Court partially allowed landlord's rent claim against living tenants while dismissing debt against deceased tenant.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the landlord's claim against one deceased tenant while ordering solidary payment from the remaining living tenants. The plaintiff sought rent and utility arrears for a period where the defendant lived in the property but paid irregularly. The court ruled that the claim against the deceased must be terminated, but the debt against the surviving joint tenants is valid and enforceable.
Legislator headnote
AI generatedCivillikums 195. pants; Civillikums 223. pants 7. punkts: The court must terminate proceedings against a deceased defendant while allowing the claim to proceed against remaining solidarily liable parties.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33420116
Lietas arhīva Nr. C-2773-17/25
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2017.gada 2.februārī
Rīgas rajona tiesa Jūrmalas tiesu nams:
tiesnesis Raimonds Buls,
ar tiesas sēdes sekretāri Gitu Skroderi, iztiesāja atklātā tiesas sēdē civillietu- SIA „Jūrmalas namsaimnieks” prasībā pret /pers. A/, /pers. B/, /pers.
C/, /pers. D/, /pers. E/.
Aprakstošā daļa
[1] 2016.gada 5.februārī prasītāja- SIA „Jūrmalas namsaimnieks”- cēla tiesā prasību pret vienu no atbildētājiem- atbildētāju /pers. A/-, iesniedzot
prasības pieteikumu par parāda piedziņu.
[2] Sākotnēji prasības pieteikumā tika ietverti šādi prasījumi: piedzīt no atbildētājas prasītājas labā īres un komunālo maksājumu parādu par laika
periodu no 2010.gada 1.septembra līdz 2014.gada 7.aprīlim 4847,61 eiro apmērā; atzīt prasītājas tiesības saņemt procentus- 6% apmērā no
piedzenamā pamatparāda summas par gadu līdz sprieduma izpildes dienai vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu; piedzīt no
atbildētājas par labu prasītājai visus ar tiesvedību saistītos izdevumus.
[3] Prasības pieteikumā- citu apstākļu starpā- norādīts, ka ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2011.gada 24.augusta spriedumu lietā Nr.C17154010
nolemts piedzīt solidāri no personām un arī atbildētājas par labu prasītājai īres, komunālo un apsaimniekošanas maksas parādu Ls 4300,35 apmērā par
laika periodu no 1999.gada 1.decembra līdz 2010.gada 30.septembrim. Atbildētāja dzīvojamās telpas atbrīvoja tikai 2014.gada 7.aprīlī, par ko
prasītājas pārstāvis ir sastādījis paziņojumu par atbrīvojušos dzīvojamo platību. Par laika periodu no 2010.gada 1.septembra līdz 2014.gada 7.aprīlim
atbildētāja dzīvoja dzīvojamajās telpās, un tika nodrošināta ar komunālajiem pakalpojumiem, bet īres un komunālo maksājumu apmaksu veica neregulāri.
Par šo laika periodu prasītāja ir izrakstījusi atbildētājai rēķinus par kopējo summu 4847,61 eiro, kas ir uzskatāma par īres un komunālo pakalpojumu
parāda summu. 2015.gada 30.decembrī prasītāja saņēma no Jūrmalas pilsētas domes samaksu par parāda piedziņas summu 6118,85 eiro apmērā,
tādējādi samazinot atbildētājas kopējā parāda apmēru.
[4] 2016.gada 29.septembrī prasītāja iesniedza tiesā prasības pieteikumu jaunā redakcijā, šajā dokumentā kā atbildētājus tajā norādot /pers. A/,
/pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/. Prasības pieteikumā ietverti šādi prasījumi: piedzīt solidāri no atbildētājiem /pers. A/, /pers. B/, /pers. D/, /pers.
E/ un /pers. C/ prasītājas labā īres un komunālo maksājumu parādu par laika periodu no 2010.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 7.aprīlim 4847,61 eiro
apmērā; atzīt prasītājas tiesības saņemt procentus- 6% apmērā no piedzenamā pamatparāda par gadu līdz sprieduma izpildes dienai vai līdz brīdim, kad
procenti sasniedz pamatparāda summu; piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu prasītājai visus ar tiesvedību saistītos izdevumus.
Šajā dokumentā norādīts, ka parāds ir par dzīvokli /adrese A/, par kura lietošanu prasītāja 2010.gada 1.oktobrī noslēdza dzīvojamas telpas īres
līgumu ar /pers. A/. Dzīvoklī dzīvoja arī pārējie atbildētājas ģimenes locekļi, pret kuriem ir celta prasība.
[5] Atbildētāji tiesai rakstveida paskaidrojumu nav iesnieguši.
[6] Prasītājas pārstāve tiesas sēdē, kas notika 2017.gada 19.janvārī, kurā tika uzsākta un arī pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, nebija
ieradusies, nepaziņojot tiesai neierašanās iemeslus.
[7] Atbildētāji tiesas sēdē nebija ieradušies, tiesai nepaziņota iemesla dēļ. Tiesas sēdē, kas notika 2016.gada 1.augustā, atbildētāja /pers. A/
prasību atzina.
Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma (turpmāk- CPL) 156.panta pirmo daļu, nolēma uzsākt lietas izskatīšanu, kaut arī atbildētāji uz tiesas
sēdi nebija ieradušies.
Motīvu daļa
[8] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība ir daļēji pamatota un apmierināma; pārejā daļā tiesvedība lietā ir
izbeidzama, tālāk norādītu motīvu dēļ.
[9] Ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem tiesa nodibināja šādus lietas apstākļus, vispirms, ka starp pusēm- prasītāju un atbildētāju /pers.
A/- 2010.gada 1.oktobrī noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvojamās telpas, kas atrodas /adrese A/, lietošanu. Īres līgums tika noslēgts uz
laiku līdz 2011.gada 23.martam. Saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līguma 1.pielikumu minētajā dzīvoklī tika iemitināti vēl arī īrnieces ģimenes locekļi, kas
ir atbildētāji šajā lietā.
Atbildētāji lietā nav apstrīdējuši faktu, ka, izbeidzoties īres līguma termiņam, atbildētāji iepriekšminēto dzīvojamo telpu lietoja līdz pat 2014.gada
7.aprīlim.
[10] Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 2141.pants un likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmā daļa noteic īrniekam pienākumu samaksāt īres maksu līgumā noteiktajos
termiņos. Atbilstoši likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta trešajai daļai maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu,
maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.
Savukārt likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrā daļa noteic, ka īrnieka pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra
mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
Atbildētājiem saistību tiesības, proti, veikt dzīvokļa īres maksas maksājumus un maksājumus, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, radās no
tiesiska darījuma- sprieduma 9.punktā norādītā dzīvojamās telpas īres līguma un pēc likuma- tiesību normām, kas norādītas iepriekš.
[11] Ar prasītājas iesniegtajiem norēķinu pārskatiem, kas attiecas uz iepriekšminēto dzīvojamo telpu par laiku no 1999.gada oktobra līdz
2014.gada aprīlim tiesa nodibināja, ka prasītāja ir aprēķinājusi atbildētājiem parādu 4847,61 eiro apmērā par iepriekšminētās dzīvojamās telpas lietošanu
un tai sniegtajiem pakalpojumiem par laiku no 2010.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 7.aprīlim.
[12] Atbildētājiem likumā noteiktajā kārtībā ir paziņots, nosūtot prasības pieteikuma norakstus uz atbildētāju deklarētajām dzīvesvietām, par
ierosināto civillietu un par prasījumiem, kurus prasītāja ir cēlusi pret atbildētājiem.
[12.1] Tiesa konstatē, ka atbildētāji nav apstrīdējuši lietā nevienu faktu, uz kuriem ir pamatoti prasītājas prasījumi.
[12.2] CPL 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Ievērojot
iepriekšminēto apstākli un pamatojoties uz iepriekšminēto tiesību normu, tiesa atzīst, ka saskaņā ar likumu prasītāja šajā lietā ir atbrīvota no pienākuma
pierādīt faktus, tai skaitā, ka atbildētāji ir parādā prasītājai iepriekšminēto naudas summu par dzīvojamās telpas lietošanu, uz kuriem prasītāja pamato
savus prasījumus.
[13] Pamatojoties uz lietā nodibinātajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka prasītājai saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu ir prasības tiesība pret
atbildētājiem par līguma izpildīšanu.
Atbildētāji nav cēluši līguma neizpildīšanas ierunu (Civillikuma 1591.pants), tāpēc un ievērojot sprieduma 12.2.punktā norādītos apstākļus, tiesa
secina, ka lietā ir pierādīts fakts, ka prasītāja no savas puses īres līgumu ir izpildījusi, tai skaitā, nodrošināja iespēju atbildētājiem lietot dzīvojamo telpu,
saņemot pamatpakalpojumus, kas nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, un papildpakalpojumus, saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un
normatīvajiem aktiem.
[14] Sprieduma 12.2.punktā norādīts pamatojums tam, kāpēc prasītāja saskaņā ar likumu ir atbrīvota no fakta,- ka atbildētāju parāds prasītājai
par dzīvojamās telpas īri un par pakalpojumiem ir 4847,61 eiro, kāds ir norādīts prasības pieteikumā,- pierādīšanas.
[14.1] Saskaņā ar Civillikuma 1811.pantu,- ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.
[14.2] Atbildētāji nav pierādījuši lietā faktu, ka ir samaksājuši prasītājai īres maksas un maksas par pakalpojumiem parādu, tāpēc un pamatojoties
uz lietā konstatētajiem faktiem un Civillikuma 2141.pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10., 12.pantu, tiesa apmierina prasītājas prasījumu par īres
maksas un maksas par pakalpojumiem parāda- 4847,61 eiro- solidāru piedziņu no atbildētājiem.
[15] Tiesa nodibināja, ka atbildētājs /pers. D/ ir miris /miršanas datums/, tas ir, vēl pirms prasības celšanas pret šo atbildētāju. Pamatojoties uz
CPL 223.panta 7.punktu, tiesa izbeidz tiesvedību lietas daļā pret šo atbildētāju.
[16] Tiesa, apmierinot prasību, pamatojoties uz CPL 41.panta pirmo daļu, piespriež solidāri no atbildētājiem prasītājas samaksātos tiesas
izdevumus, kas ir valsts nodeva par prasības pieteikumu un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas ir par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu
piegādāšanu saistītie izdevumi.
[17] Saskaņā ar CPL 42.panta pirmās daļas noteikumiem tiesa valsts ienākumos no atbildētājiem solidāri piespriež tiesas izdevumus- ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus, kas ir par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu saistītie izdevumi 9,36 eiro, kas ir starpība starp faktisko
ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmēru (14,06 eiro) un prasītājas, ceļot prasību tiesā, iepriekš samaksāto ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu
summu (4,70 eiro).
[18] CPL 195.pants noteic tiesai pienākumu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, spieduma rezolutīvajā daļā norādīt prasītāja tiesības
par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.
Izpildot iepriekšminētajā tiesību normā tiesai noteikto pienākumu un ievērojot prasītājas lūgumu, tiesa nosaka, ka prasītājai ir tiesības saņemt no
atbildētājiem procentus- 0,5 % apmērā mēnesī no piedzītās parāda summas, kuru apmēru (procentu) tiesa noteica, ievērojot Civillikuma 1765.panta
pirmās daļas noteikumus.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz CPL 8.panta pirmo daļu, 97.panta pirmo daļu, 190.pantu, tiesa
nosprieda
prasību daļēji apmierināt.
Piedzīt solidāri no /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. E/ par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks” parādu 4847,61 eiro un tiesas
izdevumus 433,34 eiro.
Izbeigt tiesvedību lietas daļā par parāda piedziņu no atbildētāja /pers. D/.
Piedzīt solidāri no /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. E/ valsts ienākumos tiesas izdevumus 9,36 eiro.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,36 eiro atbildētājiem ir jāsamaksā šādā kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija, nodokļu maksātāja
reģistrācijas numurs 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķi
norādot,- ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi SIA „Jūrmalas namsaimnieks” prasībā pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. E/, pēc samaksas
jāiesniedz (jānosūta) tiesā šo maksājumu apstiprinošu dokumentu.
Noteikt atbildētājiem desmit dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.
Noteikt tiesības prasītājai saņemt solidāri no atbildētājiem par laiku līdz sprieduma izpildei procentus- 0,5% apmērā mēnesī- no piedzītās parāda
summas.
Spriedumu 20 dienu laikā no 2017.gada 2.februāra, kad ir sastādīts pilns tiesas spriedums, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas
Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas instances tiesai adresēto apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.
Tiesnesis (personiskais paraksts) Raimonds Buls