Court dismissed appeal against police fine for storing taxed goods without duty stamps, citing lack of procedural defect.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's appeal against a police fine for storing taxed cigarettes without Latvian duty stamps. The defendant argued that evidence from a related criminal case was inadmissible in the administrative proceeding, but the court found no procedural defect in the police's decision. Relying on the Administrative Offences Code, the court upheld the fine as the defendant had not successfully challenged the sufficiency of the evidence or the legality of the administrative act.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvo pārkāpumu kodeksa 243. un 244. pants; Administrative bodies may use evidence from related criminal proceedings if obtained and verified in accordance with the Administrative Offences Code, and appeals must be based on substantive or procedural defects rather than mere evidentiary concerns.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 132034713
Lietas arhīva Nr. 1-0347-13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2013.gada 18.septembrī
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Apse,
rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ aizstāvja, zvērināta advokāta /pers.B/ iesniegto sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona
pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2013.gada 8.maija lēmumu Nr.1255, un
konstatēja:
2013.gada 22.februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa inspektors /vārds, uzvārds/ sastādījis
administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.978228, kurā norādījis, ka 2012.gada 23.oktobrī plkst.11.45 Rīgā,/adrese/ konstatēts, ka
/pers. A/, personas kods /personas kods/, savā izīrētajā garāžā uzglabājis ar akcīzes nodokli apliekamo preci bez LR akcīzes
markām. /pers. A/ uzglabājis cigaretes „????” ar Baltkrievijas akcīzes markām.
Norādīts, ka ar savām darbībām /pers. A/ izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 169.3pantā.
Par minēto administratīvo pārkāpumu ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas
galvenā inspektora /valsts amatpersona/ 2013.gada 20.marta lēmumu sodīts ar naudas sodu Ls 150.
Par minēto lēmumu /pers. A/ aizstāvis, zvērināts advokāts /pers. B/ iesniedzis sūdzību, ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes
Kārtības policijas pārvaldes 2013.gada 8.maija lēmumu Nr.1255, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa
Kārtības policijas nodaļas galvenā inspektora /valsts amatpersona/ 2013.gada 20.marta lēmums atstāts negrozīts.
2013.gada 7.jūnijā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemta /Pers. A/ aizstāvja, zvērināta advokāta /pers. B./ sūdzība par Valsts
policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2013.gada 8.maija lēmumu Nr.1255, kurā norādīts, ka lēmums ir
atceļams pilnībā un administratīvā pārkāpuma lieta izbeidzama administratīvā pārkāpuma sastāva trūkuma dēļ. Viss administratīvā
pārkāpuma lietas materiāls sastāv no kopijām no kriminālprocesa materiāliem. Tātad ziņas par kriminālprocesā veiktajām darbībām,
kuras vēl tiks vērtētas kā pieļaujamas vai nepieļaujamas pierādīšanā izskatot pēc būtības krimināllietu tiesā, šāda veida ziņas jeb
kopijas no krimināllietas materiāliem nevar tikt izmantotas kā pierādīšanas līdzeklis administratīvā pārkāpuma lietā personas vainas
pierādīšanā. Tieši tāpēc likumdevējs ir vairāk kā skaidri noteicis šo divu procesu nodalamību, proti, kriminālprocesu no administratīvā
pārkāpuma procesa, nosakot, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iegūtās ziņas par faktiem, kā arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku
līdzekļu palīdzību, ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā kodeksā noteiktajā kārtībā,
šajā gadījumā visi pierādījumi iegūti Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Norādīts, ka administratīvā pārkāpuma lietā nav
pierādījumu tam, vai tā ir, vai nav /pers. A/ lietošanā esoša garāža, kurā konstatētas preces, kas apliekamas ar akcīzes nodokli.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 6panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesa nolēma izskatīt rakstveida
procesā 2013.gada 18.septembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā, norādot, ka nolēmums būs pieejams tiesas kancelejā
2013.gada 18.septembrī.
Lietas dalībniekiem izskaidrots, ka līdz 2013.gada 1.augustam var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu tiesnesim, lūgt
izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.
Līdz tiesas noteiktajam termiņam lietas dalībnieki nav pieteikuši noraidījumu tiesnesei, nav lūguši lietu izskatīt tiesas sēdē, kā arī
nav iesnieguši citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.
Izvērtējot lietas materiālos esošos materiālus, sūdzībā norādītos argumentus, tiesnese atzīst, ka Valsts policijas Rīgas reģiona
pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2013.gada 8.maija lēmums Nr.1255 ir atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.
Izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes
priekšnieka 2013.gada 8.maija lēmumā Nr.1255 ietvertos argumentus, tiesnese atzīst, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes
Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks ir pareizi konstatējis lietas faktiskos apstākļus, vispusīgi novērtējis pierādījumus un izdarījis
pamatotus secinājumus, lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams.
Tiesnese saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 289. 13panta trešo daļu pievienojas Valsts policijas Rīgas reģiona
pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2013.gada 8.maija lēmumā Nr.1255 noradītajai motivācijai, papildus tiesnese norāda turpmāk
minēto.
/pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 169.3pantu, kas noteic, ka personu sauc pie atbildības par ar akcīzes
nodokli apliekamo preču (to skaitā preču, kurām piemērojams akcīzes nodokļa atbrīvojums vai atvieglojums) iegādes, realizācijas,
uzglabāšanas vai pārvietošanas (pārvadāšanas) noteikumu pārkāpšanu. Tātad, lai personu sauktu pie atbildības par LAPK
169.3pantā paredzēto pārkāpumu, amatpersonai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, pietiek konstatēt, ka persona uzglabā
akcīzes preces, kuras nav marķētas ar Latvijas Republikas akcīzes markām. Tā kā fakts, ka /pers. A/ ir glabājis tādas akcīzes preces
(cigaretes), kuras nav noteiktā kārtībā marķētas, un par šo faktu lietā nav strīda, /pers. A/ pamatoti saukts pie atbildības.
Saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas)
likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas
vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par
administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie
administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu, lietiskajiem
pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem
līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video
u.tml.).
Šajā gadījumā no kriminālprocesa izdalītie materiāli, kas ir administratīvā pārkāpuma lietā, var būt pierādīšanas līdzeklis
administratīvā pārkāpuma izskatīšanā, jo šie materiāli satur pierādījumus, kuri ir attiecināmi uz administratīvo pārkāpumu, kas ļauj
izdarīt secinājumus par administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību.
Bez tam, aizstāvja /pers. B/ minētajā kriminālprocesā Nr.11815001313 tiesas izmeklēšanas laikā /pers. A/ atzinis savu vainu viņam
inkriminētajos noziegumos, par ko ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013.gada 6.jūnija spriedumu saukts pie
kriminālatbildības, līdz ar ko /pers. A/ atzinis, ka kriminālprocesā iegūtās ziņas par faktiem to kopumā ir patiesas un nav strīda par
pierādījumu pieļaujamību lietas izskatīšanā.
Savukārt pārējos sūdzības iesniedzēja argumentus, tiesa nevērtē, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, proti, kā vairākkārt
atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas
pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piemēram,
61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90)). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi
argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir
atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas
1986.gada 13.oktobra lēmumu).
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9. panta pirmajā daļā noteiktajam, par administratīvo pārkāpumu atzīstama
prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību,
īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā
kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma
lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību
un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244. pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc
savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un
tiesiskās apziņas.
Tiesnese atzīst, ka pārsūdzētais Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2013.gada 8.maija lēmums
Nr.1255 ir tiesisks un pamatots, bet /pers. A/ aizstāvja, zvērināta advokāta /pers. B/ sūdzība ir nepamatota un noraidāma.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 28912.panta otrās daļas 1.punktu, 28913.un 28917.pantu, tiesnese
nosprieda:
noraidīt /pers. A/ aizstāvja, zvērināta advokāta /pers. B/ sūdzību, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas
pārvaldes 2013.gada 8.maija lēmumu Nr.1255 atstāt negrozītu.
Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2013.gada 18.septembrī.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.
Tiesnese I.Apse