Court orders father to pay child maintenance of EUR 108 monthly until child can support themselves.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and granted the plaintiff's request for maintenance in a written proceeding. Facts show the plaintiff is an 18-year-old student unable to support herself, while the defendant, her father, has not provided financial aid since a prior ruling. The court ruled that reaching adulthood does not exempt a parent from support duties if the child cannot self-sustain due to objective reasons, ordering monthly payments until the child achieves independence.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 250.2 1 panta 2. daļa; Bērnu tiesību aizsardzības likums 23. panta 2. daļa: A parent's duty to provide maintenance persists after a child reaches adulthood if the child cannot objectively support themselves, and the amount is determined by the child's needs and the parent's ability to pay.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C39067115
Lietas arhīva Nr. C-0671-15/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Valmierā, 2015.gada 27.maijā
Valmieras rajona tiesas tiesnese M.Ilgaža rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa.
/pers. A/ (turpmāk prasītāja) cēlusi tiesā maza apmēra prasību, kurā lūdz piedzīt no /pers. B/ (turpmāk atbildētājs) uzturlīdzekļus EUR 108
mēnesī savam uzturam līdz brīdim, kamēr viņa pati spēs sevi apgādāt.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja ir sasniegusi 18 gadu vecumu un mācās /nosaukums/ 12.klasē. Atbildētājs nekādu materiālo palīdzību
viņai nesniedz. Prasītājai nav līdzekļu sevis uzturēšanai un izdevumiem skolas vajadzībām.
Prasītāja lūgusi izskatīt lietu, nerīkojot tiesas sēdi.
Prasība pamatota uz Civillikuma 179.pantu.
2015.gada 24.martā tiesa nosūtījusi atbildētājam uz viņa deklarētās dzīves vietas adresi paziņojumu par civillietas ierosināšanu, nosakot termiņu
paskaidrojuma iesniegšanai.
Atbildētājs paskaidrojumus par celto prasību tiesā nav iesniedzis. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.2 1 panta otrajai daļai paskaidrojuma
neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Prasītāja un atbildētājs par lietas izskatīšanas rakstveida procesā laiku un sprieduma pieejamības datumu informēti Civilprocesa likuma
250.pantā noteiktajā kārtībā.
Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, civillieta tiek
izskatīta rakstveida procesā.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
Ar lietā esošo dzimšanas apliecību apstiprināts fakts, ka atbildētājs ir prasītājas tēvs ( lietas lapa Nr. 8). Prasītāja ir pilngadīga un mācās
/nosaukums/ 12.klasē, ko apliecina skolas izdotā izziņa ( lietas lapa Nr. 9).
Ar Valmieras rajona tiesas 2012.gada 1.februāra spriedumu prasītājas uzturam piedzīti uzturlīdzekļi no atbildētāja 30 procentu apmērā par labu
prasītājas mātei /pers. D/.
Ar informāciju, kas iegūta no zvērināta tiesu izpildītāja un Uzturlīdzekļu garantijas fonda /pers. D/ uzturlīdzekļus /pers. A/ uzturam saņēmusi no
uzturlīdzekļu garantijas fonda, kurš uzturlīdzekļu maksājumus /pers. A/ uzturam pārtraucis kopš viņa sasniegusi 18 gadu vecumu.
Tiesa atzīst, ka bērna pilngadības sasniegšana nav pamats vecāku atbrīvošanai no bērna uzturēšanas pienākuma, ja bērns pēc pilngadības
sasniegšanas objektīvu iemeslu dēļ nevar pats sevi apgādāt. Uztura došanas pienākums ietver ne vien bērna nodrošināšanu ar ēdienu, apģērbu, mājokli un
veselības aprūpi, bet arī vecāku pienākumu izglītot un audzināt bērnu.
Uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu likums ir saistījis vienīgi ar vecāku mantisko stāvokli, viņu spējām un laiku, kad bērns pats spēj sevi uzturēt.
Šāds tiesas secinājums balstīts arī uz Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2010.gada 13.janvāra spriedumu lietā SKC-99.
Apstāklis, ka prasītāja ir sasniegusi pilngadību, neatbrīvo atbildētāju no vecāka pienākumu pildīšanas, tai skaitā, no uzturlīdzekļu sniegšanas.
Nosakot uzturlīdzekļu apmēru, tiesa vadās no Valmieras rajona tiesas 1.februāra sprieduma par uzturlīdzekļu piedziņu un konstatē, ka atbildētājs
nav iesniedzis tiesā pierādījumus, ka viņa materiālais stāvoklis kopš šī sprieduma taisīšanas būtu mainījies.
Tiesas ieskatā nebūtu nosakāma mazāka uzturlīdzekļu summa, jo prasītājas interesēs ir, lai viņai tiktu nodrošināti pēc iespējas labāki dzīves
apstākļi, jo viņa šobrīd pati sevi vēl nevar apgādāt.
Tiesa konstatē, ka atbildētājam ir pienākums maksāt prasītājai uzturlīdzekļus, kuru apmērs tiek pielīdzināts uzturlīdzekļu minimumam, tas ir EUR
108 mēnesī. Uztura došanas pienākuma laika kritērijs- kad bērns pats spēj sevi apgādāt, vērtējams kopsakarā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma
23.panta otro daļu, kurā noteikts bērna pienākums mācīties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai.
Tiesa atzīst, ka atbildētājs ir darbspējīgā vecumā, viņa pienākums ir nodrošināt sevi ar tādiem ienākumiem, kas ļautu pildīt likumā noteiktos
vecāka pienākumus, lai varētu nodrošināt bērna vajadzības, līdz bērns pats spēs sevi apgādāt.
Uzturlīdzekļi tiesas noteiktajā apmērā piedzenami sākot ar prasības iesniegšanas dienu tiesā- 2015.gada 20.martu, jo ar prasības celšanas brīdi
prasītāja uzsākusi savu ar likumu garantēto tiesību aizsardzības realizāciju. Apmierināms prasītājas lūgums par sprieduma nekavējošu izpildi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji prasībās par
uzturlīdzekļu piedziņu
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesa piedzen no atbildētāja par labu valstij tiesas izdevumus EUR 197,68, kas sastāv
no valsts nodevas EUR 194,40 un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem EUR 3,28. Vadoties no Civilprocesa likuma 2041.panta, spriedumam daļā
par tiesas izdevumu piedziņu nosakāms labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa.
Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42., 195., 204.1, 205., 250.26, 250.27pantu,
no s p r ie d a
prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus EUR 108 (viens simts
astoņi euro) mēnesī ik mēnesi, uzturlīdzekļu piedziņu sākot no 2015.gada 20.marta līdz laikam, kad /pers. A/ pati spēs sevi apgādāt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/ par labu valstij tiesas izdevumus EUR 197,68 (viens simts deviņdesmit septiņi euro 68
centi), kas sastāv no valsts nodevas EUR 194,40 un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem EUR 3,28.
Spriedumu daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildīt nekavējoties.
Ar 2015.gada 20.martu pārtraukt uzturlīdzekļu piedziņu /pers. A/ uzturam pēc 2012.gada 1.februāra Valmieras rajona tiesas sprieduma.
Spriedumam daļā par tiesas izdevumu piedziņu noteikt termiņu labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada 27.maija, Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot
apelācijas sūdzību Valmieras rajona tiesā.
Tiesnese M.Ilgaža