Court fully allows plaintiff's claim for property acquisition by long-term lease against defendant.

Lietas Nr. C16062513

Lietas arhīva Nr. C-0026-15/9

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2015.gada 25.jūnijā

Zemgales apgabaltiesa

tiesnese I.Skudra

ar tiesas sēdes sekretāri J.Zitāni,

piedaloties prasītājai /pers. C/, prasītājas /pers. C/ pilnvarotajai pārstāvei /pers. D/ un atbildētājai /pers. E/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Jaunceltnes ielā 5, Aizkrauklē,

civillietu /pers. C/, personas kods /personas kods/, prasībā pret /pers. E/, personas kods /personas kods/, ar trešajām

personām /pers. F/, /pers. G/, personas kods /personas kods/, Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību /Nosaukums A/, vienotais

reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par nekustamā īpašuma iegūšanu ar ieilgumu.

Tiesas sēdē tika

k o ns t a t ē t s

2013.gada 23.aprīlī /pers. C/ vērsusies Jēkabpils rajona tiesā ar prasību pret /pers. E/, ar trešajām personām /pers. F/, /pers. H/ un Dzīvokļu

īpašnieku kooperatīvo sabiedrību (turpmāk tekstā DzĪKS) /Nosaukums A/ par nekustamā īpašuma iegūšanu ar ieilgumu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 1993.gada 1.martā /pers. F/ (pirms laulības uzvārds /uzvārds/) saņēmusi īpašuma tiesību uz dzīvokļa reģistrācijas

pagaidu apliecību Nr.306, ko viņai izsniedza Jēkabpils valsts tehniskās inventarizācijas birojs. Pamatojoties uz minēto, Jēkabpils valsts tehniskās

inventarizācijas birojs apliecinājis, ka dzīvoklis Nr.36, kas atrodas /adrese/, ir reģistrēts kā privāts īpašums un ierakstīts Jēkabpils nekustamā īpašuma

reģistra grāmatā.

Prasītāja norāda, ka 1994.gada 28.aprīlī starp /pers. G/, kurš rīkojies uz pilnvaras pamata, izsniegtas 1994.gada 24.februārī, kā pārdevējas /pers.

F/ pārstāvi un /pers. H/ kā pircēju noslēgts pirkuma - pārdevuma līgums, pamatojoties uz kuru, /pers. H/ savā īpašumā iegādājusies nekustamo īpašumu -

dzīvokli /adrese A/. Līguma 2.punktā norādīts, ka pārdodamais dzīvoklis pieder /pers. F/ uz personiskā īpašuma tiesību pamata saskaņā ar 1991.gada

4.decembra likuma ,,Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” 6.pantu, par ko 1993.gada 1.martā izsniegta īpašuma tiesību uz dzīvokli reģistrācijas

pagaidu apliecība Nr.306.

Norāda, ka 1998.gada 8.decembrī starp /pers. H/ un /pers. E/ noslēgts pirkuma - pārdevuma līgums, pamatojoties uz kuru, /pers. E/ iegādājas

savā īpašumā nekustāmo īpašumu – dzīvokli /adrese A/.

Savukārt 2000.gada 27.decembrī starp /pers. E/ un prasītāju noslēgts pirkuma - pārdevuma līgums, pamatojoties uz kuru, prasītāja savā īpašumā

iegādājas nekustāmo īpašumu – dzīvokli /adrese A/.

Prasītāja norāda, ka 2006.gada 29.augustā saņēmusi Telpu grupas tehniskās inventarizācijas lietu, kas reģistrēta Nr.305, kā arī saņēmusi Kadastra

izziņu Nr.10D-2.J/747. No Kadastra izziņas izriet, ka dzīvokļa īpašuma, ar kadastra Nr./numurs A/, tiesiskā valdītāja ir prasītāja un viņai pieder 1/1

domājamā daļa no nekustamā īpašuma /adrese A/.

Savukārt 2006.gada 2.decembrī Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese pieņēmusi lēmumu par prasītājas nostiprinājuma lūguma par dzīvokļa īpašuma

Nr.36, /adrese/ ierakstīšanu zemesgrāmatā un īpašuma tiesību nostiprināšanu uz to atstāšanu bez ievērības.

Līdz ar to prasītāja secina, ka, sākot no 2000.gada 27.decembra lieto nekustamo īpašumu /adrese A/, nav strīda par to, ka prasītājai neizdevās

nekustāmo īpašumu reģistrēt zemesgrāmatā kā savu īpašumu.

No Civillikuma 998.panta prasītājas ieskatā izriet, ka īpašuma tiesības neizbeidzas tā iemesla dēļ, ka tās netika nostiprinātas zemesgrāmatā.

Prasītāja uzskata, ka Civillikuma 999.pantā minētie nosacījumi ir ievēroti, un saskaņā ar Civillikuma 1000.pantu viņai ir visas tiesības dabūt

nekustāmo īpašumu ar ieilgumu savā īpašumā, jo 2000.gada 27.decembrī pie zvērinātas notāres Nadeždas Tiltiņas tika noslēgts pirkuma - pārdevuma

līgums starp prasītāju un /pers. E/ par nekustāma īpašuma iegādi. Pamatojoties uz līgumu, prasītāja savā valdījumā iegādājusies īpašumu, veicot par to

samaksu Ls 1306 apmērā, līgums nav apstrīdēts un joprojām ir spēkā.

Prasītāja norāda, ka, sākot no tā brīža, kad viņa savā valdījumā iegādājusies nekustamo īpašumu, viņa to valdījusi labā ticībā.

Norāda, ka 2000.gada decembrī prasītāja noslēgusi līgumu par komunālā ūdensvada un kanalizācijas izmantošanu iedzīvotājiem, saskaņā ar kuru

Jēkabpils pilsētas Ūdensvada un kanalizācijas pārvalde apņēmusies apgādāt abonentu ar ūdeni pēc individuālajiem (dzīvokļu) skaitītājiem. Abonentam

tika piešķirts abonenta numurs 9278. 2009.gada 16.janvārī starp pusēm tika parakstīts jauns līgums par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu

sniegšanu, pamatojoties uz kuru, uzņēmums sniedz, bet abonents izmanto ūdensapgādes, kanalizācijas pakalpojumus /adrese/.

2000.gada 8.septembrī starp AS ,,Latvijas gāze” un prasītāju tika noslēgts līgums par dabas gāzes piegādi dzīvokļa īpašniekam (īrniekam),

pamatojoties uz kuru, AS ,,Latvijas Gāze” pārdod un piegādā dabas gāzi prasītājai, bet prasītāja saņem un samaksā par piegādāto gāzi.

2001.gada 2.novembrī starp VAS /Nosaukums C/ un prasītāju noslēgts līgums Nr.11-365 par elektroenerģijas piegādi.

Savukārt 2001.gada 10.septembrī prasītāja deklarējusi dzīvesvietu /adrese/, kā arī valda minēto īpašumu, maksā komunālos maksājumus saskaņā

ar noslēgtajiem līgumiem par saņemtajiem pakalpojumiem.

Prasītāja uzskata, ka nepastāv šķēršļi lietot savu īpašuma tiesību, proti, nepastāv kritēriji uz nekustamā īpašuma lietošanu.

Šajā gadījumā prasītājas ieskatā, kad ir ievēroti visi likuma nosacījumi, prasītājai ir tiesības iegūt īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu uz ieilguma

pamata.

Secina, ka prasība par nekustama īpašuma tiesību atzīšanu uz ieilguma pamata vienmēr tiek vērsta pret lietas formālo īpašnieku, kurš nerealizē

savas īpašnieka tiesības, ar mērķi savas uz ieilguma pamata iegūtās tiesības ievest zemesgrāmatā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītāja uzskata, ka viņai, pamatojoties uz prasību, ir visas tiesības iegūt tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/,

ar kadastra Nr./numurs A/, un tas dod iespēju ievest zemesgrāmatās ieguvējas valdīšanas pamatu.

Prasītāja lūdz tiesu: 1) pieņemt prasītājas /pers. C/ prasības pieteikumu pret atbildētāju /pers. E/ par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu

ar ieilgumu un atbrīvot prasītāju no valsts nodevas samaksas par prasības pieteikumu; 2) apmierināt prasību un atzīt prasītājai /pers. C/ īpašuma tiesības

uz nekustamo īpašumu - dzīvokli 43,6 m2 platībā, kas atrodas /adrese/, reģistrēts Jēkabpils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļā ar kadastra Nr./numurs A/.

Prasība pamatota uz Civillikuma 998., 999., 1000., 1006., 1013., 1018., 1024., 1025.-1029.pantu (lietas 5.-9.lapa).

2013.gada 3.jūnijā Jēkabpils rajona tiesā saņemti prasības precizējumi attiecībā par trešo personu norādīšanu, kā trešās personas norādītas /pers.

F/, /pers. G/ un DzĪKS /Nosaukums A/.

Prasītāja lūdz tiesu: 1) pieņemt prasītājas /pers. C/ prasības pieteikumu pret atbildētāju /pers. E/, ar trešajām personām /pers. F/, /pers. G/ un

DzĪKS /Nosaukums A/ par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu ar ieilgumu un atbrīvot prasītāju no valsts nodevas samaksas par prasības

pieteikumu; 2) apmierināt prasību un atzīt prasītājai /pers. C/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu - dzīvokli 43,6 m2 platībā, kas atrodas /adrese/,

reģistrēts Jēkabpils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļā ar kadastra Nr./numurs B/(lietas 42.-46.lapa).

2013.gada 25.jūlijā Jēkabpils rajona tiesā saņemti trešās personas /pers. G/ rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka nav lietas kursā kā tālāk

rīkojusies dzīvokļa īpašniece, nav nekādu iebildumu un pretenziju pret šo lietu.

Norāda, ka kā trešās personas /pers. F/ pilnvarotā persona savas saistības ar pirkuma - pārdevuma līgumu izpildījis (lietas 73.-74.lapa).

Ar Jēkabpils rajona tiesas 2013.gada 20.novembra lēmumu saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.panta trešo daļu civillieta Nr.C16062513 /pers. C/

prasībā pret /pers. E/ par nekustamā īpašuma iegūšanu ar ieilgumu nosūtīta pēc piekritības Zemgales apgabaltiesai (lietas 71.lapa).

Tiesas sēdē prasītājas /pers. C/ pilnvarotā pārstāve /pers. D/ uzturēja prasību pilnā apmērā uz tajā norādītajiem apstākļiem. Papildus paskaidroja,

ka dzīvokļa īpašums nav reģistrēts zemesgrāmatā, bet tikai kadastra informācijas sistēmā, prasības pieteikumā ir pārrakstīšanās kļūda. Par valsts nodevu,

gadījumā, ja tiesa apmierinās prasību, lūdza atbrīvot atbildētāju no valsts nodevas samaksas, jo atbildētājai ir ļoti maza pensija. Savukārt prasītāja šobrīd

saņem tikai EUR 219 lielu pensiju. Pie esošās situācijas neviena no pusēm nav vainīga, tā ir vienkārši nezināšana, jo prasītāja un atbildētāja gāja pie

notāra slēgt līgumu, bet aizejot uz zemesgrāmatas nodaļu izrādījās, ka īpašums nemaz nav reģistrēts zemesgrāmatā. Norādīja, ka ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus samaksāt apņēmusies prasītāja.

Tiesas sēdē atbildētāja /pers. E/ prasību atzina pilnā apmērā, papildus paskaidroja, ka nopirkusi dzīvokli bez zemesgrāmatas, bet pirkuma līgums

slēgts pie notāra. Mainoties dzīves apstākļiem, dzīvokli pārdevusi bez zemesgrāmatas. Pirkuma līgums arī šajā reizē tika slēgts pie notāra. Dzīvokli

nopirkusi 1998.gadā, bet pārdevusi 2000.gadā. Lūdza, lai tiesa atbrīvo atbildētāju no valsts nodevas samaksas šajā lietā, jo saņem EUR 179 lielu

pensiju, citu ienākumu atbildētājai nav.

Trešā persona /pers. F/ uz tiesas sēdi nav ieradusies. Tiesas dokumenti trešajai personai nosūtīti saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.2 panta pirmās

daļas 3.punktu, 666.panta otro daļu un Latvijas Republikai saistošo divpusējā „Līguma starp Latvijas Republiku un /pers. I/ par tiesisko palīdzību un

tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās” noteikto kārtību. 2015.gada 16.martā tiesā saņemts /pers. I/ kompetentās iestādes saņemtais

apliecinājums par dokumentu nodošanu /pers. F/, no kura redzams, ka /pers. F/ 2014.gada 16.decembrī saņēmusi tiesas dokumentus (lietas 96.-

98.lapa).

Trešā persona /pers. G/ uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem uz tiesas sēdi tiesai nav paziņojis. Iepriekš tiesai adresētajā

iesniegumā /pers. G/ ir paziņojis, ka darba dēļ ierasties nevar (lietas 75.lapa).

Trešās personas DzĪKS /Nosaukums A/ pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, minētai sabiedrībai adresētie tiesas paziņojumi tiek atgriezti atpakaļ ar

norādi, ka beidzies glabāšanas laiks (lietas 77., 85.lapa).

Tādējādi tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu nolēma izskatīt lietu bez trešo personu piedalīšanās tiesas sēdē, ņemot vērā, ka

par tiesas sēdes laiku un vietu trešajām personām paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kartībā.

Tiesa, noklausījusies prasītājas /pers. C/ pilnvarotās pārstāves /pers. D/ un atbildētājas /pers. E/ paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā

esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība apmierināma pilnībā.

Atzīstot, ka prasība apmierināma pilnībā, tiesa ņem vērā sekojošo.

No Jēkabpils rajona Jēkabpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs C/redzams, ka nekustamais īpašums Jēkabpils pilsētā,

/adrese/4,6 m2 platībā, ar kadastra numuru /numurs D/, sastāv no vienas piecu stāvu dzīvojamās ēkas ar četrdesmit pieciem dzīvokļu īpašumiem, dzīvokļu

kopējā platība 1968,9 m2 (lietas 14.lapa).

2001.gada 12.februāra Jēkabpils dzīvojamo māju privatizācijas komisijas izziņā Nr.12 norādīts, ka dzīvojamā mājā /adrese/ ar identifikācijas

Nr./numurs/ir pieci stāvi un četrdesmit pieci dzīvokļu īpašumi. Dzīvojamās mājas kopējā platība 2494,6 m2, dzīvokļu īpašumu kopējā platība 1968,9 m2.

Dzīvokļa Nr.36 platība – 43,6 m2, 436/19689 kopīpašuma domājamā daļa (lietas 15.lapa).

No īpašuma tiesību uz dzīvokli reģistrācijas pagaidu apliecības izriet, ka Jēkabpils valsts tehniskās inventarizācijas birojs apliecina, ka dzīvoklis

Nr.36, kas atrodas /adrese/, māja Nr.14, ir reģistrēts kā privātais īpašums un ierakstīts Jēkabpils nekustamā īpašuma reģistra grāmatā ar Nr.4.

Inventarizācijas lietas Nr.3322, dzīvokļa kopējā platība 43,6 m2, dzīvokļa izmantojamā platība 29,7 m2, mājas ideālā daļa 22/1000, īpašniece /pers. F/

(lietas 13.lapa).

2006.gada 28.augustā izgatavota telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lieta telpu grupai ar kadastra apzīmējumu/numurs/, dzīvoklim ar adresi

/adrese A/ (lietas 22.-27.lapa).

No 1994.gada 24.februāra pilnvaras, kura izdota Krievijā un sastādīta krievu valodā, redzams, ka /pers. F/ pilnvarojusi /pers. G/ pārdot dzīvokli,

kurš atrodas /adrese/, parakstīt nepieciešamās izziņas un dokumentus, pilnvarotājas vārdā parakstīt iesniegumu, līgumu. Latvijas sūtniecības vai konsulāta

apliecinājuma uz pilnvaras nav (lietas 47.lapa).

No 1994.gada 28.aprīļa pirkuma – pārdevuma līguma redzams, ka starp /pers. G/, kurš rīkojies uz iepriekšminētās pilnvaras pamata, izsniegtas

1994.gada 24.februārī, kā pārdevējas /pers. F/ pārstāvi un /pers. H/ kā pircēju noslēgts līgums, kura 1.punktā norādīts, ka /pers. G/ pārdod /pers.

J//pers. F/ uz personiskā īpašuma tiesību pamata piederošo dzīvokli, sastāvošu no divām istabām ar dzīvojamo platību 29,7 m2, kopējo platību 43,6 m2,

kas atrodas pēc adreses /adrese A/.

Līguma 2.punktā norādīts, ka pārdodamais dzīvoklis pieder pārdevējai /pers. F/ uz personiskā īpašuma tiesību pamata saskaņā ar 1991.gada

4.decembra likuma ,,Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” 6.pantu, par ko izsniegta īpašuma tiesību reģistrācijas pagaidu apliecība Nr.306 no

1993.gada 1.marta.

Līguma 4.punktā norādīts, ka /pers. F/ pārdod /pers. H/ dzīvokli /adrese A/ par Ls 1000, šo naudas summu saņem pārdevējas pārstāvis /pers. G/

līguma noslēgšanas brīdī, par to izsniedzot pircējai parakstu par minētās summas saņemšanu.

Līguma 5.punktā pārdevējas pārstāvis apliecinājis, ka pārdodamais dzīvoklis /adrese/ nav nevienam citam atsavināts, ieķīlāts, par to nav strīda, tam

nav uzlikts aizliegums (lietas 10.lapa).

No 1998.gada 8.decembra starp /pers. H/ un /pers. E/ noslēgtā pirkuma - pārdevuma līguma redzams, ka /pers. E/ iegādājusies savā īpašumā

nekustāmo īpašumu – dzīvokli /adrese A/.

Līguma 1.punktā norādīts, ka dzīvoklis sastāv no divām dzīvojamām istabām ar lietderīgo platību 43,6 m2, dzīvojamo platību 29,7 m2, minētais

dzīvoklis un tam atbilstoši ēkā izvietotās palīgtelpas sastāda 22/1000 domājamās daļas no dzīvojamās mājas.

Līguma 2.punktā norādīts, ka pārdevējai minētais dzīvoklis pieder saskaņā ar 1994.gada 28.aprīļa pirkuma – pārdevuma līgumu.

Līguma 3.punktā norādīts, ka pārdevēja pārdod un pircēja nopērk dzīvokli par iepriekš norunātu cenu Ls 700, ko pircēja nomaksā pārdevējai

pilnā apmērā pēc līguma parakstīšanas.

Līguma 6.punktā norādīts, ka pārdodamais objekts pircējas īpašumā pāriet pēc šī līguma koroborācijas zemesgrāmatu nodaļā, bet valdījumā un

lietojumā – pēc līguma parakstīšanas.

Līguma 8.punktā pārdevēja pilnvarojusi pircēju veikt visas darbības visās valsts, pašvaldību un citās iestādēs, kā arī zemesgrāmatu nodaļā, kas

saistītas ar minētā īpašuma reģistrāciju un īpašuma tiesību nostiprināšanu.

Minēto pirkuma - pārdevuma līgumu 1998.gada 8.decembrī apliecinājusi zvērināta notāre Nadežda Tiltiņa, līgums iereģistrēts ar Nr.4189-4191

(lietas 11.lapa).

No 2000.gada 27.decembrī starp /pers. E/ un /pers. C/ noslēgtā pirkuma - pārdevuma līguma redzams, ka pārdevēja pārdod un pircēja nopērk

dzīvokli Nr.36, kas atrodas /adrese/.

Līguma 1.punktā norādīts, ka dzīvoklis sastāv no divām dzīvojamām istabām ar lietderīgo platību 43,6 m2, dzīvojamo platību 29,7 m2, minētais

dzīvoklis un tam atbilstoši ēkā izvietotās palīgtelpas sastāda 22/1000 domājamās daļas no dzīvojamās mājas Nr.14.

Līguma 2.punktā norādīts, ka dzīvoklis Nr.36 pārdevējas valdījumā un lietojumā atrodas saskaņā ar 1998.gada 8.decembra pirkuma – pārdevuma

līgumu.

Līguma 3.punktā norādīts, ka pārdevēja pārdod un pircēja nopērk dzīvokli Nr.36 par iepriekš norunātu cenu Ls 500, ko pircēja samaksājusi

pārdevējai pilnā apmērā pirms līguma parakstīšanas.

Līguma 6.punktā pārdevēja apliecinājusi, ka īpašums nav nevienam citam atsavināts, nav ieķīlāts, strīdi nepastāv, kā arī apliecinājusi, ka viņai nav

laulātā, kurš varētu pretendēt uz minēto dzīvokļa īpašumu.

Līguma 7.punktā norādīts, ka pārdodamais objekts pircējas īpašumā pāriet pēc šī līguma koroborācijas zemesgrāmatu nodaļā, bet valdījumā un

lietojumā – pēc līguma parakstīšanas.

Līguma 9.punktā pārdevēja pilnvarojusi pircēju veikt visas darbības visās valsts, pašvaldību un citās iestādēs, kā arī zemesgrāmatu nodaļā, kas

saistītas ar minētā īpašuma reģistrāciju un īpašuma tiesību nostiprināšanu, kā arī piekrīt īpašuma tiesību reģistrācijai uz pircējas vārda.

Minēto pirkuma - pārdevuma līgumu 2000.gada 27.decembrī apliecinājusi zvērināta notāre Nadežda Tiltiņa, līgums iereģistrēts ar Nr.5411 (lietas

12.lapa).

Ar Jēkabpils zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2006.gada 2.decembra lēmumu atstāts bez ievērības /pers. C/ nostiprinājuma lūgums par dzīvokļa

īpašuma Nr.36, /adrese/ ierakstīšanu zemesgrāmatā un īpašuma tiesību nostiprināšanu uz to. Lēmumā norādīts, ka līgumslēdzēju pušu: /pers. G/ un /pers.

H/ parakstu īstums, pilnvarojums un rīcībspēja nav notariāli pārbaudīti un apliecināti, /pers. G/ izdotā pilnvara Krievijā nav ne legalizēta, ne tulkota – uz

tās nav ne Latvijas sūtniecības, ne konsulāta apliecinājuma (lietas 16.lapa).

2001.gada 2.novembrī /pers. C/ kā dzīvokļa /adrese A/ īpašniece, noslēgusi līgumu Nr.11-365 ar VAS /Nosaukums C/ par elektroenerģijas

piegādi dzīvokļa īpašumam (lietas 17.lapa).

2000.gada 8.septembrī /pers. C/ kā dzīvokļa /adrese A/ īpašniece, noslēgusi līgumu ar AS „Latvijas gāze” par dabas gāzes piegādi dzīvokļa

īpašumam (lietas 18.lapa).

/pers. C/ kā dzīvokļa /adrese A/ īpašniece noslēgusi līgumu par komunālā ūdensvada un kanalizācijas izmantošanu iedzīvotājiem ar Jēkabpils

pilsētas Ūdensvada un kanalizācijas pārvaldi (abonenta Nr.9278) par ūdens piegādi dzīvokļa īpašumam un notekūdeņu novadīšanu pēc patērētā ūdens

daudzuma (lietas 19.-20.lapa).

2009.gada 16.janvārī /pers. C/ kā dzīvokļa /adrese A/ īpašniece noslēgusi līgumu par ūdensvada un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu ar

sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums D/ (abonenta Nr.9278) par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem (lietas 21.lapa).

N o 2013.gada 12.februāra Latvijas/pers. K/ arhīva Jēkabpils zonālā valsts arhīva izziņas Nr.9-3/E-111 redzams, ka dzīvokļu kooperatīva

/Nosaukums A/ (dzīvojamās mājas /adrese/) dokumenti Jēkabpils zonālajam valsts arhīvam nav nodoti un arhīvam to atrašanās vieta nav zināma (lietas

28.lapa).

Ar 2013.gada 8.februāra izziņu DzĪKS /Nosaukums A/ paziņojusi, ka mājas lieta no 1985.gada līdz 2001.gada 12.martam nav saglabājusies.

2001.gada 12.martā DzĪKS /Nosaukums A/ iereģistrēja nekustamo īpašumu zemesgrāmatā, nodalījums Nr.2466, ar īpašumu apzīmējumu kadastrā

/numurs/ (lietas 29.lapa).

DzĪKS /Nosaukums A/ 2013.gada 29.janvāra izziņā apliecinājusi, ka /pers. C/ pieder dzīvoklis /adrese/ otrajā stāvā ar apdzīvojamo platību 29,70

m , īpašniece deklarēta 2001.gada 10.septembrī. Samaksāta apsaimniekošanas nauda – 2009.gads – Ls 102,46, 2010.gads – Ls 104,64, 2011.gads –

Ls 106,82, 2012.gads – Ls 130,80. Uz 2013.gada 1.janvāri īpašniecei /pers. C/ parāda nav (lietas 30.lapa).

No Jēkabpils pilsētas pašvaldības Pilsētsaimniecības departamenta Dzīvesvietas reģistrācijas 2013.gada 23.janvāra izziņas Nr.2-6.2-87

redzams, ka /pers. C/ 2001.gada 10.septembrī ir deklarējusi dzīvesvietu adresē /adrese A/ (lietas 31.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 998.pantu ar ieilgumu lietu iegūst par īpašumu, ja ieguvējs to ir valdījis likumā noteiktu laiku kā savu, ievērojot arī

citus likumiskus nosacījumus.

Civillikuma 999.pants nosaka, lai valdījums nodibinātu īpašumu ar ieilgumu, ir vajadzīgi: 1) priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu (1000.-

1005. p.); 2) tiesisks pamats (1006.-1012. p.); 3) valdītāja laba ticība (1013.-1017. p.); 4) nepārtraukts valdījums (1018.-1022. p.); 5) noteiktā

laika notecējums (1023. un 1024. p.); 6) lietas īpašnieka tiesiska iespēja izlietot savu tiesību uz lietu (1025.-1029. p.).

Saskaņā ar Civillikuma 1006.pantu valdījumam, lai tas dotu tiesību iegūt kādu lietu par īpašumu ar ieilgumu, jābalstās uz tāda tiesiska

pamata, kas jau pats par sevi varētu piešķirt īpašuma tiesību, bet kam attiecīgā gadījumā sevišķa šķēršļa dēļ īpašuma iegūšana nav tūliņ

sekojusi.

Saskaņā ar Civillikuma 1013.pantu, lai iegūtu lietu ar ieilgumu, tā jāvalda labā ticībā, t.i. nezinot šķēršļus, kas nepielaiž iegūt to par

īpašumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1018.pantu, lai iegūtu īpašumu ar ieilgumu, ieguvējam vajaga pa visu likumā noteikto laiku nepārtraukti un

netraucēti valdīt iegūstamo priekšmetu (876.p. 1.d.) un rīkoties ar to kā īpašniekam.

Saskaņā ar Civillikuma 1024.pantu, kas pēc ieilguma noteikumiem (1000.-1022. p.) valdījis desmit gadu laikā nekustamu īpašumu, kurš

zemes grāmatās uz viņa vārdu nav ierakstīts, tas atzīstams par tādu, kas ieguvis šo nekustamo īpašumu ar ieilgumu, un tam ir tiesība un

pienākums prasīt šā iegūšanas pamata ierakstīšanu zemes grāmatās uz savu vārdu. Kamēr ieguvējs to nedara, viņam ir tikai 994. panta 2.

daļā paredzētās tiesības.

Atbilstoši Civillikuma 1477.panta noteikumiem korroborācija nepieciešama tajos gadījumos, kad ar darījumu iegūst lietu tiesības uz

nekustamu īpašumu.

Prasītāja/pers. C/ dzīvokļa īpašumu no atbildētājas /pers. E/ nopirkusi 2000.gada 27.decembrī, līgums slēgts pie zvērinātas notāres, prasītāja kopš

šī brīža to arī labā ticībā, nepārtraukti kā īpašniece valdījusi. Minēto faktu apliecina noslēgtie komunālo pakalpojumu līgumi, atbildētāja prasītājas īpašuma

tiesības uz dzīvokli atzīst.

Civillikuma komentāros norādīts, ja ir ievēroti visi likuma nosacījumi, proti, priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu, tiesisks pamats, valdītāja labā

ticība, ieilguma termiņa notecējums, tad ieguvējs iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu uz likuma pamata. Turklāt, prasībai par šādu tiesību

fiksāciju zemesgrāmatās nav noilguma (skat. Civillikuma komentāri., Trešā daļa, Lietu tiesības, Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. Andris

Grūtups, Erlends Kalniņš. TNA, Rīga, 2002.,156.-157. lpp.).

Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un prasītājai /pers. C/ atzīstamas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese

B/, kas sastāv no dzīvokļa īpašuma Nr.36 un kopīpašuma 436/19689 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas, kas reģistrēts Valsts zemes dienesta

kadastra informācijas sistēmā ar kadastra Nr./numurs B/ar kopējo platību 46,2 m2, no tās dzīvokļa platība 43,6 m2 un dzīvokļa ārtelpu platība 2,6 m2, ar

nosaukumu „/adrese/”.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Iesniedzot prasību tiesā, būtu maksājama valsts nodeva Ls 285,84 jeb EUR 406,71 saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas

1.punkta b apakšpunktu (redakcijā līdz 2013.gada 21.maijam). Prasītāja ar Jēkabpils rajona tiesas tiesneša 2013.gada 30.aprīļa lēmumu saskaņā ar

Civilprocesa likuma 43.panta ceturto daļu atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.

Tiesas sēdē atbildētāja, ievērojot to, ka saņem EUR 179 lielu vecuma pensiju, ka citu ienākumu atbildētājai nav, lūdza atbrīvot viņu no tiesas

izdevumu samaksas. Šādu lūgumu saistībā ar atbildētājas materiālo stāvokli pieteica arī prasītāja.

Tiesa, ņemot vērā, ka no atbildētājas puses nav bijis tiesību aizskārums prasītājas īpašuma tiesību nostiprināšanai normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā un faktiski kā atbildētāja viņa norādīta tikai formāli, pilnībā atzina prasību, tad izvērtējot atbildētājas materiālo stāvokli, saskaņā ar Civilprocesa

likuma 43.panta ceturto daļu tiesa atbrīvo atbildētāju no valsts nodevas samaksas EUR 406,71 apmērā.

Tā kā iepriekš nav samaksāti visi izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu, atbilstoši Civilprocesa

likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam tie piedzenami no prasītājas par labu valstij, par cik prasītāja tiesas sēdē apņēmusies samaksāt izdevumus par

tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu, ņemot vērā atbildētājas materiālo stāvokli. Kopējie izdevumi par tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu sastāda EUR 30,74, kas apstiprinās ar izdruku no Tiesu informācijas sistēmas (lietas 80.lapa) un ar sarakstiem

par ierakstīto vēstuļu nosūtīšanu (lietas 58.-68., 100.-104.lapa).

Pamatojoties uz norādīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 189.-193.pantu, tiesa

no s pri e da

/pers. C/ prasību apmierināt pilnīgi.

Atzīt /pers.C/ īpašuma tiesības uz ieilguma pamata uz nekustamo īpašumu /adrese B/, kas sastāv no dzīvokļa īpašuma Nr.36 un

kopīpašuma 436/19689 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas, kas reģistrēts Valsts zemes dienesta kadastra informācijas sistēmā ar

kadastra Nr./numurs B/ar kopējo platību 46,2 m2, no tās dzīvokļa platība 43,6 m2 un dzīvokļa ārtelpu platība 2,6 m2, ar nosaukumu

„/adrese/”.

Piedzīt no /pers. C/ par labu valstij izdevumus par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu EUR 30,74

(trīsdesmit euro 74 centi).

Noteikt /pers.C/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu tiesas izdevumu samaksai 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Atbrīvot/pers.E/ no valsts nodevas samaksas EUR 406,71 apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā divdesmit dienu laikā, skaitot pārsūdzēšanas termiņu no pilna sprieduma sastādīšanas dienas -

2015.gada 9.jūlija, iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā.

Tiesnese I.Skudra