Court dismisses appeal against administrative fine, ruling owner liable despite management contract.

Lietas Nr. 131030413

Lietas arhīva Nr. 1-0051-14/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014. gada 13.februārī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Dz.Zemitāne,

2014.gada 13.februārī Rīgā, Baložu ielā 14, rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc AS

„/Nosaukums/” sūdzības par Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2013.gada 05.jūnija lēmumu Nr.D58/133, un

k o n s t a t ē j a:

2013.gada 05.jūnijā Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija (turpmāk – iestāde) izskatīja administratīvo pārkāpumu

protokolu Nr.ZZ 612072 un ar lēmumu Nr. D58/133 (turpmāk - Lēmums) AS „/Nosaukums/” tika uzlikts naudas sods Ls 100 apmērā.

2013.gada 07.maijā administratīvā pārkāpuma protokols Nr.ZZ 612072 sastādīts par to, ka 2013.gada 19.aprīlī plkst. 10:33 tika

konstatēts, ka /adrese/ AS „/Nosaukums/” namīpašumam nenodrošina ēkas ieejas, durvju un logu noslēgšanu, lai novērstu

nepiederošu personu uzturēšanos un iekļūšanu, neievēro sanitārās normas, pieļaujot sadzīves atkritumu uzkrāšanos, kā arī netiek

kopta īpašumam pieguļošā publiskā lietošanā esošā teritorija, tādējādi nav ievērotas Jūrmalas pilsētas domes 12.07.2007. saistošo

noteikumu Nr. 20. „Jūrmalas teritorijas namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi” punktu

51.2 un 56.13 prasības.

Nepiekrītot iestādes 2013.gada 05.jūnija lēmumam Nr.D58/133, AS „/Nosaukums/” valdes loceklis /pers. A/ (turpmāk – sūdzības

iesniedzējs) iesniedza sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norādījis, ka no Jūrmalas pilsētas domes 12.07.2007. saistošo noteikumu Nr. 20 „Jūrmalas teritorijas

namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi” 51. un 58 punktiem, par nekustamā īpašuma

uzturēšanu atbildīgs ir tā lietotājs – apsaimniekotājs. Nekustamais īpašums /adrese A/ nodots apsaimniekošanā SIA /Nosaukums A/

(reģ. nr. /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese B/), kam atbilstoši noslēgtajam apsaimniekošanas līgumam bija pienākums

apsaimniekot īpašumu (kas ietver arī īpašuma kopšanu) un gadījumā, ja īpašums netiek izīrēts/ iznomāts, apsaimniekotāja

pienākumos ietilpst nodrošināt, lai īpašumā nevarētu iekļūt un to bojāt nepiederošas personas. Apsaimniekošanas līgumā noteikts arī

apsaimniekotāja pienākums kopt ēkai pieguļošo teritoriju. Tādējādi subjekts, kas būtu bijis saucams pie administratīvās atbildības

par iespējamo Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu pārkāpumu, bija nekustamā īpašuma apsaimniekotājs - SIA

/Nosaukums A/.

Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka par īpašuma uzturēšanu kārtībā ir atbildīga persona, kurai tas nodots lietošanā (ar

apsaimniekošanas, nomas vai īres līgumu). Īpašnieka saukšana pie atbildības gadījumā, ja noslēgts kāds no iepriekšminētajiem

līgumiem, ir prettiesiska, jo īpašnieks jau ir veicis nepieciešamās darbības īpašuma apsaimniekošanai, noslēdzot atbilstošu līgumu ar

apsaimniekotāju.

Tiesa, pārbaudot un novērtējot lietas materiālus, iesniegtās sūdzības saturu, secina, ka sūdzība noraidāma un Jūrmalas pilsētas

domes Administratīvās komisijas 2013.gada 05.jūnija lēmums Nr.D58/133 atstājams negrozīts.

Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 288.panta pirmā daļa noteic, ka augstākas iestādes pieņemtu lēmumu

persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas,

juridiskā persona — pēc tās juridiskās adreses Latvijā. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese

neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas.

LAPK 289.12 panta otrā daļa noteic, ka Rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa

vienu no šādiem spriedumiem:

1)atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2)atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3)atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4)groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantā noteikts, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu,

jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie

administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi

apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Lietā nav strīda par to, ka īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/ir nostiprinātas AS „/Nosaukums/”.

Saskaņā ar 2007.gada 12.jūlija Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr. 20. „Jūrmalas teritorijas namīpašumu uzturēšanas,

saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi” 56.13. punktu: namīpašumu īpašniekiem namīpašumus, kas uz noteiktu

vai nenoteiktu laiku ir neapdzīvoti vai kuros nenotiek saimnieciska darbība, jāaizslēdz (ieejas, pagrabu durvis un logus), lai novērstu

nepiederošu personu uzturēšanos un iekļūšanu, un to teritorijas jāiežogo, ja tajās var rasties veselībai un dzīvībai bīstamas situācijas.

Namīpašumos un to teritorijās jāievēro ugunsdrošības noteikumus un sanitārās normas, nepieļaujot atkritumu uzkrāšanos. Šie objekti

nedrīkst bojāt ainavu, traucēt blakus esošo namīpašumu lietošanu.

2013.gada 07.maijā Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektors J.Mulareks sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ

Nr. 612072 par to, ka 2013.gada 19.aprīlī plkst. 10:33 tika konstatēts, ka /adrese/ AS „/Nosaukums/” namīpašumam nenodrošina

ēkas ieejas, durvju un logu noslēgšanu, lai novērstu nepiederošu personu uzturēšanos un iekļūšanu, neievēro sanitārās normas,

pieļaujot sadzīves atkritumu uzkrāšanos, kā arī netiek kopta īpašumam pieguļošā publiskā lietošanā esošā teritorija, tādējādi nav

ievērotas Jūrmalas pilsētas domes 12.07.2007. saistošo noteikumu Nr. 20. „Jūrmalas teritorijas namīpašumu uzturēšanas,

saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi” punktu 51.2 un 56.13 prasības (lietas 6.lapa).

Tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds, ka AS „/Nosaukums/” pastāv pienākums veikt Saistošo noteikumu 56.13 punktā minētos

darbus /adrese/.

Tiesa, ņemot vērā lietā esošās fotogrāfijas un pārējos rakstveida pierādījumus lietā, uzskata, ka AS „/Nosaukums/” ir izdarījusi

administratīvo pārkāpumu un atbildība par šo pārkāpumu ir paredzēta Saistošo noteikumu punktā 61.1. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas

domes augstākminētajiem saistošajiem noteikumiem Nr.20 37.punktu atbildīgais par pārkāpumu ir īpašuma /adrese/, īpašnieks-

juridiska persona A/S"ZEMES ĪPAŠNIEKU ĢILDE", reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā norāda apstākli, ka Administratīvai komisijai bija zināms fakts, ka nekustamais īpašums /adrese/ir

nodots apsaimniekošanā SIA “/apsaimniekotājs/”, kam atbilstoši noteiktajam apsaimniekošanas līgumam ir pienākums apsaimniekot

īpašumu un gadījumā, ja īpašums netiek izīrēts/iznomāts, apsaimniekotāja pienākumos ietilpst nodrošināt, lai īpašumā nevarētu iekļūt

un to bojāt nepiederošas personas. Tātad subjekts, kas būtu saucams konkrētajā gadījumā pie administratīvās atbildības būtu SIA

‘Latalis”.

Tiesa uzskata, ka no Saistošo noteikumu 56.13.punkta teksta jēgas izriet, ka subjekts ir teritorijas īpašnieks vai valdītājs, kura

pienākums ir gādāt par viņu īpašumā esošo namīpašumu uzturēšanu kārtībā, ja nenotiek saimnieciskā darbība.

Tas apstāklis, ka Administratīvai komisijai ir zināms, ka īpašums /adrese/ ir nodots apsaimniekošanā SIA /Nosaukums A/ nenozīmē

pienākumu vērsties pie namu apsaimniekotāja SIA /Nosaukums A/. Tiesas ieskatā tas būtu pretēji tiesību normām, jo pilnvarotā

persona, kas veic nama apsaimniekošanu nav pilnvaras devēja tiesību un pienākumu nesējs, jo pilnvaras devējs pats rīkojas, tātad

realizē savu rīcībspēju ar pilnvarotās personas starpniecību.

Tiesa atzīst, ka iepriekš norādītais pierādījumu kopums atzīstams par pietiekamu un pieļaujamu, lai atzītu, ka sūdzības iesniedzēja ir

pārkāpusi Saistošo noteikumu Nr.20 51.1., 51.2. un 56.13 punktos paredzētās prasības.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantu, administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu,

kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību

pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Tiesa konstatē, ka sods par administratīvo pārkāpumu uzlikts ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par

izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka AS „/Nosaukums/” ir pārkāpusi Saistošo noteikumu Nr.20 51.1., 51.2., 56.13. apakšpunkta

prasības un saucama pie atbildības saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.20 61.1. punktā minēto.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzēja AS "/Nosaukums/"

sūdzībā ietvertajiem argumentiem, atzīst, ka iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi

un 2013.gada 05.jūnija lēmums Nr. D58/133 ir tiesisks un likumīgs. Līdz ar to tiesa secina, ka iestādes lēmums atstājams negrozīts,

bet sūdzība noraidāma.

Pamatojoties uz minēto un vadoties no LAPK 289.7, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13, 289.18 pantu, tiesa

nosprieda:

AS „/Nosaukums/” sūdzību noraidīt.

Atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2013.gada 05.jūnija lēmumu Nr.D58/133.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Motivēta sprieduma pieejamības diena - 2014. gada 13.februāris.