Court dismissed appeal against traffic fine for parking too close to a T-junction crossing.

Lieta Nr.A42878009 143/AA43-0840-12/15

SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2012.gada 16.augustā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis, tiesneši K.Berķis un A.Šteinberga

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par S.M. saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10panta piektās daļas 8.punkta sakarā ar S.M. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 18.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektors 2009.gada 6.jūlijā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.D57 107746445 par to, ka transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ ir novietots stāvēšanai Ausekļa ielā pie 9.nama, Rīgā, pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 135.6.apakšpunktu, un piemēroja administratīvo naudas sodu Ls

30 saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.10panta piektās daļas 8.punktu. Ar Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes (turpmāk – policija vai atbildētājs) 2009.gada 16.jūlija lēmumu Nr.D57/10- 6/2892 (turpmāk – Lēmums) 2009.gada 6.jūlija protokols - paziņojums atstāts negrozīts. Policijas Lēmumā izteikti turpmāk norādītie argumenti. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 135.6.apakšpunktu aizliegts apstāties un stāvēt brauktuvju krustošanās vietās un tuvāk par 5 metriem no šķērsojamās brauktuves malas, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. vai 921.ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla. Kā izriet no lietā esošajām fotofiksāžām, transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 135.6.apakšpunktu. Proti, krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu, tādējādi brauktuvju krustošanās vietu veido Ausekļa un Vidus iela. Turpinot vilkt iedomātu līniju no Vidus ielas uz Ausekļa ielu, transportlīdzeklis stāv tuvāk par 5 metriem no šķērsojamās brauktuves malas pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā. Tādējādi izdarīts LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punktā minētais administratīvais pārkāpums. LAPK par konkrēto pārkāpumu paredz tikai vienu soda veidu un apmēru – naudas sodu Ls 30 apmērā, līdz ar ko likums nepieļauj vērtēt tā apmēru.

[2] 2009.gada 23.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā pieteicēja norāda, ka apstājusies, lai pārbaudītu riepu, vietā, kur apstāties nav aizliegts. Minētajā vietā nav krustojuma, un tur nav aizlieguma zīmes.

[3] 2009.gada 24.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts policijas paskaidrojums, kurā atbildētājs norāda, ka pieteikumu neatzīst saskaņā ar pārsūdzētajā lēmumā minēto.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 18.marta spriedumu noraidīts S.M. pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Spriedums motivēts šādi. [4.1] Izskatot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka saskaņā ar 2009.gada 6.jūlija administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu transportlīdzeklis AUDI, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, bija novietots stāvēšanai Rīgā, pie nama Ausekļa ielā 9, brauktuvju krustošanās vietā, neievērojot 5 metru attālumu (lietas 17.lapa), ko apstiprina lietai pievienotā fotofiksāža (lietas 20.lapa.).

Pieteicējas ieskatā transportlīdzeklis novietots stāvēšanai atļautā vietā. [4.2] LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punkts noteic administratīvo atbildību par stāvēšanu brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par 5 metriem no šķērsojamās brauktuves. Ceļu satiksmes noteikumu 135.6.apakšpunts aizliedz apstāties un stāvēt brauktuvju krustošanās vietā un tuvāk par 5 m no šķērsojamās vai šķērsotās brauktuves malas, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. vai 921.ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla.

Šajā apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.). Kā izriet no Ceļu satiksmes noteikumu 1.24.apakšpunkta, krustojums ir vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Šis termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.).

No minētā izriet, lai pierādītu LAPK 149.10panta piekās daļas 8.punktā iekļautā administratīvā pārkāpuma sastāva objektīvo pusi, jākonstatē, ka transportlīdzeklis novietots stāvēšanai trīsvirzienu krustojumā pretī sānceļam tuvāk par 5 metriem no šķērsojamās brauktuves daļas un uz to neattiecas izņēmumi - pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā ir nepārtraukta 920. vai 921.ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla. Krustošanās vietu nosaka saskaņā ar iedomātu līniju, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. [4.3] Konkrētajā lietā tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicēja 2009.gada 6.jūlijā ap plkst.12.41 bija novietojusi stāvēšanai transportlīdzekli Rīgā, pie nama Ausekļa ielā 9.

Lietā ir strīds par to, vai minētā vieta atzīstama par brauktuvju krustošanās vietu. Kā pieteikumā atzīst pieteicēja, Ausekļa iela ir vienvirziena un pie Ausekļa ielas 9.nama no kreisās puses ar Vidus ielu veidojas T veida krustojums. Pieteicējas ieskatā automašīnas novietošana labajā pusē netraucē satiksmi un pārkāpums ir nebūtisks. Tiesa nepiekrīt pieteicējai, jo pretī Ausekļa ielas 9.namam atrodas Ausekļa un Vidus ielas krustošanās vieta, uz kuru nav attiecināmi Ceļu satiksmes noteikumu 135.6.apakšpunktā minētie izņēmumi.

Izvērtējot lietā esošās fotofiksāžas, tiesa konstatē, ka transportlīdzeklis novietots gandrīz tieši pretī vietai, kur, novelkot iedomātu līniju no Vidus ielas uz Ausekļa ielu, ir acīmredzami pārkāpts Ceļu satiksmes noteikumu 135.6.apakšpukta noteikums. Proti, transportlīdzeklis atrodas tuvāk par 5 metriem no šķērsojamās brauktuves malas pretim Vidus ielai. Nav pamatots pieteicējas apgalvojums, ka Vidus iela būtu atzīstama par izbrauktuvi no blakus teritorijas. Tiesa nekonstatē, ka minētais atbilstu Ceļu satiksmes noteikumiem.

Likumdevējs paredzējis atbildību par minēto pārkāpumu, un tas nav atzīstams par nebūtisku. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka lietā ir pierādīts LAPK

149. panta piektās daļas 8.punktā minētais administratīvā pārkāpuma sastāvs. [4.4] Konkrētajā lietā pieteicējai piemērots naudas sods 30 latu apmērā, kas ir noteikts piemērojamās tiesību normas sankcijas ietvaros un ir tiesisks. [4.5] Ņemot vērā šajā spriedumā minēto, tiesa secina, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pieteikums noraidāms.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 18.marta spriedumu S.M. iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot minēto spriedumu atcelt. Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti. [5.1] Nav ņemts vērā fakts, ka minētā apstāšanās bija piespiedu apstāšanās, jo bija radušās problēmas ar ritošo daļu, ko var apstiprināt servisa meistars. [5.2] Lietā nav strīda par to, ka automašīna būtu novietota pārāk tuvu T veida krustojumam, bet par to, ka brauktuvi nevar nosaukt par „šķērsojamu” un sānceļš nepienāk pie trīsvirzienu krustojuma.

[5.3] Atsauce uz Ceļu satiksmes noteikumiem kā būtiskuma etalonu neiztur kritiku, jo formulējums „šķērsojamā” brauktuve liek domāt par trīs vai četrvirzienu krustojumu, nevis vienvirziena ielu un T veida krustojumu.

[6] Uz tiesas sēdi nedz pieteicēja, nedz atbildētāja pārstāvis neieradās. Nekonstatējot šķēršļus lietas izskatīšanai, Administratīvā apgabaltiesa nolēma lietu izskatīt bez administratīvā procesa dalībnieku klātbūtnes.

Motīvu daļa [7] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka S.M. apelācijas sūdzība ir nepamatota.

[8] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, tāpēc saskaņā ar LAPK 289. 13panta trešās daļas noteikumiem pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai (sk. šā sprieduma [4] punktu), to neatkārtojot.

[9] Apgabaltiesa atzīst par pamatotu pirmās instances tiesas viedokli, ka konkrētajā gadījumā nav konstatējami Ceļu satiksmes noteikumu 135.6.apakšpunktā minētie izņēmumi, kas pieļautu transportlīdzekļa stāvēšanu. Tā kā pieteicēja savu transportlīdzekli 2009.gada 6.jūlijā Rīgā, pie Ausekļa ielas 9.nama, bija novietojusi tuvāk par 5 metriem no šķērsojamās brauktuves malas, secināms, ka viņa ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punktu. Ņemot vērā, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, ka pieteicēja savu transportlīdzekli ir novietojusi pie Ausekļa ielas 9.nama piespiedu apstāšanās gadījumā, nav pamatots pieteicējas arguments, ka pirmās instances tiesa nav pārbaudījusi šo faktu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

289. panta otrās daļas 1.punktu, 289.13panta trešo daļu un 289.22pantu,

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

Atstāt negrozītu Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2009.gada 16.jūlija lēmumu Nr.D57/10-6/2892 (protokols

– paziņojums Nr.D57 107746445) par S.M. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10panta piektās daļas 8.punkta pārkāpumu, bet S.M. sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis

Tiesneši K.Berķis

A.Šteinberga