Court allows small claims suit for debt, interest, penalty, and court costs against defaulting borrower.

Lietas Nr. C33362017

Lietas arhīva Nr. C-1659-17/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Preiļos 2017.gada 2.maijā

Daugavpils tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I. Beitāne,

izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „PlusPlus Baltic Re” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 14.decembrī tiesā saņemta prasītājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „PlusPlus Baltic Re” maza apmēra prasība pret atbildētāju

/pers. B/ par naudas piedziņu ar 2017.gada 16.janvāra precizējumu. Prasības pieteikumā norādīts, ka 22.09.2008. starp atbildētāju un AS ,,GE Money

Bank” (iepriekš AS “Baltie Trust Bank”) tika noslēgts pirkuma karte līgums Nr.482480. 2013.gada 23.augustā starp AS ,,GE Money Bank” un Ārvalsts

komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā noslēgts cesijas līgums, AS ,,GE Money Bank” cedēja (nodeva) PlusPlus Baltie OU filiālei un PlusPlus

Baltie OU filiāle pieņēma no aizdevuma līguma izrietošas prasījumu tiesības. Līguma 10. punkts nosaka, ka, ja atbildētājs nav kreditējis 5% no

kredītlimita katra mēneša pēdējās kalendārās dienas beigās, tad atbildētājs maksā kavējuma procentus, kas tiek aprēķināti ik dienas pēc likmes 48%

gadā. Atbildētājs par cesijas līguma noslēgšanu starp AS ,,GE Money Bank “ un Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltie OU filiāli Latvijā tika informēts

2014.gada 25. februārī. Atbildētāja parāds uz cesijas noslēgšanas dienu (23.08.2013.) ir 1063,08 EUR, kas sastāv no: neatmaksāta pamatsumma

674,21 EUR (473,84 LVL), neatmaksātie procenti par aizdevuma lietošanu 383,72 EUR (269,68 LVL), līgumsods 5,15 EUR (3,62 LVL), kopā

1063,08 EUR (747,14 LVL). 2015.gada 2.aprīlī Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltie OU filiāle Latvijā noslēdza cesijas līgumu ar SIA “PlusPlus Baltic

Re”, saskaņā ar kuru prasījuma tiesības tika nodotas SIA “PlusPlus Baltic Re”. Atbildētājs par cesijas līguma noslēgšanu starp Ārvalsts komersanta

PlusPlus Baltie OU filiāli Latvijā un SIA “PlusPlus Baltic Re” tika informēts 2015.gada 7.aprīlī. Atbildētāja parāds uz cesijas noslēgšanas dienu

(02.04.2015) ir 1063,08 EUR, kas sastāv no: neatmaksāta pamatsumma 674,21 EUR, neatmaksātie procenti par aizdevuma lietošanu 383,72 EUR,

līgumsods 5,15 EUR, kopā 1063,08 EUR. Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1765.pantu, ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus, par laika

periodu, no cesijas starp AS “GE Money Bank” un Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiālei Latvijā un SIA “PlusPlus Baltic Re” dienas

(28.08.2013.) līdz prasības sagatavošanai (01.12.2016.) 134,84 EUR, bet ir samazinājis likumiskos nokavējuma procentus līdz 94,95 EUR. Kopš

cesijas līguma noslēgšanas atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, aprēķinātais līgumsods 2014.gada l.janvārī tika

samazināts līdz tas sasniedza ne vairāk kā 10% no pamatsummas. Prasītājs un atbildētājs nav izmantojis mediāciju strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā

un prasītājs nepiekrīt izmantot mediāciju strīda risināšanai. Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītaājam nesamaksāto aizdevuma pamatsummu

674,21 EUR, līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 383,72 EUR, likumiskos procentus 94,95 EUR, līgumsodu 5,15 EUR, samaksāto valsts

nodevu 173,70 EUR, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR apmērā; noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā

no kopējās neatmaksātās parāda summas no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

Norādīts, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

2017. gada 17.janvārī atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums, nosakot termiņu 30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas aizpildītas

paskaidrojuma veidlapas par prasību iesniegšanai. Atbildētājs paskaidrojumus nav sniedzis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta noteikumiem ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas 2017.gada 22.februāra lēmumu civillieta

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “PlusPlus Baltic Re” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu nodota izskatīšanai Daugavpils tiesai.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ka ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu.

2017. gada 7.aprīlī nosūtīts tiesas paziņojums par civillietas skatīšanu rakstveida procesā. Prasītājam un atbildētājiem ir paziņots datums, kad

sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu,

kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.

Prasītājs nav pieteicis noraidījumu. Atbildētājs nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē un nav pieteicis noraidījumu.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnā apmērā.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Lietas materiāli apliecina, ka 2008.gada 22.septembrī ar atbildētāju noslēgts pirkuma karte līgums Nr.482480 par aizdevuma 500,00 LVL

izsniegšanu ar atmaksas termiņu līdz 2009.gada oktobrim, vienojoties, ka atbildētājs saskaņā ar līgumā norādīto grafiku atmaksās prasītājam aizdevuma

pamatsummu un aizdevuma lietošanas procentus. Lietā esošais konta izraksts apliecina, ka aizdevuma summa atbildētājam tika izsniegta. Minētajā līgumā

atbildētājs ar savu parakstu apliecinājis, ka ir iepazinies ar visiem noteikumiem, piekritis tos ievērot un pildīt.

Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu, prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai

kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru) var

noslēgt jebkurā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Lietas materiālos esošais 2013.gada 23.augusta cesijas līgums Nr. 2 un pielikums apliecina, ka AS „GE MONEY BANK” ir atteikusies no savām

tiesībām pret atbildētāju un cedējusi šīs tiesības ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiālei Latvijā. Līguma pielikumā norādīts parādnieks /pers. B/,

aizdevuma konta Nr.0152C48248000. Tiesa uzskata, ka minētais cesijas līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi saistošs pusēm.

2014.gada 25.februāra lietā esošais VAS “Latvijas Pasts” ierakstīto vēstuļu saraksts apstiprina, ka prasītāja nosūtīja atbildētājam paziņojumu par

parādsaistību cedēšanu. Atbildētājs noteiktajā termiņā parādu nav nomaksājis.

Lietas materiālos esošais 2015.gada 2.aprīļa cesijas līgums un pielikums apliecina, ka ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā ir

atteikusies no savām tiesībām pret atbildētāju un cedējusi šīs tiesības SIA “PlusPlus Baltic Re”. Līguma pielikumā norādīts parādnieks /pers. B/,

aizdevuma konta Nr.0152C48248000. Tiesa uzskata, ka minētais cesijas līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi saistošs pusēm.

2015.gada 7.aprīļa lietā esošais VAS “Latvijas Pasts” ierakstīto vēstuļu saraksts apstiprina, ka prasītāja nosūtīja atbildētājam paziņojumu par

parādsaistību cedēšanu. Atbildētājs noteiktajā termiņā parādu nav nomaksājis.

Saskaņā ar Civillikuma 1811.pantu, katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i. nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu. Samaksas pierādījums saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu gulstas uz

parādnieku. Atbildētājs samaksu nav pierādījis.

Apmierināms prasītāja lūgums no atbildētāja piedzīt pamatparādu 674,21 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Atbildētājs savas saistības

saskaņā ar noslēgto līgumu nav izpildījis, pēdējais maksājums veikts 2008.gada 25.novembrī, līdz ar ko no viņa piedzenama neatmaksātā aizdevuma

summa 674,21 EUR.

Apmierināms prasītāja lūgums no atbildētāja piedzīt līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 383,72 EUR apmērā. Minētie procenti

aprēķināti par laika periodu līdz 2013.gada 23.augustam, līguma darbības laikā.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai

nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1946.panta izpratnē procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai, ja

parādnieks pielaidis nokavējumu. Saskaņā ar līguma 6.4. punktu, atbildētājam bija jāmaksā kredīta lietošanas procenti saskaņā ar cenrādi.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.panta nosacījumiem, prasītājam ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētāja nolīgtos kredīta lietošanas procentus.

Tiesa atzīst, ka prasītājs pamatoti aprēķinājis procentus. Procentu apmērs pierādīts ar prasītāja sastādīto aprēķinu. Tiesa secina, ka prasība šajā

daļā ir apmierināma, jo atbildētājs nav savlaicīgi atmaksājis aizdevumu, līdz ar to, pielaidis nokavējumu.

Civillikuma 1759.pants paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut

arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai likumiskie procenti ir seši procenti no simta gadā.

Tā kā atbildētājs nav samaksājis aizdevuma pamatsummu 674,21 EUR, viņam ir jāmaksā līgumā paredzētie procenti par aizdevuma lietošanu

383,72 EUR, kā arī likumiskie nokavējuma procenti.

Prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 94,95 EUR apmērā. Likumiskie nokavējuma procenti aprēķināti par laika periodu no

2013.gada 23.augusta, pēc cesijas līguma noslēgšanas 134,84 EUR apmērā, prasītājs likumisko procentu summu ir samazinājis līdz 94,95 EUR.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas aprēķināto likumisko nokavējuma procentu apmēru. Līdz ar to, tiesa prasītājas norādīto likumisko

nokavējuma procentu aprēķinu atzīst par pamatotu un apmierināmu prasītājas norādītajā – 94,95 EUR apmērā.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veikto procentu parāda aprēķinu un līgumisko un likumisko procentu apmērs kopā nesasniedz pamatparāda

summu.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 5,15 EUR apmērā. Līgumsods aprēķināts uz 2013.gada augustu, bet samazināts līdz 10% no

pamatsummas.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas

ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Civillikuma 1717.pants (redakcijā, kas bija spēkā līdz

2013.gada 31.decembrim) nosaka, ka līgumsoda apmēru nosaka līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas. Civillikuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā. Šajā gadījumā līgumsods bija noteikts par aizdevuma maksājumu nokavējumu.

Saskaņā ar aizdevuma līguma nosacījumiem atbildētājam bija pienākums atbilstoši līguma Saskaņā ar līguma 10. punktu, ja atbildētājs nav

kreditējis 5% no kredītlimita katra mēneša pēdējās kalendārās dienas beigās, tad atbildētājs maksā kavējuma procentus, kas tiek aprēķināti ik dienas

pēc likmes 48% gadā. Atbildētājs savu saistību neizpildīja pienācīgi- nav atdevis prasītājam saņemto aizdevuma summu tādā apmērā, kādā bija saņēmis.

Atbildētājs, parakstot līgumu, ir apņēmies ciest līgumsodu sakarā ar savu saistību nepienācīgu izpildīšanu. Saskaņā ar Civillikuma 1719.pantu, līgumsoda

cietējs nevar izvēlēties starp līguma izpildīšanu un līgumsoda samaksu. Līgumsods bija tieši norunāts aizdevuma līgumā, kā arī atbildētājs ir pielaidis

nokavējumu. Atbilstoši grozījumiem Civillikuma 1716.pantā, prasītājs pamatoti līgumsoda apmēru ierobežoja ar 10 % no nesamaksātā pamatparāda uz

prasības celšanas dienu. Tāpēc tiesa atzīst, ka lūgums par līgumsoda piedziņu ir apmierināms un no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenams

līgumsods 5,15 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 procentus gadā no piespriestās, bet vēl

nepiedzītās summas par laiku posmu līdz sprieduma izpildes dienai.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo daļu, 1760.pantu un 1765.pantu un izveidojušos tiesas praksi (Augstākās tiesas Senāta Civillietu

departamenta 2013.gada 30.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-644/2013) prasītājai ir tiesības saņemt arī likumiskos nokavējuma 6% procentus gadā no

galvenā parāda, no 2017.gada 2.maija līdz nolēmuma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam ir jāpiedzen tiesas izdevumi – valsts nodeva 173,70 EUR un

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 EUR, kopā 178,40 EUR.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, kas nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 12.,41., 42., 189., 191., 192., 193., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt pilnā apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “PlusPlus Baltic Re”, reģistrācijas Nr.40103739704, parāda pamatsummu

674,21 EUR (seši simti septiņdesmit četri eiro 21 cents), līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 383,72 EUR (trīs simti astoņdesmit trīs eiro 72

centi), likumiskos procentus 94,95 EUR (deviņdesmit četri eiro 95 centi), līgumsodu 5,15 EUR (pieci eiro 15 centi), tiesas izdevumus 178,40 EUR

(viens simts septiņdesmit astoņi eiro 40 centi), kopā –1336,43 EUR (viens tūkstotis trīs simti trīsdesmit seši eiro 43 centi).

Parāda samaksa ir veicama SIA “PlusPlus Baltic Re”, reģistrācijas Nr.40103739704, kontā Nr. LV07HABA0551037623572, kredītiestāde AS

“Swedbank”.

Noteikt SIA “PlusPlus Baltic Re”, tiesības par laiku no 2017.gada 2.maija līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja

sešus procentus no simta gadā no piedzītā pamatparāda 674,21 EUR, ievērojot Civillikuma 1763. panta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas,

kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

/pers. B/ noteikt termiņu piespriesto summu labprātīgai samaksai – desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2017.gada 2.maija Latgales apgabaltiesai,

apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Daugavpils tiesas tiesnese I.Beitāne