Court dismissed appeal against municipal land division decision, ruling it lawful and procedurally correct.

NORAKSTS Lieta Nr.A42396106 Lietvedības Nr.A-1973-07/12

NORAKSTS SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 22.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis,

piedaloties atbildētāja – Siguldas novada domes pilnvarotajiem pārstāvjiem Aldim Vecvanagam un Anitai Višķerei

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta par Siguldas novada domes 2006.gada 1.februāra lēmuma (protokola Nr.3 10. paragrāfa 6. punkts) atzīšanu par spēkā neesošu daļā par nekustamā īpašuma /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/, kadastra numurs /dzēsts kadastra numurs/, sadalīšanu un atcelšanu daļā par šā nekustamā īpašuma lietošanas mērķu pirmreizēju noteikšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 24.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Ģ.R. (turpmāk – pieteicējs) un AS „Juridiskais birojs „SPECIALIS” (turpmāk – pieteicēja pilnvarotais pārstāvis) pieteikums par Siguldas novada domes (turpmāk – atbildētāja) 2006.gada 1.februāra lēmuma (protokola Nr.3 10. paragrāfa 6. punkts), atzīšanu par spēkā neesošu daļā par nekustamā īpašuma /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/, kadastra numurs /dzēsts kadastra numurs/, sadalīšanu un atcelšanu daļā par šā nekustamā īpašuma lietošanas mērķu pirmreizēju noteikšanu.

[2] Siguldas novada dome 2006. gada 1.februāra sēdē pieņēma lēmumu (protokola Nr.3 10. paragrāfa 6. punkts) (turpmāk– lēmums), izskatot 2005. gada 1.novembra un 2006.gada 4.janvāra pieteicēja pilnvarotā pārstāvja iesniegumus, atbildētāja nolēma: [2.1] piekrist sadalīt Nekustamo īpašumu /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/, kadastra numurs /dzēsts kadastra numurs/; [2.2] atdalītajam zemes gabalam 2,172 ha platībā, kadastra numurs /dzēsts kadastra numurs/, piešķirt adresi /dzēsta adrese/, Siguldas pagasts, Siguldas novads, Rīgas rajons; [2.3] zemes gabalam ar kadastra numuru /dzēsts kadastra numurs/ noteikt sekojošus lietošanas mērķus: zemes gabala daļai 1.388 ha platībā - lietošanas mērķi ar kodu 0908, zemes gabala daļai 0.045 ha platībā - lietošanas mērķi ar kodu 0702, zemes gabala daļai 0.2680 ha platībā – lietošanas mērķi ar kodu 0901, zemes gabala daļai 0.283 ha platībā - lietošanas mērķi ar kodu 0105, zemesgabala daļai 0.1880 ha platībā - lietošanas mērķi ar kodu 1101.

[3] 2006. gada 3.martā pieteicēja pilnvarotais pārstāvis pieteicēja vārdā pauda šaubas par minētā lēmuma spēkā esamību, iesniedzot iesniegumu atbildētājai.

[4] 2006. gada 21.martā atbildētāja sniedza pieteicējam atbildi Nr.8.18./1395, ar kuru noraidīja pieteicēja šaubas un uzskatīja tās par nepamatotām, norādot, ka lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no šīs vēstules saņemšanas.

[5] Pieteicējs par lēmumu iesniedza pieteikumu tiesā. Pieteicējs uzskata, ka atbildētājas pieņemtais lēmums daļā par nekustamā īpašuma ar kadastra numuru /dzēsts kadastra numurs/ sadalīšanu ir spēkā neesošs no izdošanas brīža un 2.1.-2.5.punktā par zemes vienības lietošanas mērķa noteikšanu atceļams šādu iemeslu dēļ: [5.1] saskaņā ar Civillikuma 927. pantu īpašums ir pilnīgas varas tiesības par lietu, tas ir, tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt no katras trešās personas.

Nekustamā īpašuma īpašnieks ir pieteicējs, nevis atbildētāja, tādējādi atbildētājai nevar būt tiesības bez pieteicēja ziņas un piekrišanas rīkoties ar pieteicēja nekustamo īpašumu, tajā skaitā, sadalīt to; [5.2] Administratīvā procesa likuma 74. panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka administratīvais akts nav spēkā, ja to ir izdevusi iestāde, kurai konkrētā administratīvā akta izdošana nav piekritīga, savukārt, tā paša panta pirmās daļas trešais punkts paredz, ka administratīvais akts nav spēkā, ja rakstveidā izdotajā adresātam nelabvēlīgajā administratīvajā aktā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījums.

Atbildētāja lēmumā nav norādījusi tiesību normas, kas atbildētajai piešķir tiesības dalīt tai nepiederošus nekustamos īpašumus bez to īpašnieku piekrišanas, tāpat atbildētāja lēmumā nav norādījusi tās tiesību normas, kas paredzētu, ka gadījumos, kad tiek sadalīts nekustamais īpašums, ir nepieciešama attiecīgās pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā īpašums atrodas, piekrišana tā sadalīšanai; [5.3] Atbildētāja lēmumā atsaucas uz Ministru kabineta 2001. gada 4. augusta noteikumiem Nr.344 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtība” (turpmāk - Noteikumi Nr.344) 9.1.punktu, kas paredz, ka lietošanas mērķa pirmreizējo noteikšanu ierosina šo noteikumu 8. punktā minētā attiecīgā persona, ja no esošā nekustamā īpašuma tiek nodalīts jauns nekustamais īpašums.

Kā priekšnosacījums nekustamā īpašuma lietošanas mērķu pirmreizējai noteikšanai, pamatojoties uz Noteikumu Nr.344 9.1 punktu, ir jauna nekustamā īpašuma nodalīšana no esoša nekustamā īpašuma. Ja netiek nodalīts jauns nekustamais īpašums, lietošanas mērķu pirmreizējā noteikšana uz Noteikumu Nr.344 9.1. punkta pamata nevar tikt veikta. Atbildētājai nebija tiesiska pamata pieņemt lēmumu par Nekustamā īpašuma sadalīšanu, tādējādi atbildētāja nepamatoti konstatēja tāda faktiskā apstākļa pastāvēšanu, pie kura esamības var piemērot Noteikumu Nr.344 9.1. punktu; [5.4] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 75.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka administratīvais akts ir spēkā, bet to var apstrīdēt, ja tas pēc sava satura ir pretrunā tiesību normām, arī tad, ja iestāde nav pareizi piemērojusi tiesību normas (arī balstījusies uz nepatiesiem faktiem).

Atbildētāja, balstoties uz nepatiesu faktisko apstākli, ka Nekustamais īpašums tiek sadalīts, nepamatoti piemērojusi Noteikumu Nr.344 9.1. punktu, kas nosaka kārtību, kādā notiek nekustamā īpašuma lietošanas mērķu pirmreizējā noteikšana jauna nekustamā īpašuma nodalīšanas gadījumā.

[6] 2006.gada 9.jūnijā Administratīvā rajona tiesa saņēma atbildētājas paskaidrojumu, kurā atbildētāja pieteikumu par lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu daļā par nekustamā īpašuma ,./dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/", kadastra numurs /dzēsts kadastra numurs/ uzskata par nepamatotu un noraidāmu sekojošu iemeslu dēļ: [6.1] Savos paskaidrojumos atbildētāja norāda, ka saskaņā ar likuma ,,Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 4.pantu nostiprinājuma lūgumam attiecībā uz zemi pievienojams zemes robežu plāns, savukārt zemes robežu plānu var izgatavot tad, kad īpašumam ir piešķirta adrese un noteikts zemes lietošanas mērķis.

Saskaņā ar ,,Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma'' 9,pantu kadastra informācijas sistēmā reģistrētai zemes vienībai un zemes vienības daļai nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību. To nosaka vietējā pašvaldība atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktai izmantošanai vai likumīgi uzsāktai izmantošanai; [6.2] apstrīdētajā lēmumā atbildētāja, atbilstoši pieteicēja lūgumam, no nekustamā īpašuma /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ ar kadastra numuru /dzēsts kadastra numurs/ piekrita atdalīt zemes gabalu ar kadastra numuru /dzēsts kadastra numurs/, piešķīra tam adresi /dzēsta adrese/, Siguldas pagasts, Siguldas novads, Rīgas rajons, un, atbilstoši uzsāktajai zemes izmantošanai, noteica zemes lietošanas mērķus; [6.3] 2006.gada 3. marta iesniegumā Nr.06/SP/159 pieteicējs pauda šaubas par apstrīdētā lēmuma 1. punktu un punktu no 2.1. līdz 2.5.

Iesniegumā norādīts, ka ne pietiecējs, ne arī pieteicēja pilnvarotais pārstāvis nav lūguši sadalīt nekustamo īpašumu ar kadastra numuru /dzēsts kadastra numurs/, reāli atdalot no tā zemes vienību ar kadastra numuru /dzēsts kadastra numurs/. Šādas šaubas Siguldas pilsētas dome uzskatījusi par nepamatotām, jo lēmuma pirmais punkts nosaka, ka tiek dota piekrišana īpašuma /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ ar kadastra numuru /dzēsts kadastra numurs/ sadalīšanai, ko arī nepārprotami bija lūdzis pieteicējs 2005.gada 7.jūlija iesniegumā.

Pieteicējs, paužot šaubas par lēmuma 2.1. līdz 2.5.punktu spēkā esamību, nepamatoti uzskata, ka pašvaldība vienpusēji ir sadalījusi īpašniekam piederošo nekustamo īpašumu. Šajos lēmuma punktos, atbilstoši uzsāktajai zemes izmantošanai, noteikti zemes lietošanas mērķi, un tā nav īpašuma vienpusēja sadale, tāpēc arī šīs šaubas atbildētāja uzskatīja par nepamatotām; [6.4] pieteicēja lūguma tiesai pirmais punkts ir pretrunā ar iepriekšējos iesniegumos izteikto lūgumu pašvaldībai, savukārt, otrais punkts neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem, jo zemes īpašumam ar kadastra numuru /dzēsts kadastra numurs/ lietošanas mērķi ar apstrīdēto pašvaldības lēmumu nav noteikti.

[7] Pieteicēja pārstāvis 2007.gada 17.oktobra tiesas sēdē prasību uzturēja uz pieteikumā minētajiem motīviem, papildus norādot, ka pieteicējs, vēršoties pašvaldībā, ir vēlējies tikai to, lai pašvaldība piešķir atsevišķas adreses katram zemes nogabalam, jo nekustamais īpašums ar kadastra apzīmējumu /dzēsts kadastra numurs/ sastāv no vairākiem atsevišķiem zemes gabaliem. Pieteicējs nav domājis par īpašuma sadalīšanu. Bez tam pieteicējs uzskata, ka neviens normatīvais akts nedod tiesības pašvaldībai lemt par svešai personai piederošu nekustamo īpašumu sadalīšanu. Attiecībā par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu, pieteicējs uzskata, ka atbildētājai arī nav likumiska pamata, jo mērķis ir nosakāms tikai tad, kad nekustamais īpašums ir sākotnēji piešķirts un pat tad ir nepieciešams konkrēti norādīt un atspoguļot zemes robežu plānos, kāds lietošanas mērķis ir piešķirts katram zemes gabalam, nevis norādīt tikai platību, pat nenorādot, kur atrodas attiecīgais zemes gabals, kā to izdarīja atbildētāja.

[8] Atbildētājas pārstāvji tiesas sēdē pieteicēja prasību neatzina uz paskaidrojumā norādītajiem argumentiem. Tāpat atbildētājas pārstāvji norādīja, ka īpašums var sastāvēt no vairākām vienībām, bet skaitās kā viens īpašums. Adresi īpašumam var piešķirt, ja tā nav piešķirta. Viss ir paskaidrots adresācijas noteikumu 3.punktā un Kadastra likuma 33.pantā. Zemes gabala sadalīšanu veic uz pašvaldības lēmuma pamata mērnieki. Pašvaldība var piekrist, var arī nepiekrist pieņemt lēmumu par sadalīšanu. Zemes reformas laikā šis bija viens īpašums, un pieteicējs jau tajā laikā bija veicis sadalīšanu, nodalot Lejas naskas un Kalnu naskas. Sākotnējais mērķis bijis lauksaimniecības, un tagad tiek sadalīts īpašums, un īpašnieks var neprasīt citu mērķi, bet pašvaldība drīkstēja noteikt lietošanas mērķi. Īpašumā bija sešas zemes vienības, ar kadastra Nr.88 prasīja izdalīt. Īpašums ir viens, bet katram gabalam ir savādāks lietošanas mērķis. Kā sadalīšana nefigurēja, bet pieteicējs prasīja kā atsevišķu zemes gabalu ierakstīt zemes grāmatā. Pašvaldība pieņem lēmumu, izsniedz zemes īpašniekam, tad ar šo lēmumu iet uz mērniecības firmu un pasūta jaunu adresi. Tad īpašnieks īpašumu var pārdot ar jaunu adresi vai arī ierakstīt uz sava vārda zemesgrāmatā. Griežoties zemesgrāmatā, nepieciešams zemes robežu plānu, un tad attiecīgi bez šī lēmuma un plāna neko iereģistrēt nevar.

Motīvu daļa

[9] Tiesa, izvērtējot pieteicējas pieteikumu, atbildētājas paskaidrojumus, lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [10] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 103. pantā ir noteikts tiesas pienākums, izskatot administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes izdota administratīvā akta vai faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumus rīcības brīvības ietvaros. Tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde ir rīkojusies saskaņā ar procesuālajām un materiālajām tiesību normām. Tādējādi Administratīvajai rajona tiesai jāpārbauda, vai atbildētājs, Lēmumu pieņemot, rīkojies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām normām.

[11] Tiesa lietā konstatē šādus faktiskos apstākļus: [11.1] 2005.gada 7.jūlijā Juridiskais birojs „ SPECIALIS” un Ģ.R. Siguldas novada domē iesniedza iesniegumu ar lūgumu piešķirt zemesgabaliem, kas ierakstīti Siguldas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.139 ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/, katram savu adresi. Iesniegumā iesniedzējs lūdz veikt visas pārejās domes kompetencē esošās darbības, lai varētu katru no tiem ierakstīt (izdalīt) savā zemesgrāmatas nodalījumā. Iesniegumā minēts, ka zemes gabals ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ tiek atdalīts jaunā zemesgrāmatas nodalījumā, piešķirot nosaukumu /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ (lietas 46.lapa). [11.2] 2005.gada 27.jūlijā Siguldas novada dome pieņem lēmumu (protokols Nr.15, &12) „Par zemes gabala sadalīšanu un adrešu piešķiršanu” , kurā piekrīt sadalīt nekustamo īpašumu /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/, kur 6.apakspunktā norādīts, ka atdalītajam zemesgabalam „C” 1,984 ha platībā, kadastra apzīmējums /dzēsts kadastra numurs/, piešķirt adresi /dzēsta adrese/, Siguldas pagasts, Siguldas novads, Rīgas rajons, nekustamā īpašuma lietošanas mērķi: - 0,268 ha – pārējie sabiedriskie objekti (kods 0910); 0,043 ha – 3- 5 stāvu daudzdzīvokļu un pagaidu uzturēšanās māju apbūve (kods 0702), 0,01 ha – ar maģistrālajām elektropārvades un... būvju apbūve (kods 1201), 0,283ha – pārējā lauksaimniecībā izmantojamā zeme (kods 0105) un 1,38 ha - ..parku, skvēru... un citu koplietošanas objektu teritorijas (kods 0908) (lietas 77.lapa). [11.3] 2005.gada 21.septembrī Siguldas novada dome atceļ domes 2005.gada 27.jūlija lēmumu (protokols Nr.15, &12) „Par zemes gabala sadalīšanu un adrešu piešķiršanu” 2.punkta 3.,4. un 6. apakšpunktus (lietas 74.lapa). [11.4] 2005.gada 28.septembrī Valsts zemes dienests izdod nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra izziņu par nekustamā īpašuma piederību un sastāvu, kurā norādīts, ka nekustamais īpašums /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/, kas atrodas Rīgas rajona Siguldas novada Siguldas pagastā, sastāv no 6 (sešām) zemes vienībām, kur viena no zemes vienībām ir ar kadastra apzīmējumu Nr. /dzēsts kadastra numurs/.

Zemes vienība ar kadastra apzīmējumu Nr. /dzēsts kadastra numurs/ platība ir 2,172 ha, kuras lietošanas mērķi ir 0101 zemnieku saimniecības, kuras galvenā ekonomiskā darbība ir lauksaimniecība, kopplatība 1,859 ha, 0702 3-5 daudzdzīvokļu un pagaidu uzturēšanās māju apbūve, kopplatība 0,045 ha, 0901 izglītības un zinātnes iestāžu apbūve, kopplatība 0,268 ha (lietas 8. – 12.lapa). [11.5] 2005.gada 1.novembrī Juridiskais birojs „ SPECIALIS” Siguldas novada domei iesniedza iesniegumu, lūdzot precizēt, kāda adrese ir piešķirta nekustamā īpašuma „/dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ sastāvā esošajam zemesgabalam, kas Valsts zemes dienestā Nekustamo īpašuma valsts kadastra reģistrā reģistrēts ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ 2,17 ha platībā (lietas 13.lapa). [11.6] 2005.gada 1.novembrī Siguldas novada dome nosūta Juridiskajam birojam „ SPECIALIS” un Ģ.R. vēstuli, kurā norāda, ka dome saņēmusi 2005.gada 1.novebra iesniegumu par adreses precizēšanu no nekustamā īpašuma /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ atdalāmajam zemes gabalam ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/, un lai varētu pieņemt lēmumu, lūdz precizēt atdalāmās zemes vienības gabala platību (lietas 70.lapa). [11.7] 2006.gada 4.janvārī Ģ.R.

Siguldas novada Būvvaldei sniedza paskaidrojumu par zemes gabalu atdalīšanu no saimniecības /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ un atdalītajām platībām, norādot ka /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ zemes gabala „D” platība ir 2,278 ha (lietas 69.lapa). [11.8] 2006.gada 1.februārī Siguldas novada dome pieņem lēmumu par zemes gabala sadalīšanu un adreses piešķiršanu, piešķirot atdalītajam zemes gabalam 2,172 ha platībā, kadastra apzīmējums Nr. /dzēsts kadastra numurs/ adresi /dzēsta adrese/, Siguldas pagasts, Siguldas novads, Rīgas rajons un nosakot nekustamā īpašuma lietošanas mērķi (lietas 14.-15.lapa). [11.9] 2006.gada 3.martā Juridiskais birojs „ SPECIALIS” Siguldas novada domei iesniedza iesniegumu, ka Siguldas novada dome nebija tiesīga veikt nekustamā īpašuma sadali un noteikt lietošanas mērķi, līdz ar to tiek apšaubīts 2006.gada 1.februārī Siguldas novada domē pieņemtā lēmuma 1.punkta un 2.1.-2.5.punktu daļā spēkā esamība (lietas 16-17.lapa). [11.10] 2006.gada 21.martā Siguldas novada dome sniedza atbildi uz 2006.gada 3.marta Juridiskajā biroja „ SPECIALIS” iesniegumu, norādot, ka 2006.gada 1.februāra lēmums pieņemts, pamatojoties uz paša biroja iesnieguma un pieteicēja 2006.gada 4.janvārī sniegtā paskaidrojuma.

Šaubas par domes lēmumu nav pamatotas, un lēmums ir atstājams spēkā pašreizējā redakcijā (lietas 18.lapa). [11.11] 2006.gada 24.aprīļa Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas Siguldas pagasta zemesgrāmatu nodalījuma Nr.139 izdrukā norādīts, ka nekustamā īpašuma /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ īpašuma tiesības nostiprinātas Ģ.R. (lietas 24.- 26.lapa).

[11.12] 2007.gada 3.septembrī sastādīts un izgatavots Zemes vienības robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāns zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu Nr./dzēsts kadastra numurs/ pēc adreses Rīgas rajons, Siguldas novads, Siguldas pagasts, /dzēsta adrese/. Robežas noteiktas atbilstoši Siguldas novada domes 2005.gada 27.jūlija sēdes protokola izrakstam Nr.15., 12& un 2005.gada 18.oktobra Rīgā noslēgtam pirkuma – pārdevuma līgumam. Zemes vienības adrese noteikta pamatojoties uz Siguldas novada domes 2006.gada 1.februāra sēdes protokola izrakstam Nr.3, 10& „Par zemes gabalu sadalīšanu un adrese piešķiršanu” (lietas 105.un 106.lapa). [11.13] 2008.gada 1.oktobra Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas Siguldas pagasta zemesgrāmatu nodalījuma Nr./dzēsts numurs/, kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/ izdrukā norādīts, ka zemes gabals ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/ atdalīts no nekustamā īpašuma „/dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/” ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/. Zemesgabala īpašnieki ir Ģ.R. 284/2172 daļa un Juridiskais birojs „ SPECIALIS” 1888/2172 daļa (lietas 103.un 104.lapa).

[12] Lietā nav strīda par adreses piešķiršanu atdalītajai zemes vienībai no nekustamā īpašuma. Strīds lietā ir par to, vai atbildētāja bija tiesīga sadalīt pieteicēja nekustamo īpašumu un noteikt nekustamajam īpašumam lietošanas mērķi. Līdz ar to tiesai jānoskaidro, vai atbildētāja tiesīga sadalīt pašvaldības teritorijā esošo pieteicēja nekustamos īpašumus, un vai atbildētāja veica pieteicēja nekustamā īpašuma sadali. Tāpat tiesai jānoskaidro, vai atbildētāja tiesīga noteikt pieteicēja nekustamajam īpašumam nekustamā īpašuma lietošanas mērķi.

[13] Tiesai jānoskaidro, vai atbildētāja bija tiesīga sadalīt pieteicējas nekustamo īpašumu. [13.1] Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (turpmāk redakcija uz lēmuma pieņemšanas brīdi) (turpmāk – Kadastra likums) 32.panta pirmā daļa nosaka, ka „nekustamo īpašumu veido, tā sastāvu groza, kā arī ierakstu par nekustamo īpašumu Kadastra informācijas sistēmā dzēš, pamatojoties uz kadastra subjekta iesniegumu.” Šī paša likuma 1.panta 6.punktā norādīts, ka kadastra subjekts ir attiecīgi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā nekustamā īpašuma īpašnieks vai visi kopīpašnieki, tiesiskais valdītājs vai lietotājs. Kadastra likuma 7.panta pirmā daļa nosaka, ka „šā likuma izpratnē par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstama persona, kas ir nostiprinājusi īpašuma tiesības zemesgrāmatā”. Tiesa konstatē, ka ierosināt atdalīt vai sadalīt nekustamo īpašumu ir tiesīgs īpašuma īpašnieks vai visi kopīpašnieki, tiesiskais valdītājs vai lietotājs. 2006.gada 24.aprīļa Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas Siguldas pagasta zemesgrāmatu nodalījuma Nr.139 izdrukā norādīts, ka nekustamā īpašuma

/dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ īpašuma tiesības nostiprinātas Ģ.R. (lietas 24.- 26.lapa). Tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā ierosināt atdalīt vai sadalīt nekustāmo īpašumu ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ tiesīgs īpašnieks - pats pieteicējs. [13.2] Kadastra likuma 33.pants nosaka, ka nekustamo īpašumu veido:

1) izveidojot jaunu nekustamo īpašumu;

2) sadalot reģistrētu nekustamo īpašumu vairākos nekustamajos īpašumos;

3) apvienojot reģistrētus nekustamos īpašumus vienā nekustamajā īpašumā;

4) grozot reģistrēta nekustamā īpašuma sastāvu, no tā atdalot vai tam pievienojot nekustamā īpašuma objektu. Kadastra likuma 20.panta 1.punktā norādīts, ka par jaunu nekustamā īpašuma objektu nosaka „sadalīšanas rezultātā no reģistrēta nekustamā īpašuma objekta atdalītu jaunu nekustamā īpašuma objektu (vienlaikus maina sadalāmā reģistrētā nekustamā īpašuma objekta ārējo kontūru vai apjomu)”. Kadastra likuma 62.pantā norādīts, ka kadastra numurs tiek piešķirts nekustamajam īpašumam, bet likuma 63.pantā minēts, ka kadastra apzīmējumu piešķir zemes vienībai, būvei, telpu grupai un zemes vienības daļai.

Zemesgrāmatu likuma 29.pants nosaka, ka zemesgrāmatā katram patstāvīgam nekustamam īpašumam atklāj atsevišķu nodalījumu. Savukārt šī likuma 13.pantā minēts, ka „Nodalījuma sākumā aiz zemesgrāmatas numura atzīmē nekustama īpašuma nosaukumu un atrašanās vietu. Nodalījuma sākumā norāda arī īpašuma apzīmējumu kadastrā, ko attiecīgajam nekustamajam īpašumam piešķīris Valsts zemes dienests” (redakcija uz lēmuma pieņemšanas brīdi). Tiesa konstatē, ka 2005.gada 7.jūlija iesniegumā pieteicēja pilnvarotais pārstāvis lūdza piešķirt zemesgabaliem, kas ierakstīti Siguldas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.139 ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/, katram savu adresi.

Iesniegumā iesniedzējs lūdz veikt visas pārejās domes kompetencē esošās darbības, lai varētu katru no tiem ierakstīt (izdalīt) savā zemesgrāmatas nodalījumā. Iesniegumā minēts, ka zemes gabals ar kadastra apzīmējumu Nr. /dzēsts kadastra numurs/ tiek atdalīts jaunā zemesgrāmatas nodalījumā, piešķirot nosaukumu /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ (lietas 76.lapa). Lai ierakstītu zemesgrāmatā zemes vienību kā atsevišķu nekustamo īpašumu, tam sākotnēji Valsts zemes dienestam ir jāpiešķir kadastra numurs.

Savukārt, kadastra numurs tiek piešķirts tikai nekustamajam īpašumam, līdz ar to, lai zemes vienību ar kadastra apzīmējumu Nr. /dzēsts kadastra numurs/ varētu reģistrēt kā atsevišķu nekustamo īpašumu, tas jāatdala no nekustamā īpašuma ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/. Tiesas skatījumā, pieteicējs vēlējies atdalīt jaunu nekustamā īpašuma objektu – zemes vienību kadastra apzīmējumu Nr. /dzēsts kadastra numurs/ no nekustāmā īpašuma ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/. Līdz ar to pieteicēja 2005.gada 7.jūlija (lietas 46.lapa) iesniegumā izteiktais lūgums attiecas uz nekustāmā īpašuma ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ sadalīšanu, lai izveidotu jaunus nekustamos īpašumu objektus, tai skaitā arī jaunu nekustamo īpašumu no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu Nr. /dzēsts kadastra numurs/. [13.3] Likumā „Par pašvaldībām” 15.panta 13.punktā norādīts, ka viena no pašvaldības autonomām funkcijām ir saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību.

Kadastra likuma 15.panta 1.punkta a) apakšpunktā noteikts, ka Nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšana nepieciešama, lai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu jaunu nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu. Savukārt šī likuma 18.panta 3.punktā norādīts, ka nekustamā īpašuma objekta noteikšana ietver kadastrālo uzmērīšanu. Kadastra likuma 26.panta 2.punktā norādīts, ka veicot nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas kadastrālo uzmērīšanu „...sagatavo kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, saskaņo ar vietējām pašvaldībām un normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām zemes robežu plānu un aprēķina zemes vienību un zemes vienības daļu raksturojošos datus”.

Līdz ar to tiesa konstatē, ka lai izveidotu jaunu nekustamo īpašumu un to reģistrētu kadastra informācijas sistēmā, kuru pēc tam reģistrētu zemesgrāmatā, tā izveidošana ir jāsaskaņo ar pašvaldībām. No iepriekš minētā tiesa secina, ka atbildētājs lēmumā bija tiesīgs piekrist vai nepiekrist nekustamā īpašuma ar kadastra Nr. Nr. /dzēsts kadastra numurs/ sadalīšanai pēc pieteicēja ierosinājuma. Tikai pieteicējs varēja ierosināt augstāk minētā nekustamā īpašuma sadalīšanu. Pašvaldībai nav tiesību sadalīt nekustamo īpašumu ar kadastra Nr. Nr. /dzēsts kadastra numurs/.

[14] Tiesai jānoskaidro, vai atbildētāja ar lēmumu sadalījusi nekustamo īpašumu Nr. Nr. /dzēsts kadastra numurs/. [14.1] Atbildētāja 2005.gada 27.jūlijā pieņēma lēmumu „Par zemes gabalu sadalīšanu un adrešu piešķiršanu” ( sprieduma [11.2] punkts). Atbildētāja 2005.gada 27.jūlija lēmumā piekrita pieteicēja nekustamā īpašuma ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ sadalei, bet tā nav veikusi pieteicēja nekustamā īpašuma sadali. [14.2] Atbildētāja pēc pieteicēja 2005.gada 1.novembra lūguma piešķirt nekustamā īpašuma „Lejas Naskas” ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ sastāvā esošajam zemesgabalam ar kadastra apzīmējumu Nr. /dzēsts kadastra numurs/ adresi (lietas 13.lapa), pieņēma lēmumu, piekrītot pieteicēja nekustamā īpašuma sadalei (sprieduma [11.8] punkts). Līdz ar to atbildēja lēmumā atkārtoti ir piekritusi pieteicēja nekustamā īpašuma ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ sadalei, kaut gan piekrišanu jau izteica 2005.gada 27.jūlijā lēmuma 1.punktā (lietas 77.lapa). No iepriekš minētā tiesa secina, ka atbildētāja lēmumā nav sadalījusi pieteicēja nekustamo īpašumu ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/, bet gan atkārtoti piekritusi – devusi saskaņojumu nekustamā īpašuma ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ sadalīšanai, ko ierosināja pats pieteicējs 2005.gada 7.jūlija lūgumā (lietas 76.lapa). Šāds pārkāpums, kad atbildētāja lēmumā atkārtoti piekrita nekustamā īpašuma ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ sadalīšanai, neietekmēja un nevarēja ierobežot pieteicēja tiesības saistībā ar nekustamā īpašuma ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ sadalīšanu, jo tas nemainīja un negrozīja pieteicēja īpašuma sadales tiesisko stāvokli.

[15] Tiesai jānoskaidro, vai atbildētāja lēmumā bija tiesīga noteikt lietošanas mērķus atdalītajai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu Nr./dzēsts kadastra numurs/. [15.1] APL 63.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un procesa dalībnieka uzklausīšanas iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un izdod obligāto administratīvo aktu, ja piemērojama tiesību norma paredz, ka administratīvais akts jāizdod. Kadastra likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka kadastra informācijas sistēmā reģistrētai zemes vienībai un zemes vienības daļai nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību.

To atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai izmantošanai vai likumīgi uzsāktajai izmantošanai nosaka vietējā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas konkrētā zemes vienība un zemes vienības daļa. Kadastra likuma 15.panta 1.punkta a) apakšpunktā noteikts, ka nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšana nepieciešama, lai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu jaunu nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu.

Savukārt šī likuma 18.panta 4.punktā norādīts, ka nekustamā īpašuma objekta noteikšana ietver nekustamā īpašuma lietošanas mērķu un tiem piekritīgo platību noteikšanu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumu Nr.344 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtība” (spēkā līdz 2006.gada 1.maijam) 9.1.apakšpunktu lietošanas mērķu pirmreizējo noteikšanu ierosina nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai valsts vai pašvaldību institūcija, ja no esoša nekustamā īpašuma tiek nodalīts jauns nekustamais īpašums tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

Tiesa konstatē, ka pašvaldībai katram jaunam nekustamajam īpašumam ir pienākums noteikt attiecīgajam īpašumam lietošanas mērķus un tam piekritīgo platību, līdz ar to tai jāizdod administratīvais akts par lietošanas mērķu noteikšanu jaunam nekustamajam īpašumam. [15.2] Atbildētāja 2005.gada 27.jūlija lēmumā (lietas 77.lapa) piekrita pieteicēja nekustamā īpašuma ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ sadalei, bet jaunajam nekustamajam īpašumam – zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu Nr./dzēsts kadastra numurs/, noteica adresi un lietošanas mērķi.

Savukārt, ar 2005.gada 21.septembra (lietas 74.lapa) lēmumu zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu Nr./dzēsts kadastra numurs/ atbildētāja noteikto adresi un noteiktos lietošanas mērķus atcēla, jo konstatēja atdalāmā zemes gabala ar kadastra apzīmējumu Nr./dzēsts kadastra numurs/ iesniegtā zemes robežu projekta nesakritību ar zemes robežu plānā „/dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/” attēlotājām zemes gabala robežām.

Līdz ar to jaunizveidotajam nekustamajam īpašumam ar kadastra apzīmējumu Nr./dzēsts kadastra numurs/ no 2005.gada 21.septembra nebija noteikti lietošanas mērķi un lietošanas mērķiem piekrītošās platības. [15.3] 2005.gada 1.novembrī pieteicējs iesniedza atbildētājai iesniegumu, lūdzot precizēt, kāda adrese ir piešķirta nekustamā īpašuma „/dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/” sastāvā esošajam zemesgabalam (sprieduma [11.5] punkts). Atbildētājs lēmumā piešķīra adresi un noteica nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, jo līdz šim nekustamajam īpašumam - zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu Nr. /dzēsts kadastra numurs/ nebija noteikts lietošanas mērķis un tam piekrītošā platība. No iepriekš minētā tiesa secina, ka atbildētājai ir pienākums noteikt jaunam nekustamajam īpašumam lietošanas mērķi, izdodot administratīvo aktu. Atbildētāja lēmumā bija tiesīga noteikt zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu Nr. /dzēsts kadastra numurs/ lietošanas mērķi un tam piekrītošo platību.

[16] Ņemot vērā augstāk minēto, tiesa atzīst, ka lēmums pieņemts, izvērtējot visus apstākļus, un atbilst materiālo un procesuālo tiesību normām, tādēļ pieteikums par lēmuma atcelšanu ir nepamatots un ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289. – 291.pantu, nosprieda:

noraidīt Ģ.R. pieteikumu par Siguldas novada domes 2006.gada 1.februāra lēmuma (protokola Nr.3 10. paragrāfa 6. punkts) atzīšanu par spēkā neesošu daļā par nekustamā īpašuma /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/, kadastra numurs /dzēsts kadastra numurs/, sadalīšanu un atcelšanu daļā par šā nekustamā īpašuma lietošanas mērķu pirmreizēju noteikšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnesis (paraksts) Dz.Melbārdis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis________________ Dz.Melbārdis Rīgā, 2008.gada 22.oktobrī

.