.

/numurs/

[7.1] Sūdzības iesniedzējs norāda, ka pārsūdz Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks, Kārtības policijas

priekšnieka K. Reksca 2017. gada 19. septembra lēmumu turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[7.1.1] Citējot sūdzībā ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 2. un 5. pantu, arī 5.panta 2. un 4. punktu, 18. 1 panta pirmo un trešo

daļu, sūdzības iesniedzējs norāda, ka no minētajām likuma normām izriet, ka neatkarīgi no ieroču atļaujas glabāšanas (nēsāšanas) atļaujas vieda,

personai, t.sk., amatpersonai, kura saņēmusi šādu atļauju ir obligāti jāizpilda Ieroču uz speciālo līdzekļu aprites likuma 18.1 pantā noteiktās prasības.

[7.2] Sūdzības iesniedzējs norāda, ka Valsts policija viņam 2001. gada 12. februārī ir izsniegusi šaujamieroča glabāšanas atļauju un

dienesta ieroci, kura pastāvīgas nēsāšanas un glabāšanas atļauja viņam piešķirta saskaņā ar likuma “Par policiju” 14.panta otro daļu. Dienesta ieroci

pastāvīgi glabājot kopā ar īpašumā esošo medību bisi IŽ-12, /adrese/. Tādējādi viņam ir divas šaujamieroču glabāšanas atļaujas, viena, kuru izsniegusi

valsts policija, otra, kura viņam piešķirta saskaņā ar likumu. Pie tam, otrā atļauja dod tiesības arī nēsāt dienesta ieroci.

[7.3] 2016. gada 25. janvāri beidzās medicīniskās izziņas Nr. /numurs/, ko sūdzības iesniedzējam izdeva SIA “Aizkraukles slimnīca”

medicīniskā komisija, izejot kārtējo veselības pārbaudi, kā persona, kura saņēmusi ieroča glabāšanas atļauju.

[7.3.1] 2015. gada 31. jūnijā, sūdzības iesniedzējs, tajā skaitā arī kā persona, kura saņēmusi ieroču glabāšanas atļauju, veicis kārtējo

veselības pārbaudi ārstniecības iestādē VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika”, kuru veica Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija. Tā, izvērtējot

sūdzības iesniedzēja veselības stāvokli, nekonstatējot medicīniskās kontrindikācijas, cita starpā atzina, ka tas atbilst ieroču glabāšanai un nēsāšanai.

Minētais atzinums ir derīgs vienu gadu. 2016. gada 27. jūlijā savlaicīgi atkārtoti veicis minēto veselības pārbaudi minētajā medicīnas iestādē un saņēmis

analoģisku atzinumu, kurš derīgs līdz 2017. gada 26. jūlijam.

[7.3.2] Tādējādi sūdzības iesniedzējs uzskata, ka kā persona, kura saņēmusi ieroču glabāšanas un nēsāšanas atļauju, savlaicīgi, un arī uz

pašreizējo brīdi, ir izpildījis Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 18.1 panta pirmās un trešās daļas, Ministru kabineta Noteikumu Nr. 1011 “Ieroču

atļauju noteikumi, kā arī ieroču izņemšanas un iznicināšanas kārtība” 158.1. apakšpunkta prasības atbilstoši minēto normatīvo aktu saturam un jēgai.

[7.3.3] Par minēto izieto medicīnisko pārbaudi vairākkārt mutiski informējis Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kartības policijas

biroja prevencijas nodaļas atļauju sistēmas inspektori D. Markus, lūdzot nepieciešamības gadījumā datus par viņa veselības stāvokļa atbilstību ieroču

glabāšanai (nēsāšanai) ievadīt ieroču reģistrā. Neskatoties uz to D. Markus šos datus neievadīja. Ņemot vērā minēto 2016. gada 6. decembrī Valsts

policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirknī iesniedzis rakstisku iesniegumu, norādot ziņas, ka kārtējo veselības pārbaudi izgājis

ārstniecības iestādē VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika” un tā veikta Centrālajā medicīniskās ekspertīzes komisijā, lūdzot ziņas par veselības stāvokļa

atbilstību šaujamieroča glabāšanai ievadīt ieroču reģistrā. Uz šo iesniegumu saņēmis atbildi, kurā, sagrozot iesnieguma jēgu, bija nepatiesi noradīts, ka viņš

atsakās veikt veselības pārbaudi un izteikti draudi ar administratīvo atbildību gadījumā, ja mēneša laikā neiziešot kārtējo veselības pārbaudi.

[7.3.4] Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka amatpersonas secinājums, ka VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika” Centrālajā medicīniskās

ekspertīzes komisijā izietā veselības pārbaude atbilst tikai dienesta pienākumu izpildei, nevis veicamajai veselības pārbaudei fiziskai personai, kas glabā (

nēsā) ieročus Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 18.1 panta izpratnē, ir aplams, jo medicīnisko pārbaudi pēc būtības veic cilvēkiem neatkarīgi no

viņa statusa. Pie tam Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve 2017. gada 10. jūlijā tiesas sēdē Aizkraukles rajona tiesā atzinusi, ka VSIA

“Iekšlietu ministrijas poliklīnika” Centrālajā medicīniskās ekspertīzes komisijā izietā kārtējā veselības pārbaude, kuru regulāri veicis, nosaka arī personas

veselības stāvokļa atbilstību ieroču glabāšanai (nēsāšanai).

[7.4] Sūdzības iesniedzējs sakarā ar to, ka lietā nav Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 183.3 panta paredzētā pārkāpuma

sastāva, lūdz izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu Nr. /numurs/ (lietas 98. lapa).

[8] Ar Aizkraukles rajona tiesas 2017. gada 17. oktobra lēmumu lietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā 2017. gada 16. novembrī

(lietas 104. lapa). 2017. gada 17. oktobrī lietas dalībnieki informēti par sūdzības izskatīšanu rakstveida procesā, vienlaikus izskaidrojot tiesības līdz

2017. gada 3. novembrim iesniegt paskaidrojumus, pieteikt lūgumu par lietas izskatīšanu tiesas sēdē (lietas 105.-108. lapa).

[9] Lietas dalībnieki nav pieteikuši lūgumu lietu izskatīt tiesas sēdē un nav pieteikuši noraidījumus.

[10] Sūdzības iesniedzējs un Iestāde tiesai nav snieguši rakstveida paskaidrojumus.

Motīvu daļa

[11] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka /pers. A/ sūdzība ir nepamatota un noraidāma.

[12] Sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības par Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 18.1 panta trešās daļas un

MK Noteikumu Nr. 1011 “Ieroču atļauju noteikumi, kā arī ieroču izņemšanas un iznicināšanas kārtība” 158.1. apakšpunktu pārkāpumu un viņam

piemērots administratīvais sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 183.3 pantu.

[13] Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 18.1 panta trešā daļa noteic, ka kārtējo veselības pārbaudi personām, kuras saņēmušas

ieroču glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju, atļauju darbam ar ieročiem vai šaušanas instruktora sertifikātu, veic ik pēc viena līdz pieciem gadiem

atkarībā no personas veselības stāvokļa.

[14] Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1011 “Ieroču atļauju noteikumi, kā arī ieroču izņemšanas un iznicināšanas

kārtība” 158. punktā noteikts, ka fiziskā persona, kura saņēmusi ieroču glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju, izpilda šādas prasības: 158.1. pirms

kārtējās veselības pārbaudes termiņa beigām ārstniecības iestādē iziet kārtējo veselības pārbaudi, kas veicama personām, kuras saņēmušas ieroču

glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju vai atļauju darbam ar ieročiem;[..]

[15] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 183.3 pants paredz administratīvo atbildību fiziskai personai par tādu prasību neizpildi,

kuras jāpilda ieroču glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļaujas darbības laikā.

[16] Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 183.3 pantu,

jākonstatē, ka personai ir ieroču glabāšanas (nēsāšanas) atļauja un persona šīs atļaujas darbības laikā nav ievērojusi prasības, kuras tai jāpilda šīs

atļaujas darbības laikā.

[17] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta devītā daļa noteic, ka tiesa izskatot administratīvā pārkāpuma lietu izlemj

šādus jautājumus: 1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums; 2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā; 3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu; 4) vai ir apstākļi, kas apstiprina vai mīkstina atbildību; 5) kāds

administratīvais sods piemērojams personai; 6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams; 7)

kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīva pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.

[18] Tiesa lietā konstatē šādus pierādījumus.

[18.1] Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja atļauju sistēmas grupas inspektores Diāna Markus 2017. gada

12. janvāra ziņojums, no kura zināms, ka 2016. gada 6. decembrī konstatēts, ka /pers. A/ 2016. gada 25. janvārī ir beidzies kartējas medicīniskās

pārbaudes kā personai, kura saņēmusi medību ieroča glabāšanas atļauju, termiņš, tātad viņš ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

183.3 pantā paredzēto pārkāpumu (lietas 19. lapa).

[18.2] /pers. A/ Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja prevencijas nodaļas atļauju sistēmas grupas

inspektorei D. Markus adresēts 2016. gada 6. decembra iesniegums, kurā inspektore informēta par to, ka 2016. gada 26. jūlijā, ņemot vērā to, ka

viņam kā Valsts policijas amatpersonai ir piestiprināts dienesta šaujamierocis ar tiesībām to nesāt un glabāt, izgājis kārtējo veselības pārbaudi

ārstniecības iestādē VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika”, kur Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija veselības pārbaudes atzinumā konstatējusi,

ka viņa veselības stāvoklis atbilst dienesta pienākumu izpildei, tādējādi nekonstatējot arī medicīniskās pretindikācijas, kuru dēļ viņš nebūtu spējīgs nēsāt,

glabāt vai lietot šaujamieroci. Tādejādi esot izpildījis MK noteikumu Nr.1011 “Ieroču atļauju noteikumi, ka arī ieroču izņemšanas un iznicināšanas

kārtība”158.1. apakšpunkta noteikto prasību arī attiecībā uz viņam izsniegto medību šaujamieroča glabāšanas atļauju Nr. /numurs/ Ņemot vērā minēto,

lūdz inspektori ziņas par viņa veselības stāvokļa atbilstību šaujamieroča glabāšanai ievadīt ieroču reģistrā (lietas 21. lapa). Iesniegumam pievienota

darbinieka veselības kartes sērija A1 Nr. /numurs/ uz /pers. A/ vārda kopija, no kuras zināms, ka tā izsniegta 2016. gada 27. jūlijā un derīga līdz 2017.

gada 26. jūlijam (lietas 22. lapa).

[18.3] 2016. gada 12. decembra Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa priekšnieka atbilde uz /pers. A/ 2016.

gada 6. decembra iesniegumu, kurā noradīts, ka /pers. A/ veselības pārbaudes termiņš beidzies 2016. gada 25. janvārī, un atsaucoties uz Ieroču un

speciālo līdzekļu aprites likuma 18.1 pantu un MK noteikumu Nr.1011 “Ieroču atļauju noteikumi, ka arī ieroču izņemšanas un iznīcināšanas

kārtība”158.1. apakšpunkta, norāda, ka minētājas tiesību normās nav paredzēti izņēmumi personām, kurām jāveic medicīniskā pārbaude. /pers. A/

informēts par iespējamo administratīvo atbildību un norādīts, ka viņam mēneša laikā jāveic medicīniskā pārbaude un par to jāinformē atļauju sistēmas

grupas inspektori (lietas 23., 24.lapa).

[18.4] No 2017. gada 13. janvāra un 1. marta izdrukas no Informācijas centra datu bāzes “Veselības pārbaužu ievade” zināms, ka /pers.

A/ veicis kārtējo medicīnisko pārbaudi 2011. gada 25. janvārī un datums, līdz kuram veicama kārtējā veselības pārbaude -2016. gada 25. janvāris

(lietas 20., 38.lapa).

[18.5] No 2017. gada 21. aprīļa izdrukas no Informācijas centra datu bāzes “Veselības pārbaužu ievade” zināms, ka /pers. A/ veicis

kārtējo medicīnisko pārbaudi 2017. gada 4. aprīlī un datums, līdz kuram veicama kārtējā veselības pārbaude – 2022. gada 4. aprīlis (lietas 39.lapa).

[18.6] 2015. un 2016. gada Kandidāta/amatpersonas veselības pārbaudes lapas. No pārbaudes lapām zināms, ka Aizkraukles iecirkņa

Kārtības policijas nodaļas inspektors/pers.A/ 2015. gada 8. jūnijā un 2016 gada 3. jūnijā nosūtīts uz amatpersonas obligāto periodisko veselības

stāvokļa pārbaudi. Abos nosūtījumos 5. ailē ”Papildinformācija” nekāda papildinformācija, tajā skaitā arī 5.2.1 ailē “Ieroča nēsāšana un lietošana” nav

noradīta. /pers. A/ medicīnisko pārbaudi par amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam izgājis un saskaņā ar ārstu komisijas

2015. gada 31. jūlija un 2016. gada 27. jūlija atzinumu viņa veselības stāvoklis atbilst dienestam un amatam (lietas 48., 49. lapa).

[19] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244. pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās

pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

[20] Lietā ir strīds par to, vai /pers. A/, ņemot vērā to, ka viņš ir Valsts policijas amatpersona, kurai ir atļauja nēsāt un glabāt dienesta

ieroci, neskatoties uz to, ka viņš ir veicis kārtējo obligāto veselības pārbaudi kā policijas darbinieks, ir pienākums veikt arī veselības pārbaudi kā

personai, kurai izsniegta atļauja glabāt šaujamieroci.

[20.1] Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka viņam nav pienākums veikt šo veselības pārbaudi, jo viņš kā Valsts policijas darbinieks, kuram

dienesta pienākumu veikšanai atļauja glabāt un nēsāt dienesta ieroci, ir veicis kārtējo obligāto veselības pārbaudi.

[20.2] Iestāde savukārt uzskata, ka /pers. A/, neskatoties uz to, ka viņš veicis obligāto veselības pārbaudi kā policijas amatpersona, bija

pienākums veikt medicīnisko pārbaudi kā personai, kurai izsniegta atļauja glabāt šaujamieroci.

[21] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā

ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

[21.1] Tiesa atzīst, ka iestādes Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, līdz ar to tiesa pievienojas iestādes Lēmuma

motivācijai (skat. šī sprieduma [6] punktu) un atkārtoti to nenorāda.

[22] Par sūdzības iesniedzēja sūdzības argumentiem tiesa papildus norāda turpmāk minēto.

[22.1] Prasības personām, kas saņēmušas ieroča glabāšanas ( nēsāšanas) atļauju noteic Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums,

Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1011 “Ieroču atļauju noteikumi, kā arī ieroču izņemšanas un iznicināšanas kārtība” un

Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumi Nr. 418 “Noteikumi par veicamajām pārbaudēm personām, kas glabā ( nēsā) ieročus un veic darbu

ar ieročiem” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 418).

[22.2] Savukārt kartību, kādā Valsts policijas amatpersonas veic medicīnisko pārbaudi, noteic 2006. gada 21. novembra Ministru

kabineta noteikumi Nr. 970 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta

pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību

pārbaudes kārtību” (turpmāk - MK Noteikumi Nr. 970) , kas izdoti saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes

amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. panta 3. punktu, 8. panta piekto daļu un 16. panta ceturto daļu.

[22.3] Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 18.1 pants noteic, ka veselības pārbaudi personām, kas saņēmušas šaujamieroča

glabāšanas atļauju veic, lai izvērtētu fiziskās personas veselības stāvokļa atbilstību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) vai darbam ar ieročiem un noteiktu, vai

personai nav diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība, uzvedības traucējumi, fiziski trūkumi, kuru dēļ

persona nav spējīga lietot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci (turpmāk — medicīniskās pretindikācijas).

[22.4] Kārtību, kādā veic veselības pārbaudes personām, kas glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem, medicīniskās pretindikācijas

ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem un kārtību, kādā nosaka kārtējās veselības pārbaudes termiņu, prasības un kārtību, kādā personu

nosūta uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, nosaka MK Noteikumi Nr. 418. Šajos noteikumos ir noteiktas medicīniskās pretindikācijas ieroču

glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem, kā arī tas, ka

personas pirmreizējo vai kārtējo veselības pārbaudi pēc viņas izvēles veic ģimenes ārsts, kura pacientu sarakstā persona ir reģistrēta un kura

veselības aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus vai ārstniecības iestādē izveidota ārstu komisija, kuru vada ģimenes ārsts vai internists un kuras sastāvā ir

neirologs, oftalmologs, otolaringologs, ķirurgs vai traumatologs ortopēds, psihiatrs un narkologs.

[22.5] Saskaņā ar MK Noteikumiem Nr. 418 pirmreizējās vai kārtējās veselības pārbaudes laikā ģimenes ārsts, psihiatrs un narkologs

vai ārstu komisija:1) izvērtē personas veselības stāvokli, medicīnisko pretindikāciju esību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem un, ja

nepieciešams, nosūta personu veikt papildu izmeklējumus vai psiholoģisko īpašību pārbaudi pie klīniskā psihologa, kā arī pieprasa citu specialitāšu ārstu

atzinumus vai ģimenes ārsts nosūta personu uz ārstu komisiju, ja tas nepieciešams konkrētās personas veselības stāvokļa izvērtēšanai; 2) izsniedz

atzinumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību par personas veselības stāvokli (Izraksts no

stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes.

[22.6] Atzinumā norāda 1) datumu, kad veicama kārtējā veselības pārbaude, ja veselības pārbaudē personai nekonstatē medicīniskās

pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem; 2) medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar

ieročiem; 3) izdara attiecīgu atzīmi, ja personai nepieciešami redzes korekcijas vai aizsardzības līdzekļi, dzirdes palīgierīces, locekļu protēzes vai ortozes.

[23] Savukārt MK Noteikumi Nr. 970 nosaka prasības attiecībā uz veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām Iekšlietu ministrijas

sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un kārtību, kādā personai veic veselības stāvokļa un

psiholoģisko īpašību pārbaudi.

[23.1] Lai sniegtu atzinumu par kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību atbilstību dienestam, Centrālā

medicīniskās ekspertīzes komisija izvērtē: vispārīgās prasības dienestam; papildu prasības konkrētajam amatam. MK Noteikumu Nr. 970 7. punkts

noteic, ka papildu prasības (ja tādas ir noteiktas) konkrētajam amatam komisija izvērtē, ņemot vērā iestādes nosūtījumā sniegto papildu informāciju.

[23.2] Saskaņā ar MK Noteikumu Nr. 970 9. punktā noteikto, komisiju vada ārsts eksperts. Komisijas sastāvā ir ārsti eksperti un

speciālisti - oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs (urologs), psihiatrs, inter​nists (arodslimību ārsts), neirologs, ginekologs, psihologs un zobārsts.

[23.3] Izvērtējot minētajos normatīvajos aktos noteikto pārbaužu veikšanas mērķi un kārtību, kas veicama personām, kuras saņēmušas

ieroča nēsāšanas (glabāšanas) atļauju, un kārtējo obligāto veselības pārbaudi Valsts policijas amatpersonām, tiesa atzīst, ka VSIA “Iekšlietu ministrijas

poliklīnika” Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas veiktā policijas amatpersonas medicīniskā pārbaude nav atzīstama arī par medicīnisko pārbaudi

personai, kas saņēmusi ieroča glabāšanas (nēsāšanas) atļauju.

[23.4] Minētās medicīniskās pārbaudes pēc sava mērķa un arī satura nav uzskatāmas par analogām.

[23.4.1] Personām, kuras saņēmušas ieroča glabāšanas atļauju, medicīniskajā pārbaudē izvērtē personas veselības stāvokli, medicīnisko

pretindikāciju esību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem, redzes korekcijas vai aizsardzības līdzekļu, dzirdes palīgierīču, locekļu protēžu

vai ortožu nepieciešamību.

[23.4.2] Savukārt Valsts policijas darbiniekiem medicīniskajā pārbaudē tiek vērtēta amatpersonas veselības stāvokļa atbilstība dienestam,

un, lai noteiktu vispārīgas prasības dienestam, visas amatpersonas sadalītas trijās amata grupās un katrai no tām noteiktas konkrētas prasības veselības

stāvoklim. To, kāda amata grupā iekļaujams konkrētais darbinieks, nosaka iestāde, konkrētajā gadījumā- Valsts policija (MK Noteikumu Nr. 970 3.,

5. un 6. punkts). MK Noteikumu Nr. 970 7. punkts noteic, ka papildus prasības (ja tādas ir noteiktas) konkrētajam amatam komisijas izvērtē, ņemot

vērā iestādes nosūtījumā sniegto papildu informāciju. Abos nosūtījumos 5. ailē ”Papildinformācija” nekāda papildinformācija, tajā skaitā arī 5.2.1 ailē

“Ieroča nēsāšana un lietošana” nav noradīta. Tātad sūdzības iesniedzējam izsniegtajos nosūtījumos uz Iekšlietu ministrijas Centrālo medicīniskās

ekspertīzes komisiju nav norādīta papildinformācija par to, ka sūdzības iesniedzēja dienesta pienākumu pildīšana saistīta ar ieroča nēsāšanu un

lietošanu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka nav pamata uzskatīt, ka Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija būtu vērtējusi arī sūdzības iesniedzēja veselības

stāvokļa atbilstību medicīnisko pretindikāciju esamībai ieroču glabāšanai (nēsāšanai).

[23.5] Bez tam no iepriekš minētajām tiesību normām, komisijas, kuras veic medicīniskās pārbaudes, atšķiras arī pēc speciālistu sastāva,

proti, Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas sastāvā nav iekļauts narkologs, kuram savukārt jābūt komisijas sastāvā, kas veic medicīnisko

pārbaudi personām, kas saņēmušas ieroča glabāšanas atļauju.

[23.6] Ne Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums, ne MK Noteikumiem Nr. 418 nenosaka to, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu

un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras izgājušas medicīnisko pārbaudi SIA “Iekšlietu ministrijas

poliklīnika” Centrālajā medicīniskās ekspertīzes komisijā, lai noteiktu amatpersonas atbilstību vispārīgajām prasībām dienestam, arī tad, ja šo personu

amata pienākumu veikšana saistīta ar ieroča glabāšanu, nēsāšanu un lietošanu, nav pienākums veikt medicīnisko pārbaudi, kas noteikta personām, kas

saņēmušas ieroča glabāšanas atļauju.

[24] Ņemot vērā minēto tiesa secina, ka /pers. A/, kurš ir šaujamieroča turētājs un saņēmis šaujamieroča glabāšanas atļauju neizpildīja

atļaujas darbības laikā pildāmās prasības, proti, laika posmā no 2016. gada 26. janvāra līdz 2017. gada 1. martam neveica kārtējo veselības pārbaudi

šaujamieroča glabāšanai un nēsāšanai, pārkāpjot Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 18.1 panta trešo daļu un Ministru kabineta 2011. gada 27.

decembra noteikumu Nr. 1011 “Ieroču atļauju noteikumi, kā arī ieroču izņemšanas un iznicināšanas kārtība” 158. punktu. Atbildība par šo pārkāpumu

paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 183.3 pantā.

[25] Tiesa atzīst, ka Iestāde ir objektīvi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus un pieņēmusi pamatotu lēmumu. Konkrētajā gadījumā policijas

darbinieks, izvērtējot konstatētos faktus, atzinis, ka ir pamats sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un saukt pie administratīvās atbildības

sūdzības iesniedzēju.

[26] Tiesa secina, ka sods, ņemot vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. un 34. pantā notiektos atbildību par

administratīvo pārkāpumu mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, pārkāpējam piemērots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 183.3 panta

sankcijas ietvaros - minimālais par šo pārkāpumu paredzētais sods.

[27] Izvērtējot Lēmumu kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa secina, ka Lēmums, par kuru iesniegta sūdzība, atzīstams par

tiesisku un pamatotu un atstājams negrozīts, bet par to iesniegtā sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 183.3, 289.6, 289.12, 289.13, 289.17 un 289.18 pantu, tiesa

nosprieda:

sūdzību noraidīt.

Atstāt negrozītu Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes 2017. gada 19.septembra lēmumu Nr. par pārsūdzēto lēmumu

administratīvā pārkāpuma lietā Nr..

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā 2017. gada 16. novembra Zemgales

apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese S. Daukšte