Court partially allows child support increase and legal fees but rejects claim for additional 45 euros.

Lietas Nr. C33323215

Lietas arhīva Nr. C-3232-15/19

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2015.gada 1.oktobrī

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Ineta Riekstiņa

ar tiesas sēdes sekretāri Ivetu Jungu

piedaloties prasītājai /pers. C/, atbildētāja pārstāvim /pers. D/, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. C/ maza apmēra prasībā par

uzturlīdzekļu piedziņu pret /pers. E/, un

k o ns t a t ē ja

2015.gada 5.jūnijā tiesā saņemts prasītājas /pers. C/ prasības pieteikums maza apmēra prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu pret atbildētāju /pers.

E/, kurā norādīts, ka ar atbildētāju ir kopīga meita /pers. F/, dzimusi /datums/.

Laulība ar atbildētāju nav noslēgta, taču paternitāti atbildētājs atzinis labprātīgi.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar atbildētāju kopā nedzīvo. Kopš dzimšanas meita dzīvo kopā ar prasītāju. Prasītāja veic meitas ikdienas aprūpi

un audzināšanu.

Pēc meitas piedzimšanas ar atbildētāju mutiski vienojušies, ka meitas uzturam atbildētājs ik mēnesi maksās Ls 150 (206,03 euro).

Uzturlīdzekļus atbildētājs maksājis, taču neregulāri un parasti mazākā apmērā kā vienojušies. Kopš 2014.gada atbildētājs vienpersoniski nolēmis

samazināt uzturlīdzekļu apmēru uz 150 euro mēnesī. Arī šo summu atbildētājs nemaksā regulāri un norādītajā apmērā. Bez tam atbildētājs mutiski

informējis, ka uzturlīdzekļus turpinās maksāt Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā.

Minētā summa ir par mazu, lai pilnvērtīgi uzturētu bērnu, kā arī mazāka par summu, par kuru vienojušies. Bez tam prasītājai ir svarīgi rēķināties ar

noteiktu uzturlīdzekļu apmēru ik mēnesi, kas tiek maksāts regulāri.

Prasītājai jāgādā par meitas uzturu, apģērbu, dažādām ikdienas precēm atbilstoši meitas vecumam. Tāpat nepieciešami izdevumi bērna izglītībai un

attīstībai, dažādiem veselības pakalpojumiem, attiecīgu rotaļlietu iegādei, kā arī komunālo maksājumu un apsaimniekošanas izdevumu segšanai. Minētie

izdevumi bērnam mēnesī saskaņā ar sastādīto aprēķinu sastāda aptuveni 350 euro. Tā kā dzīvesvietai tuvākā pirmsskolas izglītības iestāde atrodas Lojā,

aptuveni 17 km attālumā, lai izvadātu meitu, ik dienu jāmēro 70 km ar automašīnu. Dzīvokļa īre kopā ar komunālajiem pakalpojumiem ziemas mēnešos

sastāda 250 euro, vasarā – 150 euro. Attiecīgi vidēji mēnesī, sadalot summu uz 3 cilvēkiem – vienam cilvēkam 66 euro.

Prasītāja norādījusi, ka ar viņas ienākumiem pilnībā nepietiek, lai apgādātu meitu. Prasītāja strādā SIA “/nosaukums/” un viņas ienākumi pēc

nodokļu nomaksas aptuveni sastāda 400 euro. Prasītājas ikdienas aprūpē un audzināšanā ir vēl viens bērns –/pers. G/, dzimis /datums/.

Uzskata, ka atbildētājam jāuzliek par pienākumu maksāt vismaz pusi meitas /pers. F/ uzturam mēnesī.

Prasītājai zināms, ka atbildētājs strādā /nosaukums A/ Ltd, SIA un viņam ir pietiekoši labs atalgojums. Vasaras mēnešos atbildētājs veic papildus

darbu zemnieku saimniecībā “/Nosaukums B/”. Prasītāja uzskata, ka atbildētāja ienākumi ir pietiekoši, lai varētu sniegt meitas uzturam vismaz 175 euro

mēnesī. Bez tam, atbildētājs ir jauns, darbspējīgs vīrietis, kuram ir visas iespējas strādāt un rūpēties par savu bērnu.

Saskaņā ar Civillikuma normām vecākiem ir pienākums samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz

laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.

Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru

kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu (Civillikuma 179.panta pirmā, otrā, piektā daļa).

Pamatojoties uz Civillikuma 179. panta pirmo, otro, piekto daļu, Civilprocesa likuma 1., 24., 205.panta pirmās daļas 1.punktu, lūdz piedzīt no

atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus meitas /pers. F/, dzimušas /datums/, uzturam 175 euro mēnesī, līdz laikam, kad bērns pats varēs sevi

apgādāt, bet ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru; uzturlīdzekļus piedzīt no pieteikuma iesniegšanas brīža; piedzīt no

atbildētāja prasītājas labā izdevumus par advokāta sniegto juridisko palīdzību; noteikt sprieduma izpildi nekavējoties.

Lūdz lietu izskatīt rakstveida procesā.

2015. gada 15.jūnijā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, aprēķins, nosakot termiņu

rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai līdz 2015.gada 15.jūlijam (lietas 31. lapa).

2015. gada 30.jūnijā tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi par celto prasību, kuros norādīts, ka prasību neatzīst, jo katru mēnesi maksā 100

euro. Maksā bankā kā automātisko maksājumu.

Piekrīt lietas izskatīšanai rakstveida procesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm vai ja tiesa

uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Ar tiesneses 2015.gada 1.jūlija lēmumu lieta nolikta iztiesāšanai tiesas sēdē.

Tiesas sēdē prasītāja prasību uzturēja uz tajā norādītajiem apstākļiem un pamata.

Paskaidroja, ka ar atbildētāju vienojušies, ka viņš meitas uzturam maksās Ls 150 mēnesī. No 2014.gada atbildētājs vienpersoniski samazinājis šo

summu un sācis maksāt 150 euro mēnesī, bet no 2014.gada decembra – 100 euro mēnesī. Norādīja, ka atbildētāja maksātie 100 euro mēnesī nenosedz

pat pusi ikmēneša izdevumu.

Paskaidroja, ka atbildētājs saņem daudz lielāku algu, nekā to norādījis. Vienlaicīgi atzina, ka pierādījumi šim apgalvojumam nav.

Uzskata, ka tas, ka atbildētājs ārstē muguru, nenoņem viņa atbildību maksāt uzturlīdzekļus

Atzina, ka 2015.gada 31.augustā un 14.septembrī no atbildētāja saņēmusi 100 euro mēnesī.

Paskaidroja, ka ikmēneša ienākumi ir darba alga vidēji 400 – 450 euro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Saņem ģimenes valsts pabalstu par diviem

bērniem 34 euro mēnesī. Saņem arī uzturlīdzekļus 108 euro apmērā, kas tiek maksāti dēla uzturam. Nekustamie īpašumi nepieder. Ir 2006.gada

automašīna Opel Marino, par kuru ik mēnesi maksā līzingu 124,84 euro apmērā.

Lūdza prasību apmierināt, piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus 175 euro mēnesī ar prasības pieteikuma tiesā iesniegšanas dienu. Lūdza noteikt

sprieduma nekavējošu izpildi.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis prasību atzina daļēji. Piekrita maksāt uzturlīdzekļus 110 euro apmērā, par ko parakstījās pielikumā tiesas sēdes

protokolam. Atzina, ka uzturlīdzekļi bērna uzturam jāmaksā, bet vairāk par 110 euro mēnesī atbildētājs maksāt nevar, jo viņa ienākumi ir

samazinājušies. Viņš strādā vienā darba vietā. Paskaidroja, ka līdz 2015.gada aprīlim dēla uzturam maksājis 150 euro mēnesī, bet šobrīd maksā 100

euro mēnesī. To apliecina konta izdrukas.

Atbildētāja ienākumi vidēji ir 350 – 400 euro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Citi, papildus ienākumi, atbildētājam nav.

Bijusi mutiska vienošanās, ka no 2014.gada atbildētājs maksās 150 euro mēnesī. No 2015.gada maija maksā 100 euro mēnesī, jo atbildētājam ir

veselības problēmas, jāapmeklē ārsts un jāveic muguras operācija.

Norādīja, ka atbildētājam nekustamie īpašumi nepieder. Atbildētāja lietošanā ir automašīna, par kuru maksā līzingu 130,43 euro mēnesī.

Paskaidroja, ka neapšauba bērna vajadzību apmēru – 352 euro mēnesī. Pieļauj, ka izdevumi ir adekvāti. Atbildētājs neiebilst pret izdevumu

apmēru, bet izdevumiem jābūt samērīgiem ar atbildētāja ienākumiem.

Norādīja, ka atbildētājam ir pamatvajadzības – ēdiens, mājoklis, veselības problēmas.

Uzskata, ka 110 euro mēnesī bērna uzturam ir samērīga un taisnīga summa, ņemot vērā atbildētāja paša vajadzības. Norādīja, ka citi bērni,

atbildētājam nav.

M o t ī v u da ļa

Noklausījusies prasītājas un atbildētāja pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota, taču apmierināma daļēji.

No lietas materiāliem pievienotās /pers. F/ dzimšanas apliecības /apliecības numurs/ kopijas redzams, ka 2011.gada 1.novembrī dzimušās /pers. F/

vecāki ir prasītāja /pers. C/ un atbildētājs /pers. E/ (lietas 9. lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 179.pantu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu līdz laikam, kad viņš pats būs

spējīgs sevi apgādāt. Tas nozīmē, ka tiesa, lemjot par piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, vadīsies pēc samērojamības principa - kādi ir pušu ienākumi, un

cik daudz līdzekļu nepieciešami bērna aprūpei - viņa uzturēšanai, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanai, bērna kopšanai,

izglītošanai un audzināšanai (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanai, pēc iespējas ievērojot bērna individualitāti, spējas un intereses).

Civillikuma 178. panta otrā daļa noteic, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no

vecākiem, pie kura bērns dzīvo.

Lietā nepastāv strīds par to, ka pušu meita dzīvo pie prasītājas, kura īsteno bērna aprūpi un uzraudzību.

Lietā nepastāv strīds arī par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu, bet ir strīds par uzturlīdzekļu apmēru.

Prasītāja no atbildētāja meitas uzturam vēlas saņemt 175 euro mēnesī, savukārt atbildētājs piekrīt maksāt uzturlīdzekļus 110 euro mēnesī.

Prasītāja iesniegusi aprēķinu bērnam nepieciešamajiem izdevumiem mēnesī, kurā norādījusi nepieciešamos uzturlīdzekļus, kas ir: apģērbs (ieskaitot

sezonas apģērbu) 20 euro; apavi (vidēji 200 euro gadā) 9 euro; pārtika (tai skaitā pusdienas bērnudārzā) 120 euro; medikamenti, vitamīni 10 euro;

sadzīves un higiēnas preces 10 euro; rotaļlietas, mācību līdzekļi 7 euro; komunālie pakalpojumi (apkure, elektrība, gāze, telefons) 66 euro; transports

(degviela aptuveni 5 euro dienā) 100 euro, citi vienreizēji pirkumi gadam (gulta, galds, ritenis u.tml.) 10 euro, kopā 352 euro (lietas 28. lapa).

No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem – kontējumi kontā pa datumiem par laika periodu no 2014.gada 2.janvāra līdz 2015.gada

31.maijam redzams, ka /pers.C/ Sējas novada domes kontā iemaksājusi 339,37 euro kā norēķinu par PII iemaksām par /pers. F/ (lietas 22. lapa).

Lietas materiāliem pievienota 2014.gada augustā Pabažos starp /pers. K/ kā Izīrētāju un /pers. C/ kā Īrnieku noslēgtā īres līguma kopija (lietas 15.

lapa).

No minētā līguma 1.1.punkta izriet, ka Izīrētājs izīrē un nodod Īrnieka lietošanā dzīvokli Nr.6, kas atrodas Sējas novada, Sējas pag. Pabažos,

Saulstaros, sastāvošu no dzīvokļa ar kopējo platību 54,5 kv.m. un kopīpašuma no daudzdzīvokļu mājas un zemes 545/12835 domājamām daļām,

turpmāk tekstā Dzīvoklis.

Līguma 1.3.punktā noteikts, ka vienlaicīgi ar Dzīvokļa Nr.6 īres līgumu Īrnieks noslēdz Apsaimniekošanas līgumu ar SIA Profit 1 par

apsaimniekošanu un komunālajiem maksājumiem.

Saskaņā ar līguma 2.1.punktu par dzīvokli īres maksa tiek noteikta 75,00 euro.

Savukārt minētā līguma 2.2.punktā noteikts, ka papildus īres maksai saskaņā ar noslēgto apsaimniekošanas līgumu ar SIA Profit 1, Īrnieks maksā

par komunālajiem pakalpojumiem –apkures, ūdens, koplietošanas elektrība, atkritumu izvešana, siltumtīklu apkope, ekspluatācijas izdevumi saskaņā ar

Aapsaimniekotāja izsniegto ikmēneša rēķinu.

No prasītājas tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka viņas deklarētā dzīvesvieta ir “/Nosaukums C/”dz.6, Pabaži, ko apstiprina lietas

materiāliem pievienotā Sējas novada domes 2015.gada 29.maija izziņa Nr.1724 (lietas 12.lapa).

Lietas materiāliem pievienoti SIA “PROFIT 1” rēķini par 2015.gada aprīli, martu, februāri, janvāri, 2014.gada decembri un novembri dzīvoklim

Nr.6, /adrese/, kur pakalpojuma saņēmējs /pers. C/, kopā apmaksai: 2015.gada aprīlī 112,63 euro, 2015.gada martā 142,21 euro, 2015.gada februārī

144,06 euro, 2015.gada janvārī 154,42 euro, 2014.gada decembrī 151,59 euro, 2014.gada novembrī 134,06 euro (lietas 16.-21.lapa).

No lietas materiāliem pievienotās izdrukas par AS Latvenergo veiktajiem maksājumiem redzams, ka laika periodā no 2014.gada septembra līdz

2015.gada maijam par dzīvokli “/Nosaukums C/”6, Pabaži, Sējas nov., veikti maksājumi: 2014.gada septembri 10,13euro, oktobri – 18,51 euro,

novembri – 10,36 euro, decembri – 13,98 euro, 2015.gada janvāri – 16,53 euro, februāri -17,53 euro, martu – 19,03 euro, aprīli – 24,55 euro, maiju

– 19,87 euro (lietas 22.lapa).

Lietas materiāliem pievienots SIA “Lattelecom” 2015.gada 20.marta /pers. C/ adresēts rēķins, kur summa apmaksai 14,37 euro, 2015.gada

21.aprīļa /pers. C/ adresēts rēķins, kur summa apmaksai 14,16 euro, un 2015.gada 20.maija /pers. C/ adresēts rēķins, kur summa apmaksai 14,37

euro (lietas 23.-25.lapa).

Taču no minētajiem rēķiniem izriet, ka tie izrakstīti par sniegtajiem pakalpojumiem adresē /adrese C/.

Saskaņā ar SIA “/nosaukums/” 2015.gada 1.jūnija izziņu Nr.B-6 prasītāja /pers. C/ strādā /nosaukums/ par viesmīli. Aprēķinātā darba alga

pēdējos sešos mēnešos ir sekojoša: 2014.gada novembrī 370 euro, 2014.gada decembrī 400 euro, 2015.gada janvārī 470 euro, 2015.gada februārī

400 euro, 2015.gada martā 360 euro, 2015.gada aprīlī 430 euro (lietas 26.lapa).

No lietas materiāliem pievienotās /pers. G/ dzimšanas apliecības /apliecības numurs/ kopijas redzams, ka bērna māte ir /pers. C/ (lietas 27.lapa).

No prasītājas tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka viņas aprūpē un uzraudzībā ir arī dēls /pers. G/.

No lietas materiāliem pievienotās Sējas novada domes 2015.gada 29.maija izziņas Nr.1725 redzams, ka arī /pers. G/ deklarētā dzīvesvieta, tāpat

kā prasītājai, ir /Nosaukusm C/”-6, Pabaži, Sējas novads (lietas 11.lapa).

Lietas materiāliem pievienotais ārstes /pers. O/ 2015.gada 11.augustā izsniegtais izraksts no pacienta /pers. C/ medicīniskās kartes apliecina, ka

prasītājai ir veselības problēmas (lietas 79.lapa).

Tiesas sēdē prasītāja paskaidroja, ka viņas ikmēneša ienākumi ir darba alga vidēji 420 - 450 euro mēnesī, uzkrājumu nav. Prasītāja saņem

uzturlīdzekļus 108 euro apmērā, kas tiek maksāti par dēlu, un ģimenes valsts pabalstu 34 euro mēnesī. Nepieder nekustamie īpašumi. Lieto 2006.gada

transportlīdzekli Opel Marino, par ko maksā ikmēneša līzingu 124,84 euro apmērā.

Lietas materiāliem pievienots 2013.gada 8.februārī starp SIA “EIDZ transports” kā Darba devēju un /pers. E/ kā Darbinieku noslēgtais Darba

līgums Nr.19 (lietas 53.-55.lapa).

Saskaņā ar minētā darba līguma 1.1.punktu Darba devējs pieņem pamatdarbā darbinieku un darbinieks stājas darbā pie Darba devēja par

pašgājēja iekrāvēja vadītāju, kas atbilst ar Ministru kabineta 18.05.2010.noteikumiem Nr.461 apstiprinātā Profesiju klasifikatora kodam Nr.834218.

Darba līguma 5.1.punktā noteikts, ka Darba devējs ik mēnesi maksā Darbiniekam darba algu 250,00 LVL apmērā. Minētā darba alga ir bruto

alga.

No lietas materiāliem pievienotā Nordea Bank AB Latvijas filiāle /pers. E/ konta izraksta par laika periodu no 2014.gada 1.oktobra līdz

2015.gada 26.jūnijam redzams, ka atbildētāja kontā darba devējs iemaksājis šādu darba algu: 09.10.2014. 483,26 euro, 10.11.2014. – 519,44 euro,

09.12.2014. – 593,11 euro, 09.01.2015.- 405,71 euro, 10.02.2015. – 467,88 euro, 09.03.2015. – 472,91 euro, 10.04.2015. – 614,33 euro,

08.05.2015. – 577,60 euro, 02.06.2015. – 200 euro, 08.06.2015. – 246,73 euro (lietas 69.-77.lapa).

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis paskaidroja, ka atbildētāja ienākumi mēnesī ir viņam izmaksātā darba alga, kas vidēji ir 350 – 400 euro mēnesī,

citi ienākumi atbildētājam nav. Paskaidroja, ka nekustamie īpašumi atbildētājam nepieder. Atbildētāja lietošanā ir transportlīdzeklis, par ko katru mēnesi

maksā līzingu 130,43 euro apmērā. Atbildētājam citu apgādājamo nav.

Lai arī no atbildētāja pārstāvja paskaidrojumiem izriet, ka atbildētājam ir veselības problēmas, viņam nepieciešama operācija, tiesai šādi pierādījumi

iesniegti netika.

No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētājs strādā /nosaukums A/ un atalgojums viņam ir pietiekoši labs.

No lietas materiāliem pievienotās tiesai adresētās /nosaukums A/ Ltd 2015.gada 19.jūnija atbildes Nr.59/06 uz tiesas pieprasījumu, ko tiesa

pieprasījusi pēc prasītājas lūguma, izriet, ka /pers. E/ uzņēmumā SIA “/nosaukums A/” strādāja no 2010.gada 26.marta līdz 2012.gada 30.novembrim

(lietas 35.lapa).

Tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļu apmērs saskaņā ar Civillikuma 179. pantu nosakāms samērā ar vecāku mantas stāvokli, nevis saskaņojot ar

visām bērna vajadzībām un vēlmēm, kuras būtu nepieciešamas bērna vispusīgai attīstībai.

Civilprocesa likuma 97. panta pirmā daļa noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem.

Tiesa atzīst, ka tas, ka prasītāja norādījusi, ka atbildētājs saņem daudz lielāku algu, nekā to atbildētājs norādījis, nevar būt par pamatu, lai noteiktu

no atbildētāja piedzenamos uzturlīdzekļus 175 euro apmērā, kā to lūgsi prasītāja, bet tie jāskata kopsakarībā ar pārējiem lietā nodibinātiem faktiem.

Tiesa ņem vērā arī to, ka gan prasītājai, gan atbildētājam nepieciešami līdzekļi savam uzturam, cita starpā, pārtikai, transportam un citiem

nepieciešamajiem izdevumiem, arī ikmēneša līzinga maksājumiem.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 2. panta pirmo daļu bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša

aizsardzība un gādība, bet saskaņā ar minētā likuma 24.panta otro daļu vecāku pienākums ir sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, pēc iespējas

respektējot viņa individualitāti, ievērojot spējas un tieksmes.

Konvencijas par bērna tiesībām 27.panta pirmā daļa noteic, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz viņa fiziskajai, psihiskajai, garīgajai, tikumiskajai un

speciālajai attīstībai nepieciešamo dzīves līmeni. Minētā panta otrā daļa noteic, ka vecāki vai citas personas, kas audzina bērnu, ir pirmām kārtām atbildīgi

par to, lai viņu spēju un finansiālo iespēju robežās bērnam būtu nodrošināti viņa attīstībai nepieciešamie dzīves apstākļi.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmā un piektā daļa noteic, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir

prioritāras un darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā netiek ievērotas bērna tiesības (bērna atstāšana bez minimāliem iztikas līdzekļiem, pajumtes,

aprūpes, aizbildnības), vai citas darbības, kas ierobežo bērna personiskās vai īpašuma tiesības un brīvības, uzskatāmas par amorālām un pretlikumīgām.

Minētā likuma 10.pants noteic, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un

intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nosakot uzturlīdzekļu apmēru, tiesa ņem vērā prasītājas ienākumus un izdevumus, atbildētāja ienākumus un

izdevumus.

Kā redzams no lietas materiāliem pievienotajām /pers. E/ bankas konta izdrukām par laika periodu no 2014.gada 1.oktobra līdz 2015.gada

26.jūnijam, tad atbildētājs prasītājas bankas kontā iemaksājis uzturlīdzekļus šādā apmērā: 13.10.2014. – 150 euro ( alga 09.10.2014. – 483,26 euro),

13.11.2014. – 150 euro (alga 10.11.2014. -519,44 euro), 15.12.2014. – 150 euro (alga 09.12.2014. – 593,11 euro), 13.01.2015. – 150 euro (alga

09.01.2015. – 405,71 euro), 13.02.2015. – 150 euro (alga 10.02.2015. – 467,68 euro), 13.03.2015. – 150 euro (alga 09.03.2015. – 472,91euro),

13.04.2015. – 150 euro (alga 10.04.2015. – 614,33 euro), 28.05.2015. – 100 euro (alga 08.05.2015. -577,66 euro), 27.06.2015. – 100 euro (alga

jūnijā 446 euro) (lietas 49., 51.lapa, 69.-77.lapa).

Prasītāja tiesas sēdē atzina, ka 2015.gada 31.augustā no atbildētāja saņēmusi 100 euro, un 14.septembrī – 100 euro apmērā.

Savukārt no atbildētāja pārstāvja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka atbildētājs turpina strādāt SIA “EIDZ transports” un mēnesī

vidēji saņem 360 – 400 euro.

Izvērtējusi atbildētāja ienākumu un līdz šim maksāto uzturlīdzekļu apmēru, tiesa uzskata, ka piedzenamo uzturlīdzekļu apmērs ir nosakāms 130

euro mēnesī, bet ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, jo pienākums nodrošināt savam bērnam uzturlīdzekļus ir

abpusējs, t.i., gan bērna tēvam, gan mātei.

Ņemot vērā iepriekšminēto, prasība daļā par uzturlīdzekļu 45 euro apmērā piedziņu, ir noraidāma.

Uzturlīdzekļi piedzenami līdz laikam, kad bērns pats varēs sevi apgādāt, kā to lūgusi prasītāja.

Tiesa norāda, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas judikatūru prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam tie piedzenami no

brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā (sk.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 29.augusta spriedumu lietā Nr. SKC-556).

Uzturlīdzekļi piedzenami ar prasības pieteikuma tiesā iesniegšanas dienu, t.i., 2015.gada 5.jūniju, un atbilstoši Civilprocesa likuma 205.panta

pirmās daļas 1.punktam nosakāma sprieduma nekavējoša izpilde, kā to lūgusi prasītāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3. punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji – prasībās par

uzturlīdzekļu piedziņu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos

proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai, kas ir 130 euro.

Prasības summa uzturlīdzekļu piedziņas lietās atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktam ir maksājumu kopsumma par vienu

gadu, kas sastāda 130X12=1560,00 euro. No šīs summas aprēķināma maksājamā valsts nodeva atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas

1.punkta a) apakšpunktam, kas noteic, ka valsts nodeva par prasību līdz 2134 euro, — 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro.

Līdz ar to, valsts nodeva aprēķināma 234 euro apmērā, kas piedzenama no atbildētāja valsts labā.

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas

pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi.

No lietas materiāliem- ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzziņas redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā ir 10,85 euro. Līdz ar to ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 10,85 euro apmērā valsts labā

piedzenami no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta pirmo daļu tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

Atbilstoši minētā panta trešās daļas 1.punktam ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros: izdevumi advokāta

palīdzības samaksai: atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz

8500 euro, - to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījuma apmierinātās daļas.

Saskaņā ar minētā panta otro daļu ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts

pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

No prasības pieteikuma izriet, ka prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja izdevumus par advokāta sniegto juridisko palīdzību.

Lietas materiāliem pievienota Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas 2015.gada 5.jūnija kvīts sērija VA Nr.041636, no kuras redzams, ka /pers. C/

samaksāji /pers. Z/ 44 euro par juridisko palīdzību par pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu no /pers. E/ (lietas 29.lapa).

Ievērojot Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta, otrās daļas noteikumus, tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenami

izdevumi par advokāta sniegto juridisko palīdzību 44 euro apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš tiesas izdevumu samaksai 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 42.panta pirmo daļu, 43.panta pirmās daļas 3.punktu, 44.panta pirmās

daļas 1.punktu, otro daļu, 97., 190., 193., 204.1 , 205.panta pirmās daļas 1.punktu, 250.26, 250.27pantu, tiesa

no s pri e da

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt uzturlīdzekļus no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, meitas /pers. F/, dzimušas

/datums/, uzturam 130 euro (viens simts trīsdesmit euro) mēnesī, bet ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, sākot ar

2015.gada 5.jūniju, līdz laikam, kad bērns pats varēs sevi apgādāt.

Noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Noraidīt prasību daļā par uzturlīdzekļu piedziņu 45 euro (četrdesmit pieci euro) apmērā.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, ar lietas vešanu saistītos izdevumus –

izdevumus advokāta palīdzības samaksai 44 euro (četrdesmit četri euro).

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus: valsts nodevu 234 euro (divi simti trīsdesmit četri euro),

nosakot, ka samaksa veicama šādā kontā: saņēmējs: Valsts kase NMR 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, saņēmēja iestāde: Valsts

kase BIC kods TRELLV22.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus: ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,85 euro (desmit

e u ro un 85 centi) apmērā, nosakot, ka samaksa veicama šādā kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts

LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV22.

Noteikt atbildētājam sprieduma labprātīgas izpildes termiņu tiesāšanās izdevumu samaksai 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas rajona tiesas kancelejā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese I.Riekstiņa