Court dismisses appeal against administrative fine for unauthorized heating system replacement due to continued violation.

Lietas arhīva Nr. 1A-0025-18/11

ECLI:LV:DAUT:2018:0618.1A12002518.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2018.gada 18.jūnijā

Daugavpilī

Daugavpils tiesas tiesnese V.Lāčplēse

rakstveida procesā izskatīja /pers. B/ sūdzību par Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2018.gada 27.februāra lēmumu Nr.D29-1901.

A p r a k s t o š

2017.gada 14.novembrī SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” siltumenerģētikas tehniķis sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr.CR 702720 par /pers. B/ darbībām, saskaņā ar kuru 2016.gada 12.februārī plkst.10./adrese/, tika konstatēta nesankcionēta siltuma iekārtu nomaiņa un patvaļīga pieslēgšana

siltumapgādes tīkliem. Konstatēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 98.panta pirmajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums.

Ar Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisijas (turpmāk arī – Administratīvā komisija) 2018.gada 27.februāra lēmumu Nr.D29-1901 /pers. B/ saukta pie

administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā minētā pārkāpuma izdarīšanu un viņai uzlikts naudas sods 25 EUR apmērā.

Šo administratīvās komisijas lēmumu /pers. B/ pārsūdzēja Daugavpils tiesā.

Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka ar Administratīvās komisijas lēmumu viņai piemēroto sodu 25 EUR uzskata par pārāk lielu un netaisnīgu. Viņa ir vientuļā māte un ir

reģistrējusies kā pašnodarbināta persona, viņai nav pastāvīgu ienākumu, pastāvīgi viņa saņem tikai uzturlīdzekļus par bērnu. Turklāt šajā lietā viņa jau ir samaksājusi naudas

sodu 15 EUR apmērā.

Uzskata, ka situācija ar SIA “Daugavpils DzKSU” ir viņas vajāšana; viņai nav nekāda sakara ar situāciju, kurā viņa tiek vainota, proti, apkures sistēmas nomaiņu.

Dzīvokli šādā izskatā viņa iegādājusies un nevar atbildēt par iepriekšējo saimnieku rīcību. Pildot Administratīvās komisijas prasību, viņa jau ir pasūtījusi projektu, par ko

samaksājusi 45 EUR, kā rezultātā tikai pasliktinājusi situāciju ar apkures radiatoriem. Tagad viņai uzlikts pienākums tos nomainīt ar jauniem. Apkures ierīču nomaiņa izmaksā

no 800 līdz 1 000 EUR, viņa ir sastādījusi tāmi.

Bez tam norādīja, ka Administratīvās komisijas lēmumu viņa saņēmusi, anonīmi iemestu viņas pastkastītē; uzskata, ka tas nav tiesiski pareizi.

Ievērojot Latvijas APK 289.6panta pirmajā daļā noteikto, lieta tika nolikta izskatīšanai rakstveida procesā, jo sūdzības iesniedzēja nav lūgusi lietas izskatīšanu

mutvārdu procesā.

M o t ī v u d a

Apstrīdētajā Administratīvās komisijas lēmumā atzīts, ka 2016.gada 12.februārī konstatēta nesankcionēta siltuma iekārtu nomaiņa un patvaļīga pieslēgšanās

siltumapgādes tīkliem, un persona (/pers. B/) līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim neveica nekādas darbības siltumapgādes [iekārtu] nomaiņai atbilstoši

normatīvo aktu prasībām; /pers. B/ darbībās konstatēts Latvijas APK 98.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs un viņai uzlikts administratīvais sods par šāda

pārkāpuma izdarīšanu.

Latvijas APK 98.pants paredz administratīvo atbildību par siltumapgādes tīklu vai to iekārtu bojāšanu, patvaļīgu pieslēgšanos gāzes apgādes sistēmām un

siltumapgādes tīkliem. Tātad, lai sauktu personu pie administratīvās atbildības, jākonstatē vismaz viens no panta dispozīcijā paredzētajiem administratīvā pārkāpuma

sastāviem, kā arī šīs personas vaina konstatētā pārkāpuma izdarīšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā

formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā

pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šā kodeksa panta ceturtajā daļā noteikts, ka bez papildus

procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā

fiksējusi amatpersona, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais.

Saskaņā ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.CR 702720, 2016.gada 12.februārī plkst.10.00 tika konstatēta nesankcionēta siltuma iekārtu nomaiņa un patvaļīga

pieslēgšana siltumapgādes tīkliem /adrese/; konstatēts Daugavpils pilsētas domes 2011.gada 8.decembra noteikumu Nr.37 4.2.punkta pārkāpums.

Daugavpils pilsētas domes 2011.gada 8.decembra saistošo noteikumu Nr.37 “Daugavpils pilsētas administratīvās atbildības noteikumi” 4.2.punkts paredz

administratīvo atbildību par Daugavpils pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu pārkāpšanu.

Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra noteikumu Nr.551 “Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificēti, inženierbūvju būvnoteikumi”

(kas bija spēkā līdz 2017.gada 8.maijam, tātad pārkāpuma konstatēšanas laikā) 70.punkts noteic, ka iekšējo inženiertīklu atjaunošanu, ierīkošanu, nojaukšanu vai pārbūvi vai

paskaidrojuma rakstā paredzētos būvdarbus var veikt būvētājs bez patstāvīgas prakses tiesībām arhitektūras vai būvniecības jomā, savukārt 72.punktā noteikts, ka pasūtītājs

saņem ar būvdarbu veikšanu saistītās atļaujas un pirms būvdarbu uzsākšanas.

Ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.CR 702720 pierādīts, ka 2016.gada 12.februārī plkst.10.00 tika konstatēta nesankcionēta siltuma iekārtu nomaiņa un patvaļīga

pieslēgšana siltumapgādes tīkliem /adrese/. Sūdzības iesniedzēja nav apstrīdējusi, ka siltuma iekārtu nomaiņa un pieslēgšanas daudzdzīvokļu mājas /adrese/, veikta,

neievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību – bez nepieciešamā saskaņojuma un atļauju saņemšanas.

Sūdzības iesniedzēja apstrīdējusi Administratīvās komisijas lēmumu par viņas saukšanu pie administratīvās atbildības uz tā pamata, ka siltumapgādes elementi viņai

piederošajā dzīvokļa īpašumā /adrese/, nomainīti, pirms viņa ieguva šo dzīvokli savā īpašumā.

Saskaņā ar šā kodeksa 244.pantu (uz kuru atsaukusies arī Administratīvā komisija savā lēmumā), institūcija (amatpersona) pierādījumus administratīvā pārkāpuma lietā

novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Izvērtējot sūdzības iesniedzējas argumentus kopsakarā ar pārējiem administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtajiem pierādījumiem (/pers. I/ ziņojumiem, izdruku no Valsts

Vienotās datorizētās zemesgrāmatas par dzīvokļa īpašumu Nr./adrese/), tiesa secina, ka sūdzības iesniedzējas apgalvojums, ka siltumapgādes elementus minētajā dzīvokļa

īpašumā nomainījis iepriekšējais īpašnieks, nav patiess.

Kā izriet no SIA “Daugavpils DzKSU” darbinieka – siltumenerģētikas tehniķa /pers. I/ 2017.gada 14.novembra ziņojumiem, dzīvoklī Nr./adrese/ tika uzstādītas jaunas

apkures sildierīces ar palielinātu sildvirsmas laukumu un siltuma jaudu, kā arī bez atbilstošas pieslēguma atsaites, tādējādi traucējot siltuma apgādi pārējiem iedzīvotājiem. Šis

fakts konstatēts 2016.gada 12.februārī. Savukārt no ierakstiem zemesgrāmatā redzams, ka īpašuma tiesības uz minēto dzīvokļa īpašumu sūdzības iesniedzēja ieguvusi

2010.gada 14.decembrī, pamatojoties uz maiņas līgumu. Ņemot vērā, ka no 2010.gada 14.decembra līdz 2016.gada februārim (kad konstatēta nesankcionēta siltuma iekārtu

nomaiņa un patvaļīga pieslēgšana siltumapgādes tīkliem) ir bijušas sešas apkures sezonas, nav ticams, ka pārējie dzīvojamās mājas īpašnieki nav sajutuši siltumapgādes

traucējumus laikā līdz 2016.gada apkures sezonai.

Tādējādi tiesa secina, ka siltumapgādes iekārtas /pers. B/ piederošajā dzīvokļa īpašumā /adrese/, nomainītas bez pienācīgā saskaņojuma un patvaļīgi pieslēgtas

siltumapgādes tīkliem laikā, kad viņa jau bija dzīvokļa īpašniece, tātad viņa ir izdarījusi Latvijas APK 98.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu un ir saucama pie

administratīvās atbildības.

Administratīvā komisija ir pareizi kvalificējusi /pers. B/ darbības.

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir ievērotas Latvijas APK 243., 243. 1, 244., 272.panta prasības, ir noskaidrots, ka ir izdarīts administratīvais pārkāpums, ka

attiecīgā persona – /pers. B/ – ir vainīga tā izdarīšanā, ka šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, ir analizēti un vērtēti /pers. B/ argumenti un iebildumi.

Administratīvā komisija pieņēmusi lēmumu savas kompetences ietvaros, atbilstoši Latvijas APK 210.panta pirmajā daļā noteiktajam.

Sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka viņai uzliktais sods 25 EUR nav samērīgs, ņemot vērā, ka viņai kā pašnodarbinātai personai nav pastāvīgu ienākumu un ka viņa

viena audzina bērnu, vienlaikus norādījusi, ka ir jau samaksājusi naudas sodu 15 EUR apmērā.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6panta astoto daļu, tiesa nav tiesīga iegūt pierādījumus, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, līdz ar to tiesa vērtē tikai tos

pierādījumus, kādi ir iesniegti lietā.

Tiesai nav iesniegti pierādījumi par sūdzības iesniedzējas mantisko stāvokli. Tomēr, ievērojot Latvijas APK 98.pantā paredzēto sankciju – naudas sods līdz 140 EUR –

tiesa atzīst, ka Administratīvā komisija, uzliekot sūdzības iesniedzējai naudas sodu 25 EUR apmērā, ir ņēmusi vērā viņas mantisko stāvokli, kaut arī pārsūdzētajā lēmumā tas

nav atspoguļots.

Administratīvā komisija, nosakot sūdzības iesniedzējai piemērojamo sodu, ir izvērtējusi /pers. B/ atbildību mīkstinošu un pastiprinošu apstākļu esamību, un nav

konstatējusi sūdzības iesniedzējas atbildību mīkstinošus apstākļus. Arī tiesa tādus nav konstatējusi.

Administratīvā komisija pamatoti atzinusi par sūdzības iesniedzējas atbildību pastiprinošu apstākli to, ka sūdzības iesniedzēja ilgstoši nav novērsusi pārkāpumu,

neskatoties uz pilnvarotas personas prasību to izbeigt. Lietā ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekotāja SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās

saimniecības uzņēmums” 2017.gada 25.augusta un 2017.gada 11.oktobra brīdinājumi /pers. B/ par nepieciešamību novērst viņas dzīvoklī esošās apkures sistēmas nepilnības,

taču tās netika novērstas, tādējādi tiesa secina, ka sūdzības iesniedzējas izdarītais pārkāpums netika izbeigts un ir turpinājies arī pēc pilnvarotas personas (mājas

apsaimniekotāja) aicinājuma izbeigt un novērst pārkāpumu, un tas ir atzīstams par atbildību pastiprinošu apstākli, saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 1.punktu.

Sūdzības iesniedzējas arguments, ka Administratīvās komisijas lēmumu viņa saņēmusi pastkastītē bez pasta spiedoga par tā nosūtīšanas datumu, nevar būt par

pamatu šī lēmuma atcelšanai, jo neatkarīgi no lēmuma piegādāšanas veida tas nav kavējis sūdzības iesniedzēju izmantot savas procesuālās tiesības un pārsūdzēt to tiesā.

Tādējādi, izvērtējusi visus lietas apstākļus, tiesa secina, ka Daugavpils pilsētas domes 2018.gada 27.februāra lēmums ir pamatots, likumīgs, un nav pamata tā

atcelšanai, bet /pers. B/ sūdzība ir nepamatota un noraidāma.

R e z o l u t ī v

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.26panta pirmo daļu, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

atstāt negrozītu Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2018.gada 27.februāra lēmumu Nr.D29-1901, bet /pers. B/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas. Sūdzība iesniedzama Daugavpils tiesā.

Sprieduma pieejamības datums 2018.gada 18.jūnijs.

Tiesnese V.Lāčplēse