Court imposes 70 euro fine for unauthorized boxing match broadcast without licensing.

Lietas arhīva Nr. 1-0200-18/2

ECLI:LV:ZRT:2018:0605.173020018.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2018.gada 15.jūnijā

Zemgales rajona tiesas tiesnese I.Salaka,

ar tiesas sēdes sekretāri D.Protizāni,

piedaloties

pie administratīvās atbildības saucamās personas

sabiedrības ar ierobežotu atbildību

“/Nosaukums A/” pilnvarotajam pārstāvim /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk- SIA)

“/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese/,

saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 155.8panta.

Aprakstošā daļa

2018.gada 17.aprīlī Zemgales rajona tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk- VP Zemgales RP) Jelgavas

iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākās inspektores M.Gavriļakas 2018.gada 16.aprīlī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PC Nr.207432

un tam pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2017.gada 1.oktobrī SIA “/Nosaukums A/” struktūrvienībā kafejnīcā

“/Nosaukums/”, /adrese A/, publiski tika translēta boksa supersērijas ietvaros notikusī cīņa starp Latvijas bokseri Mairi Briedi un kubiešu bokseri Maiku

Perezu, kura norisinājās Arēnā Rīga, nesaņemot no AS “TV Play Baltics Latvijas filiāle” ĀKF, kurai ir ekskluzīvas tiesības uz šīs boksa cīņas translāciju,

licenci cīņas publiskai demonstrēšanai.

Protokolā norādīts, ka tādējādi SIA “/Nosaukums A/” ir pārkāpis Autortiesību likuma 53.panta pirmās daļas 1., 5.punktu un 53.panta

otro daļu.

SIA “/Nosaukums A/” darbības kvalificētas kā Latvijas APK 155.8 panta paredzēts administratīvais pārkāpums.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Administratīvā pārkāpuma protokolā SIA “/Nosaukums A/” pilnvarotais pārstāvis /pers. I/ ar parakstu apliecināja, ka viņš ir iepazīstināts

ar administratīvā pārkāpuma protokola saturu un viņam izskaidrotas Latvijas APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas

tiesības un pienākumi, kā arī saņēmis protokola eksemplāru. Pašrocīgi veicot ierakstu protokolā SIA “/Nosaukums A/” pilnvarotais pārstāvis /pers. I/

norādīja, ka ar protokolu iepazinies.

2018.gada 23.janvāra sniegtajā rakstveida paskaidrojumā (lietas 10.lapa) SIA “/Nosaukums A/” pilnvarotais pārstāvis /pers. I/

paskaidroja, ka “/Nosaukums A/” struktūrvienības kafejnīcā “/Nosaukums/” /adrese A/, zālē atrodas projekcijas ekrāns ar 10 sēdvietām, zāles platība

apmēram 34 m2. Saistībā ar 2017.gada 1.oktobrī veikto Valsts policijas pārbaudi kafejnīcā nezinājis, ka vajadzēja saņemt papildus atļauju no ĀKF

“Viasat AS Latvijas filiāle”, lai skatītos boksa cīņu starp Mairi Briedi un Maiku Perezu. Piedalījies pārbaudē, bet pēc /pers. J/ vārdiem, cīņu skatījusies

kafejnīcas bārmene, darbinieki un viņu draugi. Kopā kafejnīcas augšējā zālē atradušies seši cilvēki, kuri skatījušies cīņu. Sakarā ar to, ka uzņēmums bija

nopircis Viaplay licenci, kura 2017.gada 12.septembrī tika apmaksāta no uzņēmuma konta un, kuras termiņš bija viens mēnesis, kafejnīcas bārmene

pajautājusi vadībai, vai viņa ar draugiem var paskatīties šo cīņu. Zinot, ka uzņēmums ir apmaksājis visas licences, vadība devusi atļauju. Cīņa neesot

rādīta ar mērķi gūt peļņu, vai piesaistīt klientus. Ieejas maksa kafejnīcā netika iekasēta. Pirms ĀKF “Viasat AS Latvia” pakalpojuma iegādes, uzņēmuma

vadība sazinājusies ar kompāniju un noskaidroja, ka nekādu papildus atļauju un maksu par atsevišķu pārraižu skatīšanos, neesot nepieciešams iegūt, vai

veikt. Uzskata, ka uzņēmums nav veicis pretlikumīgas darbības sakarā ar minētās cīņas skatīšanos, jo tas nav ticis darīts, lai iegūtu materiālo labumu. Pēc

vadības informācijas, uz pārbaudes brīdi visas atļaujas, lai skatītos šo cīņu, bija iegūtas. To, ka ir jāiegādājas papildus atļauja tieši minētās cīņas

skatīšanai, ne ĀKF “Viasat AS Latvia”, ne policija uzņēmuma vadību nebrīdināja. Pēc /pers. J/ vārdiem, kafejnīcā uzsākot pārbaudi, viņa piedāvājusi

kafejnīcu aizvērt, kā arī pārtraukt skatīšanos, uz ko atbildēts, ka nav vajadzības un sastādīšot dokumentus.

Tiesas sēdē SIA “/Nosaukums A/” pilnvarotais pārstāvis /pers. C/ norādīja, ka uzņēmuma īpašniekiem, nomaksājot “Viaplay”

abonementa maksu bija pilns pamats uzskatīt, ka visas likumiskās darbības ir izdarītas. “Viasat” pieņemot maksājumu no juridiskas personas konta šo

darbību apstiprināja, līdz ar to “Viasat” darbība bija klientu maldinoša. Līgums par ĀKF “AS Viasat Latvija filiāle” par ekskluzīvajām tiesībām translēt

boksa maču noslēgts 2017.gada 27.novembrī, bet administratīvais pārkāpums ir fiksēts 2017.gada 1.oktobrī, tādējādi, pilnvarotā pārstāvja ieskatā, uz

1.oktobri “Viasat” nebija legālu tiesību veikt translāciju un iekasēt papildus maksājumus. Tāpat nav saprotams, kam ir pārkāptas tiesības un kādā veidā,

jo lietā esošie materiāli ir ar dažādām juridiskām personām, proti, pārbaudes aktā, lēmumā par lietvedības uzsākšanu, policijas izziņā u.c. norādīts, ka

tiesības pārstāv juridiska persona - ĀKF “AS Viasat Latvija filiāle”, bet lēmumā par atzīšanu par cietušo ir cita juridiska persona- ĀKF “AS TV Play

Baltics” Latvijas filiāle. Bez tam protokolā SIA “/Nosaukums A/” tiek inkriminēts Autortiesību likuma 53.panta pirmās daļas pārkāpums, kas nosaka

raidorganizāciju tiesību pārkāpumu. Savukārt blakustiesību objekti un subjekti ir minēti Autortiesību likuma 47.pantā, kas nosaka, ka kabeļtelevīzijas vai

citas komercsabiedrības, kuras translē citus raidījumus, nevis savus, nav blakustiesību subjekts. Pilnvarotā pārstāvja ieskatā, lietā par cietušo atzītā

juridiskā persona nav uzskatāma par blakustiesību subjektu Autortiesību likuma 47.panta izpratnē.

Vienlaikus SIA “/Nosaukums A/” pilnvarotais pārstāvis /pers. C/ apliecināja, ka uzņēmums saprot radušos situāciju un gadījumā, ja tiek

uzskatīts, ka uzņēmums ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, uzņēmums izdarīto pārkāpumu nožēlo un ir gatavs atlīdzināt zaudējumus.

Izteikt lūgumus un citus papildinājumus, kā arī iesniegt pierādījumus SIA “/Nosaukums A/” pilnvarotais pārstāvis /pers. C/ nevēlējās.

Motīvu daļa

Tiesas sēdē uzklausījusi SIA “/Nosaukums A/” pilnvarotā pārstāvja /pers. C/ paskaidrojumu, pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā

lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese secina, ka SIA “/Nosaukums A/” ir izdarījis Latvijas APK 155.8 pantā paredzētu administratīvo pārkāpumu.

Minētie secinājumi izdarīti pamatojoties uz turpmāk minētajiem konstatētajiem apstākļiem.

Atbilstoši Latvijas APK 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši

un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Autortiesību likuma 71.pantā noteikts, ka atkarībā no autortiesību vai blakustiesību pārkāpuma rakstura un tā sekām persona, kura

prettiesiski izmantojusi autortiesību vai blakustiesību objektu, saucama pie likumā noteiktās atbildības.

Latvijas APK 14. 1 pants nosaka, ka šajā kodeksā un […] īpaši paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem pie

atbildības ir saucamas arī juridiskas personas.

Latvijas APK 155.8 pantā paredzēta administratīvā atbildība par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu. Tā ir blanketa tiesību norma,

kas nozīmē, ka ir speciāls likums, kura konkrētu prasību neievērošana vai pārkāpšana veido Latvijas APK 155. 8 pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma sastāvu. Līdz ar to administratīvā pārkāpuma protokolā jābūt norādītai konkrētai speciālā likuma normai, kas ir pārkāpta, kā arī jānorāda, ar

kādām tieši darbībām un ar kādiem objektiem tas izdarīts.

Latvijas APK 155. 8 pants nosaka, ka par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz

septiņsimt euro, bet juridiskajām personām līdz septiņtūkstoš simt euro, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to datu nesējus.

Autortiesību likuma 40.panta pirmā daļa nosaka, ka lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem attiecībā uz katru darbu

izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību subjekta atļauja. Ir aizliegts izmantot darbus, ja nav saņemta autortiesību

subjekta atļauja, izņemot likumā noteiktos gadījumos. Minētā panta otrā daļā noteikts, ka autortiesību subjekta atļauja tiek izsniegta gan licences līguma,

gan licences veidā.

Atbilstoši Autortiesību likuma 47.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumiem blakustiesības ir izpildītāju, fonogrammu producentu,

filmu producentu un raidorganizāciju tiesības. Blakustiesību objekts ir izpildījums un tā fiksācija, fonogramma, filma un raidījums. Šajā nodaļā noteikto

tiesību subjekti ir izpildītāji, fonogrammu producenti, filmu producenti un raidorganizācijas vai to tiesību pārņēmēji un mantinieki.

Autortiesību likuma 47.panta desmitā daļa nosaka, ka attiecībā uz blakustiesību objektu izmantošanu piemērojami šā likuma 40.-45.panta

noteikumi.

Autortiesību likuma 53.panta pirmās daļas 1. un 5. punkts nosaka, ka raidorganizācijām attiecībā uz saviem raidījumiem ir izņēmuma

tiesības publiskot raidījumus par maksu vai vietās, kuras sabiedrībai pieejamas par maksu, vai vietās, kuru īpašnieki vai valdītāji izmanto raidījuma

apmeklētāju piesaistīšanai, kā arī padarīt raidījumu vai tā fiksāciju pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli

izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā veidā.

Atbilstoši Autortiesību likuma 1.panta 14.punktā sniegtajam termina skaidrojumam, par publiskošanu tiek atzīta jebkura darbība, ar kuru

tieši vai ar attiecīgās tehniskās ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai.

Autortiesību likuma 53.panta otrā daļa nosaka, ka par atļauju izmantot raidījumus un par to izmantošanu šā panta pirmajā daļā norādītajos

gadījumos raidorganizācija saņem atlīdzību.

Savukārt saskaņā ar Autortiesību likuma 68.panta pirmās daļas 1.punktu par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu uzskatāma darbība,

ar kuru aizskartas autortiesību un blakustiesību subjekta personiskās vai mantiskās tiesības, to skaitā autortiesību un blakustiesību objektu fiksācija, to

publicēšana, publiskošana, reproducēšana un izplatīšanā jebkādā veidā bez autortiesību un blakustiesību subjekta piekrišanas.

Atbilstoši Latvijas APK 243.pantā noteiktajam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 243. 1pants nosaka, ka pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu

liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie

pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas

pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Administratīvā pārkāpuma lietā tiesnese konstatē šādus pierādījumus:

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta ceturtajai daļai par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kas fiksētas VP Zemgales RP Jelgavas

iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākās inspektores M.Gavriļakas sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā PC Nr.207432 (lietas 3.lapa).

Par pierādīšanas līdzekļiem saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu kalpo: lēmums par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā

(lietas 5.lapa), 2017.gada 1.oktobra pārbaudes akts (lietas 6.lapa), 2017.gada 12.oktobra pieprasījums ĀKF “Viasat AS Latvijas filiāle” (lietas

13.lapa) un ĀKF “Viasat AS Latvijas filiāle” atbilde uz pieprasījumu ar pielikumiem (lietas 14.- 30.lapa), 2018.gada 7.marta pieprasījums ĀKF

“Viasat AS Latvijas filiāle” (lietas 31.lapa) un AS “TV Play Baltics Latvijas filiāle” ĀKF atbilde uz pieprasījumu (lietas 32.-33.lapa) ar pielikumā

esošo 2017.gada 27.novembra līgumu ar pielikumiem un tā tulkojumu (lietas 34.-42., 43.-51.lapa), paziņojums ĀKF AS “TV Play Baltics Latvijas

filiāle” (lietas 52.lapa), 2018.gada 24.janvāra pieprasījums “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” (turpmāk

- AKKA/LAA) (lietas 53.lapa) un AKKA/LAA atbilde uz pieprasījumu (lietas 54.-55.lapa), 2018.gada 24.janvāra pieprasījums biedrībai “Par legālu

saturu” (lietas 56.lapa), biedrības “Par legālu saturu” atbilde uz pieprasījumu (lietas 57.-59.lapa), VIAPLAY vispārīgie noteikumi un nosacījumi (lietas

60.-65.lapa), Lursoft datu bāzes izdruka (lietas 68.-69.lapa), /pers. J/ paskaidrojums (lietas 7.-8.lapa), /pers. I/ paskaidrojums (lietas 10.lapa), konta

pārskata izdruka (lietas 11.lapa) u.c.

Novērtējusi lietā iegūtos pierādījumu, tiesnese atzīst, ka ar pārbaudes aktu (lietas 6.lapa) ir konstatēts, ka 2017.gada 1.oktobrī VP

Zemgales RP Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektore M.Torgošova un vecākais inspektors A.Gorohovs, klātesot /pers. J/, saskaņā ar

likuma “Par policiju” 12.panta divdesmit trešo daļu, veica SIA “/Nosaukums A/” struktūrvienībā- kafejnīcā “/Nosaukums/” /adrese A/, pārbaudi.

Pārbaudes laikā konstatēts, ka minētajā struktūrvienībā publiski tiek retranslēta boksa supersērijas ietvaros notiekoša cīņa starp Latvijas bokseri Mairi

Briedi un kubiešu bokseri Maiku Perezu, kura norisinājās Arēnā Rīgā. Minētā cīņa tika retranslēta ar projektora palīdzību, kurš ir pieslēgts pie portatīvā

datora “ACER”. Cīņas retranslāciju uz pārbaudes brīdi minētajā struktūrvienībā skatījās aptuveni 13 cilvēki. Ieejas maksa minētajā struktūrvienībā netika

iekasēta. Minētajā vietā tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni, kā arī ēdieni. Pārbaudes laikā netika uzrādīts starp SIA “/Nosaukums A/” un ĀKF “Viasat AS

Latvijas filiāle” noslēgtais līgums par minētās boksa cīņas retranslēšanu. Pārbaudes laikā retranslācija tika pārtraukta. Pārbaudes laikā nekas netika

izņemts. Pārbaudes aktā fiksētais lietā apstiprinās ar SIA “/Nosaukums A/” darbinieku /pers. J/ un /pers. I/ rakstveida paskaidrojumiem (lietas 7. -8.

un 10.lapa).

VP ZRP Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākā inspektore M.Gavriļaka uzziņā (lietas 9.lapa) norādīja uz pārbaudes aktā

ieviesušos pārrakstīšanās kļūdu, proti, pārbaudes laikā cīņas translācija netika pārtraukta, kā tas kļūdaini norādīts pārbaudes aktā.

/pers. I/ rakstveida paskaidrojums, uzziņa un lietas materiāliem pievienotais AS “Swedbank” konta izraksta pierāda, ka SIA

“/Nosaukums A/” 2017.gada 13.septembrī veica apmaksu par Viaply licences iegādi, kas bija derīga vienu mēnesi.

No lietas materiāliem pievienotajiem Viaplay vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem (lieta 60.-65.lapa) izriet, ka Viaplay ir

interneta pakalpojums, kas tiek piedāvāts kā pakalpojums pēc pieprasījuma vai abonēšanas pakalpojums, un pieejams reģistrējoties. Šo pakalpojumu

piedāvā AS “TV Play Baltics” (“TV Play Baltics”, “Mēs”, “Mūsu”, “Mums”), kas reģistrēta Igaunijas Republikā. Savukārt minēto noteikumu sadaļā

“Pieeja Pakalpojumam un tā lietošana” e. apakšpunktā noteikts, ka pakalpojums lietojams tikai personīgiem un privātiem mērķiem, ne jebkāda veida

komerciālos vai publiskos nolūkos.

No lietas materiāliem pievienotajiem Lursoft uzņēmumu datu bāzes datiem (lietas 73.-78.lapa) izriet, ka AS “TV Play Baltics Latvijas

filiāle”, reģ. nr. 40103238282, ir ārvalsts komersanta AS TV Play Baltics filiāle. Minētās juridiskās personas nosaukums Latvijas Republikā laika

posmā no 2009.gada 9.jūlija līdz 2017.gada 21.novembrim bija AS “Viasat Latvijas filiāle”. Tādējādi nav pamatoti SIA “/Nosaukums A/” pilnvarotā

pārstāvja tiesas sēdē paustie iebildumi par dažādu juridisko personu intelektuālo tiesību iespējamu aizskārumu.

No Viaplay vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem secināms, ka juridiskas personas var izmantot Viaplay pakalpojumu publiskai

demonstrēšanai, ja starp pusēm noslēgtais līgums paredz šādas komersanta tiesības. Līdz ar to Viaplay translētā satura publiska demonstrēšana nav

pieļaujama bez tiesību subjekta atļaujas neatkarīgi no demonstrētā pārraides satura, uz ko atbildes vēstulē uz policijas pieprasījumu ir norādījusi Viasat

AS Latvijas filiāle (lietas 14.lapa) un biedrība “Par legālu saturu” (lietas 57.-59.lapa).

Tā kā Viaplay satura publiskošana, Autortiesību likuma 1.panta 14.punkta izpratnē notika SIA “/Nosaukums A/” saimnieciskās

darbības veikšanas vietā- kafejnīcā, kas ir uzskatāma par publisku vietu un licenci iegādājās juridiska persona, tiesnese piekrīt AKKA/LAA un biedrības

“Par legālu saturu” paustajam viedoklim, ka SIA “/Nosaukums A/” veiktā Viaplay translētā satura demonstrēšana kafejnīcā nav uzskatāma par

personīgu un privātu un komersantam cīņas demonstrēšanai bija jāsaņem tiesību subjekta atļauja.

Lietā nav strīda, ka SIA “/Nosaukums A/” nav saņēmusi Viasat atļauju publiski demonstrēt Viaplay translēto saturu, kā arī nav

interesējusies par attiecīgas licences iegūšanu, ko apstiprina ĀKF “Viasat AS Latvijas filiāle” sniegtā atbilde uz pieprasījumu (lietas 14.lapa), kā arī

SIA “/Nosaukums A/” pilnvaroto pārstāvju sniegtā informācija.

Ar 2018.gada 16.marta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā par cietušo saskaņā ar Latvijas APK 261.panta otro daļu atzīta AS “TV

Play Baltics Latvijas filiāle” ĀKF (lietas 32.lapa), bet par cietušā pārstāvi zvērināta advokāte I.Azanda (lietas 15.lapa). Cietušajam nodarīti zaudējumi

60,50 euro apmērā, kas noteikti pēc neiegūtās licences maksas un aprēķināti pamatojoties uz nodrošināto sēdvietu skaitu telpās, kurās tiek veikta

pārraides publiska demonstrēšana.

Tiesnese atzīst, ka AS “TV Play Baltics Latvijas filiāle” ĀKF (līdz 2017.gada 21.novembrim – AS “Viasat Latvijas filiāle”) tiesības uz

Protokolā norādītās boksa cīņas translāciju pierāda mediju līgums par Pasaules boksa supersērijas audio un vizuālo programmu pārraidīšanu (lietas

34.-42.lapa) ar tulkojumu (lietas 43.-51.lapa). Lai gan SIA “/Nosaukums A/” pilnvarotais pārstāvis norādīja, ka šis līgums ir noslēgts tikai 2017.gada

27.novembrī, proti, jau pēc cīņas translācijas, tiesneses ieskatā, tam nav izšķirošas nozīmes, jo puses ir vienojušās par līguma darbības atpakaļejošo

spēku, proti, no 2017/2018. gada sezonas atklāšanas pasākuma 2017.gada 8.jūlijā. Turklāt, kā lietā norādījis cietušais, starptautiskajā praksē sporta

pasākumu translāciju tiesību iegūšanai par pieļaujamu uzskatāma arī licencētāja un licenciāta elektroniska sarakste, kurā tiek apstiprināti pušu sadarbības

būtiskākie nosacījumi.

Ņemot vērā minēto, tiesnesei nav pamata apšaubīt, ka AS “TV Play Baltics Latvijas filiāle” ĀKF kā raidorganizācija ir atzīstama par

blakustiesību subjektu Autortiesību likuma 47.panta trešās daļas izpratnē un tai ir visas minētā likuma 53.pantā norādītās izņēmuma tiesības.

Vērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopsakarā, tiesnese atzīst, ka ar lietā esošiem pierādījumiem ir pilnībā pierādīts, ka SIA

“/Nosaukums A/” protokolā norādītajā vietā un laikā publiski translēja boksa supersērijas ietvaros notikušo cīņa starp Latvijas bokseri Mairi Briedi un

kubiešu bokseri Maiku Perezu, nesaņemot no AS ”TV Play Baltics Latvijas filiāle”, kurai ir ekskluzīvas tiesības uz šīs boksa cīņas translāciju, licenci

cīņas publiskai demonstrēšanai, tādējādi pārkāpa Autortiesību likuma 53.panta pirmās daļas 1.un 5.punktu, 53.panta otro daļu un ar savu rīcību izdarīja

administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 155.8 pantā.

Tiesnese lietā iegūtos pierādījumus atzīst par ticamiem, attiecināmiem un pieļaujamiem Latvijas APK 243.panta izpratnē.

Lai nostiprinātu likumību un novērstu tiesību pārkāpumus SIA “/Nosaukums A/” saucams pie administratīvās atbildības, uzliekot

administratīvo sodu Latvijas APK 155.8 pantā juridiskai personai noteiktās soda sankcijas ietvaros.

Latvijas APK 155. 8 pantā noteiktā soda sankcija par nelikumīgu darbību veikšanu ar autortiesību vai blakustiesību objektiem paredz

konfiscēt autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus. No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem redzams, ka lietā nav veikta

mantu un dokumentu izņemšana, līdz ar to lietā nav izlemjams jautājums par izņemto priekšmetu konfiskāciju.

Nosakot sodu, tiesnese saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu ņem vērā pārkāpuma raksturu, tā izdarīšanas apstākļus, atzīstot, ka izdarītais

pārkāpums ir apdraudējis tautsaimniecības intereses tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas un finanšu jomā. Tiesnese ņem vērā, ka SIA “/Nosaukums

A/” ir reģistrēts 2010.gadā un kā tiesas sēdē minēja pārstāvis, tas ir ģimenes uzņēmums, citas personas tajā netiek nodarbinātas. No Lursoft izdrukas

redzams, ka 2016.gadā SIA “/Nosaukums A/” apgrozījums nav bijis, zaudējumi sasnieguši 1474 euro. Administratīvi nesodīts. Atbildību mīkstinošus un

pastiprinošus apstākļus saskaņā ar Latvijas APK 33. un 34.pantu, tiesnese nekonstatē.

Nosakot soda mēru, tiesnese, izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā sakarībā, vadoties no samērīguma un taisnīguma

principa, ņemot vērā atbildību mīkstinošu un pastiprinošu apstākļu neesamību, kā arī SIA “/Nosaukums A/” pārstāvja tiesas sēdē pausto vēlmi atlīdzināt

cietušajam nodarīto mantisko zaudējumu, atzīst, ka administratīvā soda mērķi ir iespējams sasniegt SIA “/Nosaukums A/” piemērojot panta sankcijā

noteikto naudas sodu tuvu minimālajai robežai, proti, 70 euro apmērā, kas būs samērīgs un spēs pārkāpēju atturēt no intelektuālā īpašuma tiesību

turpmākiem pārkāpumiem nākotnē.

Attiecībā par cietušajam nodarīto mantisko zaudējumu, tiesnese norāda, ka Latvijas APK 39.panta pirmajā daļā noteikts, ka ja

administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts mantisks zaudējums fiziskajai vai juridiskajai personai, tad, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, tiesai ir

tiesības vienlaikus izlemt jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt mantisko zaudējumu. Minētā panta otrā daļā noteikts, ka ja administratīvā pārkāpuma

rezultātā nodarīts zaudējums dabas resursiem un šāda zaudējuma apmēra noteikšanas kārtību paredz normatīvie akti, tad, izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu, amatpersona vai iestāde, kas pilnvarota izskatīt šo lietu, vienlaikus izlemj jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt dabas resursiem

nodarīto zaudējumu, bet minētā panta trešā daļa paredz, ka citos gadījumos jautājumu par administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīta mantiskā

zaudējuma vai morālā kaitējuma atlīdzināšanu izlemj civilās tiesvedības kārtībā.

Ņemot vērā Latvijas APK 39.panta trešajā daļā noteikto, tiesnese atzīst, ka šajā gadījumā lietā nav izlemjams jautājums par SIA

“/Nosaukums A/” pienākumu atlīdzināt AS “TV Play Baltics Latvijas filiāle” ĀKF radīto mantisko kaitējumu un šis jautājums izlemjams civiltiesiskā

kārtībā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 213., 244., 270., 272., 274., 274.1., 289.6 - 289.7 , 289.13 ., 289.16 -

289.18 un 299.pantu, tiesnese

no s p r ie d a

atzīt par vainīgu SIA “/Nosaukums A/” (reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/) Latvijas APK 155. 8 pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu 70 euro apmērā.

Pilns nolēmums sastādīts 2018.gada 15.jūnijā un pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 18.jūnijā.

Spriedumu desmit darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā ir tiesības pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai,

apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no nolēmuma saņemšanas dienas, naudas sodu iemaksājot to sekojošā kontā: kods 0551

naudas sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.

Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.

Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Zemgales rajona tiesā 202.kabinetā.

Maksājuma dokumentā uzrādāmas ziņas par pārkāpēju, lietas numurs un administratīvā pārkāpuma protokola numurs.

Tiesnese I.Salaka